Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ir ieviesusi adaptīvo matemātikas mācību platformu vidusskolēniem «ALEKS PPL» (Assessment and Learning in Knowledge Spaces for Preparation, Placement and Learning), kas izmanto mākslīgā intelekta algoritmus, lai pielāgotu mācību saturu katram lietotājam, kurš ir gatavs pašvadītam mācību procesam.

Rīks pieejams platformā steam.rtu.lv, dodot iespēju ikvienam uzlabot matemātikas zināšanas.

Sākotnēji ar testa palīdzību jaunieši platformā var noteikt savu zināšanu līmeni – iesācējs matemātikas apguvē, optimālais matemātikas zināšanu līmenis vai augstākais matemātikas zināšanu līmenis, un mācību saturs tiek pielāgots skolēnu zināšanu līmenim, tādējādi dodot iespēju apgūt matemātiku ikvienam. Tāpat mācību laikā ir iespēja kārtot pārbaudes darbus, lai noteiktu matemātikas apguves progresu. Matemātikas apguves laikā mācību saturs visu laiku tiek adaptīvi pielāgots uzrādītajam rezultātam, piedāvājot gan tematu atkārtojumu, gan jaunu mācību vielu. Turklāt mācību priekšmetu saturs ir salāgots ar matemātikas priekšmeta programmu Latvijā. Platforma ir angļu valodā, līdz ar ko jaunieši var pilnveidot ne tikai savas zināšanas matemātikā, bet arī angļu valodā. Platformas licence maksā 30 eiro un ir derīga gadu.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ir gatava ieguldīt savas zināšanas un pieredzi, lai partnerībā ar Liepājas domi un Liepājas SEZ pārvaldi stiprinātu Liepājas industriālo potenciālu un sagatavotu jaudīgus speciālistus, kuri spēj radīt inovācijas, veicinot pilsētas un reģiona attīstību.

Sadarbības iespējas pārrunātas RTU padomes sēdē, kas 28. novembrī norisinājās Liepājā.

"Viens no RTU galvenajiem uzdevumiem ir veicināt Latvijas tautsaimniecības attīstību, gan sagatavojot jaunos speciālistus, gan radot jaunus produktus un inovācijas. RTU resursi Liepājā, ņemot vērā reģionā tik nozīmīgo RTU Liepājas akadēmiju, ir piemēroti, lai mūsu universitāte varētu piedāvāt savu zinātnes un studiju potenciālu Liepājas un Kurzemes ekonomiskā izrāviena veicināšanai," uzskata RTU padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

RTU ambīcijas ir kopā ar Liepāju veidot jaunu izglītības ekosistēmu, stiprinot inženierzinātņu, augsto tehnoloģiju un inovāciju kapacitāti, vienlaikus saglabājot un attīstot arī RTU Liepājas akadēmijai raksturīgās humanitārās un sociālās zinātnes, kā arī veicinot inženierzinātņu pedagoģijas attīstību un piedāvājot risinājumu eksakto un dabaszinātņu skolotāju trūkumam Latvijas skolās.

Ikgadējos Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) apbalvojumus «Gada zinātnieks», «Gada jaunā zinātniece» un «Gada jaunais zinātnieks» šogad saņem RTU Dabaszinātņu un tehnoloģijas fakultātes Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas institūta tenūrprofesors Sergejs Gaidukovs, pētniece Anda Gromova un pētnieks Oskars Platnieks.

Tenūrprofesors S. Gaidukovs ar savu pētniecisko darbu sekmē polimēru zinātnes attīstību. Viņa pētījumi saistīti ar polimēru tehnoloģiju attīstību, pārstrādi, polimēru kompozītmateriālu izstrādi, īpaši koncentrējoties uz ilgtspējīgu biopolimēru un biokompozītu attīstību, kā arī polimēru materiāliem 3D drukai un aditīvām tehnoloģijām. Viņa zinātniskajā komandā strādā arī balvu «Gada jaunais zinātnieks» un «Gada jaunā zinātniece» ieguvēji O. Platnieks un A. Gromova.

A. Gromova paralēli zinātniskajai darbībai ir arī RTU Doktorantūras skolas vadītāja, ieviešot jauno doktorantūras modeli.

Gada zinātnieku apbalvojumus piešķir, izvērtējot RTU akadēmiskā personāla zinātniskās darbības rezultātus un sasniegumus – zinātniskās publikācijas, iegūtos patentus un licences, piesaistītā finansējuma apjomu, dalību zinātniskajos projektos un pasākumos. Balvas katru gadu pasniedz RTU jubilejā – 14.oktobrī.

