Jaunākais izdevums

Pēc labklājības ministra Gata Eglīša un Finanšu nozares asociācijas parakstītā memoranda par nepieciešamību palielināt pensiju fondu ienesīgumu, samazināt pārvaldības komisijas un veicināt iedzīvotāju finanšu pratību, Dienas Bizness vērsās pie pensiju fondu pārvaldītāja Indexo, jo tieši šīs kompānijas ienākšana tirgū 2017. gadā sakrita ar strauju pensiju fondu pārvaldības komisijas maksu samazinājumu.

Atbildes par visiem pensiju līmeņiem, par situāciju Latvijas tirgū un konkrēti Indexo plāniem sniedz uzņēmuma izpilddirektors un valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Fragments no intervijas

Latvijas ekonomikas stimulēšana no pensiju fondiem. Biržā nav pārāk daudz kotētu uzņēmumu. Kā varam to realizēt?

Šobrīd tiek veikti mājasdarbi, lai tas būtu iespējams, jo, kā zināms, mūsu kapitāla tirgus nav ļoti attīstīts. Pat ja mēs ļoti gribētu ieguldīt ievērojamu naudu vietējā ekonomikā, tas nav iespējams uzreiz. Otrajā līmenī visā Latvijā ir uzkrāti gandrīz 6 miljardi eiro, precīzāk – 5,7 miljardi. Tajā pašā laikā mūsu kapitāla tirgus ir salīdzinoši mikroskopisks. Tas nav pietiekams, lai investētu kaut mazu daļu no šīs naudas vietējā ekonomikā. Mēs strādājam arī pie citiem finanšu instrumentiem, kas palīdzēs pensiju fondu līdzekļus novirzīt nacionālajai ekonomikai. Konkrētāki priekšlikumi varētu parādīties rudenī. Indexo kopumā atbalsta šo virzienu, jo tas ir konstruktīvs. Proti, palielināt klientu peļņu uz lielāku akciju ieguldījumu rēķina un vienlaikus stimulēt nacionālo ekonomiku.

Kā vērtējat Igaunijas praksi, atļaujot iedzīvotājiem izlietot 2. līmeņa pensiju fondus?

Tā ir iespēja mācīties no neveiksmīga piemēra. Līdzīga reforma tika veikta arī Lietuvā. Igaunijas gadījumā bija radikāls risinājums. Igaunijā tiešām tika dota iespēja klientiem izņemt naudu no otrā līmeņa, protams, nomaksājot nodokli un uzreiz iztērējot. No sociālās sistēmas ilgtspējas viedokļa tas ir katastrofāls risinājums. Nepilni 25% klientu izņēma naudu un to iztērēja. Tas, ko redzam šobrīd, – jaunā valdība jau mēģina aģitēt klientus atgriezties 2. pensiju līmenī. Tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda reklāmas izvietošanai. Tas ir absurda teātris. Sākumā sistēma tiek gandrīz izjaukta, un pēc tam valsts mēģina cilvēkus vilināt atpakaļ. Latvijai ir vienreizēja iespēja no šīs kļūdas mācīties un to nepieļaut. Mēs dialogā ar Labklājības ministriju esam atbalstījuši jau trīs ministra ieskicētos virzienus, kas rezultātā veicinās mūsu pensiju sistēmas un nacionālās ekonomikas attīstību, tas ir, runājot par otro pensiju līmeni.

Atliek trešais pensiju līmenis, kur valsts loma ir tikai uzraudzībā, bet pati dalība ir tieši atkarīga no iedzīvotāja rocības un vēlmes. Kā trešais pensiju līmenis izskatās šobrīd?

