Privatizācijai Latvijā ir sena vēsture, tomēr jau 2003.gadā valdība apzinājās, ka tās mērķi ir sasniegti un privatizācijas process ir jāvirza noslēguma fāzē, uzskata Valsts kontrole.

2005.gadā tika pieņemts Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums, radot normatīvo bāzi, kam vajadzēja sekmēt privatizācijas procesa drīzu pabeigšanu. Tomēr termiņi privatizācijas pabeigšanai tā arī netika noteikti, un privatizācija joprojām turpinās.

Kā konstatēja Valsts kontrole revīzijā Kas valstī notiek valsts īpašumu privatizācijas jomā?, privatizācija patiešām atrodas tās galējā noslēguma fāzē, un tā tas turpinās vismaz pēdējos septiņus gadus – to laikā papildus iepriekšējo gadu apjomam privatizēti vien 3% no kopējā privatizējamo valsts dzīvokļu skaita, izlietoti 2% privatizācijas sertifikātu. Privatizācijas aģentūras valdījumā atlicis vien neliels skaits privatizējamu īpašumu, un pēdējos gados to skaits nav būtiski mainījies, jo zema ir privātpersonu interese tos privatizēt. Starp šiem īpašumiem ir 20 dzīvojamās mājas, 81 dzīvokļu īpašums, 46 valsts nekustamā īpašuma objekti, 695 valsts zemesgabali, informē kontroles pārstāvji.

Ministru kabinets atbalstījis Ekonomikas ministrijas priekšlikumu pagarināt privatizācijas ierosinājumu, kas iesniegti laika posmā no 2006.gada 1.jūlija – 2006.gada 31.augustam, izskatīšanas termiņu līdz vienam gadam, Db.lv informēja Ekonomikas ministrija.

Tādējādi apstiprināts MK noteikumu projekts Grozījums Valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā, kas tika sagatavots saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 81.pantu.

Laika posmā no 2006.gada 1.jūlija – 2006.gada 31.augustam tika saņemts gandrīz 70% no šobrīd reģistrētajiem privatizācijas ierosinājumiem par valsts īpašumiem un, piemēram, Rīgas pašvaldībā – 77 % un Jūrmalā – arī 70 %.

Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumu, privatizācijas ierosinājumu izskatīšanas termiņš ir 4 mēneši no privatizācijas ierosinājumu reģistrēšanas brīža. Noteiktajā termiņā nav izskatīts un pieņemts attiecīgs lēmums par daudziem iesniegtajiem privatizācijas ierosinājumiem: 1) Ministru kabinets - par 855 privatizācijas ierosinājumiem; 2) Rīgas pilsētas dome - par 9776 privatizācijas ierosinājumiem; 3) Jūrmalas pilsētas dome - par 444 privatizācijas ierosinājumiem.

Privatizācijas aģentūras sabiedrisko attiecību speciālistes Anetes Frīdenšteinas - Brīdiņas sniegtā informācija par Privatizācijas aģentūras valdes sēdi 2007.gada 6.februārī.

Privatizācijas aģentūras valde nolēma:

-Apstiprināt valsts zemesgabala Aizkraukles rajonā, Skrīveru pagastā, Skrīveros, Daugavas ielā 97, privatizācijas paziņojumu;

-Apstiprināt zemesgabala domājamo daļu privatizācijas paziņojumu:

-Rīgā, Hospitāļu ielā 8, valstij piederošās 1569/62135 domājamās daļas;

-Rīgā, Hospitāļu ielā 8, valstij piederošās 1237/62135 domājamās daļas;

-Rīgā, Hospitāļu ielā 8, valstij piederošās 1194/62135 domājamās daļas;

-Rīgā, Hospitāļu ielā 8, valstij piederošās 1135/62135 domājamās daļas;

-Rīgā, Hospitāļu ielā 8, valstij piederošās 947/62135 domājamās daļas;

Nolēma:

-Nodot privatizācijai valstij piederošu apbūvētu zemesgabalu Rīgas rajonā, Carnikavas novadā, Gauja, Salūts 5.Sektors 29 un platību 0,076 ha;

Privatizējot SIA Lattelecom izsoles ceļā, par to iespējams iegūt vismaz par 50 milj. eiro vairāk. To intervijā Db apgalvo uzņēmuma, kurš apstrīdēja tiesā pašreizējo Lattelecom privatizācijas procesu - Time Investments valdes priekšsēdētājs, jurists Gints Vilgerts. Viņš arī norāda, ka ir investori, kam ir interese par šo kompāniju, taču atsakās nosaukt viņu vārdus.

