Jaunākais izdevums

2017. gada kruīzu sezona Rīgas ostai solās būt veiksmīga; jau pieteikti 87 kuģi, un viens no tiem būs izmērā īpaši brangs, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pirmais šī gada kruīza kuģis ostā ir sagaidīts jau janvārī. Tas bija operatora St.Peter Line kuģis Princess Anastasia – tā kuģi tradicionāli ienāk ostā ziemas sezonā. Vasaras sezona sāksies 5. maijā, un kruīza kuģu ienācieni plānoti līdz pat oktobra vidum. Tradicionāli aktīvākie mēneši būs jūnijs, jūlijs un augusts. Prognozēts, ka šogad osta sagaidīs vairāk nekā 90 tūkst. kruīza pasažieru. Pirmo reizi ostā ienāks Grand Circle Cruise Line kuģis CLIO, kā arī Thomson Cruises operatora kruīza kuģis Thomson Celebration. Šogad tiek gaidīta līdz šim lielākā kruīza kuģa ierašanās ostā – Rīga iekļauta Transocean Tours operatora kuģa Celebrity Silhouette (319 m garš) maršrutā, un tas paredzējis ostā ienākt piecas reizes.

Viens no iemesliem, kas ierobežo Rīgas iekļaušanu kruīza maršrutos, ir tās atrašanās vieta – kuģiem ir nepieciešams papildus laiks, lai ienāktu un izietu no Rīgas jūras līča, turklāt tās ir papildus izmaksas. Jau iepriekš Rīgas brīvosta ir piedzīvojusi kruīzu sezonas, kurās mazie kuģi degvielas izmaksu optimizācijas dēļ neienāk Rīgā, lai arī to pasažieru novērtējums Rīgai bijis augsts. Tāpat kruīzu tirgus nereti darbojas stereotipu varā, kas liek Rīgai un Tallinai konkurēt, pasažieriem uztverot šos galamērķus kā līdzīgus. Tāpēc ir jāuzsver atšķirīgs Rīgas piedāvājums, piemēram, pilsēta var tikt pozicionēta kā luksusa kuģu galamērķis. Pēdējos gados tieši šāds mārketings Rīgai ir bijis veiksmīgs un ļauj atšķirties starp reģiona ostām.

Visu rakstu Rīgu pozicionē kā luksusa kuģu galamērķi lasiet 9. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rīgas kuģu būvētavas valdes priekšsēdētājs atstājis amatu

LETA, 26.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuģu būves un remonta uzņēmuma Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs atstājis amatu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Rīgas kuģu būvētavas pārstāvji informē, ka Skvarnovičs atstājis darbu kompānijas valdē ceturtdien, 25.maijā, iesniedzot paziņojumu par valdes priekšsēdētāja amata atstāšanu pēc paša vēlēšanās.

Pēc kompānijas pārstāvju minētā, jauns Rīgas kuģu būvētavas valdes loceklis tiks ievēlēts atbilstoši normatīvo aktu prasībām un sabiedrības statūtiem.

Tādējādi šobrīd Rīgas kuģu būvētavas valdē strādā Jekaterina Meļņika un Einārs Buks.

Rīgas kuģu būvētava pagājušajā gadā strādāja ar 20,758 miljonu eiro auditēto apgrozījumu, kas ir par 2,1% mazāk nekā 2015.gadā, savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 23,6% un bija 169 807 eiro.

Rīgas kuģu būvētava specializējas zvejas laivu, kabotāžas prāmju, palīgpeldierīču būvē un remontā. Kompānijas akcijas kotē Nasdaq Riga otrajā sarakstā. Kompānijas lielākais akcionārs ir Remars-Rīga, kas iekļauts koncernā Eiroholdings.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Finanšu ministre: Pēc piedāvātās luksusa preču definīcijas pašlaik par tādu būtu uzskatāms arī grozāmgrābslis

Māris Ķirsons, 28.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidmašīnas, jahtas, dārgakmeņi, mākslas darbi un citas preces, kuras tiktu uzskatītas par luksusa precēm, varētu tikt apliktas ar akcīzes nodokli, tādējādi radot papildus ieņēmumus valsts budžetā; Finanšu ministrijai attiecīga koncepcija ir jāizstrādā līdz 2018. gada jūnijam

