Ražošana

Rosņeftj vēlas piekļūt Gazprom Ķīnas cauruļvadam

Žanete Hāka, 02.07.2014

Jaunākais izdevums

Krievijas uzņēmuma Gazprom plāns monopolizēt naftas cauruļvadu, kas tiks būvēts kā daļa no 400 miljardu dolāru vērtā Krievijas gāzes piegādes darījuma ar Ķīnu, ir nelegāls, uzskata kompānijas konkurents Rosņeftj.

Uzņēmums uzskata, ka Gazprom būtu jāļauj izmantot šo cauruļvadu, lai piegādātu gāzi vietējiem iedzīvotājiem valsts austrumu daļā, raksta Bloomberg.

«Mēs aizsargāsim savu iedzīvotāju tiesības,» sacījis Rosņeftj. «Gazprom kā infrastruktūras monopolistam ir jānodrošina, ka neatkarīgajiem ražotājiem ir pieeja transportēšanas sistēmai,» uzskata uzņēmums.

Gazprom preses pārstāvji uzsvēruši, ka kompānija cauruļvadā plāno transportēt tikai savu saražoto gāzi, kas domāta Ķīnai.

Abi uzņēmumi patlaban cīnās par savām pozīcijām, jo Krievija mēģina pievērsties Ķīnai, lai mazinātu Eiropas Savienības īpatsvaru šajās piegādēs.

Rosņeftj, kas ir lielākais Krievijas naftas ražotājs, paziņojis, ka gadā cauruļvadā varētu pārvietot vismaz 40 miljonus kubikmetru gāzes no naftas laukumiem Austrumsibīrijā. Uzņēmums meklēs veidus, kā nodrošināt pieeju cauruļvadam, mēģinot vienoties un vēršoties pie regularora, kompānijas pārstāvji paziņojuši.

Db.lv jau rakstīja, ka maija beigās Krievija un Ķīna panāca vienošanos par dabasgāzes piegādi caur jaunu cauruļvadu.

Vienošanās paredz 38 miljardu kubikmetru gāzes piegādi Ķīnai gadā nākamo 30 gadu laikā. Gazprom vadītājs Aleksejs Millers paziņojis, ka darījuma vērtība ir 400 miljardi ASV dolāru.

Krievija ir pievērsusies Ķīnai ar mērķi veicināt savas ekonomikas izaugsmi, jo attiecības ar ASV un Eiropas Savienību ir sašķobījušās Ukrainas dēļ. Šī vienošanās, kas parakstīta pēc vairāk nekā 10 gadus ilgām pārrunām, ļaus Gazprom attīstīt milzīgus gāzes laukumus Austrumsibīrijā, diversificējot eksporta tirgus, jo patlaban lielākā daļa dabasgāzes tiek eksportēta uz Eiropu.

Savukārt Ķīna saņems papildus gāzes apjomus, kas palīdzēs mazināt gāzes iztrūkumus. Gāze tiks piegādāta Ķīnas valstij piederošajai China National Petroleum Corp.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Medijs: Eiropas Savienības sankcijas varētu vērsties arī pret Gazprom un Rosņeftj vadītājiem

Gunta Kursiša, 17.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp 130 personām, kas atrodas Eiropas Savienības gatavotajā «melnajā sarakstā» un pret kurām varētu tikt vērstas sankcijas, ir arī Krievijas kompāniju Rosņeftj (Роснефть) un Gazprom (Газпром) vadītāji Igors Sečins (Игорь Сечин) un Aleksejs Millers (Алексей Миллер), ziņo Kommersant.

Pret personām, kas atrodas «melnajā sarakstā» varētu tikt vērstas tādas sankcijas kā liegums iebraukt Eiropas Savienībā, kā arī aktīvu iesaldēšana.

Pagaidām sankcijas attiecas uz Krievijas lielkompāniju vadītājiem, taču pastāv iespēja – ja sankcijas vērsīsies plašumā, tās attieksies arī uz pašām Krievijas kompānijām. Ja šāds sankciju scenārijs īstenosies, tiks bloķēti Rosņeftj plāni iegādāties Morgan Stenley apakšstruktūru.