Kāpēc esat nolēmis tiesā apstrīdēt Lattelecom pašreizējo privatizācijas modeli?

Pirmām kārtam runa ir par manu tiesisko apziņu - viss, kas pēdējā laikā ir noticis saistībā ar Lattelecom, man kā advokātam izraisa ļoti lielu interesi, it īpaši ņemot vērā, cik drosmīgi tiek virzīts iedomātais Lattelecom privatizācijas modelis, kuram pamatojumu es nekur nevaru atrast. Man ir bijuši vairāki klienti, kuri ir ļoti norūpējušies par šo Lattelecom privatizācijas modeli, viņi labprāt piedalītos privatizācijā, bet viņi neredz nekādu iespēju to darīt, izņemot ejot caur tiesu. Runājot par vienu no pretendentiem, kurš ir izgaismots medijos - manuprāt, tas nav modelis, kā Latvijā var privatizēt kāda uzņēmuma kapitāldaļas. Uzskatu, ka labs piemērs ir Ventspils naftas daļu privatizācija, kas notika izsoles veidā - kāpēc gan Lattelecom būtu jāprivatizē citādāk? Mans mērķis ir panākt, ka šī izsole notiek izsoles veidā.

Rīgas apgabaltiesa 19.maijā apmierināja SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor", iepriekš - Privatizācijas aģentūra) prasību pret Kirovu un Filipu Lipmaniem par zaudējumu piedziņu un lēma piedzīt no uzņēmējiem vairāk nekā 1,9 miljonus eiro.

Tiesa lēma piedzīt solidāri no Lipmaniem par labu Latvijas valstij zaudējumus 1 903 294 eiro apmērā, kā arī tiesas izdevumus 31 732 eiro apmērā un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 7133 eiro apmērā, kopā piedzenot 1 942 160 eiro.

Spriedumu vēl var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Augstākajā tiesā (AT).

Lieta tika izskatīta pēc "Possessor" apelācijas sūdzības par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 22.oktobra spriedumu, ar kuru tiesa noraidīja Privatizācijas aģentūras prasību pret "Grindeks" akcionāriem Kirovu un Filipu Lipmaniem par 2017.gadā valstij piederošo "Grindeks" akciju pārdošanu, kā rezultātā valstij, prasītāja ieskatā, tika nodarīti zaudējumi.

Var runāt par nepieciešamību palielināt Privatizācijas aģentūras (PA) darba apjomu, bet tās likvidēšanai iemeslu nav, uzskata premjers Māris Kučinskis (ZZS).

Politiķis šorīt LTV Rīta panorāmā pauda viedokli, ka PA darbs, beidzoties privatizācijai, nelietderīgs var šķist, tikai neiedziļinoties situācijā, jo aģentūra bez darba nekad neesot bijusi, piemēram, pašlaik tā pieskata ar KVV Liepājas metalurgs saistītos jautājumus un risina sarunas ar TeliaSonera.

Iespējams, var pamainīt PA funkcijas, taču nedrīkstam pazaudēt iestādes augsto kapacitāti, sacīja Kučinskis un uzsvēra, ka tāda iestāde, kas spēj pārdot valsts īpašumus ne tikai ar sludinājumu palīdzību, bet vest sarunas ar investoriem, valstij ir noteikti nepieciešama.

Kučinskis pieļāva, ka, iespējams, būtu jāpalielina PA darba apjoms, jo tās darba kvalitāte ir gana augsta, lai varētu likt klāt arvien jaunus pienākumus.