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes lēmums, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Tas ir vērtīgs priekšlikums, taču šāda priekšlikuma praktiskā realizācija ir problemātiska,» uzsvēra Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta direktore Solvita Āmare-Pilka. Viņa gan norādīja, ka vēlme un mēģinājumi ar nodokli aplikt luksusa preces nenotiek pirmo reizi, taču grūti esot novērtēt, kas ir un kas nav luksusa prece, jo vienam patērētājam tā ir, bet citam nav luksusa prece.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola atzina, ka pēc piedāvātās luksusa preču definīcijas pašlaik par tādu būtu uzskatāms arī grozāmgrābslis jeb spineris (bērnu rotaļlieta). «Ja deputāti vēlas atbalstīt šo piedāvājumu, tad jādeleģē Ministru kabinetam noteiktā laikā izstrādāt gan definīciju, gan piemērošanas kārtību,» uzsvēra finanšu ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pusgada laikā otro reizi tiek skatīts jautājums par luksusa preču nodokļa ieviešanu Latvijā; ārzemēs pagaidām tas nav populārs, turklāt grūti administrējams, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Priekšlikumu Latvijā ieviest luksusa preču nodokli atkārtoti iesniedzis Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs. Luksusa preču veidus, kategorijas un kārtību, kādā tās apliek ar nodokli, noteiktu Ministru kabinets. Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāts Edgars Putra norādīja, ka idejas autors nav varējis definēt, kas tad īsti būtu uzskatāms par luksusa preci. «Šobrīd nav definīcijas, kas ir luksusa prece un kāds ir tās nodoklis,» uzsvēra E. Putra. Saeimas deputāts Igors Pimenovs norādīja, ka diskusijas par luksusa preču nodokli varētu būt plenārsēdē, izskatot grozījumus likumā «Par nodokļiem un nodevām», bet atbildīgajā komisijā šoreiz debates nenotika. Jāatgādina, ka līdzīgu priekšlikumu A. Klementjevs bija iesniedzis jau jūlijā, kad tika skatīta nodokļu reformas pakete. Toreiz piedāvājumā bija iekļauta arī aplikšanas kārtība – procentos no preces vērtības. Proti, luksusa precei ar vērtību līdz 1000 eiro šis nodoklis būtu 15%, precei, kuras vērtība pārsniedz 1000 eiro un ir līdz 50 000 eiro, – 10%, bet vērtībai virs 50 000 eiro – 5%. Savukārt Ministru kabinetam būtu jānosaka luksusa preču veidi un kategorijas. Tā kā Latvijā neesot arī luksusa preču definīcijas, tad bija piedāvājums par tādām noteikt augstvērtīgas preces, kuras nav pirmās nepieciešamības preces un pēc kurām pieprasījums pieaug ātrāk nekā iedzīvotāju ienākumi. Kā iespējamie šī nodokļa objekti tika minētas lidmašīnas, jahtas, dārgakmeņi, mākslas darbi un citas preces. «Uzņēmumu ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa likumā ir tāds jēdziens kā reprezentatīvais auto, par kuru virs noteiktas summas ir jāmaksā abi minētie nodokļi. Ja luksusa prece ir glezna, tad pēc kā tiek noteikta tās vērtība, kas to noteicis utt.?» jautājumu netrūkst E. Putram.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvija ir labs tirgus elitārām precēm

Anda Asere, 23.02.2018

Luksusa zīmolu Chopard, Montblanc un Bang & Olufsen veikalu līdzīpašnieks Aleksandrs Cimbaļuks

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija vienmēr ir bijis labs tirgus elitārām precēm – te šāda veida preces pērk gan vietējie, gan tūristi, uzskata luksusa zīmolu Chopard, Montblanc un Bang & Olufsen veikalu līdzīpašnieks Aleksandrs Cimbaļuks.

Viņš cer, ka kvartāls ap Elizabetes, Tērbatas un Barona ielu ar laiku izveidosies par iepirkšanās galamērķi ne vien vietējiem, bet arī tūristiem, jo viņam šķiet, ka šobrīd Rīgā prasīgiem pircējiem īsti nav, kur tērēt naudu. Vairāk par savu iepirkšanās ielas vīziju, luksusa preču tirdzniecības īpatnībām un to, cik ilgi jāgaida rindā, lai tiktu pie tiesībām pārstāvēt augstas klases zīmolus, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

No vienas puses, šobrīd attīstās tirdzniecības centri, no otras puses – iepirkšanās internetā. Kā jūtaties šādā situācijā, esot pa vidu ar veikaliem pilsētas centrā?

