Jaunākais izdevums

Zīmola Kutis filca grīdas segumi sākotnēji tika radīta kā alternatīva tradicionālajiem plastikāta puzles paklājiem ar burtiem un cipariem, kurus liela daļa ģimeņu, kurās aug mazi bērni, izmanto atvases aktivitāšu stūrīša iekārtošanai.

«Abas teju vienā laikā bijām bērnu kopšanas atvaļinājumā un saskārāmies ar identisku situāciju. Meklējot grīdas segumu bērnu stūrītim, nebija no kā izvēlēties. Nopirkām jau ierastos krāsainos paklājus, ar kuriem beigu beigās bija noklāta ne vien bērnistaba, bet arī daļa viesistaba, un secinājām, ka nav glīti un var taču atrast gaumīgāku risinājumu,» stāsta zīmola Kutis veidotājas, biznesa idejas attīstītājas Sanda Mangule ar māsīcu Sandu Nesauli.

Doma par jauna produkta piedāvāšanu tirgum radās vairāk nekā pirms gada, kura laikā tika rūpīgi vākta informācija par materiāla iegādes un ražošanas iespējām. Uzņēmējas lūkojās pēc tāda materiāla, kas ir videi draudzīgs un būtu patīkams, ja pa to staigā ar plikām kājām, jo arī zīmols Kutis atvasināts no vārda kut kājiņām. Grīdas segumam bija jābūt no patīkama materiāla, ja šajā vidē spēlējas bērns, tādēļ izvēlēts filca materiāls no otrreizēji pārstrādāta 100% poliestera.

Taujātas par līdzšinējām investīcijām, uzņēmējas atklāj, ka biznesa idejas sākšanas posmā ieguldījušas līdz 10 tūkst. eiro savu līdzekļu.

Visu rakstu Salikt paklāju kā puzli lasiet 30. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien iemūrēta kapsula AS «Balticovo» jaunā projekta – ārpus sprostiem turēto vistu kūts – pamatos, informē uzņēmumu pārstāvji.

Projekta kopējās investīcijas sasniedz 8 miljonus eiro, un pirmās divas kūtis kopā nodrošinās 260 000 jaunas putnu vietas.

«Jaunā projekta realizēšana ir pārdomāta atbilde uz Skandināvijas un Rietumeiropas pieprasījumu pēc 2. numura jeb ārpus sprostiem dētām olām un olu produktiem. Lai arī pašmāju tirgū šis pieprasījums ir samērā neliels, tas arvien palielinās eksporta tirgos. Aug pieprasījums gan pēc olām, gan augstas pievienotās vērtības produktiem, piemēram, vārītām olām, olu kulteņiem un citiem produktiem, kas Latvijas tirgū vēl tikai sāk savu uznācienu, bet eksporta tirgos jau ir ļoti pieprasīti. Jaunās kūtis nodrošinās 260 000 jaunas dējējvistu vietas, kas AS «Balticovo» dējējvistu un jaunputnu vietu skaitu pacels pāri 3 miljonu slieksnim,» skaidro AS «Balticovo» padomes priekšsēdētājs Valdis Grimze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Balticovo ieguldīs vairāk nekā 8 miljonus eiro ārpus sprostiem turētu vistu olu ražošanas attīstībā Iecavā

LETA, 28.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu un olu produktu ražošanas uzņēmums AS «Balticovo» plāno ieguldīt vairāk nekā astoņus miljonus eiro ārpus sprostiem turētu vistu olu ražošanas attīstībā Iecavā, intervijā teica «Balticovo» valdes loceklis Toms Auškāps.

Pēc viņa teiktā, lai ražotu kūtī turētu vistu olas, uzņēmums plāno izveidot vietu 260 000 putnu.

«Ideja attīstīt ārpus sprostiem turētu vistu olu ražošanu ir balstīta uz pieprasījumu Skandināvijā un Rietumeiropā. Latvijā var just nelielu pieprasījuma kāpumu, bet tikai uz to būtu pāragri balstīt biznesa lēmumus. Iecavā mēs būvēsim gan ārpus sprostu kūtis, gan jaunputnu kūtis, kurās no cālīšiem tiks audzētas dējējvistas,» sacīja Auškāps.