Visinteresantākais fakts saistībā ar Latvijas trešo pensiju līmeni ir tas, ka tam priekšā ir milzīgs attīstības potenciāls. Trešajā līmenī Latvijā šobrīd ir uzkrāti 640 miljoni eiro. Tie ir Finanšu kapitāla tirgus komisijas dati par šā gada pirmo ceturksni. Daudz vai maz? Atbilde slēpjas atskaites punktā – ar ko salīdzinām. Trešajā līmenī ir iesaistījušies 340 tūkstoši dalībnieku, kas ir aptuveni trešdaļa no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Tas ir maz, ja salīdzina ar Rietumeiropu.

Visu interviju lasiet 24.augusta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ar inovatīvu 3. pensiju līmeņa risinājumu Indexo provocēs konkurenci tirgū

Db.lv, 22.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai provocētu konkurenci tirgū un novērstu 3.pensiju līmeņa trūkumus, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Indexo ievieš inovatīvu risinājumu, kas apvieno robotizētu ieguldīšanas pieeju, ieguldījumu indeksu fondos un zemas izmaksas.

“3. pensiju līmenī faktiski iemaksas veic mazāk nekā katrs piektais strādājošais. Vidējais uzkrājums ir zem diviem tūkstošiem eiro. Zemā klientu interese ir skaidrojama ar to, ka līdz šim peļņas rādītāji ir bijuši nožēlojami. Indexo mērķis ir novērst 3. pensiju līmeņa trūkumus, provocēt konkurenci tirgū un piedāvāt klientiem daudz pievilcīgāku, Latvijā līdz šim nebijušu risinājumu,” saka Valdis Siksnis, Indexo līdzdibinātājs.

Pēc Indexo aprēķiniem 3. pensiju līmenis pēdējās desmitgades laikā pelnījis vien ap 2,1 % gadā. Tas ir ārkārtīgi maz, jo pasaules attīstīto valstu akciju tirgus šajā periodā ir pelnījis ap 10,9 % gadā, bet arī konservatīvais eiro nominētu investīciju kategorijas obligāciju tirgus pelnījis 3,9 % gadā. Rezultātā Latvijas pensiju fondi saviem klientiem ir nopelnījuši vien 76 miljonus eiro, kamēr potenciālā peļņa varēja būt daudz lielāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pensijām krāj aktīvāk, bet pārtikušām vecumdienām – joprojām pārāk maz

Viktors Gustsons, Compensa Life SE valdes loceklis un Latvijas filiāles vadītājs, 27.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nelegālie ienākumi jeb aplokšņu algas ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijā iedzīvotāju vidējā vecuma pensija joprojām ir teju trīs reizes mazāka nekā pārtikušajās Eiropas valstīs.

Vienlaikus pensiju uzkrāšanā vērojamas pozitīvas tendences - pērn iedzīvotāji daudz aktīvāk pieteicās mūža pensijas apdrošināšanai, šim mērķim otrajā pensiju līmenī novirzot teju uz pusi jeb par 44,1% vairāk naudas nekā 2019. gadā. Pērn pieauguši arī iedzīvotāju ilgtermiņa uzkrājumi apdrošināšanas sabiedrībās, kurus pamatā izmanto vecuma pensijām.

Pensijas vecums 70 gados

Vairumā attīstīto valstu cilvēki dzīvo un saņem pensijas arvien ilgāk, tāpēc valdības paaugstina pensionēšanās vecumu, reformē pensiju sistēmas, lai padarītu pensijas mazāk dāsnas. Kāda ir situācija Latvijā – ar ko jārēķinās, domājot par vecumdienu nodrošinājumu tiem, kas šobrīd ir ekonomiski aktīvi vai nesen sākuši darba gaitas?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai var izdzīvot ar četras reizes mazākiem ienākumiem?

Kristīne Lomanovska, Finanšu nozares asociācijas Kapitāla tirgus komitejas līdzpriekšsēdētāja, SEB Life and Pension Baltic SE valdes locekle, 25.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecumdienas mums parasti asociējas ar divām izpausmēm – aktīvo darba gaitu beigām jeb pensijas vecuma sasniegšanu un veselības sarežģījumiem.