Valdības sēdē akceptēja noteikumus, kuri nosaka kārtību, kādā veicami maksājumi par dzīvojamo māju privatizācijas objektiem, izņemot maksājumus par dzīvokļiem, mākslinieku darbnīcām un neapdzīvojamām telpām, kas tiek nodotas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju", kā arī maksājumu atmaksāšanas kārtību.Noteikts, ka par privatizācijas objektu maksā sertifikātos un/vai latos saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 45. un 46.pantu. Noteikts, ka par privatizācijas objektu var samaksāt uzreiz vai pirkt privatizācijas objektu uz nomaksu saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 45.panta piekto daļu. Attiecīgo lēmumu pieņem pircējs un privatizācijas pieteikumā paziņo par to Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai vai pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijai . Par privatizācijas objektu veicami šādi maksājumi: privatizācijas objekta pirkuma maksa;†maksa par privatizācijas tehnisko izpildi un par pakalpojumiem, kas saistīti ar attiecīgā privatizācijas objekta privatizāciju;†procenti, kas tiek maksāti, ja privatizācijas objektu pērk uz nomaksu, saskaņā ar Civillikuma 1753.–1769.pantu un pirkuma līgumu. Noteikts, ka privatizācijas komisija katram privatizācijas objektam iekārto lietu, kurā glabājas ar tā pārdošanu saistītie dokumenti. Ja privatizācijas objektu pērk uz nomaksu, privatizācijas komisija slēdz līgumu ar pircēju par privatizācijas objekta ieķīlāšanu par labu valstij vai attiecīgajai pašvaldībai (pielikums) un nosaka ierobežojumus rīcībai ar privatizācijas objektu.Noteikts, ka par privatizācijas objektiem iegūtos naudas līdzekļus banka reizi mēnesī pārskaita attiecīgās pašvaldības īpašuma privatizācijas fondā un valsts īpašuma privatizācijas fondā likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 67.pantā noteiktajā kārtībā.Par spēku zaudējušiem atzīti Ministru kabineta 1996.gada 12.marta noteikumus Nr.55 "Kārtība, kādā veicami maksājumi par dzīvojamo māju privatizācijas objektiem, norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā.

Aizdošana mūsdienu sabiedrībā ir kļuvusi par ikdienas lietu, un tā ir pozitīva parādība, jo aktīva naudas cirkulācija veicina valsts ekonomiku. Taču speciālisti brīdina, ka lielākā cilvēku daļa aizdošanas procesu uzskata par diezgan virspusēju, tādēļ vēlāk nav iespējams izvairīties no ļoti daudzām problēmām.

Kas ir nepieciešams, lai naudas aizdošana nepārveidotos par galvas sāpēm?

“Vispirms, pirms aizdošanas apgūt vismaz minimālas juridiskās zināšanas, otrkārt, veikt konkrētu darbību secību, atbilstoši noformējot aizdevumus, visbeidzot, „cerēt vislabāko, bet sagatavoties vissliktākajam rezultātam“, tas ir, jau iepriekš novērtēt riskus un apdomāt, vai parādu būs iespējams atgūt”, – saka Ādolfs Mārtiņš Krauklis. Atgustinaudu.lv projekta koordinators.

Viņš nosauca galvenās kreditoru kļūdas, aizdodot naudu. Pēc speciālistu domām, jau tikai zinot šīs kļūdas, iespējams nākotnē no tām izvairīties.

1. Pārāk liela uzticēšanās parādniekam

Tā ir viena no galvenajām kreditoru kļūdām. Latvijā katru gadu veiktie pētījumi apliecina, ka galvenokārt nauda tiek aizdota tuviem radiniekiem, draugiem vai kaimiņiem, nenoslēdzot aizdevuma līgumu vai nepiefiksējot naudas nodošanas faktu. Iemesls, pēc Ā. Kraukļa domām, ir cilvēciskā nevēlēšanās prasīt tuvam radiniekam parakstīt aizdevuma līgumu, aizdevuma apliecinājumu vai vismaz naudas nodošanas aktu, tā tuviniekam parādot neuzticēšanos.

2007.gada 4.janvāra valdes sēdē Privatizācijas aģentūras (PA) valde nolēmusinodot privatizācijai vairākus valsts objektus, Db.lv informēja Privatizācijas aģentūras sabiedrisko attiecību speciāliste Anete Frīdenšteina- Brīdiņa.

Sēdē PA valde nolēmusi:

-Akceptēt Ministru kabineta rīkojuma projektu par valsts īpašuma objektu nodošanau privatizācijai, nodot privatizācijai šādus valsts objektus:

1.Nekustamais īpašums Bauskas rajonā, Bauskā, Rīgas ielā 3;

2.Nekustamais īpašums Liepājas rajonā, Grobiņā, Lielajā ielā 72;

3.Administratīvo ēku, saimniecības ēku, divus šķūņus, pagrabu un tiem piekrītošo zemesgabalu Liepājā, Cietokšņa ielā 4;

-Apstiprināt valsts zemesgabala Rīgā, Zentenes ielā 21, 908/54338 domājamo daļu privatizācijas paziņojumu;

Nolēma noslēgt pirkuma līgumu:

-ar Pāvelu Kravcovu kā ar pirmpirkuma tiesīgo pretendentu, kurš atbilstoši privatizācijas paziņojuma nosacījumiem apliecinājis gatavību privatizēt valsts zemesgabala Rīgā, Hospitāļu ielā 8, 913/62135 domājamās daļas;

Pēc trim četriem gadiem, kad Latvijā beigsies privatizācijas process, uz esošās Privatizācijas aģentūras (PA) bāzes varētu izveidot jaunu institūciju - valsts aktīvu pārvaldīšanas aģentūru, kas nodarbotos ar valsts īpašumu kapitāldaļu pārvaldīšanu, intervijā biznesa portālam Nozare.lv stāstīja PA jaunieceltā valdes priekšsēdētāja Iveta Zalpētere.

Zalpētere stāsta, ka PA restrukturizācijai iespējami divi scenāriji, par ko vajadzētu izšķirties valdībai. «Pirmkārt, PA pārvaldījumā varētu nodot vairāku valsts uzņēmumu kapitāldaļas. Otrkārt, ja valdība uzskata, ka PA resursi pēc privatizācijas pabeigšanas nav izmantojami, tad PA būtu jālikvidē. Manuprāt, PA resursi jāizmanto to valsts uzņēmumu kapitāldaļu pārvaldīšanā, kuras patlaban pārvalda ministriju valsts sekretāri, piemēram, SIA Latvijas Valsts mērnieks, SIA Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs, VAS Latvijas Loto, AS Jelgavas siltumtīklu uzņēmums un daudzi citi,» tā PA vadītāja.

VAS «Privatizācijas aģentūra» (PA) akcionāru sapulce ir apstiprinājusi PA vidēja termiņa darbības stratēģiju 2018.-2020. gadam.

Ministru kabinets (MK) iepriekš pieņēma lēmumu saglabāt valsts līdzdalību, definējot PA vispārējo stratēģisko mērķi – nodrošināt profesionālu valsts kapitāla daļu un problemātisko aktīvu pārvaldību, kā arī PA turējumā esošo aktīvu, kas nav nepieciešami valsts funkciju īstenošanai, atsavināšanu un privatizāciju. Ņemot vērā PA uzkrāto pieredzi, profesionālo kompetenci un valdības noteikto stratēģisko mērķi, turpmākā PA darbība vidējā termiņā tiks fokusēta uz privatizācijas procesa pabeigšanu un profesionālas valsts aktīvu pārdošanas platformas attīstīšanu.

Atbilstoši stratēģijai PA turpinās darboties piecos galvenajos biznesa virzienos - valsts zemesgabalu un nekustamā īpašuma objektu privatizācija un pārvaldīšana, dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu privatizācija, atsavināšana un pārvaldīšana, valsts kapitāla daļu pārvaldīšana, privatizācija, atsavināšana un problemātisko aktīvu (meitas sabiedrību Reverta, Hiponia, FeLM un REAP) pārvaldīšana, noslēgto līgumu un tajos ietverto privatizācijas un pārdošanas nosacījumu izpildes kontrole, kā arī privatizācijas sertifikātu kontu uzturēšanas un to aprites nodrošināšana.

Ekonomikas ministrijas sagatavotais valdības rīkojuma projekts par valsts a/s CSDD nodošanu privatizācijai satraucis uzņēmējus.

Satiksmes ministrija sola nepieļaut valsts a/s Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) privatizāciju, bet Ekonomikas ministrija sagatavoto rīkojuma projektu par kļūdainu neatzīst. Šāda situācija tikai vēl vairāk rada aizdomu ēnu un neizpratni par notiekošo.

Dīvainais projekts

Proti, ja jau Ekonomikas ministrija Valsts sekretāru sanāksmē ir pieteikusi izskatīšanai Ministru kabineta rīkojuma projektu par valsts a/s CSDD visu valstij piederošo 2 352 097 akciju nodošanu privatizācijai, tad nevarētu būt, ka tas ir tikai kāds pārpratums vai tehniska kļūda. Ja jau Latvijas valsts nevēlas privatizēt CSDD, tad kādēļ ir jāsmērē papīrs, lai gatavotu rīkojuma projektu un rakstītu attiecīgu paskaidrojuma rakstu, ja 100 % zināms, ka valdība nolems šo valsts sabiedrību neprivaizēt un atteiks privatizācijas pieteicējiem Oskaram Galanderam un SIA Alto - tādā gadījumā jēga ir rakstīt MK rīkojuma projektu par atteikumu nodot privatizācijai CSDD.

Pagājušā nedēļā sertifikātu tirgus iezīmējās ar sertifikātu cenas korekciju un privatizācijas sertifikātu tirgus zemajiem tirdzniecības apjomiem. Lai arī sertifikātu cenu samazināšanās bija visai niecīga, tomēr jāatzīmē, ka tā bija novērojama pirmo reizi šajā gadā. Un tirgū valdošās sertifikātu pieprasījuma un piedāvājuma attiecības norāda uz to, ka arī nākamo nedēļu laikā cenu lejupslīde varētu turpināties. Tā kā tirgū apgrozījums ir mazs un lielu investoru tajā nav, tad var gaidīt, ka gan šīs, gan arī nākamās cenas izmaiņas būs straujas un procentuālā izteiksmē lielas.

Privatizācijas sertifikātu apgrozījums pagājušo divu nedēļu laikā turējās pie 20 tūkst. robežas, kas liecina par vāju pieprasījumu. Savukārt pieprasījuma zemos apjomus var ietekmē divi faktori: privatizācijas pieteikumu apjoms un sertifikātu cena. Pēc mūsu domām, galvenais, kas pašreiz nosaka zemo pieprasījumu pēc sertifikātiem ir sertifikātu augstā cena. Šogad sertifikātu pārdošanas cena pārsvarā turas virs 10.00 latu robežas. Ja salīdzina sertifikātu cenas pagājušā gada vidū un patreiz, tad varam redzēt, ka tās ir gandrīz dubultojušās – no 6.00-6.50 pagājušā gada vidū līdz 10.00-13.00 šogad. Līdz ar to loģiska ir arī sertifikātu pieprasījuma samazināšanās 2-3 reizes. Domājam, ka tuvāko divu mēnešu laikā sertifikātu cena turpinās svārstīties apgabalā no 7-15 latiem, jo pieprasījums pēc sertifikātiem strauji pieaugs pie 7.00-8.00 robežas un krasi samazināsies pie 14-15 latu robežas. Kaut gan kopumā domājam, ka cenai galu galā būtu jānostiprinās pie augšējās robežas, jo sertifikātu piedāvājums pie apakšējiem cenu līmeņiem saruks ātrāk.

Jau šonedēļ tiks paziņoti Golden Hammer 2007. Reklāmas festivālos piedalās ne tikai reklāmas aģentūras, bet arī mediju aģentūras, kuras uzņēmēji bieži neatšķir no reklāmas aģentūrām. Par to, kas tās tādas un kam tās vajadzīgas, stāsta mediju aģentūras OMD Latvia direktors Einārs Vītols.

Visi cilvēki zina, kas ir reklāmas aģentūras, bet bieži tās jauc ar mediju aģentūrām. Kāda ir atšķirība?

Mediju aģentūru pamatnodarbošanās ir klientu reklāmas plānošana un pirkšana masu mēdijos. Labāko mediju aģentūru kampaņu plānojums nodrošina mērķa auditorijas aizsniegšanu visefektīgākajā veidā un mēdiju pirkšanas pakalpojumi savukārt palīdz to izdarīt ar vismazākajām izmaksām.

Radošo aģentūru galvenais darba rezultāts ir izcils reklāmas vizuālais tēls, kurš papildināts ar perfekti atbilstošu saukli - reklāmas ziņojumu. Gan radošās, gan mediju aģentūras var sniegt klientiem neskaitāmus papildpakalpojumus. Ja radošās aģentūras īpašu uzmanību pievērš zīmola attīstībai, tad mēdiju aģentūras piedāvā visatbilstošākās mediju stratēģijas.

Valsts kontrole ir noslēgusi revīziju par to, vai akciju sabiedrības Citadele banka valstij piederošo kapitāla daļu pārdošanas process ir bijis tāds, lai valsts iegūtu maksimāli iespējamo līdzekļu apjomu, informē Valsts kontrole.

AS Citadeles banka izveidojās Parex bankas restrukturizācijas rezultātā, nodalot kvalitatīvākos aktīvus no problemātiskajiem. Tāpēc, vērtējot AS Citadeles banka pārdošanas procesu, nedrīkst neņemt vērā plašāku kontekstu, proti, procesus, kuri saistīti ar Parex bankaspārņemšanu valsts kontrolē. Pārņemot Parex banku, valsts uzņēmās saistības pret Eiropas Komisiju (EK) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB).

Revīzijā secināts, ka par prioritāti AS Citadele banka pārdošanas procesā jau no paša sākuma tikusi izvirzīta pārdošana par augstāko iespējamo cenu. Vienlaikus jāsecina, ka netika pietiekami novērtēti EK un ERAB nosacījumi. Tie gan ierobežoja valdības iespējas patstāvīgi pieņemt lēmumus bankas pārdošanas procesā, gan varēja ietekmēt potenciālo pircēju viedokli par darījuma vērtību bankai noteikto ierobežojumu dēļ. Tā rezultātā bankas pārdošanas process ieilga līdz pēdējam brīdim, neatstājot valstij ne mazākās manevra iespējas labvēlīgāku pārdošanas nosacījumu panākšanai.

Ieilgusi SIA Rīgas nami, kuru pamatkapitālā kino Rīga ēkas un zeme ieguldāma, pamatkapitāla palielināšana un īpašuma reģistrācija zemesgrāmatā. Saskaņā ar pērnā gada 6. jūnijā pieņemto Rīgas domes lēmumu, par ko Db jau vēstīja (30.05.2006.), viens no SIA Kinoteātris Rīga aktīviem - ēka Elizabetes ielā 61 un ar to funkcionāli saistītais zemes gabals 2804 m2 platībā ieguldāms SIA Rīgas nami pamatkapitālā, attiecīgi to palielinot.

Turklāt šī nekustamā īpašuma vērtība jānosaka ekspertiem, jo 2004. gada nogalē vērtējums netika veikts un SIA Kinoteātris Rīga reģistrētais pamatkapitāls tika noteikts tikai 159 800 Ls apmērā.

Ir privatizētājs

Db rīcībā esošā informācija arī liecina, ka pērnā gada 31. augustā, proti, pēdējā dienā, kad, saskaņā ar Privatizācijas pabeigšanas likumu, bija iespējams iesniegt valsts un pašvaldības īpašumu privatizācijas pieteikumus, Rīgas domes Īpašuma departamenta Īpašuma atsavināšanas pārvaldē iesniegts ēkas un zemes Elizabetes ielā 61 privatizācijas pieteikums.

To iesniedzis viens no telpu nomniekiem - SIA Zinātniski pētnieciskais institūts Baltic aktiva plus. Šīs SIA nomātajās telpās esošā kopēšanas centra skatlogā jau ievietots paziņojums par to, ka tiek pārdoti Kinoteātra Rīga privatizācijas dokumenti ar pirmpirkuma tiesībām.

Projektu vadība. Ar ko gan to varētu salīdzināt? Pavisam klišejiski – ar kuģa vadību. Bet šis salīdzinājums visoptimālāk parāda šī termina nozīmīgumu. Kāpēc tā? Tūlīt paskaidrošu.

Lai arī kāds būtu uzņēmuma darbības veids, tas nevar īstenot nekāda veida projektu, ja nav atbilstošas projektu vadības. Skaidri formulēti projektu vadības standarti nosaka to, cik veiksmīgi tiks īstenoti projekti. Savukārt veiksmīgi īstenoti projekti nosaka virzienu jeb kursu, kurā uzņēmums stūrē. Ja uzņēmumā nav izstrādāti projektu vadības standarti, var visai droši apgalvot, ka tas ir tas pats, kas būtu, ja uzņēmumam nebūtu vadības. Kuģis peldētu savā vaļā – kur vēji pūš, kur straumes nes. Varbūt kādreiz paveicas un aiznes pareizajā virzienā. Bet varbūt nē. Un visticamāk, ka nē. Ilgtermiņā šāda dreifēšana atklātos ūdeņos nekam neder.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Līdz šā gada 1.martam Latvijas iedzīvotājiem piešķirti 112,38 miljoni privatizācijas sertifikātu, liecina paziņojums oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

117,2 tūkstošiem iedzīvotāju piešķirti 8,01 miljons īpašuma kompensācijas sertifikātu. 2,4 miljoniem iedzīvotāju piešķirti 104,37 miljoni privatizācijas sertifikātu par Latvijā nodzīvoto laiku un par politiskām represijām, tajā skaitā 41,4 tūkst. politiski represēto personu piešķirti 794,7 tūkstoši privatizācijas sertifikātu.

Līdz 1.martam LAS Latvijas Krājbanka un VAS Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum 2,39 miljoni fizisko personu ir atvērušas privatizācijas sertifikātu kontus un tajos ieskaitījušas 110,74 miljonus privatizācijas sertifikātu, tajā skaitā, 7,61 miljonu īpašuma kompensācijas sertifikātu. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteikto 58,2 tūkstoši personu zaudējušas tiesības no 2007.gada 1.decembra ieskaitīt kontos 1,64 miljonus privatizācijas sertifikātu. Fizisko personu kontos atlikuši 2,257 miljoni privatizācijas sertifikātu, tajā skaitā, 0,105 miljoni īpašuma kompensācijas sertifikātu.

Lidosta "Rīga" investējusi 230 000 eiro četrās pašapkalpošanās bagāžas nodošanas līnijās, informē lidostā.

Iespēju izmantot jauno lidostas pakalpojumu saviem pasažieriem sākusi piedāvāt Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic", taču nākotnē šo pakalpojumu klientiem varētu piedāvāt arī citas lidostā "Rīga" strādājošās aviokompānijas.

Lidostas "Rīga" pārstāvji paredz, ka jaunās līnijas padarīs bagāžas nodošanas procesu lidostā būtiski ērtāku un ātrāku. Vienas somas apkalpošanas laiks pašapkalpošanās bagāžas nodošanas vietā ilgst aptuveni minūti, tādējādi stundas laikā uz vienas līnijas iespējams apkalpot apmēram 60 bagāžas vienību.

"Mūsdienīgu automatizētu risinājumu ieviešana pasažieru apkalpošanā ir viena no lidostas "Rīga" prioritātēm. Šādi risinājumi ne tikai uzlabo klientu pieredzi, bet arī padara efektīvākus lidostas procesus kopumā," minēja lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Ekonomikas ministrija šodien, 4.decembrī, informēja Ministru kabinetu par saņemto privatizācijas ierosinājumu izskatīšanas gaitu, norādot uz faktu, ka nebūs iespējams izskatīt visus saņemtos ierosinājumus Valsts un pašvaldību īpašumu un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteiktajā termiņā, un rosināja šo termiņu pagarināt līdz 2008.gada 31.decembrim. Ministru kabinets atbalstīja EM ierosināto termiņa pagarināšanu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Valsts un pašvaldību īpašumu un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteikts, ka Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome) lēmumu par privatizācijai ierosināto īpašumu nodošanu privatizācijai vai pamatotu atteikumu pieņem līdz 2008.gada 29.februārim (Rīgas pilsētā – līdz 2008.gada 31.decembrim).

No Privatizācija pabeigšanas likuma spēkā stāšanās (2006.gada 1.septembra) līdz šī gada š.g. 30.novembrim Ministru kabinets pieņēmis lēmumu par 197 īpašumu nodošanu privatizācijai un atteicis nodot privatizācijai 85 īpašumus. Ministru kabinets vēl nav pieņēmis gala lēmumu par 453 īpašumiem, par kuriem ir iesniegti privatizācijas ierosinājumi.

Hipotēku bankas

Tirgus operāciju daļa

Sertifikātu tirgū iepriekšējās nedēļas laikā bija vērojams ievērojams tirgoto privatizācijas sertifikātu apjoma kritums, kas varētu būt izskaidrojams ar privatizācijas procesa palēnināšanos un līdz ar to pieprasījuma krituma pēc privatizācijas sertifikātiem. Savukārt kompensācijas sertifikātu tirdzniecības apjoms saglabājies tādā pašā līmenī kā nedēļu pirms tam, turklāt šajā tirgus segmentā nākamo nedēļu laikā varētu būt vērojams apgrozījuma būtisks kāpums. Līdz ar privatizācijas sertifikātu pieprasījuma kritumu, pagājušā nedēļā samazinājās arī privatizācijas sertifikātu vidējā cena, kas atgriezās zem 6.00 Ls robežas.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Līdz 2006. gada 1.septembrim jebkurai fiziskai vai juridiskai personai bija iespēja pieteikties uz valsts vai pašvaldību īpašuma objektu (ēku un kapitāla daļu), un zemes gabalu privatizāciju. Noteiktajā termiņā ierosinājumu par SIA Cēsu tirgus kapitāla daļu nodošanu privatizācijai iesniedza tikai viens pretendents – sabiedrība ar ierobežotu atbildību BMS Tehnoloģija, Db.lv informēja Cēsu dome.

Visas SIA Cēsu tirgus kapitāla daļas pieder Cēsu domei.

Pašvaldībai no pieteikumu iesniegšanas termiņa noslēguma brīža bija četru mēnešu laikā jāizskata privatizācijas ierosinājumi un jāpieņem lēmums.

Ir tikai divi iespējamie lēmumi, kādus pašvaldība varot pieņemt pašvaldības īpašuma privatizācijas ierosinājuma sakarā – pirmkārt, nodot objektu privatizācijai, otrkārt – noraidīt priekšlikumu.

Pētot citu pašvaldību pieredzi ierosinājumu noraidīšanas gadījumā par pašvaldībām piederošajiem tirgiem, atklājies, ka Ventspils pilsētas dome noraidījusi priekšlikumu, pamatojot savu lēmumu ar to, ka privatizācijai ierosinātais objekts ir kultūrvēsturiskais mantojums, savukārt, Saldus pašvaldība savā gadījumā noraidījumu pamatojusi ar dabiskā monopola faktu.