Savukārt «Balticovo» padomes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Valdis Grimze piebilda, ka kompānija strādā pie nr.2 jeb kūti turētu vistu dētu olu ražošanas attīstības, jo šādas olas uzņēmumam sāk pietrūkt pieprasījuma nodrošināšanai Latvijā un ārvalstu tirgos. Pirmās divas kūtis plānots nodot ekspluatācijā 2019.gada otrajā pusē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Miķelāni bekons plāno investēt vairākus miljonus eiro un rekonstruēt 30 kūtis

LETA, 26.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cūkkopības komplekss Miķelāni bekons tuvāko piecu gadu laikā plāno rekonstruēt 30 kūtis, investējot vairākus miljonus eiro, pastāstīja cūkkopības kompleksa valdes priekšsēdētājs Ilvars Strazdiņš.

Viņš sacīja, ka Miķelāni bekons pēc divu gadu ilgas saimniekošanas bijušajā Jēkabpils gaļas kombinātā ir sapratis, ka ar pagājušā gadsimta tehnoloģijām un aptuveni 100 darbinieku skaitu nav efektīvs un nevar strādāt rentabli. Tā kā pašlaik liela uzmanība tiek veltīta cūkkopības kompleksa darba efektivitātes celšanai, no sākuma plānots rekonstruēt dzemdību kūti, ieviešot tajā jaunākās tehnoloģijas.

«Miķelānu cūkkopības komplekss atrodas 40 hektāru lielā teritorijā, un tajā ietilpst 40 kūtis, no kurām desmit ir labā stāvoklī, bet pārējām 30 ēkām nepieciešams veikt apjomīgus rekonstrukcijas darbus. Patlaban plānojam pārbūvēt dzemdību kūti, bet kopumā mūsu mērķis tuvāko piecu gadu laikā ir rekonstruēt 30 kūtis, investējot vairākus miljonus eiro,» sacīja cūkkopības kompleksa valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Latvijas Olu ražotāju asociācija aicina KNAB veikt pārbaudes saistībā ar zemesgabala pārdošanu Gallusman

LETA, 23.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Olu ražotāju asociācija nosūtījusi vēstuli Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), kurā aicina veikt pārbaudes saistībā ar Ogres novada domes rīcību, ļaujot uzņēmumam «Gallusman» iegūt īpašumā nekustamo īpašumu Madlienas pagastā, lai gan šī kompānija neatbilst likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos noteiktajiem zemes iegādes nosacījumiem.

Latvijas Olu ražotāju asociācijas Izpilddirektore Anna Ērliha pauda pārliecību, ka Ukrainas un Latvijas investoru grupas «Ovostar Union» uzņēmums «Gallusman» neatbilst nevienam no likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos uzskaitītajiem subjektiem, lai šis uzņēmums varētu iegādāties Latvijas zemi.

Vēstulē KNAB, atsaucoties uz likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos norādīto, asociācija atgādina, ka Latvijas zemi var iegūt īpašumā Latvijas pilsoņi un Latvijā reģistrētas kapitālsabiedrības, Latvijas valsts un atvasinātas publiskas personas, kā arī citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņi un tajās reģistrētas kapitālsabiedrības, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņi, kā arī tajās reģistrētas kapitālsabiedrības, kuras reģistrētas kā nodokļu maksātājs Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no Latvijas lielākajiem cūkaudzētājiem SIA «Miķelāni bekons» šoruden ir nodevis ekspluatācijā savas dzirnavas un barības ražotni Jēkabpils cūkkopības kompleksā «Miķelāni», samazinot ražošanas izmaksas un uzsākot barības ražošanu uz vietas kompleksā, informē tā pārstāvji.

«Cūkkopībā barība vienmēr rada lielākās izmaksas – aptuveni 50% apmērā no kopējiem izdevumiem. Mēnesī patērējam ap 1500 tonnām graudu. Kamēr barību neražojām uz vietas, bet pirkām gatavu, mēs krietni pārmaksājām,» stāsta SIA «Miķelāni bekons» valdes priekšsēdētājs Ilvars Strazdiņš.

«Savu dzirnavu izveide bija viens no lielākajiem projektiem, ko uzsākām pērn. Ražotni uzbūvējām par saviem līdzekļiem. Jaunās dzirnavas nodrošina darbu 3 cilvēkiem. Šobrīd, kad dzirnavas nodotas ekspluatācijā, barības ražošanu «Miķelānu» cūkām veicam jaunajā barības ražotnē pašu spēkiem no vietējiem graudiem un zirņiem – ne tikai ietaupām, bet arī uzraugām un kontrolējam procesu,» viņš papildina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Gallusman: Nav objektīvu iemeslu plānoto olu ražotnes projektu uzskatīt par nevēlamu

LETA, 09.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogres novada dome nav pārkāpusi likumu par zemes privatizāciju lauku apvidos, ļaujot Ukrainas un Latvijas investoru grupu «OvoStar Union» pārstāvošajam uzņēmumam «Gallusman» iegūt īpašumā zemi Madlienas pagastā olu ražotnes izveidei, pauda uzņēmuma līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs.