Abas šīs lietas ir cieši saistītas, jo vesels un aktīvs cilvēks var turpināt darba gaitas arī pensijas vecumā, vairojot savus ienākumus un paaugstinot pensiju. Tomēr var gadīties, ka darba gaitas turpināt tomēr nav iespējams un ikdienas tēriņi būs jāpakārto summai, kas veidojas no agrāk veiktajiem sociālās apdrošināšanas maksājumiem un uzkrājumiem 2. un 3. pensiju līmeņos. Kādam šī summa sasniegs šodienas algas līmeni, taču daudziem tā var būt vien puse, citiem – vien ceturtā daļa no šodienas algas. Tāpēc domājot par savām vecumdienām, ļoti svētīgi būtu iztēloties vienu mēnesi, kurā mums nākas iztikt ar 250 eiro ierastā tūkstoša vietā.

Jo mazāk dzims, jo ilgāk būs jāstrādā

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzkrāsim vai iztērēsim? Zaudējot uzticēšanos pensiju sistēmai, aug nabadzības risks

Sanita Bajāre, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja, 21.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Nākotnes pensija”, “nākotnes pensionārs” ir jēdzieni, kam grūti piešķirt emocionālu, personisku dimensiju. Jo vieniem tā ir vēl ļoti tāla un abstrakta nākotne, par kuru rūpēties it kā ir pāragri, citiem – jau tik tuva, ka tajā neko izmainīt vairs nevar.

Tomēr lielākajai sabiedrības daļai tā sauktajā aktīvajā vecumā – cilvēkiem, kuri pensijas vecumu sasniegs pēc 15, 20, 35 gadiem – par sevi kā pensionāru būtu jādomā tieši tagad. Piemēram, vērtējot politiķu idejas par 2. pensiju līmeņa līdzekļu “pārdali”, kas jau tā nelielās nākotnes pensijas sarucinātu krietni vairāk.

Latvijā pirms 20 gadiem ieviestais pensiju 2. līmenis ir tā saucamā uzkrājošā pensija, – šī nauda tiek ieguldīta vērtspapīros un faktiski pelna “jaunu” naudu. Tāpēc pensijas saņēmējs, sasniedzot pensijas vecumu, par spīti inflācijai, ir uzkrājis vairāk, nekā iemaksājis. Šī iemesla dēļ pensiju fondi ir kļuvuši populāri visā pasaulē, nodrošinot sev ietekmīgas un strauji augošas investoru grupas statusu. Tomēr jūtams uzkrājumu pieaugums ir iespējams vien pie trim pamata nosacījumiem: ka iemaksas tiek veiktas regulāri; ka iemaksas ir samērojamas ar nākotnē sagaidāmo pensiju; ka iemaksas tiek veiktas pietiekami ilgi. Ja kāds no šiem elementiem iztrūkst, uzkrājumu apjoms samazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūža pensijas apdrošināšanā pagājušajā gadā dzīvības apdrošinātāji bruto prēmijās kopumā parakstījuši 59,048 miljonus eiro, kas ir par 44,1% vairāk nekā 2019.gadā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati (FKTK).

Vienlaikus bruto atlīdzībās mūža pensijas apdrošināšanā 2020.gadā dzīvības apdrošināšanas kompānijas izmaksājušas 15,365 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 56,7% salīdzinājumā ar 2019.gadu.

Tostarp, pēc FKTK datiem, "Compensa Life Vienna Insurance Group SE" Latvijas filiāle mūža pensijas apdrošināšanā prēmijās pērn parakstījusi 22,879 miljonus eiro, bet atlīdzībās izmaksājusi 4,185 miljonus eiro, savukārt "CBL Life" mūža pensijas apdrošināšanā prēmijās parakstījusi 18,146 miljonus eiro, bet atlīdzībās izmaksājusi 3,261 miljonu eiro.