Tikmēr Rosņeftj viceprezidents Mihails Ļeontjevs ES sankcijas raksturojis kā «muļķīgu, mazisku un acīmredzamu kaitniecību vispirms jau pašiem sev», jo ar šīm sankcijām tiks iespaidoti arī Rosņeftj rietumu partneri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Shell pārdos savas daļas visos kopprojektos ar Gazprom

LETA--AFP, 01.03.2022

Kompānija pavēstīja, kā pārdos savu 27,5% daļu naftas un gāzes projektā "Sakhalin-2", 50% daļu divos Sibīrijas naftas atradņu projektos un izstāsies no gāzesvada "Nord Stream 2" projekta.

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nīderlandes un Lielbritānijas naftas kompānija "Shell" pirmdien paziņoja, ka pārdos savas daļas visos kopprojektos ar Krievijas dabasgāzes koncernu "Gazprom".

Kompānija pavēstīja, kā pārdos savu 27,5% daļu naftas un gāzes projektā "Sakhalin-2", 50% daļu divos Sibīrijas naftas atradņu projektos un izstāsies no gāzesvada "Nord Stream 2" projekta.

"Mēs esam šokēti par dzīvības zaudēšanu Ukrainā bezjēdzīgās militārās agresijas rezultātā, kas apdraud Eiropas drošību," paziņoja "Shell" izpilddirektors Bens van Bērdens.

Kā ziņots, pirmdien Norvēģijas enerģētikas kompānija "Equinor" paziņoja, ka pārtrauks investīcijas Krievijā un aizies no valstī izveidotajiem kopuzņēmumiem.

"Equinor" uz pērnā gada beigām Krievijā pārvaldīja aktīvus 1,2 miljardu dolāru apmērā.

Kopš 2012.gada uzņēmumam arī bijušas partnerattiecības ar Krievijas valsts kontrolētās naftas kompāniju "Rosņeftj".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades sistēmas operatora AS Conexus Baltic Grid akciju vērtība varētu būt 200 miljoni eiro, vēstīja TV3 raidījums Nekā Personīga.

Pagājuājā nedēļā valdība atbalstīja sarunu sākšanu ar energokompānijas akcionāriem par akciju iegādi. Latvijas valsts plāno uzņēmumā iegūt vairākumu akciju, atpērkot tās no "Gazprom", "Itera Latvija" un Vācijas "Uniper Ruhrgas". Vienlaikus, lai neietekmētu akciju cenu, valdība atsakās publiski informēt, vai ir nodoms pirkt tikai kontrolpaketi vai arī visus 68% no uzņēmuma, kas jāpārdod "Gazprom", "Itera Latvija" un "Rurghas".

Pēc raidījuma vēstītā, kāds senāks Ekonomikas ministrijas slepens pētījums esot uzrādījis, ka gāzes krātuves un maģistrālo tīklu vērtība varot būt 200 miljoni eiro. Vai tā varētu būt aktuālā cena, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) neprecizēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: A/s Latvijas gāze pirkšanai jābūt nopietniem argumentiem

Līva Melbārzde
, DB galvenā redaktora vietniece
 / Twitter: @LivaMel, 14.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja valsts pirktu a/s Latvijas gāze akcijas, tad primāri jāsaprot, kāds ir šī darījuma mērķis un ko valsts no šī aktīva grib, pretējā gadījumā pieņemt izsvērtu lēmumu nav iespējams.

Tā nu ir sanācis, ka uz politisko lielvaru saspīlējuma fona Latvijai jāatrisina vēl kāds svarīgs jautājums, kura ietekme pārsniedz Latvijas nacionālās robežas. Proti, jau pirms kāda laika a/s Latvijas gāze vācu akcionārs E. ON paziņoja, ka savas kapitāldaļas – kopskaitā 47,2% – Latvijas gāzē pārdod un no Baltijas reģiona aiziet. Iemesli šādai rīcībai meklējami