Internetā neko nevar pataustīt. Kad kādu lietu esat vienreiz jau nopircis, otrreiz to varētu pirkt internetā, bet, kā likums, luksusa preces nepērk vienas un tās pašas, bet gan dažādas. Pirkt dārgas lietas ir svarīgs lēmums. Tāpēc, lai tērētu lielu naudu par tām, vajag šo priekšmetu pataustīt. Nav problēmu nopirkt internetā sporta kedas, bet, kad ir runa par labu pulksteni, tas ir jāuzliek uz rokas, jāpielaiko, jāredz, kā izskatās. Ir jāsaprot, kā jutīsities ar šo lietu. Cilvēki pulksteni izvēlas ilgi, internets te palīdz izpētē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Miljonāra Lūsiņa ģimenei Lielupē ir vēl viena māja-kuģis, ko izmantojis restorāns

LETA, 28.02.2018

Šī ir māja - kuģis Pāvilostas novada Sakas pagastā pašā jūras krastā, bet Lielupē ir pietauvota miljonāra Argoda Lūsiņa ģimenes otrā māja-kuģis, kas nav nodota ekspluatācijā, bet pērn izmantota restorāna vajadzībām.

Avots: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Restorāna Laivas valdes priekšsēdētājs Jānis Nagliņš atzina, ka pērn peldošā konstrukcija uz laiku tikusi izmantota restorāna vajadzībām.

Nedz Latvijas Jūras administrācija (LJA), nedz Jūrmalas pašvaldība nesaskata savu atbildību kontrolēt, lai Lielupē pietauvotā miljonāra Argoda Lūsiņa ģimenes otrā māja-kuģis, kas nav nodota ekspluatācijā, netiktu izmantota restorāna vajadzībām.

Lielupes mājas-kuģa saimnieki ir uzņēmums SIA BBN centrs, bet restorāna vajadzībām to mēdz izmanto SIA Lielupes laivas, kam pieder restorāns Laivas.

Firmas.lv dati liecina, ka BBN centra valdes priekšsēdētājs ir Lūsiņš un tas pieder SIA Jaltrade, kura īpašniece ir viņa sieva Antra Lūsiņa. 2016.gadā uzņēmums satrādājis ar 154 000 eiro apgrozījumu un 1300 eiro peļņu. Savukārt Lielupes laivas pilnībā pieder Jūlijai Tjomkinai. 2016.gadā tas strādājis ar 690 000 eiro apgrozījumu un aptuveni 1700 eiro zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kruīzu kuģu operatori labprāt kā vienu no mērķiem izvēlas Rīgu; pēdējo gadu tendences rāda, ka arī uzturēšanās laiks krastā palielinās, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kruīzu ceļojumi šobrīd ir viens no straujāk augošajiem tūrisma segmentiem pasaulē, ko ik gadu izmanto aptuveni 23 milj. pasažieru. Tirgus tendences liecina, ka līdz 2030. gadam kruīza pasažieru skaits varētu pieaugt vēl par trešdaļu, atklājot arī jaunus tūrisma maršrutus un tirgus nišas, norāda Rīgas Brīvosta. Tās dati liecina, ka pēdējo gadu laikā Rīgas ostā ir vērojams kruīzu pasažieru skaita pieaugums. Kopumā pagājušajā gadā Rīgu apmeklēja 86 kruīza kuģi, ar kuriem uz galvaspilsētu tika atvesti 87,4 tūkst. pasažieru no vairāk nekā 120 pasaules valstīm Līdz ar to pasažieru skaits, salīdzinājumā ar 2016. gadu, ir pieaudzis par 22,4%. Rīgas Brīvosta norāda, ka ir sasniegts desmitgades pasažieru pārvadājumu rekords.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas kuģu būvētava lūgs ierosināt TAP; darbību negatīvi ietekmējusi arī ABLV Bank likvidācija

Db.lv, 28.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Rīgas kuģu būvētava valde pēc rūpīgas situācijas analīzes un konsultācijām ar sabiedrības padomi, auditoriem un juristiem pieņēma lēmumu lūgt tiesai ierosināt tiesiskās aizsardzības procesu, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Sabiedrība uzskata, ka tiesiskās aizsardzības process ir, lai gan ļoti nopietns, taču arī vienīgais pareizais solis, kā izkļūt no sarežģītās situācijas, kas radusies dažādu pēdējā laika notikumu ietekmē.