Viņš norādīja - kopš «Gallusman» pērn paziņoja par plāniem izveidot jaunu olu ražotni Latvijā, uzņēmumam nākas saskarties ar konkurentu mēģinājumiem ietekmēt šī projekta īstenošanu.

Tostarp Veinbergs pauda viedokli, ka Latvijas Olu ražotāju asociācijas vēršanās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ar aicinājumu veikt pārbaudi saistībā ar Ogres novada pašvaldības rīcības atbilstību likumam par zemes privatizāciju lauku apvidos ir mēģinājums ietekmēt projekta gaitu un diskreditēt «Gallusman» reputāciju.

«Mūs jau vairs nepārsteidz neskaitāmie gadījumi, kad saskaramies ar pretestību ražotnes izveides projektam un centieniem diskreditēt uzņēmuma un tā pārstāvju reputāciju atsevišķu ieinteresēto personu interesēs,» teica Veinbergs, piebilstot, ka viņu nepārsteidz arī vēršanās pret Ogres novada domi, kura līdz šim ir paudusi atbalstu ražotnes izveidei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tukuma novada dome lauž nodomu vienošanos ar Gallusman par olu ražotnes izveidi

LETA, 02.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tukuma novada dome pēc garām diskusijām tomēr lēmusi nelauzt nodomu vienošanos ar SIA «Gallusman» par olu ražotnes izveidi, informēja domē.

Uz domes sēdi sagatavotais lēmumprojekts paredzēja, ka vienošanās vairāku iemeslu dēļ būtu laužama.

Piemēram, secināts, ka vienošanās 3.punktā noteiktais, ka pašvaldība apņemas atsavināt nekustamo īpašumu par labu ukraiņu investoru «OvoStar Union» pārstāvošajam uzņēmumam «Gallusman» vai noslēgt apbūves tiesību līgumu neatbilst Publiskās personas mantas atsavināšanas likuma un Ministru kabineta Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumu normām, jo pašvaldībai piederošais nekustamais īpašums var tikt atsavināts tikai izsolē, kā arī apbūves tiesību nodibināšanai jārīko izsole. Savukārt tiesiski rīkotās izsoles rezultāti nav paredzami, jo var pieteikties arī citi pretendenti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pēc iespējas īsākā laikā atrisinātu problēmas ar SIA "Gallusman" investīciju projektu olu ražotnei Ogres novadā, Saeimas Tautsaimniecības komisija uzdeva izpildvarai izveidot īpašu darba grupu.

"Nākošā sanākšana par olām varētu notikt 8. martā, kur es vēlētos dzirdēt, ka Ekonomikas ministrijas atbalsts investīcijām ir beidzot salāgots ar VARAM prasībām aizsargāt vidi. Mēs taču esam viena valsts," komisijas darba noslēgumā sacīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas priekšsēdētāja biedrs Krišjānis Feldmans.

Saeimas deputāti norādīja, ka darba grupā jāiekļauj pārstāvji no Ekonomikas ministrijas (EM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Ogres novada pašvaldības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā. Jāpiebilst, ka tieši Ārvalstu investoru padome nupat nākusi klajā ar paziņojumu, ka ar investīciju piesaisti Latvijai klājas viduvēji. Komisija nolēma, ka darba grupā jāiekļauj pa vienam vai diviem pārstāvjiem no Ekonomikas ministrijas (EM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Ogres novada pašvaldības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Cūku bēres bez mielasta

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 18.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Āfrikas cūku mēra (ĀCM) apkarošanas kampaņa ir apkarojusi cūkaudzētājus, bet mēri – tikpat kā nemaz