2024.gada 13.decembrī - Kāpinot savu pozīciju par piecām vietām, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) zaļās politikas un ilgtspējas reitingā "GreenMetric World University Rankings 2024" ir ierindojusies 40. vietā pasaulē.

Nemainīgi RTU ir vienīgā Latvijas un arī Baltijas augstskola, kas reitingā novērtēta tik augstu, jo neviena cita no reģiona augstskolām nav spējusi ierindoties starp 300 zaļākajām universitātēm pasaulē.

"GreenMetric" reitingā pasaules augstskolas sarindotas pēc to apņemšanās mazināt kaitīgo ietekmi uz vidi. Augstskolu rīcības atbilstība zaļajiem principiem izvērtēta sešos kritērijos - kopējā infrastruktūra, energoefektivitātes un klimata pārmaiņu mazinošas aktivitātes, atkritumu apsaimniekošana, ūdens resursu efektīva izmantošana, transporta infrastruktūra un vides izglītība un zinātne.

RTU visaugstākos rezultātus ir sasniegusi transporta infrastruktūras nodrošināšanā, vides izglītībā un zinātnē, atkritumu apsaimniekošanā, kā arī energoefektivitātes un klimata pārmaiņas mazinošu aktivitāšu ieviešanā.

Attīstot studijas, inovācijas un zinātni Latgales reģionā, 1. aprīlī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija (RTA) pievienosies Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU).

RTA saglabās savu autonomiju un tai raksturīgos studiju virzienus, un tās jaunais nosaukums būs RTU Rēzeknes akadēmija. RTA pievienojas RTU atbilstoši valdības lēmumam, un konsolidācija tai ļaus kļūt konkurētspējīgākai un efektīvākai, pilnveidot studiju programmas, straujāk paaugstināt zinātnisko kapacitāti un nostiprināt savu lomu Latgales un visas Latvijas attīstībā.

"Mēs raugāmies nākotnē ar optimismu, pārliecību un apņēmību stiprināt augstāko izglītību Latvijā. Mūsu kopējais mērķis ir veidot labāku vidi, kurā studenti var pilnveidoties un īstenot savas ieceres. Pēc apvienošanās gan RTU, gan RTA devums noteikti būs manāms tuvākajā nākotnē, un ieguvums būs spēcīgāka izglītības un zinātnes joma," uzskata RTA rektore profesore Iveta Mietule. Savukārt RTA Studentu padomes priekšsēdētāja Diāna Drabudjko norāda, ka apvienošanās ir izaicinājums, taču, viņasprāt, RTA studentiem nesīs jaunas iespējas, jaunu pieredzi un jaunas apmaiņas programmas.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ilgtermiņa nomā uz 25 gadiem piedāvā divas ēkas ilgtspējīgā vietā ar augšupejošu nākotnes perspektīvu – Āgenskalnā, Rīgā, Sētas ielā 1 un Daugavgrīvas ielā 2 ar kopējo platību nepilni 12 000 kvadrātmetri, piedāvājot privātajiem investoriem attīstīt studentu viesnīcu.

Investoru īpaši varētu ieinteresēt vietas potenciāls – Pārdaugava, kur ir koncentrēts liels studentu skaits, jo gan RTU, gan Latvijas Universitātes, gan Rīgas Stradiņa universitātes centrālās ēkas un studentu pilsētiņas atrodas tieši Pārdaugavā netālu viena no otras, turklāt kopā ar Rīgas pašvaldību universitātes cieši sadarbojas parakstītā memoranda ietvaros, attīstot “Zināšanu jūdzi” studentu piesaistei un inovāciju attīstībai Rīgā. Kopā šajās universitātēs ir aptuveni 38 000 studentu.

Izsoles sākumcena tiek noteikta 0,80 eiro bez pievienotās vērtība nodokļa par kvadrātmetru pēc investīciju veikšanas perioda, kuram tiek atvēlēti 36 mēneši no nomas līguma spēkā stāšanās brīža. Investīciju periodā nomas maksa tiks samazināta par 70%. Īpašumam nepieciešamo investīciju minimālais apjoms – ne mazāks kā seši miljoni eiro bez pievienotās vērtība nodokļa. Izsoles termiņš 2025. gada 17. marts.

Gadījums, kad privātā biznesa augstskola "Turība" paudusi neizpratni par to, kāpēc Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) ekskluzīvi piešķirta nauda augstākā līmeņa ierēdņu apmācībai, norāda uz nepieciešamību atvērt diskusiju par to, kurām augstākās izglītības iestādēm ir iespējas saņemt konkrētus valsts pasūtījumus, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Komentējot raidījumā "Nekā personīga" izskanējušo informāciju, ka Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) valdība pērn turpmākajiem trīs gadiem RTU ekskluzīvi piešķīrusi kopumā 2,4 miljonus eiro augstākā līmeņa ierēdņu apmācībai, Čakša uzsvēra, ka vispirms ir jāņem vērā, ka "šis finansējums nāk jau no iepriekšējā gada budžeta, kad tika izvērtēta vajadzība par digitālo prasmju attīstību, tas ir līgums, kas ir Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) kopā ar RTU par pārvaldības digitālo prasmju uzlabošanu".

Vienlaikus esot svarīgi, lai universitātē attīstās prasme vairāk dot sabiedrībai. Konkrētajā gadījumā tas ir skaidrs pasūtījums no valsts puses, kuru šobrīd realizē RTU, skaidroja Čakša.

Izveidojot Nanofotonikas zinātnisko laboratoriju, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes Fotonikas, elektronikas un elektronisko sakaru institūta pētnieku grupa asociētā profesora Toma Salgala vadībā sāk nanofotonikas un nanostrukturētās optoelektronikas pētījumus.

«Mans un komandas pētījumu virziens ir nanofotonika un nanostrukturētā optoelektronika. Nanofotonika ir fundamentālā zinātne, bet optoelektronika – lietišķā zinātne ar plašu lietojumu kā klasiskajās telekomunikāciju, tā nākotnes kvantu sakaru sistēmās. Attīstot fundamentālo zinātni, mēs rodam jaunas iespējas arī lietišķajā plaknē, kas pēcāk rezultēsies inovatīvos produktos un pakalpojumos sabiedrībai,» uzsver T. Salgals.

Jaunās laboratorijas zinātnieki pēta gaismas un vielu mijiedarbību nanomērogā, lai atklātu jaunus optiskos efektus, ko pēcāk izmantot inovatīvu un efektīvu informācijas pārraides, apstrādes un glabāšanas sistēmu un to elementu izstrādē. T. Salgals skaidro optisko efektu pētīšanu, gaismas kontroli un manipulēšanu nanomērogā: «Fokusējam optisko starojumu caur lēcu uz, piemēram, vatrīta daļiņām, mikrosfērām, varam pielikt klāt arī citus materiālus vai vielas, un pētām gaismas izplatību, absorbciju, emisiju un citu efektu iedarbību ar daļiņām. Varam daļiņas uzlikt arī, piemēram, uz silīcijas fotonikas mikročipa un pētīt, kā mainās gaismas izplatīšanās optiskajā čipā.» Šiem pētījumiem ir daudzsološs lietojums, kā saka T. Salgals, «fundamentāls pamats visam, kas šeit, RTU Šķiedru optikas pārraides sistēmu laboratorijā, notiek, – efektīvai ātrgaitas sakaru, kvantu, fotonikas mikročipu tehnoloģiju attīstībai un darbībai.»

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki, turpinot attīstīt tehnoloģiju bitumena un asfaltbetona modificēšanai ar nolietotu riepu gumiju, izstrādā jaunu efektīvu metodi, kas padara ceļa segumu pat divas līdz trīs reizes izturīgāku pret risu un plaisu rašanos, bet ceļu būves nozari – ilgtspējīgāku.

Tehnoloģija sekmīgi testēta ne vien Latvijā, bet pirmo reizi arī Amerikas Savienotajās valstīs (ASV). RTU laboratorijās top «receptes» arī citu valstu ceļiem.

Pirmais eksperimentālais ceļa posms ASV uzbūvēts Kanzassitijā, izmantojot asfaltbetona īpašības uzlabojošu modifikatoru un tehnoloģiju, kas jau izmēģināta arī Latvijā. Viļānu novadā sadarbībā ar SIA «Vlakon» aizvadītajā gadā izgatavota un uz ceļa liela dolomīta karjera tuvumā, ko intensīvi izmanto smagās automašīnas, ieklāta eksperimentālā asfaltbetona partija. Tas kļuva par trešo «riepu asfalta» ceļu Latvijā. ASV un Latvijā izmantotais ELTC (End of Life Tire Compound) modifikators izgatavots no devulkanizētas nolietotu riepu gumijas, RTU zinātniekiem sadarbojoties ar ASV uzņēmumu «Rubbintec» un Lietuvas kompāniju «Polylema».

Pašizlīdzinošā virsma, kas spēj piepūsties un izveidot horizontālu plakni, biotopu saudzējošas kāpurķēdes, čiekuri ar gaismas un skaņas sistēmu un mākoņa kempings – tās ir tikai dažas idejas no Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) arhitektūras studentu izstrādātajiem ilgtspējīgas attīstības priekšlikumiem uzņēmuma "Rīgas meži" īpašumā esošās Mangaļsalas teritorijai, kas atrodas dabas parkā "Piejūra".

RTU Arhitektūras un dizaina institūta (ADI) bakalaura studiju programmas "Arhitektūra" 2. kursa studenti, atsaucoties "Rīgas mežu" aicinājumam, studiju laikā radīja astoņus inovatīvus priekšlikumus teritorijai Mangaļsalas ielā 2, kur lielu daļu aizņem padomju laika ēkas. Tās atzītas par bīstamām apmeklētājiem, tāpēc uzņēmums ēkas ir norobežojis. Citā teritorijas daļā iepriekš mituši zirgi, un to pārāk lielā koncentrācija radījusi postījumus videi.

Programmas noslēgumā studenti savas idejas prezentēja žūrijai, kas tās vērtēja, izmantojot vairākus kritērijus. Piemēram, kāds ir to radošums, kāds – inovācijas un ilgtspējas potenciāls, cik skaidri definēta problēma un vērtības, kāds ir biznesa potenciāls un kā priekšlikums atbilst konkrētajai teritorijai. Studenti piedāvā priekšlikumus, kas var palīdzēt ne tikai uzlabot teritorijas sakopšanas, labiekārtošanas procesus un veicināt tās pieejamību iedzīvotājiem, bet vienlaikus arī mazināt slogu uz apkārt esošo dabu un biotopiem.

Pasaules universitāšu reitingā "Times Higher Education World University Rankings 2025" iekļuvušās Latvijas augstākās izglītības iestādes nav novērtētas augstāk par 1001.vietu, liecina reitinga dati.

Reitingā Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Universitāte (LU) dala 1001.-1200.vietu. Tikmēr Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU) un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) novērtētas zemāk par 1501.vietu. Šādas pozīcijas Latvijas augstskolas ieņēma arī gadu iepriekš.

Visaugstāk novērtēts RSU un RTU sniegums kategorijā "Starptautiskā perspektīva", šajā kategorijā saņemot attiecīgi 65,4 un 63,3 punktus. Savukārt LU ar 54 punktiem visaugstāk novērtēta kategorijā, kur vērtē nozares ienākumus un patentus.

Lai gan kategorijā par pētniecības kvalitāti visas četras Latvijas augstskolas saņēma mazāk par 50 punktiem, novērojams to snieguma uzlabojums. Visaugstāk šajā kategorijā novērtēta LU ar 45 punktiem jeb par 4,7 punktiem vairāk. Arī RSU sniegums uzlabojies par 4,7 punktiem, un augstskola šogad saņēma 31 punktu. RTU sniegums uzlabojās par 0,9 punktiem - tā novērtēta ar 32,9 punktiem. Tikmēr LBTU saņēma 16,6 punktus, kas ir par 0,8 punktiem vairāk nekā gadu iepriekš.

Sadarbojoties biznesa augstskolas «Turība», Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Zemessardzes Zinātnes, pētniecības un inovāciju ieviešanas centra pētniekiem, izstrādāti pārtikas produkti lietošanai ekstremālos apstākļos.

Kā pirmais tos praksē izmēģināja latviešu uzņēmējs, alpīnists un zemessargs Juris Ulmanis ekspedīcijā Dienvidpolā, kas bija veltīta Ukrainas atbalstam.

«Ekstremālos apstākļos ir ļoti svarīgi sagatavoties un nodrošināties, ka līdzi ir paņemts viss nepieciešamais, turklāt uzturam ir jābūt maksimāli vieglam, ilgi uzglabājamam, drošam un, ideālā gadījumā, arī garšīgam,» stāsta «Turības» bakalaura programmas «Uzturs» direktore, sertificēta uztura speciāliste Guna Bīlande.

Iniciatīva sadarbībai nāca no Zemessardzes, kas rosināja izstrādāt ekstremāliem apstākļiem piemērotu uzturu. Pārtikas inovācijas ir viens no Zemessardzes Zinātnes, pētniecības un inovāciju ieviešanas centra pētījumu tematiem – centra pētniekiem ir gan teorētiskas un praktiskas zināšanas, gan arī aprīkojums šādu pētījumu veikšanai.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) sadarbosies ar Baltijā lielāko namu apsaimniekošanas uzņēmumu «Rīgas namu pārvaldnieks» pētniecībā, studijās un inovāciju attīstībā.

Pirmajā sadarbības projektā – hakatonā «Rīgas namu pārvaldnieka Coopetition 2024» – uzvar studentu komanda, kas piedāvā automatizētu risinājumu preventīvai lāsteku veidošanās novēršanai un lapu tīrīšanai no lietus teknēm.

Multifunkcionālais jumtu tīrīšanas mehānisms, kas darbotos, izmantojot sensoru datus vai meteoroloģiskās prognozes, risinātu uzreiz divus namu apsaimniekošanas izaicinājumus, norāda RTU studentu komanda «RoofBot». Balvā tā saņem 3000 eiro lielu naudas balvu.Otro vietu un 2000 eiro lielu balvu saņem komanda «Free of Junk».

Tā rosina papīra autostāvvietu caurlaides aizstāt ar digitālām, kas piesaistītas automašīnu numurzīmēm. Komanda iesaka iestrādāt digitālās caurlaides jau esošajā «Rīgas namu pārvaldnieka» mobilajā lietotnē, bet iegūtos datus nākotnē izmantot, lai efektīvāk organizētu auto novietošanu daudzdzīvokļu namu pagalmos.

Latvijā aptuveni 25% būvniecības nozares uzņēmumu pastāv nedeklarētais apgrozījums un attiecīgi - nodokļu plaisas, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji, atsaucoties uz kopīgi ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētniekiem un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) veikto pētījumu "Ēnu ekonomikas apmēra būvniecības nozarē novērtējums".

Pētījumā secināts, ka šo uzņēmumu apgrozījuma plaisa, uz kuru ir attiecināmi atbilstoši pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) apjomi, sasniedz 35%.

Pēc finanšu plūsmas modeļu novērtējuma kopējā PVN plaisa tiek lēsta no 24,1 miljona eiro līdz 35,5 miljoniem eiro gadā, savukārt pēc kapitāla pieejamības modeļa rezultātiem plaisa veido apmēram 64,8 miljonus eiro.

UIN plaisas aplēses ir mazākas, svārstoties no četriem miljoniem eiro līdz 5,8 miljoniem eiro pēc finanšu plūsmas novērtējumiem, vai sasniedzot 11,3 miljonus eiro pēc kapitāla pieejamības novērtējumiem.

FM informē, ka VID ir iesniegti dati par katram būvniecības uzņēmumam aplēsto nedeklarētā apgrozījuma apmēru. Šos datus plānots analizēt citas VID rīcībā esošās informācijas kontekstā, lai vairāk saprastu ēnu ekonomikas parādību būvniecības nozarē un uzlabotu līdzīgu modeļu precizitāti nākotnē.

Sadarbībā ar starptautiskiem partneriem no Polijas un Francijas un Baltijā vienīgo fibrolīta jeb koka ēveļskaidu plātņu ražotāju «Cewood», Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības un mašīnzinību fakultātes zinātnieki attīsta inovatīvus būvizstrādājumus gandrīz nulles enerģijas ēkām, izmantojot tikai koksnes būvmateriālu ražošanas atlikumus un blakusproduktus.

Pētījums ir būtisks zinātnieku ieguldījums aprites ekonomikas attīstībā būvniecības nozarē.

Ražošanas procesā «Cewood» rodas ražošanas atlikumi – koksnes ēveļskaidas, slīpputekļi un plātņu atgriezumi. No tiem iespējams iegūt izejvielas jaunu būvmateriālu izgatavošanai. RTU zinātnieki laboratorijā eksperimentē, izgatavojot dabīgo šķiedru kompozītmateriālu paraugus, kas gan pilnībā izgatavoti no izejvielām, kas iegūtas no ražošanas atlikumiem un blakusproduktiem, gan papildināti ar citām dabīgām izejvielām, piemēram, kaņepju spaļiem. RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes tenūrprofesore, M-era.Net projekta «Koksnes atkritumu saturoši kompozītmateriāli augstas veiktspējas paneļu izgatavošanai gandrīz nulles enerģijas ēkām» vadītāja Diāna Bajāre rāda plātni, kas izgatavota tikai no ražošanas atlikumiem – skaidām un reiz jau izmantota cementa, kas ir izsijāts un apdedzināts noteiktā temperatūrā, tā atkārtoti to aktivizējot.

Latvijas mikročipu iniciatīvai pievienojušies vairāki jauni partneri, tostarp ārvalstu uzņēmumi vai to pārstāvniecības Latvijā, informē Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU).

Saprašanās memorandam pievienojies uzņēmums "Siemens Industry Software Oy", "Robert Bosch", kas koordinē "Bosch" koncerna darbību Baltijas reģionā, bezpilota lidaparātu ražotājs "Edge Autonomy Riga", elektronikas montāžas nozares uzņēmums "Wiseberg Technology" un Ventspils brīvostas pārvalde.

Ar pievienošanos memorandam uzņēmumi apņēmušies veicināt pusvadītāju ekosistēmas attīstību, stiprinot starpnozaru sadarbību un Latvijas lomu globālajās piegādes ķēdēs, pilnveidot izglītību un pētniecību pusvadītāju tehnoloģijās, kā arī vairot mikročipu dizaina un testēšanas spējas.

Dizaina un testēšanas posms mikroshēmu vērtības ķēdē šobrīd veido nozares apgrozījuma lielāko daļu, un Latvijai šajā jomā ir unikālas priekšrocības attiecībā pret tuvākajiem kaimiņiem - kompetenti speciālisti un tehnoloģijas, spriež RTU.

Pieprasītākajās specialitātēs potenciālo praktikantu konkurence ir augsta, prakses devēji saņem vairākus desmitus vai pat simtus studentu pieteikumu, jo iespējas nodrošināt prakses vietas ir ierobežotas – uzņēmumam tas nozīmē ieguldīt zināmus resursus, topošajiem speciālistiem nodrošināt prakses vadītājus, jārēķinās, ka uzticētie darbi uzreiz var tik labi nesekmēties, vajadzēs laiku, lai praktikants iestrādātos, iedzīvotos kolektīvā.

Prakses devējs studentam nodrošina iespēju zināšanas izmēģināt darba procesā un prakses vadītāja uzraudzībā gūt jaunas, augt profesionāli – tas ir topošā speciālista papildu ceļš uz izaugsmi un bieži vien nākamo darbavietu, tomēr vajadzētu koncentrēties uz prakses vietas iegūšanu pašreiz, mazāk uz nākotnes darbu, noteikti nebaidīties par savām zināšanām un spējām – nenovērtēt sevi par zemu un atcerēties, ka viena no svarīgākajām prakses devēja vērtētajām īpašībām būs attieksme pret darbu prakses laikā.

SIA ZZ Dats galvenie darbības virzieni ir vienotā pašvaldības sistēma, mākoņskaitļošana un oriģinālprogrammatūras izstrāde, ieviešana un uzturēšana, sniedzot pakalpojumus Latvijas pašvaldībām, valsts iestādēm un komercuzņēmumiem. Uzņēmuma birojs atrodas Rīgas Klusajā centrā, tajā strādā 230 darbinieki, un šogad uz prakses sludinājumu saņemti 70 pieteikumi, tai skaitā 19% no tiem bija iesniegušas jaunietes. Informācijas tehnoloģiju (IT) nozare ir viena no tām, kurā zinošiem studentiem praksi atrast ir salīdzinoši viegli, tomēr jebkuram arī no viņiem potenciālais prakses devējs jāspēj pārliecināt par sevi kā labāko kandidatūru.

Biznesa veiksmes atslēga slēpjas spējā apvienot ilgtermiņa redzējumu ar praktisku rīcību un kompetentu komandu, uzskata Krišjānis Krūmiņš, ūdenssaimniecības uzņēmuma Rīgas ūdens valdes priekšsēdētājs.

Latvijā veiksmīgi var attīstīties tie uzņēmumi, kas investē cilvēkos, tehnoloģijās un procesos, ne tikai gala rezultātā, atzīmē K.Krūmiņš, uzsverot, ka būtisku lomu uzņēmuma veiksmes stāstā spēlē arī līdera spēja veidot spēcīgu, domājošu un motivētu komandu, kas sastāv no dažādiem cilvēkiem. Katrā uzņēmuma struktūrvienībā jābūt trim cilvēku tipiem - domātājam, kurš analizē, plāno un redz kopainu, darītājam, kurš organizē un realizē iecerēto, kā arī vadītājam, kurš spēj pieņemt lēmumus un virzīt komandu uz mērķi. Tieši šī līdzsvarotā sadarbība ir pamats efektīvai darbība, uzskata K.Krūmiņš, piebilstot, ka līdzās pieredzei komandā jābūt vietai arī jaunam potenciālam.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Baibas Šmites-Roķes ienākumi pērn sasniedza 67 607 eiro, liecina VID mājaslapā publicētā Šmites-Roķes valsts amatpersonas deklarācija par 2023.gadu.

Šmite-Roķe pērn strādāja VID Nodokļu pārvaldes direktora vietnieces amatā, savukārt no 2023.gada maija pildīja VID Nodokļu pārvaldes direktora pienākumus. Algā no VID Šmite-Roķe pērn saņēma 50 163,41 eiro.

Tāpat Šmite-Roķe pērn strādāja Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) kā zinātniskais asistents un algā no RTU saņēma 15 723,71 eiro. Tāpat RTU izmaksāja stipendiju 1540 eiro apmērā, bet procentos no "Swedbank" saņemti 179,78 eiro.

Šmite-Roķe deklarējusi 400 eiro uzkrājumus skaidrā naudā. Bezskaidrā naudā Šmite-Roķe deklarējusi 18 084 eiro uzkrājumu "Swedbank", kā arī nelielus uzkrājumus citās valūtās Lietuvas "Revolut Bank".

Tāpat Šmite-Roķe pērn deklarējusi 8485,76 eiro parādsaistības, kā arī izsniegtu aizdevumu 12 000 eiro apmērā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tehnoloģiju biznesa centra programmā "Prototech" atbalstu prototipa izstrādei saņēmuši 30 uzņēmēji un ideju autori.

Trīs no tiem izstrādāti viedo materiālu jomā, radot īpašu kamanu prototipu, stiklašķiedras armatūras ražošanas iekārtas 3D modeli un iepakojuma plēvi no biodegradējama brūnaļģes materiāla.

"Viedie materiāli klasiskajā izpratnē ietver dažādus funkcionālus elektronikas materiālus un kompozītmateriālus. Jebkādu jaunu materiālu izstrāde šajā jomā ir ļoti dārga. Atšķirībā no informācijas tehnoloģijām, kur inovācijas var radīt teju jebkurš, kam ir dators, viedo materiālu jomā ar jaunu risinājumu izstrādi nodarbojas augstskolas. Taču inovācijas šajā jomā iespējamas, kad augstskolas licencē savus izgudrojumus uzņēmumiem, kuri ir gatavi tos attīstīt tālāk," saka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tehnoloģiju biznesa centra vadītājs Andrejs Berdņikovs.

Lai sekmētu efektīvu labās prakses apmaiņu, digitālo rīku izmantošanu un inovāciju ieviešanu būvniecības nozarē, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un SIA “Latvijas standarts” (LVS) paraksta sadarbības memorandu par jauna būvniecības konkursa “Digitālās būvniecības ekselences balva 2025” izveidi.

Konkursa mērķis būs izcelt Latvijā pielietotos inovatīvos risinājumus, iedvesmot nozares dalībniekus izmantot modernas tehnoloģijas, informēt publiskos pasūtītājus par konkrētiem ieguvumiem BIM projektos, veicināt pieredzes apmaiņu starp būvniecības nozares dalībniekiem, kā arī sekmēt jaunu BIM projektu īstenošanu publiskajā sektorā.

“Memorandu paraksta trīs nozīmīgi publiskā sektora pārstāvji – katrs ar savu kompetenci, bet vienotu mērķi par nepieciešamību veidot ilgtspējīgāku nākotni caur inovācijām un digitalizāciju. Digitālā brieduma līmenim nozarē strauji augot, arī projektus jāvērtē detalizētāk un pilnīgāk, turklāt konkurss iecerēts ne tikai kā rīks, lai sveiktu veiksmīgākos projektus, bet arī kā platforma informācijas un ideju apmaiņai nozares dalībnieku vidū,” norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Piektdien, 8. martā, Latvijas zāļu ražošanas uzņēmumu AS “Olainfarm” reģionālās vizītes laikā apmeklēja Latvijas Republikas finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Tikšanās laikā augstā amatpersona un uzņēmuma vadība pārrunāja Eiropas Savienības (ES) programmu pieejamību un atbilstību Latvijas ražotāju attīstības vajadzībām, cilvēkresursu attīstības jautājumus un uzņēmuma sadarbību ar izglītības iestādēm. Tāpat tika diskutēts par risinājumiem, kā valsts no savas puses var palīdzēt uzņēmumam turpināt veiksmīgi attīstīties.

“Redzu, ka “Olainfarm” gaidāms jauns, pozitīvs attīstības posms: akcionāru maiņas process ir pilnībā noslēdzies, ir skaidrs, saprotams un nopietns investīciju plāns, kā arī labi pārdomāti uz Eiropas tirgu orientēti eksporta apjoma izaugsmes plāni. Priecājos, ka ES fondu programmu līdzekļi arī līdz šim veiksmīgi ieguldīti pētniecībā, jaunu produktu izstrādē, tehnoloģiskā attīstībā, zaļākā ražošanas procesā un efektivitātes uzlabošanā. Svarīgi, ka uzņēmumam ir arī plāni sadarbībai ar lielajām Latvijas zinātņu universitātēm - RSU, RTU un LU, jo biotehnoloģiju un zāļu industrija šobrīd ir viena no straujāk augošajām ekonomikas nozarēm pasaulē. “Olainfarm” izaugsmei ir spēcīgs potenciāls, tāpēc vēlu veiksmi un turēsim īkšķus, lai izdodas kļūt par nākamo Latvijas uzņēmumu, kura pārdošanas apjomi un izaugsmes temps to ierindotu Latvijas TOP 5!”,” saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

“Maģistrantūras studijas paver plašāku skatu uz profesiju,” saka Anna Davidoviča, kas pašlaik ir sertificēta fizioterapeite traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikā Orto. Viņa ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) maģistra studiju programmas Rehabilitācija absolvente un tagad turpina studijas doktorantūrā RSU doktora studiju programmas Veselības aprūpe apakšprogrammā Medicīna.

Kāpēc pēc fizioterapijas pamatstudijām izlēmi apgūt rehabilitāciju?

Zināju, ka rehabilitācijas programma sagatavo augsti kvalificētus un konkurētspējīgus rehabilitācijas speciālistus, kuri spēj efektīvi īstenot uz zinātniskiem pierādījumiem balstītus rehabilitācijas pakalpojumus veselības aprūpē un dod plašāku ieskatu arī citu funkcionālo speciālistu, piemēram, ergoterapeitu un uztura speciālistu darbā. Jau bakalaura studijās ar tiem bija liela saskarsme, un gribēju turpināt šo sadarbību.

Maģistrantūras studiju saturs mani uzrunāja un apgūtais deva plašāku skatu uz profesiju. Liela nozīme bija arī tam, ka studijas notika piektdienās un sestdienās – to varēja apvienot ar klātienes pilna laika darbu, jo tajā laikā jau strādāju par fizioterapeiti. Mani vairāk interesēja tieši traumatoloģijas un ortopēdijas pacienti, tāpēc specializējos šajā jomā, arī klīnikā Orto palīdzēju pacientiem ar muskuloskeletālām problēmām, kā arī arī pēc operācijām.

Šonedēļ, 7. martā sākas skolēnu pieteikšanās Ēnu dienai, kas norisināsies 4. aprīlī.

Skolēni izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” veiktajā aptaujā norādījuši, ka piedalīsies Ēnu dienā, lai pārliecinātos, vai izvēlētā profesija atbilst viņu priekšstatiem (75%). Vienlaikus piemērotas darba vietas atrašana nākotnē uztrauc 80% skolēnu.

“Ēnu diena jau tradicionāli ir kļuvusi par platformu, kur satiekas darba devēji un nākotnes darbinieki, lai labāk izprastu viens otra gaidas un prasības. Mūsu veiktajā aptaujā darba devēji un jaunieši bija vienisprātis par svarīgākajām prasmēm darba tirgū, taču uzņēmēji īpaši izcēla sadarbības un komunikācijas prasmju nozīmi – tieši tās būtu visvairāk jāuzlabo. Ēnu diena ir pirmais solis šo prasmju attīstīšanā, dodot jauniešiem iespēju aktīvi uzdot jautājumus, ielūkoties potenciālajā darba vidē un trenēt savas komunikācijas prasmes reālās situācijās,” pauž “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Holdinga uzņēmums SIA "Baltic Waste & Energy Group", kas specializējas ilgtspējīgā atkritumu apsaimniekošanā un atjaunojamās enerģijas risinājumos, ir noslēdzis līgumu ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) par zinātniskā pētniecības projekta “Auksti saistīto NAIK pelnu izmantošana vieglajiem agregātiem betona izgatavošanai” veikšanu.

Projekta ietvaros tiks izstrādāta pelnu agregātu granulācijas tehnoloģija un izpētītas to īpašības, lai samazinātu CO₂ patēriņu betona ražošanā.

Pēdējo trīs gadu laikā Latvijā ir vērojama strauja pelnu apjoma palielināšanās, kas saistīta ar koksnes šķeldas izmantošanu sadedzināšanas iekārtās. Tomēr pelni var saturēt paaugstinātas koncentrācijas ar smagiem metāliem, kas ierobežo to izmantošanu lauksaimniecībā, un tie ir sarežģīti pārstrādājami.

Pētījumi rāda, ka, aizstājot daļu cementa ar alternatīviem materiāliem, var ievērojami samazināt kaitīgo ietekmi uz vidi. Turklāt betons dabiski absorbē CO₂, kas vēl vairāk uzlabo tā ekoloģisko efektivitāti.