E. ON kopējās stratēģijas maiņā – Eiropas gāzes tirgus palicis tik regulēts, ka šim uzņēmumam vairs nav interesants un nes zaudējumus, līdz ar to tas meklē iespējas jaunos tirgos, kurus vēl nav skārušas Briseles idejas. 50% Latvijas gāze akciju pieder diviem Krievijas energogigantiem – Gazprom un Rosņeftj, kurš savukārt kontrolē kompāniju Itera Latvija. Pašlaik Brisele jau ir izdarījusi daudz, lai neļautu Gazprom un citām gāzes piegādes kompānijām vēl vairāk palielināt savu ietekmi Eiropas energouzņēmumos, līdz ar to pie pašreizējās Eiropas enerģētikas politikas (jautājums gan, cik ilgi tā ģeopolitisko vētru ietekmē paliks līdzšinējā formā?) ir apšaubāms, ka pārdodamās E. ON akcijas varētu tiešā veidā nonākt Gazprom rokās. Kādi pircēji tad vēl Latvijas gāzes uzņēmuma akcijām paliek? Kaut kādi Rietumu ar enerģētikas sektoru saistīti investori, kas nav pārāk cerīgi, jo Latvijas tirgus ir pārāk mazs, lai tiem liktos perspektīvs; investīciju vai pensiju fondi un Latvijas valsts, kam pēc dažu avotu teiktā ir pirmpirkuma tiesības uz Latvijas gāzes akcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard&Poor's samazinājusi vairāku Krievijas kompāniju reitinga prognozi no stabilas uz negatīvu, ziņo Korrespondent.

Reitinga prognoze samazināta Krievijas dzelzceļa kompānijai Российские железные дороги (RZD), Krievijas lielākajai naftas kompānijai Rosņeftj (Роснефть), transporta uzņēmumam Transņeftj (Транснефть), Krievijas otrajai lielākajai naftas kompānijai Lukoil (ЛУКОЙЛ), kā arī gāzes milzim Gazprom (Газпром).

Lēmums samazināt šo kompāniju reitingu prognozi tika pieņemts saistībā ar negatīvu nākotnes prognozi Krievijas Federācijas suverēnajam reitingam. S&P norādījusi, ka šīm kompānijām ir «ļoti spēcīga saikne» ar Krievijas valsti, tādēļ ģeopolitiskie notikumi varētu ietekmēt Krievijas valsts spēju atbalstīt šīs kompānijas, ziņo Bloomberg.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Gazprom un Rosņeftj atvēl pa pusmiljonam darbinieku nosūtīšanai atpūtā uz Krimu

LETA, 16.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins izdevis rīkojumu valsts iestāžu un uzņēmumu darbiniekiem brīvdienās atpūsties Krimā, lai glābtu okupētās pussalas tūrisma nozari, vēsta Vācijas žurnāls Focus.

Krievijas oficiālās tūrisma aģentūras Rosturizm vadītāja vietas izpildītājs Oļegs Safonovs izsūtījis valsts uzņēmumiem un koncerniem telegrammu ar attiecīgu Putina rīkojumu.

Prezidenta rīkojumā darbiniekiem «ieteikts» brīvdienu atpūtai par galamērķi izraudzīties Krimu, turklāt ceļojumu jāapmaksā ar valsts uzņēmumu vai arodbiedrību līdzekļiem.

Tūristu nogādāšanai uz Krimu Maskavas apgabala pašvaldība jau iedalījusi četrus miljonus eiro, bet Čečenija vairāk nekā trīs miljonus eiro. Arī Krievijas valsts enerģētikas koncerni Gazprom un Rosņeftj iedalījuši pa pusmiljonam eiro darbinieku nosūtīšanai atpūsties uz Krimu, vēsta žurnāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Jukos akcionāri tiesās pieprasa arestēt Krievijas īpašumus 50 miljardu dolāru vērtībā

LETA, 22.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušie Krievijas naftas koncerna Jukos akcionāri vērsušies ASV, Francijas un Lielbritānijas tiesās ar prasību izpildīt Hāgas tiesas lēmumu par 50 miljardu dolāru piedzīšanu no Krievijas Federācijas, vācu laikrakstam Sueddeutsche Zeitung pavēstīja uzņēmuma Group Menatep Limited (GML) vadītājs Tims Osborns.

Pagājušā gada beigās GML ar analoģisku prasību vērsās Vācijas tiesā, bet gatavojas vērsties arī Beļģijas un Nīderlandes tiesās.