Tajā pašā laikā "SEB Life and Pension Baltic SE" mūža pensijas apdrošināšanā pagājušajā gadā prēmijās parakstījusi 12,596 miljonus eiro, bet atlīdzībās izmaksājusi 6,899 miljonus eiro, kamēr "Ergo Life Insurance SE" Latvijas filiāle mūža pensijas apdrošināšanā prēmijās parakstījusi 5,427 miljonus eiro, bet atlīdzībās izmaksājusi 1,02 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas mums var nopelnīt lielāku pensiju – starptautiskie akciju tirgi, bērni vai mēs paši?

Kārlis Purgailis, Citadeles meitas sabiedrības CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs, 16.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrā pensiju līmeņa 20. gadadienu apņem gan diskusijas, gan mazāk un vairāk populistiski uzsaukumi par nepieciešamajiem uzlabojumiem pensiju sistēmā, ar mērķi vienreiz pa visiem laikiem salabot sistēmu, lai tā nodrošinātu lielākas pensijas.

Uzdevums ir visnotaļ būtisks, bet ne mazāk nozīmīgi ir pievērsties tam, lai pensiju fondu naudu efektīvi un pensiju uzkrājējiem izdevīgi investētu Latvijas ekonomikā un mūsu uzņēmumos, tādējādi iekustinot arī Latvijas kapitāla tirgu. Jo, lai cik patriotiski noskaņots šobrīd būtu pensiju pārvaldnieks, ar Latvijas iedzīvotāju pensiju sistēmā uzkrāto naudu galvenokārt sildām un attīstām citu valstu ekonomikas un uzņēmumus.

Ērti pavadīt vecumdienas vēlas katrs, bet regulāri tām uzkrāt īsti negribas. Bez īpašas piepūles un nelielos apjomos investēt, bez riska un ātri nopelnīt, noliekot plauktiņā un 65. dzimšanas dienā paņemot savu pensijas kapitālu - tas būtu izcils scenārijs, tomēr diemžēl nereāls. Prakse un statistika liecina, ka cilvēki paši brīvprātīgi pensijai nekrāj, pat ja var to atļauties, tāpēc jo īpaši svarīga ir stabila pensiju sistēma. Sistēmu, kurā jebkuri jauninājumi ir pārdomāti un orientēti uz to, kā pensiju sistēmu padarīt efektīvāku – domājot gan par pašreizējiem senioriem, gan par nākotnes pensionāriem un šodienas skeptiķiem, kuru moto ir “līdz pensijai nenodzīvošu”, gan valsti kopumā. Skaidrs ir viens - pēc pārdalīšanas principa pie lielākām pensijām un atrisinātas problēmas nenonākt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ko Latvija varētu mācīties no labākajām pensiju sistēmām pasaulē?

Anželika Dobrovoļska, Luminor Pensiju produktu vadītāja, 18.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau vairākus gadus globālais Mercer pensiju indekss izcēlis Nīderlandi un Dāniju kā valstis ar labākajām pensiju sistēmām pasaulē. Kas tās padara par “veiksmes stāstiem” un ko no tām varam mācīties Latvijā?

Konsekvents valsts atbalsts, iedzīvotāju izglītošana, ilggadējas krāšanas tradīcijas un darba devēju iesaistīšanās ir vieni no galvenajiem iemesliem, kāpēc Dānijā un Nīderlandē vecumdienām uzkrāj ievērojami vairāk iedzīvotāju nekā citās pasaules valstīs. Lai stimulētu arī Latvijas iedzīvotājus domāt par nodrošinātām vecumdienām, nepieciešams gan izpratnes veicināšana, gan darba devēju aktīvāka iesaiste, kā arī mācīšanās no veiksmīgām pensiju sistēmām Rietumvalstīs.

Pensijas pirmais līmenis – uzkrāj par valstī nodzīvoto vai nostrādāto

Arī Nīderlandē un Dānijā pensiju sistēmas sastāv no trīs līmeņiem, kur 1. līmenis ir valsts nodrošināta pensija. Tās apmērs ir atkarīgs nevis no samaksātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, kā tas ir Latvijā, bet gan no laika, ko persona ir nodzīvojusi vai strādājusi kādā no valstīm. Katrs nostrādātais vai nodzīvotais gads ļauj cilvēkam uzkrāt 2 % no valsts pensijas. Vienlaikus Nīderlandē tiek ņemti vērā arī iedzīvotāju dzīves apstākļi, piemēram, vientuļš pensionējies holandietis var saņemt pensiju līdz 70 % apmērā no minimālās mēnešalgas, kas šodien sasniedz apmēram 1300 eiro. Savukārt laulātie vai personas ar dzīvesbiedru var saņemt līdz 50 % no minimālās mēnešalgas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Iecere mazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī būtu ļoti nepareizs lēmums

LETA, 17.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecere mazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī būtu ļoti nepareizs lēmums, sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš skaidroja, ka pensiju otrais līmenis ir radīts saistībā ar demogrāfiskajiem izaicinājumiem, kas gaida nākotnē. "Pēdējos gados darba tirgū ienākuši daudzi jauni cilvēki, bet tas arī ir maksimums un tā īsti ar sabiedrības novecošanu saskarsimies nākamajos gados. Demogrāfiskās problēmas kļūs izteiktākas un pensiju otrajam līmenim būs svarīga loma, lai saglabātu pensiju sistēmas stabilitāti," teica Rutkaste.

Aizvietošanas koeficients pensija pret ienākumiem darba dzīvē jau patlaban ir aptuveni 40%, bet nākotnē tas tikai kritīsies un ap 2040.-2050.gadu būs ap 20%, skaidroja ekonomists.

"Līdz ar to pensiju otrā līmeņa pienesums kopējā pensijas apmērā pieaugs. Arī ar esošo sistēmu novecošanās problēmu dēļ nākotnes pensijas draud būt ļoti zemas, tāpēc priekšlikumi pārdalīt iemaksas pensiju otrajā līmenī ir sistēmas drupināšana un pirmsvēlēšanu mēģinājumi finansēt neatliekamās vajadzības uz nākotnes rēķina un iegūt kādas vēlētāju balsis," sacīja Rutkaste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vecumdienas – lielākā dzīves ballīte!

Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs, 28.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reizi septiņos gados Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) organizē Latvijas finanšu pratības stratēģijas izveidi, lai novērtētu situāciju ar iedzīvotāju naudas paradumiem un iezīmētu veicamos darbus tās uzlabošanai. Šogad izveidota jaunā stratēģija uz nākamajiem septiņiem gadiem.

Varētu jautāt – kā gan tā skar mani? Daudziem var šķist, ka šāds dokuments ir formāls un lido savā orbītā, neskarot parasta cilvēka ikdienu. Sava daļa taisnības tur varētu būt, tomēr vienā jomā visi esam vienā laivā – tie ir mūsu vecumdienu ienākumu avoti.

Daudziem šī tēma šķiet tik garlaicīga, ka ar to varētu aizdzīt mājās viesus no ieilgušas ballītes. Tomēr, lūkojoties dziļāk, man tā šķiet pietiekami interesanta, par to katram vajadzētu nedaudz padomāt un, visticamāk, arī rīkoties. Jā, vecumdienas šķiet kaut kas tik tāls un abstrakts, ka savlaicīgi par to domāt liekas nebūtiski. Tomēr tām ir sava līdzība ar ballīti, kuru rīkojot, jau iepriekš jāparedz, ko liksi galdā, kas jānopērk veikalā. Jo tuvāk brīdis, kad viesi klauvēs pie durvīm, jo mazāk iespēju pienācīgi sagatavoties. Vecumdienas ir tāda pamatīga ballīte, kurai katrs var sagatavoties, ja par to laicīgi sāk rūpēties. Protams, var jau paļauties uz viesiem, ka tie atnesīs līdzi visu vajadzīgo. Tas būtu līdzīgi, kā paļauties uz valsti, ka tā parūpēsies par visu nepieciešamo manām vecumdienām. Tomēr te tad der nedaudz apskatīt iespējas un esošo situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau tuvākajā laikā paredzamas valsts fondēto pensiju sistēmas izmaiņas, tādēļ noslēgts saprašanās memorands starp Finanšu nozares asociāciju un Labklājības ministriju.