Tā iepriekš DB sacīja cūkkopības uzņēmuma Kunturi vadītājs Jurģis Krastiņš, un tas bija laikā, kad cūku mēris vēl nebija ielavījies nevienā lielsaimniecībā. Tagad līdz ar vīrusa ievazāšanu centīgi apsargātajā SIA Ancers saimniecībā Rukas Krimuldas pusē dīvainās sērgas kaulainais pirksts ir savilcies līkumā vēl ciešāk, turot arī ikvienu lielo nozares dalībnieku uz grauda. Ar pilnu atveri šis «bioloģiskais ierocis» nu ir gatavs bliezt pa jebkura lieluma mērķi. Tādējādi vietējās cūkgaļas pastardienas vēstneši pieņemas spēkā, cūku mērim pārzveļoties pāri lielsaimniecību biodrošības augstajam slieksnim. Kura būs nākamā? Neskatoties uz visiem valdības pūliņiem, mēra fronte virzās uz priekšu, un neviens aizliegums vai ierobežojums to nav spējis aizkavēt, toties tiek lauztas rokas biznesam. Ja tā, jājautā, kam ir izdevīgi cūku sārti Latvijā? Tikmēr valdība, izdarot lāča pakalpojumu pašmāju cūkkopjiem un pamudinot importētājus, tērē miljonus tam, lai it kā kavētu ĀCM vīrusa gaitas Latvijas teritorijā. Valdības lielo bažu dēļ konsekventi tiek likti sprunguļi riteņos tradicionālajai tautsaimniecības nozarei. Valsts ir naska uz ierobežošanu, bet – kas tiek darīts, lai apturētu šo vīrusu mūsdienīgākām metodēm par cūku dedzināšanu, piemēram, lai izstrādātu vakcīnu? Kā redzams, dezinficējot kūts brienamos zābakus, vīruss nepazūd.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sprostos turētu dējējvistu olas ar laiku, visticamāk, izzudīs no Eiropas veikalu plauktiem, prognozē olu un olu produktu ražošanas uzņēmuma «Balticovo» padomes priekšsēdētājs Valdis Grimze.

Viņš atgādina, ka «Balticovo» ieguldīs vairāk nekā astoņus miljonus eiro ārpus sprostiem turētu vistu olu ražošanas attīstībā Iecavā, ņemot vērā pieprasījuma tendences. Patlaban Iecavā būvniecības stadijā ir viena jaunputnu novietne 130 00 putniem, kas tiks pabeigta novembrī, kā arī divas dējējvistu novietnes ar kopumā 260 000 jaunām putnu vietām, kurās mītošās vistas dēs otrā numura olas. Nākamgad Iecavā plānots būvēt vēl divas novietnes vistām, kas ražo otrā numura olas, un olu pārstrādes cehu ar lielākām ražošanas jaunām jaudām.

«Balticovo» vadītājs pieļāva, ka sprostos turētu dējējvistu olas ar laiku, visticamāk, izzudīs no Eiropas veikalu plauktiem. Latvijā tas gan tik drīz nenotiks, jo sprostos turētu vistu olām ir zemākā pašizmaksa un tās ir lētākās. Latvijas cilvēku pirktspēja vēl neesot tik augsta, lai no tām pilnībā atteiktos. «Ar laiku plānojam nomainīt visas trešā numura [olu tehnoloģiskās] iekārtas uz otrā numura iekārtām, tajā skaitā kūtis, jo, acīmredzot, trešajam numuram Eiropā nākotnes nav. Arī olu produktu ražošanā kā izejvielu arvien vairāk pieprasa otrā numura olas, no kurām ražo vārītas olas, olas šķidrā veidā, pankūku masu, dažādus dzērienus, proteīna dzērienus,» sacīja Grimze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Aptur lokālplānojumu zemei Ogres novadā, kur apsver Gallusman olu produktu ražotnes izveidi

LETA, 21.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) ir apturējis Ogres novada domes pieņemto lokālplānojumu zemesgabaliem Ogres novada Madlienas pagastā, kur tiek apsvērtas iespējas veidot olu un olu produktu ražotni.

Jaunu olu produkcijas ražotni Latvijā vēlas veidot Ukrainas un Latvijas investoru grupas "Ovostar Union" uzņēmums "Gallusman", ražotnes atrašanās vietai izskatot vairākus variantus - Ogres, Valkas un Tukuma novadus. Uzņēmums ražotnes izveidē līdz 2026.gadam plāno investēt vismaz 85 miljonus eiro un radot līdz 200 jaunu darbavietu. "Gallusman" iecerējusi Latvijā izveidot vistu novietņu kompleksu un olu un olu produktu ražotni, kur kopumā būtu līdz astoņiem miljoniem vistu.