Viens no galvenajiem faktoriem, kas veicinājis šī brīža apstākļu iestāšanos, ir situācija finanšu vidē. Diemžēl Eiropā un jo īpaši Skandināvijā valda liela neuzticība Latvijas kredītiestādēm – galvenokārt ar pašmāju kapitālu. Likumsakarīgi sekoja kuģu būves pasūtītāju lēmums nepieņemt Latvijas kredītiestāžu garantijas kā nodrošinājumu, un pasūtītāju nerealizētā investīciju portfeļa rezultātā Sabiedrība zaudēja pasūtījumus astoņus miljonus eiro vērtībā. Arī ABLV Bank AS piespiedu izstāšanās no Latvijas finanšu tirgus izraisīja ievērojamu esošo materiālu un pakalpojumu piegādātāju skaita samazināšanos, negatīvi ietekmējot ražošanas izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lielākās kravnesības kuģu apkalpošana prasa ieguldījumus infrastruktūrā

Māris Ķirsons, 19.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Liepājas ostas ūdens infrastruktūras uzlabošanā plānots ieguldīt 41 miljonu eiro

Db.lv, 01.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paaugstinātu kuģošanas un navigācijas drošības līmeni un nodrošinātu lieltonnāžas kuģu piekraušanu Liepājas ostas iekšējā reidā, AS SEB banka piešķīrusi 11,799 miljonu eiro aizdevumu, lai ostā varētu uzsākt ES Kohēzijas fonda projekta «Liepājas ostas ūdens infrastruktūras uzlabošana» īstenošanu.

ES Kohēzijas fonda projekts «Liepājas ostas ūdens infrastruktūras uzlabošana» paredz kanāla padziļināšanu ostas vidus vārtos no 12,5 metriem līdz 14,5 metriem, molu galvu zemūdens daļas pārbūve vai stiprināšana ostas vidus vārtos, lai nodrošinātu kuģu ceļa padziļināšanu, priekšostas akvatorijas un kanāla padziļināšana līdz 14,0 metriem, Brīvostas viļņlauža un Sadalošā mola pārbūvi, Brīvostas mola atjaunošanu un kuģu enkurošanas/tauvošanas vietas izbūve pie Brīvostas Sadalošā mola. Plānotais projekta ieviešanas laiks 2018. – 2020. gads, bet kopējās izmaksas veido aptuveni 31,7 miljonus eiro.

Lai Liepājas osta varētu nodrošināt drošu kuģu satiksmi, konkurētspējīgu kravu apstrādi un pārvietošanu Liepājas ostā, Liepājas SEZ pārvalde īsteno trīs ES Kohēzijas fonda projektus plānošanas perioda no 2014. – 2020. gadam, kas ir ļoti gaidīti un nepieciešami Liepājas ostas uzņēmējiem un uzlabotu Liepājas ostas darbību un iespējamās attīstības perspektīvas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tālvadības gaisa kuģu (TGK) pakalpojumi un to ražošana ir viena no Latvijas aviācijas ilgtermiņa attīstības stratēģijas tēmām (prioritātēm), Latvijas Aviācijas domnīcas brokastīs Db.lv norādīja Latvijas Aviācijas Asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars.

Šai aviācijas apakšnozares tālākai attīstībai ir svarīga gan TGK pakalpojumu un to ražošanas institucionālā sistēma, gan TGK pakalpojumu pieejamība un to ražošana. Tā kā Latvijā ir liels TGK attīstības potenciāls, tostarp intelektuālie resursi TGK pakalpojumu pieejamības un kvalitātes paaugstināšanai, ir jārada sistēma, kas veicina uzņēmējdarbības vides attīstību un mazina birokrātiskos šķēršļus. Tāpat jāizveido nepieciešamā tiesiskā un institucionālā sistēma, kā arī valsts atbalsts nozares attīstībai un vietējā tirgus vajadzību nodrošināšanai.

Pēc viņa teiktā, attīstoties tehnoloģijām un palielinoties bezpilota gaisa kuģu pieejamībai, to pielietojums civilajā sektorā ar katru gadu ievērojami pieaug. Patlaban ikviens var iegādāties dronu ar vienkāršu vadības sistēmu un augstas kvalitātes sensoriem, lai to izmantotu darba un personiskajām vajadzībām. Tai pašā laikā pilnībā legālu bezpilota gaisa kuģu lidojumu veikšanai šobrīd nepieciešami vairāki saskaņojumi un procedūras, kas realitātē nav atbilstošas komercdarbības videi. «Pārāk laikietilpīgie procesi un neskaidri noteiktās procedūras rada situāciju, ka uzņēmumi, kas piedāvā bezpilota gaisa kuģu pakalpojumus, lielākajā daļā gadījumu nav spējīgi tos nodrošināt nepieciešamajā laikā, vai dara to, pārkāpjot normatīvajā regulējumā noteiktās prasības,» atzīmēja A. Kokars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Tallink Grupp un Rauma Marine Constructions (RMC) parakstījušas nodomu vēstuli par jauna Shuttle servisa kuģa būvniecību, informē uzņēmuma pārstāvji.

