Foto: pixabay.com

Rosina atlikt no 1. marta iecerēto akcīzes nodokļa palielinājumu alkoholam 

Latvijai jāatliek no 1. marta iecerētais akcīzes nodokļa palielinājums alkoholiskajiem dzērieniem, jo cerēto papildu ienākumu var nebūt un sāks apsīkt alkohola pierobežas tirdzniecība.

Māris Ķirsons, 2019. gada 21. janvāris plkst. 6:05

To intervijā DB stāsta Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols. Viņš norāda, ka vēstules ar šādu aicinājumu, kas pamatots ar ekonomisko ieguvumu un zaudējumu analīzi, tostarp akcīzes nodokļa ieņēmumu samazināšanos, ir nosūtītas gan Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, gan Finanšu ministrijai.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija alkohola tirdzniecībā Baltijā?
Pēdējo gadu laikā alkohola tirdzniecībā Baltijā norisinājušās būtiskas pārmaiņas, kuru rezultātā lielākais ieguvējs ir Latvijas valsts budžets. Tas saistīts ar atšķirīgajām akcīzes nodokļa likmēm, kā arī to, kādu politiku nodokļu izmaiņās ir izvēlējusies katra valsts. Mūsu ziemeļu kaimiņvalsts Igaunija no 2014. līdz 2017. gadam strauji palielināja akcīzes nodokļa likmes. Tā rezultātā 2017. gadā Igaunijā akcīzes nodoklis par vienu litru 40 grādīgā alkohola bija 3,76 eiro lielāks nekā Latvijā. Tam vēl jāpierēķina klāt pievienotās vērtības nodokļa efekts. Rezultātā šī starpība jau pārsniedza piecus eiro, bet atsevišķai produkcijai – pat 5,5 eiro līmeni uz litru grādīgā alkohola. Tādējādi jau 2016. gadā Latvijas pierobežā, kur nodokļa likmes un tādējādi arī cenas ir citas, alkoholu iegādājās 231 000 cilvēku jeb 21% Igaunijas iedzīvotāju, bet 2017. gadā šis kaimiņvalsts pircēju skaits pieauga līdz 385 000 cilvēku jeb 35% Igaunijas iedzīvotāju. Igaunijas valsts makam un tirgotājiem šāda situācija radīja bažas, jo strauji samazinājās nodokļu ieņēmumi budžetā. Tāpēc Igaunija atteicās no tālākas akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas alkoholiskajiem dzērieniem. Savukārt Latvijā bija iezīmēts mērens akcīzes nodokļa kāpums, tomēr nodokļu reformas rezultātā tā sākotnējais grafiks tika mainīts. Šogad Igaunijā ir paredzētas parlamenta vēlēšanas, un neviena no tajās startēt plānojušajām partijām vismaz pagaidām nav solījusi akcīzes nodokļa likmju alkoholam tālāku paaugstināšanos. Vēl vairāk – ir skaidras indikācijas, ka augstākās akcīzes nodokļa likmes varētu tikt samazinātas, lai tādējādi atgūtu pircējus, kuri līdz šim aktīvi papildinājuši Latvijas valsts budžetu.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Sākotnēji Latvija bija vienīgā Baltijas valsts, kura paredzēja akcīzes nodokļa likmes paaugstinājumu alkoholiskajiem dzērieniem. Lietuva tikai pērnā gada nogalē pieņēma lēmumu par akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem (par 100 litriem absolūtā alkohola) no 1665 eiro līdz 1832 eiro, un tāda tā attieksies arī uz alkoholiskajiem kokteiļiem. Tas nozīmē, ka pēc esošās akcīzes nodokļa likmes tie ir 6,66 eiro par vienu litru 40 grādīga dzēriena, pēc akcīzes likmes celšanas tie būs 7,33 eiro. Te gan jāņem vērā svarīga likumdošanas nianse. Proti, Latvijā, paaugstinoties akcīzes nodokļa likmēm, ir jāveic inventarizācija. Lietuvā tādas prasības nav. Tas nozīmē, ka noliktavās un veikalos esošajam alkoholam netiks piemērota jaunā akcīzes nodokļa likme līdz tam brīdim, kad tiks iztirgoti visi noliktavu krājumi. Šis pārmaiņu periods ar «veco cenu» (kaut juridiski jāpiemēro būtu jaunā akcīzes likme) var ilgt vairāk nekā gadu. Lietuvā jau ir bijušas situācijas, ka īsi pirms akcīzes nodokļa likmju maiņas dienvidu kaimiņvalsts budžetā ienāk «kosmiskas» summas, jo noliktavās ir «ielikts» liels daudzums alkohola ar iepriekšējo – zemāko akcīzes nodokli. Rezultātā 2019. gadā Lietuvā de jure akcīzes nodoklis būs augstāks, bet de facto lielākā daļa alkohola tiks realizēta ar veco akcīzes nodokļa likmi. Vienlaikus jārēķinās, ka lietuviešiem blakus esošajā Polijā alkohola akcīzes nodokļa likmes un arī cenas ir zemākas. Tas nozīmē, ka Lietuva alkohola pārrobežu tirdzniecības «efektu» jau ļoti reāli varētu izjust 2020. gadā, kad starpība par pudeli Lietuvā un Polijā pārsniegtu trīs eiro.

Situācija Latvijas robežvalstīs Igaunijā un Lietuvā ir iemesls, kāpēc aicinājām jaunā sasaukuma deputātus un Finanšu ministriju pārskatīt iepriekš pieņemto lēmumu par akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu. Paaugstinot likmes, Latvijas valsts budžeta nodokļa ieņēmumi samazināsies. Būtu tomēr gudri un tālredzīgi, izmantojot kaimiņvalstu situāciju, nodokļu ieņēmumus nezaudēt.

Kāda būs situācija, ja akcīzes nodokļa likmes tomēr tiks paaugstinātas?
Esam veikuši situācijas modelēšanu. Tā rāda nepievilcīgu ainu, jo cerētā ienākumu pieauguma rezultātā būs zaudējumi. Latvijai 2019. gadā pēc iecerētās akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanas alkohola cenu atšķirība starp Latviju un Igauniju samazināsies, un vēl vairāk – tā saruks 2020. gadā. Rezultātā alkoholisko dzērienu tirdzniecība pierobežā praktiski izzudīs, līdz ar to valsts makā cerēto papildu miljonu nebūs.

Statistika rāda, ka Grieķija (2009.–2015. g.), akcīzes nodokļa likmes grādīgajiem dzērieniem paaugstinot par 90%, radīja 40% lielu tirgus kritumu, kas rezultējās ar akcīzes ieņēmumu zudumu par vairāk nekā 16 miljoniem eiro. Ko līdzīgu atkārtoja Igaunija (2014.–2017. g.), kad akcīzes nodokli paaugstināja par 45% un pretī saņēma 46% tirgus kritumu un 16 miljonu eiro akcīzes nodokļa ieņēmumu zudumu. Latvija arī nav izņēmums, jo (2008.–2010. g.) akcīzes nodokļa likmes grādīgajam alkoholam tika paaugstinātas par 41%, kas rezultējās ar legālā tirgus kritumu par 45% un mazākiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem par 21 miljonu eiro. Igaunija un Grieķija, šķiet, mācījušās no pašu kļūdām un apturējušas strauju akcīzes nodokļa celšanu.

Atcerēsimies, ka pārrobežu tirdzniecība Latvijas valsts budžetā 2017. gadā ienesa nepilnus 40 miljonus eiro, 2018. gadā šis pienesums ir 68 miljoni eiro, savukārt, paaugstinot akcīzes nodokli Latvijā no šā gada 1. marta, valsts budžetā no pārrobežu tirdzniecības akcīzes nodokļa ienākumi samazinātos par 23 miljoniem eiro. Summējot to ar neiegūto pievienotās vērtības nodokli, zaudējumi jau pārsniegtu 30 miljonus eiro. 2020. gadā, pārrobežu alkohola tirdzniecībai sarūkot vēl vairāk, valsts budžetā ieņēmumi no alkohola saruks jau par 65 miljoniem eiro, ieskaitot PVN, un faktiski var uzskatīt, ka ar to brīdi arī Latvijā esošie alkoholisko dzērienu lielveikali, kas ir orientēti uz Igaunijas pircējiem, praktiski beigs savu pastāvēšanu. Te būtiski atzīmēt arī to, ka šie lielveikali dod darba vietas pierobežā, kas, nenoliedzami, ir nodokļu ieņēmumi gan valsts, gan pašvaldību budžetā.

Ko iegūs Latvija, ja akcīzes nodokļa likme alkoholam tiks iesaldēta?
Aprēķini rāda, ka 2019. gadā akcīzes nodokļa un PVN ieņēmumi pieaugs aptuveni par 4,5 miljoniem. Turpretī 2020. gadā tie varētu būt aptuveni 15 miljoni eiro papildu nodokļu ieņēmumi.

Visu rakstu Likmju celšanas iesaldēšana - papildu miljoni valsts budžetā lasiet pirmdienas, 21.janvāra laikrakstā Dienas Bizness! Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2015. gada 20. jūlijs plkst. 16:39

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka saskaņā ar likumu Par akcīzes nodokli...

2015. gada 27. maijs plkst. 14:52

Akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem plānots paaugstināt no šī gada 1.augusta. To trešdien,...

2015. gada 29. aprīlis plkst. 12:17

Veselības ministrija (VM) ir nosūtījusi vēstuli Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai...

2015. gada 31. marts plkst. 16:45

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 31.martā, konceptuāli atbalstīja...

2015. gada 03. marts plkst. 9:25

Lai nodrošinātu alkoholisma ierobežošanas plāna izpildi, kas paredz alkoholisko dzērienu patēriņa...

Nepalaid garām

Regulāras un pietiekamas investīcijas zīmolā ir ļoti nozīmīgas, jo tieši tas dod...

Uzņēmums Stats Serviss mainījis nosaukumu uz STATS RENT, turpina izstrādāt rentomāta projektu...

Nelīdzsvarotā būvniecības attīstība ar straujiem kāpumiem un kritumiem un atkarība no ES...

Lielākā Zviedrijas banka, vērtējot pēc aktīvu apjoma, Svenska Handelsbanken AB, paziņojusi, ka...

Šodien Jēkabpilī AS Virši-A atklās pirmo CNG jeb saspiestās dabasgāzes uzpildes staciju...

Skolēnu ēdināšana kļūst par sociālo uzņēmējdarbību....

No šīs sadaļas
2019. gada 18. janvāris plkst. 18:38

Igaunijas bērnu pabalsti noveduši līdz finansiālai krīzei Valku, jo daudzi valcēnieši lielākas...

2019. gada 17. janvāris plkst. 17:36

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz līdz 1.jūlijam atlikt veselības...

2019. gada 17. janvāris plkst. 15:37

Nodokļu plānošanas jomā pēdējo gadu laikā vērojama lielāka stabilitāte nekā iepriekš, tomēr...

2019. gada 17. janvāris plkst. 12:49

Netiešo nodokļu jomā šajā gadā lielā mērā turpinās un tiek ieviestas iepriekš...

2019. gada 17. janvāris plkst. 11:52

PVN krāpšana, runājot par preču kustību, vēl ir 50 miljardu eiro jautājums visā Eiropas...

2019. gada 15. janvāris plkst. 11:40

Restorānu «Čili pica» apsaimniekotāja «Čilija pizza» nodokļu parāds Valsts ieņēmumu dienestam...

2019. gada 15. janvāris plkst. 7:23

Nodokļu maksātāju – juridisko personu – skaits gada laikā sarucis par 9179...

2019. gada 14. janvāris plkst. 17:53

Ja šogad tiktu īstenotu visi iesniegtie priekšlikumi valdības deklarācijai, tas varētu prasīt...

2019. gada 14. janvāris plkst. 7:57

2017.gadā mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) režīmā strādājošie komersanti nav deklarējuši vidēji...

2019. gada 14. janvāris plkst. 6:40

Ekonomikas straujais pieaugums un cīņa ar ēnu ekonomiku veicinājusi rekordlielus pievienotās vērtības...