Kompleksā paredzētas 18 dējējvistu kūtis, deviņas jaunputnu kūtis, olu šķirotavas ēka, barības cehs ar graudu pirmapstrādi un noliktavu, kā arī deviņi graudu torņi. Kompleksā varētu tikt izbūvēta arī biogāzes stacija. Mēslu īslaicīgās uzglabāšanas laukumu vai biogāzes ražošanas laukumu plānots izveidot 100x280 metru lielā platībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Jaunas sadarbības iespējas ar zemniekiem plāno viens no lielākajiem putnu gaļas ražotājiem

Sandra Dieziņa, 16.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunas sadarbības iespējas ar vietējiem zemniekiem plāno viens no lielākajiem putnu gaļas ražotājiem AS Putnu fabrika Ķekava, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Putnu fabrika Ķekava informējusi biedrību Zemnieku saeima, ka ar pašu spēkiem aizpildīt Latvijas tirgu ar vietējo putnu gaļu vairs nav iespējams, jo vēl palielināt putnu skaitu abās putnu fabrikās Ķekava un Bauska vairs nav lietderīgi. Vislielākais risks saistās ar slimību izplatību, kas ļoti cieši saistīta ar putnu blīvumu. Proti, jo vairāk putnu vienā vietā, jo lielākas iespējas slimību ierosinātājus pārnest no vienas kūts uz citu. Tāpēc putnu kūtis būtu jāizvieto citur – un viens no risinājumiem būtu sadarbība ar Latvijas zemniekiem. Putnu fabrikas Ķekava valdes loceklis Sauļus Petkevičs (Saulius Petkevičius) informē, ka uzņēmums ir gatavs apmācīt saimniekus, kuriem būtu iespējas un vēlme attīstīt paralēli vēl kādu nozari un ir pieejamas, piemēram, neizmantotas cūku vai govju kūtis, kuras varētu pārbūvēt par putnu kūtīm. Putnu fabrikai Ķekava esot pietiekami lielas inkubatora rezerves, līdz ar to iespēja zemniekus nodrošināt ar cāļiem. Arī barības ražošanas cehs un kautuve esot ar rezervi, lai spētu palielināt apjomus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Gallusman joprojām ir apņēmības pilns Latvijā veidot olu produkcijas ražotni

LETA, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas un Latvijas investoru grupas "Ovostar Union" uzņēmums "Gallusman" joprojām ir apņēmības pilns Latvijā veidot jaunu olu produkcijas ražotni, pauž "Gallusman" līdzīpašnieks Arnis Veinbergs.

Šā apņēmība uzņēmumam ir neraugoties uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) apturēto Ogres novada domes pieņemto lokālplānojumu tās tapšanai potenciālajiem zemesgabaliem Ogres novada Madlienas pagastā

"Man ir grūti komentēt šo Pūces kunga lēmumu. Jāizsaka liela nožēla par šādu lēmumu," sacīja Veinbergs, norādot, ka ne viņam vērtēt lēmuma iemeslus, bet valsts iestāžu pārziņā ir lemt, vai Ogres novadam šāda ražotne ir nepieciešama.

Veinbergs teica, ka "Gallusman" ražotnes tālākais liktenis ir atkarīgs no Ogres novada domes lēmuma. "Jautājums, vai Ogres novadam šis projekts ir, vai nav vajadzīgs. Otrs jautājums, vai VARAM saskata nepieciešamību attīstīt reģionus vai nē," retoriski vaicāja Veinbergs. Vienlaikus viņš apliecināja apņēmību celt rūpnīcu, ja tāda iespēja būs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tautiešu ārzemēs biznesa idejas – Latvijas eksportspējas stiprināšanai

Db.lv, 31.05.2021

Anta Gulbe profesionālajā darbībā ir bijusi saistīta ar mērniecību. Dzīvojot Vācijā, viņa Liepājas biznesa inkubatorā vēlas noslīpēt savu ideju par dronu izmantošanu un mērniecības datu apstrādi.

Foto no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Balticovo olas un olu produkcija

Laura Mazbērziņa, 14.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv viesojas AS Balticovo, vērojot, kā Iecavā tiek ražotas olas un pārējā produkcija.

Ražošanas procesa fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Olu un olu produktu ražošanas uzņēmums AS Balticovo nesen nosvinēja savu 46. dzimšanas dienu. Pirmās dējējvistas uz Iecavu tika atvestas 1973. gadā, bet industriāla olu ražošana aizsākās tikai 1975. gadā, pastāstīja Toms Auškāps, AS Balticovo valdes loceklis. AS Balticovo ir uzņēmums ar 100% Latvijas kapitālu. Uzņēmums piedāvā vistu olas čaumalās, vārītas un lobītas olas, šķidros olu produktus un sausos olu produktus.«Balticovo ir arī olas, kuras ir bagātinātas ar selēnu un omega-3 taukskābēm, pateicoties barībai ar paaugstinātu rapšu raušu daudzumu,» pastāstīja T. Auškāps.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Piena un gaļas lopu bizness - drīzāk darbietilpīgs hobijs

Kristīne Stepiņa, 09.10.2019

Zemnieku saimniecības Dārznieki saimnieks Raimonds Bērtulsons un viņa dēls Armands.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemnieku saimniecībā Dārznieki piena un gaļas lopu audzēšana ir sabalansēta tā, lai varētu gan izdzīvot, gan veidot uzkrājumus pašiem savā privātajā pensiju fondā.

Šogad bijusi laba graudu raža, arī kukurūza augusi griezdamās, tikko novākti 35 hektāri un sagatavota skābbarība ziemai, pie kūtīm gozējas svaigi siena ruļļi, kuros ik pa brīdim uzskrien zilacainais haskija un rotveilera jauktenis Būmers, lai gods godam pildītu viņam uzticētos sarga pienākumus.

Nākotne dēla rokās

Lai iepazītos ar zemnieku saimniecības prāvo ganāmpulku – 300 liellopiem, nākas vilkt kājās koši zilas bahilas un saimnieka Raimonda Bērtulsona un viņa dēla Armanda vadībā, izstaigāt visas četras kūtis, kurās mitinās gan brangi bullēni, gan melnraibas piena gotiņas, gan pāris dienu veci teliņi. Nekāds lielais bizness jau šis neesot, drīzāk darbietilpīgs hobijs, izrādot plašo saimniecību, secina R. Bērtulsons. Zemnieku saimniecība Dārznieki ir ieguvusi Gada uzņēmējs Zemgalē 2018 statusu, jo ar savu darbu un degsmi par Latvijas laukiem ir izgājuši cauri neskaitāmām grūtībām un pierādījuši, ka ir iespējams gan pašiem, gan arī jaunajai paaudzei dzīvot un attīstīties vietā, kura ir mīļa, un darba mīlestību nodot arī tālāk. Bērtulsonu ģimene – Ilga un Raimonds – Dārzniekos saimnieko jau vairāk nekā 25 gadus. Ģimenes lielākais palīgs lauku un fermas darbos ir dēls Armands, kurš prot darīt visus lauku darbus. A. Bērtulsons nesen Priekuļu tehnikumā ir izskolojies par lauku īpašumu apsaimniekotāju un vecākiem par prieku Dārzniekos ir uz palikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot uzņēmuma attīstībā, uzņēmums "Balticovo" Iecavā atklājis vērienīgu ārpus sprostu dējējvistu novietņu kompleksu.

Kompleksā ir 400 000 vistu, katra novietne izbūvēta trīs stāvos. Projekta kopējās investīcijas pārsniedz 10 miljonus eiro, un tas realizēts divu gadu laikā.

Jaunā vistu kūts nodrošina vistām brīvu pastaigu laukumu iekštelpās - trīs stāvu platībā. Vienā kūtī gadā saražo 40 miljonus olu (marķētas ar 2. numuru), un, lai gan lielākā daļa saražotās produkcijas tiek realizēta eksporta tirgos, arī vietējais 2. numura olu patēriņš Baltijā pēdējo trīs gadu laikā ir pieaudzis par 25%.

Komplekss sastāv no vienas jaunputnu novietnes un trim dējējvistu kūtīm ar kopējo ražošanas kapacitāti – 120 miljoni olu gadā.

Valdis Grimze, "Balticovo" padomes priekšsēdētājs, informē: "Atrādot mūsu jaunās vistu kūtis jeb vistu daudzdzīvokļu mājas, kā mēs tās varētu dēvēt, jo vistas var kāpelēt pa trīs stāviem, esam realizējuši ievērojamu Eiropas līmeņa projektu, kas visu olu produktu ražošanas industriju Latvijā paceļ jaunā līmenī."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iemūrējot kapsulu ēkas pamatos, Latvijas olu un olu produktu ražotājs AS "Balticovo" uzsāk jauna ražošanas kompleksa būvniecību, kurā paredzētais olu šķirošanas centrs un olu vārīšanas līnija ļaus ievērojami palielināt uzņēmuma ražošanas jaudas.

Kopējās projekta investīcijas sasniedz 13 miljonus eiro un kompleksa kopējā platība paredzēta 8500 kvadrātmetri.

Kompleksu veidos olu šķirošanas cehs, olu vārīšanas cehs un produktu iepakojuma noliktava. Projekts paredz esošās ēkas pārveidi un jauna spārna būvniecību atbilstoši augstākā līmeņa pārtikas drošības BRC kvalitātes sistēmas A kategorijai. Ražošanas kompleksu plānots atklāt 2021.gadā.

Kompleksā paredzēta olu šķirotava ar kapacitāti vienā stundā pārbaudīt un sašķirot 190 000 olu. Ražošanas jaudas palielināsies līdz 4 000 000 olu pārstrādei vienā diennaktī. Šķirotavā ar modernāko tehnoloģiju palīdzību tiek automātiski identificētas un atlasītas bojātas olas, lai tās nenonāk gatavā produkcijā, kā arī tās tiek sašķirotas pēc izmēra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavojoties Latvijas valsts simtgadei, VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) uzsāk īpaši aizsargājamā kultūras pieminekļa – Turaidas muzejrezervāta Turaidas muižas Klaušinieku mājas restaurācijas un atjaunošanas darbus, informē VNĪ.

Pirmdien VNĪ attīstītajā projektā tiek uzsākti būvdarbi, kas ietver vēsturiskās ēkas daļas demontāžu, tai skaitā, tiks izņemts un saglabāts vēsturiskā mūra fragments ~ 2m2 apjomā. Šis fragments turpmāk tiks eksponēts atjaunotajā Klaušinieku mājā, kuras iekštelpas tiks pielāgotas muzeja ekspozīcijām.

Restaurācijas un atjaunošanas darbu ietvaros, līdz šī gada beigām plānots ēkai izbūvēt pamatus un koka karkasa konstrukcijas, kā arī veikt ārējo inženiertīklu izbūvi.

Kā liecina Turaidas muzejrezervāta etnogrāfa Uģa Niedres veiktais pētījums par Klaušinieku māju, ēka celta klaušu laikos XVIII gadsimtā vai vēl agrāk. No ārpuses atgādinājusi riju ar lielu piedarbu. Sienas celtas no māla kleķa, bet tās jumts bijis četrslīps ar platām paspārnēm. Ēkas rietumu gals bijis ar izvirzījumu, tur atradusies liela apkurināma telpa, kurā klaušu darbinieki pārnakšņoja. Austrumu galā bijusi stadula klaušinieku zirgiem ar plašu nojumi, ko balstījuši stabi. 19.gs beigās ēka tikusi pārplānota un dzīvojamā daļā ierīkoti divi dzīvokļi muižas kalpu ģimenēm, stadulā viņu kūtis un klētis, vāgūzis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu un olu produktu ražotājs Balticovo šodien izplatītā paziņojumā norāda, ka apzinās - nesen iegādātajās mazajās reģionālajās filiālēs Daugavpilī un Madonā būros audzēto vistu apstākļi, lai arī atbilst ES noteiktajām prasībām, tomēr ir vēl uzlabojami un putnu fermām nepieciešams veikt modernizāciju. Uzņēmuma stratēģiskais mērķis esot nākotnē Madonas kūtis pārveidot par brīvās turēšanas apstākļos dzīvojošu vistu kūtīm, kas patērētājiem nodrošinātu 1. numura brīvās turēšanas apstākļos dētas olas.

«Publiskotajā video, ko uzņēmuši dzīvnieku aizstāvji, redzami kadri no nemodernizētajām novietnēm Madonā un Daugavpilī, kurās atrodas putni dzīves stadijā, kad notiek dabīga putnu atspalvošanās - putni maina spalvu. Tas ir dabisks process, taču sprostos dzīvojošu putnu spalvas atjaunojas lēnāk, jo putni viens otru knābā. Tieši tāpēc putniem fermās tiek īsināti knābji, lai putni viens otru netraumētu, kā arī lai putnam ērtāk būtu satverama un uzņemama pilnvērtīga barība. Knābja īsināšana notiek putna 7-9 dienu vecumā, kad knābītis vēl nav ticis apasiņots, līdz ar to putnam netiek nodarītas sāpes,» skaidro uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Daļu riska uzņēmējs var atdot valstij

, 27.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, kādos veidos Attīstības finanšu institūcija Altum palīdz Latvijas uzņēmējiem stiprināt un attīstīt savu biznesu, intervijā stāsta Altum kredītu garantiju vadītājs Māris Vasiļjevs un korporatīvo darījumu eksperts Emīls Raiks. Šoreiz konkrētāk par kredītu garantijām.

Kādiem nolūkiem uzņēmumiem parasti nepieciešamas kredītu garantijas?

Māris Vasiļjevs: Tas var būt jebkurš pakalpojums bankā, kur banka var pieprasīt nodrošinājumu – ilgtermiņa kredīti, apgrozāmo līdzekļu kredīti, kredītlīnijas, overdrafti, faktoringa līnijas, finanšu līzingi, banku garantiju produkti, to skaitā kredītvēstules utt.

Uzņēmuma ieguvumi ir ļoti racionāli. Pirmkārt, uzņēmums var saņemt aizdevumu, kas bez garantijas nebūtu iespējams. Otrkārt, to var saņemt vajadzīgajā apmērā. Straujāk attīstoties, ne vienmēr ir racionāli brīvos līdzekļus investēt, ir jādomā arī par papildu apgrozāmiem līdzekļiem. Treškārt, saņemot šādu garantiju, banku risks būtiski samazinās, tāpēc uzņēmums var saņemt aizdevumu uz labākiem nosacījumiem. Risks ir zemāks, un cena ir zemāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

SIA Kunturi par gandrīz pusmiljonu eiro vēlas iegādāties gaļas pārstrādes ceha iekārtas

Žanete Hāka, 28.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūjienas novada SIA Kunturi izsludinājis konkursu gaļas pārstrādes ceha iekārtu komplekta iegādei, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 470 tūkstoši eiro, bet paredzamais līguma izpildes termiņš – 2019.gada 31.marts.

Pretendenti savus pieteikumus var iesniegt līdz šā gada 9.decembrim.

Laikraksts Dienas Bizness jau rakstīja, ka, neskatoties uz Āfrikas cūku mēra mesto ēnu pār nozari, cūkkopības saimniecība Kunturi gatavojas investēt 2,5 milj. eiro un paplašināties, kā pirmais lielražotājs Baltijā sperot soļus bioloģiskās cūkgaļas ražošanā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rūjienas novada Kunturos ir gandrīz 5000 konvencionāli turētu cūku un to dzīve rit līdzīgi kā citās intensīvajās fermās. «Pēc apjoma esam ne īsti ģimenes saimniecība, ne īsti ražojošs konvencionāls uzņēmums,» vērtē SIA Kunturi vadītājs Jurģis Krastiņš. Taču pirms diviem gadiem sākts bioloģiskās cūkkopības eksperiments, kas izdošanās gadījumā varētu pagriezt populārā cūkkopības uzņēmuma attīstības ceļu citā virzienā, nekā dodas konkurenti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

AS Agrofirma Tērvete plāno ieguldīt 2 miljonus eiro piena kompleksa pilnveidošanā

Žanete Hāka, 06.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Agrofirma Tērvete izsludinājusi konkursu piena kompleksa pilnveidošanai, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 2 miljoni eiro un paredzamais līguma izpildes termiņš – šā gada 31.decembris. Kompleksā ietilpst tehnoloģiskā daļa, kūtis un skābbarības bedres.

Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 18.aprīlim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogres novada pašvaldības domes deputāti ārkārtas sēdē atbalstījuši olu un olu produktu ražotnes izveides veicināšanu Madlienas pagastā, kur ukraiņu investors iecerējis izbūvēt ražotni ar trīs līdz sešiem miljoniem dējējvistu, aģentūru LETA uzzināja pašvaldībā.

Pašvaldība ir saņēmusi SIA «Gallusman» valdes priekšsēdētāja Arņa Veinberga iesniegumu ar informāciju par Ukrainas uzņēmumu grupas «OvoStar Union» plāniem Ogres novadā uzbūvēt modernu un augsti efektīvu olu un oluproduktu ražotni. Pašvaldībai lūgts atbalstīt un sadarboties šīs ražotnes izveidē, tostarp nodrošinot ražotnes darbībai nepieciešamā pieslēguma elektrotīkliem izbūvi.

Iepriekš gan vēstīts, ka uzņēmums izskata arī citas potenciālās vietas ražotnes izveidei, piemēram, arī Tukuma novada dome maijā saņēmusi līdzīgu vēstuli ar lūgumu sniegt atbalstu saistībā ar plānotām investīcijām ražotnē. Turklāt oktobrī novada dome plāno izsolīt divus zemesgabalus īpašumā «Karjeras» Jaunsātu pagastā, ko uzņēmumu grupa izskata kā iespējamo vietu olu rūpnīcas izveidei.

Komentāri

Pievienot komentāru