Mazumtirdzniecība

Rozes bodes īpašniece: Saradušies konkurenti, kuri nokopējuši veikala veiksmīgo koncepciju

Imants Vīksne, Analītiskās žurnālistikas darbnīca 6K, speciāli DB, 27.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši ekonomiskās krīzes apstākļos ar uzņēmējdarbību nodarboties sāka Anita Roze-Traviņa, Rozes bodes īpašniece. Pēc bērniņa piedzimšanas viņai bija garantēta atgriešanās iepriekšējā darbavietā, tomēr viņa nolēma riskēt. Atvēra Vecrīgā mazu veikaliņu, kurā tiek tirgotas gaumīgas tikai un vienīgi Latvijā tapušas smukumlietas – rotas, spēļmantas, dažādi aksesuāri un suvenīri.

Deviņu gadu laikā uzņēmums ir audzis. Pašlaik sadarbojas ar 120 piegādātājiem. Pērn uzņēmēja atvēra interneta veikalu, kas pamazām audzē jauno klientūru, tostarp uz peļņu vai dzīvi ārzemēs pārcēlušos latviešus.

Iepriekšējais gads Rozes bodei bijis ar apgrozījuma kritumu. 2016.gadā – 90 288 eiro, pērn – 77 168 eiro. Ir saradušies konkurenti, kuri nokopējuši veikala veiksmīgo koncepciju, mazinājusies arī pircēju interese par latviešu etnogrāfiskajām zīmēm, kas bija viena no populārākajām preču grupām. Tāpat uzņēmuma finanses ietekmēja algu pacelšana pārdevējām un sociālo iemaksu kāpums. Tā kā vairums piegādātāju ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji, tā pieaugums līdz 15% ietekmēja viņu izstrādājumu cenas. Tas viss summējas un rezultātā atspoguļojas arī Rozes bodes – SIA SEVEN WAYS – bilancē.

Pērc avīzi elektroniski DB HUB vietnē:

https://www.dbhub.lv/raksti/laikraksts-dienas-bizness-2018gada-27septembra-numurs

«Taču nelieli zaudējumi vēl nav rādītājs. Rādītājs ir tas, vai tu neesi nevienam parādā un vai vari palikt godīgs,» tā savu biznesa filozofiju skaidro uzņēmēja. «Un no mana uzņēmuma darbības vispirms nopelna valsts, tad telpu izīrētāji, tad amatnieki un tikai pašās beigās es. Un tāpēc es braucu ar vecu Volvo. Var, protams, braukt ar Porsche un būt visiem parādā, bet es labāk braucu ar vecu Volvo un visu nomaksāju.»

Par lielāko problēmu savā nozarē A.Roze-Traviņa uzskata maksātspējīga sabiedrības vidusslāņa trūkumu, jo smukumlietas nav pirmās nepieciešamības preces, tās nepieciešamas dvēselei. Rokdarbi nav lēti, savukārt konkurēt ar Ķīnas precēm cenas ziņā ir neiespējami. Taču pircējiem jāsaprot, ka vienā gadījumā viņu nauda aizplūst prom no Latvijas, otrā – baro pašus. Aiz katra tāda maza vietējā uzņēmuma ir daudzi cilvēki – darbinieki, ražotāji, viņu ģimenes un labklājība. «Tā tā ekonomika strādā. Tāpēc ir jāpērk Latvijas prece,» rezumē uzņēmēja.

Vairāk par mazo biznesu Latvijā lasi 27. septembra laikrakstā Dienas Bizness.

LASI ARĪ:

Barbershop kustības aizsācējs: Ja ir kāds veiksmes stāsts, tas tūlīt tiek pārņemts

Komentāri

Pievienot komentāru