Plānots, ka jaunais kuģis kursēs maršrutā Tallina–Helsinki. Tā būvēšanas izmaksas ir aptuveni 250 miljoni eiro, un jaunais kuģis tiks būvēts Rauma kuģu būvētavā Somijā. Jaunā kuģa būvniecību plānots pabeigt 2021. gada beigās. Projekts nodrošinās kuģu būvētavai apmēram 1500 cilvēkgadu lielu nodarbinātību.

Duālās degvielas kuģis, kas pamatā izmantos LNG, būs ar 2800 pasažieru vietām. Tas kursēs maršrutā starp Tallinu un Helsinkiem, attīstot tālāk šo nozīmīgo maršrutu starp šīm divām galvaspilsētām. Kuģa būvniecībā tiks izmantota jaunākā tehnoloģija un inovatīvākie risinājumi, un kompānijas mērķis ir uzbūvēt ekonomiskāko un videi draudzīgāko kuģi, kas kursē Baltijas jūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) sestajās brokastīs norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Nozares komersanti diskutēja par gaisa kuģu apkalpošanas pakalpojumu, gaisa kuģu būves un remonta konkurētspējas paaugstināšanu, kā arī eksporta tirgu paplašināšanu, tai skaitā veicinot preču un pakalpojumu eksportu uz Eiropas Savienības valstīm un Ķīnu.

Pirms valstiskās neatkarības atjaunošanas Latvija bija PSRS militāri rūpnieciskā kompleksa sastāvdaļa, kura ietvaros Latvijā tika veikta militārās un civilās aviācijas gaisa kuģu atsevišķu mezglu būvniecība un gaisa kuģu testēšana, atgādina LAD. Tāpat, Latvijā tika uzturēta kvalitatīva aviācijas tehniskās izglītības bāze. Lai arī gaisa kuģu būvniecība un remonts pēc 1990. gada nav Latvijas vadošo aviācijas apakšnozaru sarakstā pēc produkcijas izlaides vai pievienotās vērtības lieluma, Latvijā ir labi piemēri, kas liecina par gaisa kuģu būves attīstības potenciālu.

1990. gadu sākumā uz Rīgas Civilās aviācijas institūta mācību laboratoriju bāzes izveidotais LNK Group koncerna meitas uzņēmums LNK Aerospace veic Krievijā ražoto civilās aviācijas gaisa kuģu konstrukciju testēšanu. LAS-1 ražo gaisa kuģu virszemes apkalpošanas tehnisko aprīkojumu. Rīgas lidostā darbojas akadēmiskais un profesionālais aviācijas centrs (APAC), kas cita starpā izstrādā jaunu tehnisko apkopju koncepciju gaisa kuģiem, kura balstīta uz konstrukciju un dzinēju vibroakustisko analīzi. Pelegrin ražo ultravieglos vispārējās aviācijas gaisa kuģus ar zīmolu Tarragon. Flight Consulting Group izstrādājis unikālu lidojumu vadības programmatūru ATOM un ir viens no Eiropas lielākajiem biznesa aviācijas lidojumu plānošanas un koordinēšanas centriem. Savukārt Airline Support Baltics, kas pirms dažiem gadiem pārcēlās no Skandināvijas uz Latviju, nodrošina MRO (gaisa kuģu uzturēšana un remonts) pakalpojumus biznesa un komerciālās aviācijas gaisa kuģiem Rīgas lidlaukā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Kā pārdot lidmašīnu

Egons Mudulis, 07.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaisa kuģu būvē un apkalpošanā izaicinājumu netrūkst.

Grūtības saņemt finansējumu, nepilnības valsts izglītības sistēmā, darbaspēka trūkums – tie ir tikai daži no problēmjautājumiem, ar ko ikdienā saskaras Latvijas gaisa kuģu būvētāji un apkalpotāji, kuri Latvijas aviācijas domnīcas (LAD) sestajās brokastīs diskutēja gan par gaisa kuģu apkalpošanas pakalpojumu, gaisa kuģu būves un remonta konkurētspējas paaugstināšanu, gan par eksporta tirgu paplašināšanu.

Pirms neatkarības atjaunošanas Latvija bija PSRS militāri rūpnieciskā kompleksa sastāvdaļa, kura ietvaros šeit tika veikta militārās un civilās aviācijas gaisa kuģu atsevišķu mezglu būvniecība un gaisa kuģu testēšana un tika uzturēta kvalitatīva aviācijas tehniskās izglītības bāze, norāda LAD. Kaut arī gaisa kuģu būvniecība un remonts pēc 1990. gada nav vadošo aviācijas apakšnozaru sarakstā pēc produkcijas izlaides vai pievienotās vērtības lieluma, tomēr Latvijā ir vairāki piemēri, kas liecina par gaisa kuģu būves attīstības potenciālu, norāda Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu parādu piedziņas pārvalde AS Rīgas kuģu būvētava piemērojusi jaunu nodrošinājumu, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Uzņēmumam piemērots aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai. Nodrošinājums piemērots 12.decembrī.

“Lursoft” izziņa liecina, ka uz šī gada 7.decembri uzņēmumam bija izveidojies nodokļu parāds 1,478 miljonu eiro apmērā.

Šis ir otrais aktuālais AS Rīgas kuģu būvētava nodrošinājums. Pirmo nodrošinājumu VID piemēroja šī gada maijā, aizliedzot AS “Rīgas kuģu būvētava” reģistrēt, pārreģistrēt, pārjaunot un grozīt komercķīlu.

Lursoft izziņa liecina, ka AS “Rīgas kuģu būvētava” šobrīd ir aktuālas trīs komercķīlas.

AS Rīgas kuģu būvētava nodarbojas ar kuģu būvi, remontu un apkopi. Kompānija reģistrēta 1991.gadā un tās pamatkapitāls ir 16 340 949 eiro. AS Rīgas kuģu būvētava akcijas tiek kotētas Nasdaq Riga fondu biržā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tiesu izpildītāji uzsākuši piespiedu pasākumus AS Rīgas kuģu būvētava parādu piedziņai

Žanete Hāka, 22.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki zvērināti tiesu izpildītāji ir uzsākuši piespiedu pasākumus AS Rīgas kuģu būvētava parādu piedziņai, kas saistīti ar nenokārtotajām parādsaistībām pret tās kreditoriem, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Sabiedrība norāda, ka uz šo brīdi tai ir apgrūtinātas saistību izpildes iespējas, taču pamatā tas radies apgrozāmo līdzekļu trūkuma dēļ.

«Viens no galvenajiem faktoriem, kas veicinājis šībrīža apstākļu iestāšanos un apgrozāmo līdzekļu nepietiekamību, ir situācija Latvijas finanšu sektorā. Diemžēl Eiropā un jo īpaši Skandināvijas valstīs valda liela neuzticība Latvijas kredītiestādēm – galvenokārt ar pašmāju kapitālu. Likumsakarīgi sekoja kuģu būves pasūtītāju lēmums nepieņemt Latvijas kredītiestāžu izsniegtās garantijas kā nodrošinājumu, un pēdējo gadu laikā pasūtītāju nerealizētā investīciju portfeļa rezultātā sabiedrība ir zaudējusi pasūtījumus daudzu miljonu eiro vērtībā. Tādējādi sabiedrība bija spiesta pārtraukt kuģu būves pakalpojumu sniegšanu, kas līdz šim nodrošināja apgrozāmo līdzekļu pietiekamību, īpaši ziemas periodā, kad kuģu remonta pakalpojumi netiek sniegti un dokos valda dīkstāve,» skaidro Rīgas kuģu būvētava.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Dārgākie luksusa auto, ko pērn atļāvušies Latvijas uzņēmēji

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB, 25.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 230 tūkstoši eiro – šāda ir rekordsumma, ko kāds Latvijas uzņēmums pērn iztērējis par luksusa klases automašīnu.

DB jau tradicionāli ir apkopojis Ceļu satiksmes drošības direkcijas datus par 25 dārgākajiem luksusa klases automobiļiem, ko pērn savām vai savu saimnieku vajadzībām iegādājušies Latvijas uzņēmumi. Savukārt kopējie dati par pagājušā gada reālo luksusa auto tirgu vēl tiks publicēti.

Portālā publicējam TOP3 dārgākos auto.

Viss saraksts 25 dārgākie luksusa auto, ko pērn atļāvušies Latvijas uzņēmēji lasāms 25. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

##TOP3:

##1. FERRARI GTC4 LUSSO

Mēdz jokot, ka šis auto atgādina maizes klaipu. Taču tam ir ievērojama jauda, pateicoties četru riteņu piedziņai un četru riteņu stūrēšanas iekārtai, kas ļauj palielināt gan ātrumu, gan stabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas, izmantojot Google Maps, starp pārvietošanās iespējām Latvijā tiks rādīta arī iespēja nokļūt galamērķī ar Taxify.

«Kad cilvēki vēlas nokļūt galamērķī, un izmanto Google Maps pakalpojumu, viņiem ir svarīgi atrast piemērotāko un ērtāko veidu konkrētajam gadījumam. Reizēm vieglāk ir doties ar kājām, citreiz izmantot sabiedrisko transportu, dažreiz saprātīgākais ir izmantot taksometru vai kopbraukšanas pakalpojumus,» komentē Kārlis Ķezberis, Taxify reģionālais vadītājs Latvijā.

Meklējot labāko veidu, kā nokļūt galamērķī lietotnē Google Maps, turpmāk viena no piedāvātajām iespējām būs kopbraukšanas platformas, to skaitā arī Taxify. Izvēloties kopbraukšanu, Google Maps uzreiz norādīs arī aptuveno brauciena ilgumu un cenu.

Izvēloties iespēju doties ceļā ar Taxify, lietotājs varēs atvērt Taxify lietotni uzreiz no Google Maps, ar jau ievadītu sākuma atrašanās punktu un galamērķi. Lai izmantotu pakalpojumu, lietotājam ir jābūt instalētai Taxify lietotnei savā tālrunī. To var atrast App Store vai Google Play.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā galvenie pircēji ir ārvalstu tūristi, sasniedzot 70% no kopējā nakšņojumu skaita. Uz reģioniem gadā aizplūst ap 300 tūkst. ceļotāju.

Divi populārākie valsts tūrisma galamērķi aizvien ir Rīga, kas piesaista 77% ārzemju viesu, un stabilu tirgus daļu iemantojusi arī Jūrmala – 8,5%. Bet šoreiz vairāk par to, kur paliek 300 tūkst. atlikušo ārzemnieku ( 14,5%), kuri nenakšņo galvaspilsētā un Jūrmalā. Ar savu vērojumu dalās Vidzemes Augstskolas pētnieks Andris Klepers kontekstā ar prognozēto 2013. gada valsts nozīmes vadlīnijās.

Galvenie reģionālie tūrisma galamērķi, kam izdevies piesaistīt lielāko ārvalstu tūristu skaitu, ir Baltijas jūras piekraste visā tās garumā. Vēl arī Gaujas nacionālais parks, Bauskas un Rundāles novadi pie tranzītceļa Via Baltica. Tāpat jāuzsver starptautiskās lidostas Rīga tiešā tuvumā esošie novadi, īpaši Mārupe. Izceļamas arī lielās pilsētas ar ievērojamāku viesmīlības pakalpojumu koncentrāciju. Visas šīs teritorijas nozīmīgi kāpinājušas kopējo tūrisma apjomu, kas pilnībā atbilst 2013. gadā veidotajai prognozei par tūrisma eksporta konkurētspējīgākajām teritorijām, kas tika publicētas valsts tūrisma attīstības pamatnostādnēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Apstiprināti noteikumi par bezpilota gaisa kuģu lidojumiem

LETA, 13.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sekmētu bezpilota gaisa kuģu (tajā skaitā dronu) lidojumu drošumu un drošību, Ministru kabinets (MK) otrdien apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) noteikumu projektu «Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un cita veida lidaparātu lidojumi».

Noteikumu mērķis ir sekmēt bezpilota gaisa kuģu lidojumu drošumu un drošību, balstoties uz spēkā esošā tiesiskā regulējuma piemērošanas praksi, vienlaikus ņemot vērā jau pieņemtā Eiropas Savienības (ES) līmeņa vienotā tiesiskā regulējuma aspektus.

MK apstiprinātie noteikumi paredz, ka turpmāk par tālvadības pilotu varēs kļūt no 16 gadiem, izņemot lidojumus paaugstināta riska apstākļos, kurus varēs veikt no 18 gadu vecuma. Paaugstināta riska bezpilota gaisa kuģu lidojumiem būs jāsaņem Civilās aviācijas aģentūras (CAA) ilgtermiņa atļauja. Lai to saņemtu, tālvadības pilotam (no 18 gadu vecuma) būs jānokārto teorētisko un praktisko zināšanu pārbaude, jāveic lidojuma risku novērtējums un lidojumu uzskaite. Tālvadības pilotu teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudi CAA veiks bez maksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Veicinās čarteru lidojumu attīstību starp Latviju un Ķīnu

Zane Atlāce - Bistere, 23.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna Latvijai ir prioritārs tālais tūrisma tirgus, tāpēc Latvija sevi pozicionē kā jaunu, drošu un interesantu tūrisma galamērķi Ķīnas tūristiem.

Tādi secinājumi izskanēja Rīgā notiekošajā piektajā Ķīnas - Centrālās un Austrumeiropas valstu augsta līmeņa tūrisma forumā.

Forums ir viens no svarīgākajiem Ķīnas - Centrālās un Austrumeiropas valstu (CAE) 17+1 sadarbības formāta pasākumiem un tā norisei Latvijā ir būtiska nozīme Latvijas un Ķīnas ekonomisko attiecību stiprināšanā un tūrisma veicināšanā.

Forumā valstis vienojās stiprināt Ķīnas un 17 Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbību tūrisma jomā, īpašu uzmanību pievēršot digitālo iespēju izmantošanai, sekmēt savstarpējo savienojamību un mobilitāti, kur galvenais priekšnoteikums ir tiešo avioreisu attīstība ar Ķīnu, sekmēt savstarpējās investīcijas tūrisma nozarē un uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides veidošanā, kā arī sekmēt nacionālo valdību, valsts pārvaldes iestāžu, tūrisma organizāciju un aģentūru sadarbību, lai izveidotu pēc iespējas efektīvākus un digitālākus mārketinga kanālus tūristu piesaistei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Tallink Grupp" kuģis "Romantika" devies uz Nauta kuģu būvētavu Gdiņā, Polijā, lai tam veiktu plānotos apkopes un atjaunošanas darbus. Kuģis atradīsies kuģu būvētavā gandrīz divas nedēļas, un maršrutā Rīga - Stokholma atgriezīsies 25. janvārī.

Plānotās apkopes laikā tiks veikti regulārie tehniskās apkopes darbi un tiks atjaunotas vairākas pasažieru telpas, saskaņā ar atjaunoto zīmolu iegūstot pilnīgi jaunu izskatu.

Pasažieru telpās, piemēram, populārais zviedru galda restorāns tiks atjaunots saskaņā ar "Grande Buffet" konceptu, kuģa kafejnīca - "Coffee & Co" konceptu, kuģa krodziņš - saskaņā ar "Seapub" zīmolu. Pārmaiņas būs arī kuģa restorānos "Grill House" un "Russian Cuisine Aleksandra" un disko zālē "Space Disco".

Kuģa "Romantika" tehniskās apkopes un plānotie darbi paredz sagatavošanās darbus augstsprieguma krasta elektrības pieslēgumam. Kuģim tiks veikti tehniskie uzlabojumi, lai vēl vairāk uzlabotu tā energoefektivitāti un samazinātu emisijas. Palielināta efektivitāte un samazinātas emisijas ir visu "Tallink" kuģu prioritāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja ir tāda interese, naudu mūsdienās iespējams nobāzēt pat kvalitatīvos alkoholiskos dzērienos, kur šajā ziņā populārākie, šķiet, ir ieguldījumi vīnā.

Tas var nozīmēt, ka, piemēram, ar interneta starpniecību tiek nopirkti kādi kvalitatīvi šādi dzērieni, kuri tad tiek glabāti speciālās noliktavās. Cerība ir, ka galu galā to vērtība palielināsies, kas ļaus gūt peļņu.

Jāteic gan, ka pēdējā laikā investīciju klases vīnu kopumam cenu izmaiņu ziņā nav klājies diez ko labi. London International Vintners Exchange (Liv-Ex) 100 indeksa vērtība, kas apkopo pasaulē 100 labāko vīnu cenu izmaiņas otrreizējā tirgū, 12 mēnešu skatījumā ir sarukusi par 3%. Tas šiem vīniem ir sliktākais gads kopš 2014. gada, kad Ķīna ziņoja par cīņu pret korupciju, kas aizliedza amatpersonām dāvināt dažādas dārgas dāvanas.

Komentāri

Pievienot komentāru