Prasības tiek iesniegtas, lai piedzītu no Krievijas aktīvus Eiropas valstīs un ASV. Pēc tam kad tiesas būs apmierinājušas GML prasības, bijušajiem naftas uzņēmuma akcionāriem būs jāatrod Krievijas īpašums konkrētās valsts teritorijā un tad jāiesniedz prasība par tā konfiskāciju, Osborns vēl oktobrī sacīja Vācijas žurnālam Der Spiegel.

Atbilstoši Der Spiegel versijai attiecībā uz Krievijas īpašumu Vācijā runa varētu būt par Vācijā pasūtītajām lidsabiedrības Aeroflot lidmašīnām vai arī maksājumiem par gāzi koncernam Gazprom.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lielbritānija nosaka sankcijas septiņiem Krievijas oligarhiem, arī Abramovičam

LETA--AFP, 10.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas valdība ceturtdien noteikusi sankcijas septiņiem Krievijas oligarhiem, arī Romanam Abramovičam, kam tiek iesaldēti aktīvi un noteikts ceļošanas aizliegums.

Sankcijas noteiktas vienam no vadošajiem Krievijas rūpniekiem Oļegam Deripaskam, "Rosņeftj" vadītājam Igoram Sečinam, "Gazprom" vadītājam Aleksejam Milleram, pavēstīja valdība.

Londonā jau vairākas nedēļas skanēja minējumi, vai sankcijām Kremlim tuvajiem Krievijas miljardieriem tiks pakļauts arī Abramovičs.

Pagājušajā nedēļā Abramovičs pavēstīja, ka pārdod Lielbritānijas futbola klubu "Chelsea", taču gaidāms, ka sankciju dēļ šis process kavēsies.

Lielbritānijas valdība lēš, ka Abramoviča aktīvu vērtība ir 9,4 miljardi sterliņu mārciņu (11,1 miljards eiro), vienlaikus norādot, ka mazinās sankciju ietekmi uz "Chelsea", lai ļautu klubam turpināt darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas akciju birža ceturtdien atsāka ierobežotu tirdzniecību mēnesi pēc tam, kad tajā tika piedzīvots straujš kritums un tā tika slēgta saistībā ar Maskavas īstenoto uzbrukumu Ukrainā.

Tirdzniecība atsākta ar 33 no 50 uzņēmumu akcijām, kas veido MOEX biržas indeksu.

Rīta tirdzniecības sesijā MOEX indekss palielinājās par vairāk nekā 10%.

Tirdzniecība atsākta ar Krievijas enerģētikas gigantu "Gazprom" un "Rosņeftj", kā arī valsts lielākās bankas "Sberbank" akcijām.

Tikmēr fondu biržas indekss RTS ceturtdien samazinājies par 4%.

Akciju tirdzniecība Krievijas akciju biržā pēdējo reizi tika veikta 25.februārī, bet dienu pirms tam MOEX indekss nokritās par 33% pēc Maskavas sāktā uzbrukuma Ukrainai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas valdība, kuru vada bijušā kanclera Gerharda Šrēdera pārstāvētie sociāldemokrāti (SPD), plāno Šrēderam atņemt vairākas privilēģijas, jo viņš atteicies nosodīt Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Valdības plāns paredz, ka Šrēders zaudēs bijušā kanclera biroju un personālu, bet varēs saglabāt pensiju un personīgo apsardzi.

Vācijas valdības ierosinājumu ceturtdien izskatīs parlamenta budžeta komiteja.

Opozīcijā esošie konservatīvie prasījuši bijušajam kancleram atņemt arī pensiju.

CDU/CSU uzstāj, ka Šrēders kaitē Vācijas starptautiskajai reputācijai, jo nav distancējies no Krievijas prezidenta Vladimira Putina un joprojām nav atstājis amatus vairākās Krievijas enerģētikas kompānijās.

Šrēders bija Vācijas kanclers no 1998. līdz 2005.gadam, bet pēc tam viņš bijis saistīts ar Krievijas enerģētikas uzņēmumiem "Gazprom" un "Rosņeftj", piemēram, gāzesvada "Nord Stream" īstenošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru