Pakalpojumi

Sabiedriskie mediji programmu veidošanai un administratīvām vajadzībām prasa 12,7 miljonus latu

Nozare.lv, 31.07.2013

Jaunākais izdevums

Latvijas sabiedriskie mediji - Latvijas Televīzija (LTV) un Latvijas Radio (LR) nākamgad programmu veidošanai un izplatīšanai prasa papildu 2,3 miljonus latu, bet administratīvām vajadzībām - 10,4 miljonus latu, liecina Finanšu ministrijas publicētā informācija.

Jau ziņots, ka 2,3 miljoni latu mediju satura uzlabošanai tika prasīti jau iepriekš, pirms tika apturēta vienotā sabiedriskā elektroniskā medija koncepcijas vētīšana valdībā. Minētā summa tika iekļauta pieprasījumos kā jaunās politikas iniciatīva.

Savukārt administratīvās kapacitātes stiprināšanai tiek prasīti 10,4 miljoni latu. No minētajiem līdzekļiem 2,6 miljoni latu nākamgad tiek prasīti mediju valdījumā esošo ēku, telpu, iekārtu un tehniskā aprīkojuma nomas, komunālajiem un nodokļu maksājumiem.

1,6 miljoni latu nepieciešami darbinieku algām. Viens miljons latu esot nepieciešams, lai veidotu vidi brīvām, viedokļu ziņā daudzveidīgām diskusijām par sabiedrībā būtiskiem jautājumiem.

883 500 lati tiek prasīti bērnu un jaunatnes auditorijai atbilstošu informācijas, izglītības, kultūras un izklaides resursu nodrošināšanai.

Vairāk nekā 500 000 latu tiek prasīti Latvijas Radio 5 darbības nodrošināšanai, bet vairāk nekā 400 000 latu tiek prasīti darbinieku atlīdzībām. Līdzīga summa esot nepieciešama, lai nodrošinātu objektīvu, neatkarīgu un tematiski līdzsvarotu ziņu, analīzes un komentāru veidošanu par notikumiem Latvijā, Eiropas Savienībā un pasaulē.

Vēl aptuveni 400 000 latu nepieciešami iepirktajām latviešu un ārvalstu filmām. Šāda summa nepieciešama arī iedzīvotāju izglītošanai un viņu pilsoniskās izpratnes veicināšanai par politikas, ekonomikas, kultūras, tiesību, vides, drošības un sociālajiem jautājumiem.

Mazākas summas nepieciešamas radio un televīzijas dienas organizēšanai, interneta platformas uzturēšanai, Latvijas Radio 2 ziņu raidījumu veidošanai, reģionālo korespondentu punktu darbības paplašināšanai, koncertierakstiem, Latvijas Radio 3 Klasika apraides teritorijas paplašināšanai un daudziem citiem pasākumiem.

Tostarp tiek prasīti līdzekļi Latvijas Radio valdes paplašināšanai - 20 000 latu, bet divu valdes locekļu atalgojumam - 50 000 latu.

Administratīvās kapacitātes stiprināšanai 2015.gadā LTV un LR tiek prasīti 11,5 miljoni latu, bet 2016.gadā - 8,3 miljoni latu.

Savukārt programmu veidošanai un izplatīšanai sabiedriskie mediji 2015.gadā prasa 3,6 miljonus latu, bet 2016.gadā - 4 miljonus latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Dimants: komerciālo kanālu dotēšana no valsts budžeta būtu attaisnojama kā sociāls pakalpojums

Dienas Bizness, 16.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kāpēc no valsts budžeta var dotēt LVRTC, kas arī ir miljonus pelnošs uzņēmums, bet nevar komerciālos medijus, ja šī dotēšana ir uz sociālā pakalpojuma sniegšanas pamata? Jo milzīgam mediju koncernam, kāds ir MTG, šī summa būtībā neko neizšķir. Stāsts ir drīzāk par principu un regulējumu – kā panākt, lai tas veicinātu konkurenci TV mediju starpā,» laikrakstam Diena pauda NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants.

Viens no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) piedāvātajiem modeļiem, kā aizpildīt brīvās vietas bezmaksas virszemes apraides, paredz: ja uz brīvajām divām trim vietām bezmaksas apraidē tiktu rīkots konkurss, iespēja būt redzamiem bezmaksas pakā konkursā uzvarējušiem komerciālajiem medijiem pienāktos bez maksas. Tādējādi uzvarējušie mediji ietaupītu vairāk nekā miljons latu jeb summu, ko no nākamā gada par kopējo bezmaksas platformas apraidi būs jāmaksā va/s Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC). Būtībā tas nozīmētu, ka no nodokļu maksātāju naudas tiktu dotēti konkursā uzvarējušie komerciālie mediji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidentam Raimondam Vējonim ir nekavējoties jāpieprasa LTV ģenerāldirektoram Ivaram Beltem atkāpties. Skaidrs, ka to nedarīs politisko partiju ieceltā NEPLP. Skaidrs, ka to nedarīs Saeima, kuras vairākumu apmierina tāda valsts televīzija, kas kalpo valdošajai varai. Ak, mums ir sabiedriskā, nevis valsts televīzija? Piedodiet, bet nav! Mums ir televīzija, kas piesedz lielos blēžus, bet cīnās pret opozīciju, kad tās reitingi pieaug!

Pagājušajā svētdienā televīzijas raidījums De Facto divus sižetus bija veltījis vienas opozīcijas partijas KPV LV reitinga graušanai. Kopumā gandrīz divdesmit minūtes visas sabiedrības apmaksāta ētera laika bija atvēlētas Artusa Kaimiņa, Alda Gobzema un KPV LV diskreditācijai. Tika publiskotas pirms četriem gadiem notikušas sarunas starp privātpersonu Aldi Gobzemu un ierindas Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu brīdī, kad viņš vēl tikko bija ievēlēts par deputātu. Sarunu saturs – ikdienišķa viedokļu apmaiņa, kurai nav nekādas sabiedriskas nozīmes, tā nesatur nekā krimināla, nekā pārsteidzoša. Forma – visticamāk, no izmeklēšanas iestādes nelikumīgi nopludināti ieraksti. Nelikumīgi nopludinātas informācija publiskošanu medijs var pamatot vienīgi ar sabiedrisko nozīmīgumu, piemēram, ja tajā atklājas lielāki noziegumi nekā pats informācijas nopludināšanas fakts. Šajā gadījumā noziegumi Kaimiņa un Gobzema sarunā neatklājas, bet atklājas kārtējais, visticamāk, KNAB darbinieku izdarīts noziegums – operatīvās informācijas nopludināšana un šoreiz bez maskas. Sižetu mērķis - neapšaubāmi KPV LV reitinga graušana pirms vēlēšanām, respektīvi, vēlēšanu ietekmēšana. Specdienesta iejaukšanās demokrātiskas valsts vēlēšanās ir ļoti rupjš likuma pārkāpums. To vajadzētu saprast sabiedriskās televīzijas vadībai, sabiedriskās televīzijas raidījumu veidotājiem. Grūti noticēt, ka viņi to nesaprot. Un, ja viņi to saprot, tad šeit mēs redzam klaju sabiedriskās televīzijas iesaistīšanos vēlēšanu cīņā vienā tās pusē – un tā ir varas partiju puse, kuras pozīcijas apdraud strauji pieaugošā KPV LV popularitāte opozīcijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksas TV operatori neapstiprina klientu migrāciju saistībā ar lielākā TV operatora – Lattelecom – konfliktu ar MTG par TV3 retranslāciju interaktīvajā televīzijā; arī Baltcom nemierā ar MTG cenas piedāvājumu.

Aptaujāju Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) biedrus un secināju, ka Rīgā astoņu dienu laikā kopš Lattelecom interaktīvajā televīzijā pārtraukta Modern Times Group (MTG) ietilpstošā kanāla TV3 retranslācija, klāt nākuši četri abonenti, DB pastāstīja LEKA valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls, apliecinot, ka klienti nāk no Lattelecom, taču vienlaikus tas nenozīmē, ka visi pārgājuši TV3 kanāla dēļ. Lietas būtība ir tāda, ka ir liels troksnis par neko.

Iemesls – interaktīvā televīzija ir komplektā ar internetu, un, ja ir internets, tad viss oriģinālais TV3 saturs ir pieejams internetā. Protams, neliela neērtība – saturs nav pults attālumā, bet pieejams datorā, pamatoja I. Muuls. LEKA biedri bija gatavojušies, ka būs TV klientu pieplūdums pēc 1. aprīļa, neslēpa I. Muuls, tomēr aktivitāte izpalika. Attiecībā uz TV3 reitingiem, viņaprāt, situācija ir nelāga, jo redzams, ka kanāla retranslācijas pārtraukšana Lattelecom interaktīvajā televīzijā neatstāja ietekmi uz klientu migrāciju. Arī līgums ar Baltcom, kurš ir arī IZZI īpašnieks, pagarināts vien par diviem mēnešiem, atgādina I. Muuls, tāpēc aktuāls ir jautājums, kā MTG rīkosies turpmāk. Pieejamā informācija liecina, ka Baltcom nav apmierināts ar cenas piedāvājumu no MTG puses, tādējādi, ja līdzīgas prasības tiks izvirzītas arī citiem TV maksas operatoriem, pastāv atteikšanās iespējas no TV3 kanāla, brīdināja I. Muuls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāņa Bordāna, Jutas Strīķes un Jura Juraša valdības izveidošana ir lielā iespēja. Premjera amats un visas spēka ministrijas tiks koncentrētas vienas partijas rokās. Paradoksāli, bet, neskatoties uz sadrumstaloto Saeimu, tā tiešām ir iespēja, ka tiek izveidots jauns un stabils varas centrs uz nākamajiem desmit gadiem.

Pilnīgi iespējams, ka, zaudētāju partiju deputātiem pārejot uz JKP, jau šajā Saeimā izveidosies «superpartija» ar vairāk nekā 50 deputātiem. Latvijas valsts vara nonāks vienota, specdienestu atbalstīta un ar gribu apveltīta politiskā spēka rokās.

Atšķirībā no Saeimas, specdienestos jefiņu nav. Tur ir «veči» ar pieredzi, kas arī ar bandītiem «risina lietas». Varbūt tiešām labi, ka uz Latvijas simtgadi varu beidzot pārņem «vilkači uzplečos», lai tiktu izbeigta tā valsti iznīcinošā «šļura», no kuras tauta ir ļoti nogurusi pēdējās desmitgadēs. Tiesas mokās ar blēžiem, prokuratūra gadiem velk lietas, un policija neko nevar atklāt. Valsti nesodīti izzog, miljardus brīvi izsaimnieko. Tas beigsies, kungi!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aptaujas rezultāti - Rīgā pārliecinoši uzvar Saskaņas centrs

Lelde Petrāne, 01.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slēgti 950 balsošanas iecirkņi visā Latvijā, un Latvijas iedzīvotāji izvēlējušies, kam uzticēs varu pašvaldībās.

Saskaņā ar vēlētāju aptaujas rezultātiem, kā ziņo LTV1, Rīgā uzvaru pārliecinoši var svinēt politisko partiju apvienība Saskaņas centrs, Partija Gods kalpot Rīgai - 52,6%.

Tad seko nacionālā apvienība Visu Latvijai - Tēvzemei un Brīvībai/LNNK - 23,67%. Trešajā vietā ir Vienotība - 15,26%.

Šīs ir vienīgās partijas, kas pārvarējušas 5% barjeru. Zem tās seko Latvijas Zaļā partija, Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība, Reformu partija.

Aptauju pie iecirkņiem (exitpoll) veica ziņu aģentūra LETA, Rīgas Stradiņa universitāte un sabiedriskie mediji Latvijas Televīzija un Latvijas Radio ar socioloģisko un tirgus pētījumu centra SKDS metodoloģisko atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vajag savākt tikai dažus nodevējus un valdība būs gatava! Tāds būtībā ir sabiedriskās televīzijas ziņu saturs gada pēdējās nedēļās, kad izrādījās, ka Jaunupa-Rišeljē bīdītajai Kariņa valdībai trūkst balsis Saeimā.

Tieši to nozīmē apgalvojumi, ka JV vadītu valdību ir iespējams izveidot, panākot KPV LV sašķelšanu, kas katru dienu uzstājīgi skanēja valsts televīzijā un radio.

Kādēļ par visas sabiedrības līdzekļiem uzturētais sabiedriskais medijs atklāti lobē konkrētu valdības izveides variantu? Kādēļ sabiedrisko mediju neuztrauc ne nodevība, ne korupcijas riski, kad runa ir par variantu «50 plus no KPV LV atšķeltie»? Jo uz kāda pamata cer sašķelt KPV LV? Ar kādu motivāciju jaunā spēka deputāti var atbalstīt vecās Vienotības valdību?

Realitāte ir ļoti vienkārša- Strīķes rīcībā esot «mapīte», kuras dēļ Kaimiņš ir spiests «gulties zem Annas»

Runā, ka motivāciju Jurašs ar Kaimiņu saņemot no Meroni. Pārējie? Kādam esot piedāvāts amats, ja atbalstīs Vienotības valdību. Taču arī amats var būt kukulis. Tāds tas ir gadījumā, ja amats ir maksa par neētisku rīcību, kuras rezultātā tiek pieņemti tādi valsts varas lēmumi, kas dod materiālu izdevīgumu 1) kukuļa, proti, amata saņēmējam, kurš par amatu pārdod savu balsi 2) kukuļa devējiem, kuri iegūst tādu Saeimas lēmumu, kurš bez kukuļa – amata piesolīšanas – nebūtu iespējams. Tātad sanāk, ka mūsu valsts sabiedriskā televīzija, kas mudina sašķelt KPV LV, būtībā mudina uz korupciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas darba tirgū pieprasītākās specialitātes un prasmes, piemēram, būvniecībā un viesmīlības sektorā, ir tieši tās, kurās ir nodarbināti ļoti daudzi no aizbraukušajiem un ārzemēs strādājošajiem latviešiem.

«Atvainojiet par pesimismu, bet variants ir tikai viens – vai nu mēs panākam darba tirgus atjaunināšanu Latvijā ar remigrāciju, vai arī šīs vakances šeit aizpildīs iebraucēji,» tā Ārlietu ministrija notikušajā diskusijā par Latvijas darba tirgus informācijas pieejamību diasporai sacīja vēstnieks diasporas jautājumos Atis Sjanīts. Viņa vērtējumā tieši darbaspēka pieejamība ir arī Latvijas tautsaimniecības lielākais izaicinājums jau tuvākajā laikā, kas šo jautājumu padara politiski jo aktuālāku.

Attiecīgās diskusijas ass bija Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījuma centra (DMPC) veiktā pētījuma «Latvijas darba tirgus informācijas nodrošinājums diasporai» publiskošana. Autoru grupas veiktais pētījums (https://www.diaspora.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/diaspora/petijumi/LU_DMPC_zinojums_darbiekartosanas.pdf) uzrāda ļoti augstu darba tirgus aspekta nozīmi latviešu remigrācijas plānos. 73% emigrantu atgriezties attur tas, ka Latvijā nav iespējams atrast viņiem pieņemamu darbu, bet 63% ‒ priekšstats, ka Latvijā viņiem nav profesionālās izaugsmes vai uzņēmējdarbības iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastiprinātas drošības apstākļos pirmdien Parīzē sākas vēsturē lielākā pasaules līderu sanāksme, kas veltīta klimatam. Skeptiķi jau norāda, ka vairāk nekā 140 valstu un valdību vadītājiem būs grūti vienoties par konkrētu rīcību un solījumiem, lai mazinātu globālo sasilšanu nākotnē. Vēl jo vairāk tāpēc, ka iedzīvotāju viedokļa aptaujas pasaulē liecina, ka mazinājies sabiedrības atbalsts ambiciozas rīcības solījumiem, lai novērstu klimata pārmaiņas, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Turpretim optimisti uzsver, ka vēl nekad tik daudzas valstis jau pirms konferences sākšanās nav devušas tik konkrētus solījumus rīkoties, lai globālo sasilšanu samazinātu.

Iepriekšējais ANO globālais klimata samits notika 2009. gada 7.–18. decembrī Kopenhāgenā, kur uz tā atklāšanu pulcējās 115 pasaules valstu līderi, kuru runās izskanēja apņēmība rīkoties.

Taču konferences pēdējā dienā 18. decembrī mediji ziņoja, ka sarunas ir izgāzušās. Tikai 80 valstis bija gatavas solīt konkrētu rīcību, lai mazinātu globālo sasilšanu. Gala paziņojuma projekts netika apstiprināts, bet gan tikai «pieņemts zināšanai». Tajā tika atzīts, ka klimata pārmaiņas ir viena no aktuālākajām mūsdienu problēmām un būtu jārīkojas, lai globālās temperatūras izmaiņas nepārkāptu 2 °C. Taču šis dokuments nebija obligāti izpildāmo statusā un neiekļāva nekādus obligāti izpildāmus konkrētas rīcības solījumus par CO2 izmešu samazināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Pabrikam būtu jāsēž cietumā, nevis Briselē!

Sandris Točs, speciāli DB, 20.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākus gadus mēs vērojam viena cilvēka, vienas ģimenes drāmu, un dzirdam kārtējās ziņas, ka Ansis Ataols Bērziņš nav atbrīvots. Nedz lāga prezidents Vējonis, nedz taisnā Latvijas tiesa neredz iemeslu atbrīvošanai. Vēl kā komunistu laikos ņirgājas, «nožēlo, tad atbrīvosim!». Vai ir piespiesti jānožēlo, kaut nejūties vainīgs? Ar kādu mērķi? Vai lai iebiedētu citus?

Ak, pret noziegumu un noziedzniekiem jābūt skarbiem? Tāpēc «kaimiņi» un «bērziņi» ir jābāž aiz restēm? Citādi OIK un maksātnespējas administratoru mafija necienīs? Visi redzat, ko mūsu valsts spēj ielikt cietumā un turēt aiz restēm?! Tāpēc man personiski nav šaubu, ka tā ir paraugprāva. Paraugprāva pret tautu.

Jā, šis nabaga cilvēks ir pārkāpis likumu un nav ievērojis probācijas noteikumus. Varbūt rīkojies nolaidīgi un stulbi, bet varbūt ir nelabojams ideālists? Ir tikai jautājums, vai viņš ir vienīgais, kurš mūsu valstī nav ievērojis likumu un kuram par to šodien pavisam noteikti būtu jāsēž Centrālcietumā? Vai viņš ir galvenais bēdīgi slaveno 13. janvāra notikumu organizators? Jo aiz restēm būtu jāsēž nozieguma plānotājam un organizatoram, nevis mazākajam līdzdalībniekiem, vai, vēl vairāk, – apmuļķotajam un cietušajam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Start-up specifika: Mārketinga vadītājs var gaidīt, kad jutīsies gatavs, bet sabiedrība neko negaida

Anda Asere, 13.02.2014

«Startup uzņēmumam resursi parasti ir mazāk nekā lielākos uzņēmumos ar stabilu biznesa modeli, tāpēc ir jāizvēlas mārketinga komunikācijas kanāli, kas vairāk prasa laiku, nevis naudas ieguldījumus,» saka Eldars Loginovs, ātrlasīšanas rīka Fastr līdzdibinātājs.

Foto: Edmunds Brencis, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju iesācējuzņēmumu jeb startup specifika prasa auditoriju uzrunāt pēc iespējas agrāk, lai saprastu, kurā virzienā vislabāk attīstīties.

Kad dot par sevi ziņu auditorijai? «Īstais brīdis vienmēr ir tagad. Mārketinga vadītājs var gaidīt to brīdi, kad jutīsies «gatavs», bet sabiedrība neko negaida. Tāpēc ir jāizmanto katra iespēja par sevi pastāstīt un meklēt kontaktu ar auditoriju. Kamēr produkts nav gatavs, var «iesildīt» auditoriju, aktualizēt risināmo problēmu, stāstīt par saviem plāniem un iesaistīties nozares notikumos,» uzskata Andis Silakaktiņš, e-komercijas rīka MaxTraffic pārdošanas vadītājs.

Ja resursi atļauj produktu noslīpēt, tad labāk nesteigties iet pie žurnālistiem, jo visiem gatavi produkti patīk daudz labāk, saka Eldars Loginovs, lasīšanas rīka Fastr līdzdibinātājs. Taču, ja no pozitīvas preses un lietotāju reakcijas ir atkarīga biznesa izdzīvošana, tad ir vērts mēģināt pievērst uzmanību produktam agri. Viņaprāt, personīgs kontakts ar žurnālistu ir vērtīgāks par preses relīzes sūtīšanu. «Dot ziņu par sevi nepieciešams, vēl pirms produkts ir gatavs, pašā sākumā. Tas nepieciešams, lai validētu pašu ideju un sāktu dibināt kontaktus ar potenciālajiem klientiem, kad produkts tiek izlaists,» no pieredzes saka Māris Daģis, digitālo produktu pārdošanas platformas Sellfy līdzdibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima vakar vakarā galīgajā lasījumā pieņēma 2020.gada valsts budžetu, nākamgad plānojot tērēt līdz šim lielāko naudas summu - 10,001 miljardu eiro.

Par 2020.gada budžetu nobalsoja 57 deputāti. Pārējie parlamentārieši sēdē nepiedalījās. Saeima budžeta paketē iekļautos likumprojektus deputāti sāka skatīt trešdien plkst.9, pirmo darba cēlienu noslēdzot tuvu pusnaktij.

Sēde tāpat sākās plkst.9, un bija paredzēts, ka tajā plkst.23.30 varētu tikt izsludināts pārtraukums, lai piektdien no rīta turpinātu izskatīt budžeta projektu. Budžeta izskatīšanas laikā divas reizes tika pieņemts lēmums saīsināt debašu laiku, un otrajā reizē, kad debašu laiks saīsināts līdz vienai minūtei, opozīcija pameta zāli, tur vairs neatgriežoties. Opozīcijas politiķi pauda, ka tā ir ņirgāšanās par demokrātiju un opozīciju un viņu turpmāka atrašanās sēdē vairs nav vajadzīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd labāk, ja valsts radio paliek kopējā reklāmas tirgū, tāpēc, ka esošā padome un esošā radio vadība vienkārši nav kvalificēta veikt šo iziešanu no reklāmas tirgus. Ir daudz neskaidrību – kādā veidā, pēc kādiem principiem medijs tiks finansēts, kas ir tas sabiedriskais pasūtījums, par ko sabiedrībai būtu jāmaksā, kurš nosaka šo sabiedrisko pasūtījumu? Šie jautājumi nav atbildēti, intervijā laikrakstam Diena norāda A/s SuperFM valdes priekšsēdētājs Uģis Polis.

Fragments no intervijas

Vai ko mainītu sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus?

No vienas puses sabiedriskajiem medijiem nav sevi jāuztur no reklāmas naudām. Jo reklāmas naudas un dažādi sadarbības raidījumi būtiski ietekmē saturu, un es esmu par to, lai Latvijā būtu spēcīgi sabiedriskie mediji – pats galu galā esmu pirmos 17 profesionālās karjeras gadus nostrādājis valsts radio. Varu salīdzināt tos standartus, kādi bija savā laikā un kādi tie ir tagad. Diemžēl tie standarti ļoti kritušies. Tomēr, manuprāt, šobrīd labāk, ja valsts radio paliek kopējā reklāmas tirgū, tāpēc, ka esošā padome un esošā radio vadība vienkārši nav kvalificēta veikt šo iziešanu no reklāmas tirgus. Ir daudz neskaidrību – kādā veidā, pēc kādiem principiem medijs tiks finansēts, kas ir tas sabiedriskais pasūtījums, par ko sabiedrībai būtu jāmaksā, kurš nosaka šo sabiedrisko pasūtījumu? Šie jautājumi nav atbildēti. Ir tikai kaut kādas vispārējās frāzes par informatīvās telpas aizsardzību, demokrātiju, vārda brīvību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisija rīkos negaidītu pārbaudi kādā ēkā

Dienas Bizness, 03.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 7.septembrī, Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputāti dosies izbraukuma sēdē uz publiski nozīmīgu ēku, kurā ikdienā uzturas daudz cilvēku, lai ar ekspertiem pārbaudītu tās atbilstību būvniecības un drošības prasībām. Ēku, uz kurieni komisija dosies, netiks atklāta, lai iestāde iepriekš negatavotos komisijas apmeklējumam, informē komisijas priekšsēdētājs Ringolds Balodis.

«Kopā ar nozares ekspertiem praksē pārbaudīsim, kā Būvniecības valsts kontroles birojs veic publisku ēku ekspluatācijas uzraudzību. Patlaban potenciālo adrešu sarakstā ir vairākas ēkas: tā varētu būt, piemēram, stacija, lielveikals, atsevišķi objekti Jūrmalā, sabiedriskie mediji, slimnīca vai kāds muzejs,» norāda R.Balodis.

Patlaban komisija uzsākusi galaziņojuma izskatīšanu. Lai informētu sabiedrību par savu darbu, komisija ikdienā no Saeimas nodrošina iespēju sēdes vērot tiešraidē, kā arī ikvienam pieejama komisijas mājaslapa, kurā sabiedrībai ir iespēja iepazīties ar komisijas darbu un galaziņojuma projektu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Viena Latvijas Televīzijas raidstunda izmaksā 870 latus

Gunta Kursiša, 03.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attiecinot SIA Latvijas Televīzija (LTV) pārskata gada programmu raidstundu skaitu pret LTV kopējiem izdevumiem, vienas stundas izmaksas 2012. gadā valsts televīzijā sasniegušas 869 latus, kas ir par 19 latiem vairāk nekā 2011. gadā, liecina uzņēmuma iesniegtais gada pārskats.

Pērn SIA Latvijas Televīzija apgrozījusi 10,5 miljonus latu, savukārt uzņēmuma zaudējumi pēc nodokļu nomaksas veidoja 197,7 tūkstošus latu, liecina Lursoft dati.

2012. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo, LTV apgrozījums audzis par 6,7%. Pagājušajā gadā 69% no LTV kopējiem ieņēmumiem jeb 7,7 milj. Ls bija valsts budžeta dotācija un, salīdzinot ar 2011. gadā, pērn dotācijas apmērs palielināts līdz 700 tūkstošiem Ls.

SIA Latvijas Televīzija reģistrēta 1992. gadā, un tās pamatkapitāls veido 3,39 miljonus latu. Uzņēmuma valdē strādā valdes priekšsēdētājs Ivars Belte, kā arī valdes locekļi Māris Skujiņš un Sergejs Ņesterovs. Kopumā LTV strādā aptuveni 450 darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators Tele2 radījis jaunu televīzijas un video pakalpojumu – Tele2 Atvērtā televīzija, kas piedāvā alternatīvu televīzijas un video saturam, informē uzņēmumā.

«Cilvēki aizvien vairāk izvēlas televīzijas un video saturu skatīties mobilajā telefonā un vēlas to darīt ērti. Tele2 Atvērtā televīzija ir bagāts televīzijas un video satura piedāvājums, tā ir iespēja skatīties saturu sev ērtā veidā, jo ar īpašu straumēšanas ierīci saturu var viegli pārnest no mobilā telefona uz jebkuru televizoru vai citu lielo ekrānu. Turklāt Tele2 Atvērtā televīzija pieejama visu operatoru klientiem Latvijā,» uzsver Tele2 komercdirektors Raivo Rosts.

Tele2 Atvērtā televīzija piedāvā trīs aplikācijas dažādās pakalpojumu pakās: aplikāciju Megogo ar plašu TV kanālu un filmu izvēli, Latvijas Televīzijas video satura aplikāciju RePlay un Tele2 pašu veidoto video satura aplikāciju Play 2, kas tapusi sadarbībā ar ACME Film un piedāvā vairākus simtus filmu gan lieliem, gan maziem skatītājiem. Ar straumētāja ierīci jebkuras aplikāciju saturu var ērti pārnest no telefona uz televizoru vai jebkuru citu lielo ekrānu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināts - Iespējams, no 1.aprīļa Lattelecom interaktīvajā televīzijā vairs nepārraidīs kanālu TV3

Lelde Petrāne, 13.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1.aprīļa TV3 beidzas līgums par kanāla TV3 raidīšanu Lattelecom interaktīvajā televīzijā. Tā kā līdz šim Lattelecom nav noslēdzis jaunu līgumu ar TV3, izplatīta informācija, ka, iespējams, no 1.aprīļa Lattelecom interaktīvajā televīzijā kanālu TV3 vairs nepārraidīs.

(Papildināts ar Lattelecom komentāru.)

1.aprīlī beigsies līgums, kas noslēgts starp TV3 un Lattelecom par kanāla TV3 raidīšanu Lattelecom interaktīvajā televīzijā. Jauns līgums līdz šim brīdim abu uzņēmumu starpā nav noslēgts Lattelecom dēļ, informē TV3. Lattelecom šobrīd nepiekrītot maksāt TV3 prasīto atlīdzību par kanāla TV3 veidoto programmu, ko Lattelecom tālāk piegādā saviem abonentiem, saņemot par to samaksu no saviem klientiem.

Baiba Zūzena, MTG TV un radio vadītāja Latvijā, skaidro: «Šobrīd Lattlecom pamata pakas cena ir, sākot no 9,32 eiro, un mēs prasām mazāk kā 0,18 eiro no abonementa. Tā ir salīdzinoši neliela summa par Latvijā populārāko kanālu, kurā ir ieguldīti lieli līdzekļi.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna, jaunība, izdevības, kas aizved pie aizvien jauniem dzīves pavērsieniem – tas ir stāsts par enerģisko Martu Ivaņinoku-Cjiņu

Iespējams, viņas pulsējošā enerģijas dzirksts bija tā, kādēļ Marta 24 miljonu pilsētā Šanhajā bija nevis viena no skudru pūžņa, bet gan spēja, jau mācoties otrajā universitātes kursā, sevi pierādīt kā raidījumu vadītāju televīzijā, kas turpmākajos gados kļuva par platformu ne vien karjeras izaugsmei, bet iespējai ķīniešiem pastāstīt vairāk par Latviju, mūsu kultūru, mentalitāti, paražām un nacionālo virtuvi.

Fragments no intervijas, kas lasāma 5. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

«Sapratu, ka ilgus gadus filmējos televīzijā, kur dažādos šovos vienmēr teicu, ka es esmu Marta no Latvijas, kā arī uzsvēru, ka esam Eiropas valsts, nevis Padomju Savienības valsts, kā daudziem vecāka gadagājuma cilvēkiem vēl ir palicis atmiņā. Kādā brīdī sapratu, ka negribu, lai tas viss, ko es darīju Latvijas vārda atpazīstamības veicināšanai, tiktu pazaudēts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ministru kabinets atļauj BITE Lietuva kļūt par TV3, LNT un Star FM īpašnieku

Lelde Petrāne, 25.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 25.jūlija sēdē Ministru kabinets lēma piešķirt UAB BITE Lietuva atļauju izšķirošas ietekmes iegūšanai komercsabiedrībās – SIA TV 3 Latvia, AS Latvijas Neatkarīgā Televīzija un SIA Star FM. Savukārt pilnīgai darījuma noslēgšanai vēl nepieciešams pozitīvs Konkurences padomes atzinums, informē Ekonomikas ministrija.

Minētie uzņēmumi ieņem ievērojamu Latvijas plašsaziņas līdzekļu tirgus daļu un ir nozīmīgi no nacionālās drošības interešu viedokļa. Atbilstoši Nacionālās drošības likuma prasībām izšķirošas ietekmes jeb 100% kapitāldaļu iegūšanai šajos uzņēmumos nepieciešama Ministru kabineta atļauja.

Lai pieņemtu lēmumu Ministru kabinets izvērtēja valsts drošības iestāžu sniegtos atzinumus par minēto darījumu, UAB BITE Lietuva sniegto informāciju par tās īpašniekiem, kā arī citu pieejamo informāciju, kas ir būtiska vērtējot minēto darījumu no nacionālās drošības interešu viedokļa.

Atbilstoši vispārpieejamai informācijai, UAB Bite Lietuva iegūst kontroli pār visām MTG Broadcasting AB sabiedrībām Latvijā (ietilpst SIA TV 3 Latvia, AS Latvijas Neatkarīgā Televīzija un SIA Star FM).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

2018.gadā sasniegta visu laiku augstākā komercķīlu kopsumma

Lelde Petrāne, 10.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka pērn reģistrēts par 15,95% komercķīlu mazāk nekā 2017.gadā, to kopējā prasījumu summa augusi par 6,51%, liecina Lursoft apkopotie dati.

Dati rāda, ka 2018.gadā reģistrētas 3 963 komercķīlas un to kopējā maksimālā prasījumu summa sasniegusi 21,76 miljardus eiro. Tā ir visu laiku lielākā komercķīlu kopsumma.

Visvairāk komercķīlu pērn reģistrēts Rīgas (968 ķīlas) uzņēmumiem un to vērtība sasniegusi pusi no aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēto komercķīlu kopsummas, t.i., 10,73 miljardus eiro. Tikmēr Liepāju, kura ar 105 komercķīlām ierindojas saraksta otrajā vietā, pēc ķīlu kopsummas apsteiguši Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi. Lursoft dati rāda, ka Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi 2018.gadā reģistrējuši komercķīlas par 594,10 milj.EUR, kamēr Liepājas uzņēmumi – par 440,20 milj.EUR. Tikmēr Talsu novada uzņēmumi pērn reģistrējuši 74 komercķīlas, kas novadu pēc ķīlu skaita ierindo augstajā trešajā vietā, bet pēc to kopsummas Talsu novada uzņēmumi ieņem 18.pozīciju (41,77 milj.EUR).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dagilis pārliecināts, ka Pieci.lv piešķirtā valsts finansējuma lietderību atspēkos reitingi

Nozare.lv, 02.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauniešu radiostacijai Pieci.lv, kas oficiāli tika atklāta 31.martā, piešķirtā valsts finansējuma 1 898 110 eiro apmērā lietderību atspēkos reitingi, tā norāda Pieci.lv direktors Kārlis Dagilis.

Kanālam Pieci.lv, kas raida 93,1 megaherca (MHz) frekvencē, valsts kā sabiedriskajam medijam piešķīra 1 898 110 eiro (1 334 000 latu) periodam no 2014. līdz 2017.gadam.

Dagilis saistībā ar sabiedrībā un medijos izskanējušajiem pārmetumiem par valsts finansējuma piešķiršanu šim projektam uzsver, ka šaubas atspēkos reitingi, projektam ir jāļauj ieskrieties. Viņš uzskata, ka, ņemot vērā satura apjomu, šī naudas summa ir adekvāta.

«Es nedomāju, ka šī naudas summa ir liela, salīdzinot ar to, kādu apjomu mēs pārraidīsim. Turklāt liela daļa šīs naudas aiziet apraidei un valstij arī atpakaļ nodokļos. Ja būtu vairāk jātaupa, nevarētu atļauties tik plašu saturu, jo tas nebūs tikai mūzikas kanāls, tajā ir ļoti daudz dažāda cita satura informācijas,» norāda Dagilis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pagaidām alus un vīna reklāmu TV neierobežos; VM jāstrādā ar nozarēm

Žanete Hāka, 02.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien Ministru kabineta komitejas (MKK) sēdē nolemts, ka Veselības ministrijai (VM) ir jāturpina diskusija ar nozarēm saistībā ar alus un vīna reklāmu ierobežošanu televīzijā.

Alus ražotāju nozare tuvākajā laikā arī izstrādās savus priekšlikumus, kas vērsti uz atbildīgu alkohola patēriņu, un iesniegs tos VM, informē ražotāju pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Pēc nozaru aprēķiniem VM rosinātie reklāmas ierobežojumi medijiem varētu radīt zaudējumus vairāk nekā viena miljona eiro apmērā, sporta nozarei – aptuveni 0,5 miljonu eiro apmērā, bet reklāmas industrijai – 300 tūkstošu eiro apmērā. Turklāt daudzu citu valstu pieredze rāda, ka šādi ierobežojumi nedod cerēto rezultātu. Gluži pretēji, tas veicina stiprā un lētākā segmenta alkohola patēriņu.

Pret ierobežojumiem ir arī LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: «Šī VM iniciatīva ir tuvredzīga. Nav ņemts vērā, cik lielu ietekmi alus un vīna reklāmas aizliegums atstās uz ekonomiku, jo skartas ir vairākas saistītās nozares, kurās nodarbināts liels skaits cilvēku – alus ražotāji, TV, radio, reklāmas un sporta nozares. Mēs visi zinām, ka ar aizliegumiem grūti kaut ko panākt. Ir citi daudz efektīvāki līdzekļi, par kuriem VM nevēlas klausīties.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Stream Networks skatās arī uz citiem uzņēmumiem

Sanita Igaune, 12.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stream Networks, apvienojoties ar Latnet, neizslēdz citu uzņēmumu iegādi, plāno papildināt pakalpojumu klāstu, kas labāk palīdzēs konkurēt ar Lattelecom

To intervijā DB norāda Stream Networks (Stream) valdes priekšsēdētājs Edgars Ricevs un Latnet Serviss (Latnet) vadītājs Vladislavs Gurmans. Idejas par konsolidāciju radās Stream akcionāru starpā – pirms diviem trim gadiem. Mēs redzējām to, ka tirgū ir līdzīgas – mazas un vidējas kompānijas telekomunikāciju jomā, kas paver sinerģijas iespējas. Kopumā tika izvēlēti vairāki uzņēmumi, kurus gribējām uzrunāt, un Latnet bija viens no tiem. Gadu, pusotru bija pārrunas, kas rezultējās darījumā šā gada augustā, stāsta E. Ricevs. Arī pasaules prakse liecina, ka uzņēmumi, kas strādā vienā jomā, apvienojas, piebilda V. Gurmans. Ja tirgus apjoms neaug, tad uzņēmumiem ir būtiski apvienoties. Latvijā mentalitātes dēļ, protams, ir grūtāk, piebilda E. Ricevs. Viņš neslēpj, ka arī šobrīd Stream skatās uz citiem uzņēmumiem, veic sarunas, tomēr neviens nodoma protokols šajā jomā nav parakstīts. «Par iegādi koķetējam arī ar vienu uzņēmumu Lietuvā, tāpēc sagaidām, ka nozarē konsolidācija turpināsies,» atklāja E. Ricevs. Tirgus korporatīvo klientu segmentā ilgi gaidīja, kad tiks uzsākta konsolidācija. To uzsākām. Pēc darījuma Latnet saņēma zvanus ar apsveikumiem un paralēli izskanēja jautājumi, vai tiek meklēti jauni uzņēmumi, atzīmēja V. Gurmans. Telekomunikācijās nākotne nav pieslēgumos vai vados, bet saturā, tāpēc nākotnē konsolidācijas kontekstā skatīsimies uz uzņēmumiem, kas papildinātu mūsu sniegtos OneIT pakalpojumus, norādīja E. Ricevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par LTV valdes vadītāja krēslu cīnīsies Tjarve, Krivma un Belte

Nozare.lv, 25.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētāja amatu kandidē mediju holdinga Baltijas Mediju alianse kādreizējais izpilddirektors Ivars Belte, pētījumu aģentūras TNS Latvia valdes priekšsēdētāja Ginta Krivma un bijušais LTV ģenerāldirektors Rolands Tjarve, informē Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) Informācijas centra vadītāja Sanita Blomniece.

Uz LTV valdes locekļa amatu programmu attīstības jautājumos kandidē bijušais radio Star FM programmu direktors Patriks Grīva, reklāmas aģentūras Lowe Age Latvia izpilddirektors Sergejs Ņesterovs un LTV septītā kanāla satura redaktore Jana Semjonova. Uz LTV valdes locekļa amatu finanšu un tehnoloģiju jautājumos kandidē VAS Valsts nekustamie īpašumi finanšu direktors Uģis Mālmanis un bijušais SIA Baltcom TV valdes loceklis Māris Skujiņš, teikts NEPLP paziņojumā medijiem.

NEPLP mājaslapā neplpadome.lv ikviens aicināts iepazīties ar astoņu kandidātu iesniegtajiem pieteikuma dokumentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Būvuzņēmēju partnerību - lielāko būvniecības nozares nevalstisko organizāciju - no šī gada 1.marta vadīs līdzšinējais Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes (LIBP) vadītājs Gints Miķelsons.

Abas organizācijas tiks apvienotas, veidojot biedrību ar četrdesmit Latvijas būvuzņēmumiem.

Kopš 2015.gada Partnerību vadīja Baiba Bļodniece, kas nolēma atstāt vadītājas amatu līdz ar ģimenes pieaugumu. "Šajos gados būvniecība piedzīvojusi daudzus svarīgus notikumus, kas gan uzlabo, gan pilnībā maina nozares turpmāko attīstību - tika izstrādāta un parakstīta ģenerālvienošanās par minimālo algu, ieviesta elektroniskā darba laika uzskaites sistēma, parakstīts sadarbības memorands ar Latvijas valdību ar mērķi veicināt godīgu konkurenci un sakārtot būvniecības uzņēmējdarbības vidi u.c. Tomēr daudzi izaicinājumi vēl ir priekšā. Tieši tāpēc Partnerībai kā vadošai būvniecības organizācijai šobrīd ir nepieciešams vadītājs, kas varēs pilnvērtīgi ieguldīt savu laiku un spēkus biedrības darbā, ko vairs nevaru realizēt es līdz ar ģimenes pieaugumu. Ticu, ka Gints varēs veiksmīgi pārstāvēt nozares viedokli, veicinot būvniecībā ilgtspēju, kvalitāti un drošību," komentē B. Bļodniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Apstiprināta CSDD padome

Žanete Hāka, 04.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija kā VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) akcionārs, ir ievēlējusi Nominācijas komisijas izvirzītās kandidatūras CSDD padomes locekļu amatos, informē SM.

Kopumā tika saņemti 19 pieteikumi CSDD padomes priekšsēdētāja un locekļu amatiem.

Konkurss tika organizēts divās kārtās, pirmajā – dokumentu atlase (darba pieredze, izglītība un sabiedrības attīstības redzējums). Uz otro kārtu tika uzaicināti četri pretendenti, kuri pirmajā kārtā ieguva lielāko punktu skaitu. Otrā kārta notika strukturētas intervijas veidā, vērtējot kandidāta spējas sniegt kompetentas atbildes uz jomai specifiskiem jautājumiem, stratēģiskās plānošanas spējas, vadības spējas, spējas noteikt mērķus, pieņemt lēmumus un uzņemtie atbildību, komunikācijas prasmes, svešvalodu zināšanas.

Nominācijas komisijas nolēma ieteikt kapitāla daļu turētāja pārstāvim izvirzīt Juri Bērziņu CSDD padomes priekšsēdētāja amatam, Kristiānu Godiņu CSDD padomes locekļa amatam un Andri Ķēniņu CSDD neatkarīgā padomes locekļa amatam.

Komentāri

Pievienot komentāru