Puses vienojušās veicināt pensiju sistēmas ilgtspēju un stiprināt kopīgu nostāju par tuvākajos gados veicamajiem darbiem.

“Memoranda trīs galvenie vaļi ir pensiju fondu ienesīguma palielināšana, ieguldījumi ekonomikā un iespēja samazināt pārvaldības izmaksas. Vēlos uzsvērt, ka otrais pensiju līmenis netiek skarts un nekādas izmaiņas šajā jomā nav paredzētas. Viss priekšlikumu kopums par izmaiņām sistēmā jau septembrī parādīsies Saeimā, kam sekos atbilstošas valsts fondēto pensiju likuma izmaiņas. Ceru, ka jau rudenī likuma izmaiņas būs izskatītas un pieņemtas,” Dienas Biznesam sacīja labklājības ministrs Gatis Eglītis, piebilstot, ka pensiju sistēmas izmaiņas varētu veicināt arī kreditēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pensiju finansiālais slogs – problēma ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē

Anželika Dobrovoļska, Luminor Pensiju produktu vadītāja, 15.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības novecošanās un cilvēka dzīves ilguma palielināšanās visā pasaulē liek domāt par valstu sociālās aizsardzības sistēmu stabilitāti.

Daudzviet, tai skaitā arī Latvijā, palielina iedzīvotāju pensionēšanās vecumu, lai samazinātu slogu uz darbspējas vecumā esošajiem iedzīvotājiem. Kādas tendences ir novērojamas pasaulē un kāds dzīves līmenis sagaidāms Latvijas nākotnes pensionāriem tikai ar valsts pensiju?

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati liecina, ka 2018. gadā dalībvalstu vidējais pensionēšanās vecums sasniedza 63,5 gadus sievietēm, bet vīriešiem – 64,2. Arī Latvijā pensionēšanās vecums kopš 2014. gada pakāpeniski tiek palielināts. Šobrīd tie ir 64 gadi, bet jau 2025. gadā tie būs 65 gadi. Līdzīgi kā Latvijā, tad arī Eiropas Savienībā (ES) 2019. gadā vidēji katram piektajam Eiropas iedzīvotājam ir virs 65 gadiem. Tiek prognozēts, ka arī turpmākajās desmitgadēs gados vecāko cilvēku īpatsvars palielināsies, bet iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā – samazināsies. Tādējādi tuvākā nākotnē senioru būs arvien vairāk, radot papildu slogu cilvēkiem darbspējas vecumā, kam būs jāsedz sociālie izdevumi, lai nodrošinātu novecojošai sabiedrībai nepieciešamos pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos pagājušajā gadā iemaksāti 88,545 miljoni eiro, kas ir par 3,3% vairāk nekā 2019.gadā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

Tostarp pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2020.gadā augušas par 6,4% salīdzinājumā ar 2019.gadu un veidoja 74,156 miljonus eiro, bet darba devēju iemaksas palielinājušās par 21,1% - līdz 14,263 miljoniem eiro.

Savukārt no pensiju plānu kapitāla pagājušajā gadā izmaksāti 47,365 miljoni eiro, kas ir par 28,4% vairāk nekā 2019.gadā, tostarp 96,4% jeb 45,649 miljoni eiro izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

Privāto pensiju fondu pensiju plānos iemaksāts vairāk 

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos pagājušajā gadā iemaksāti 88,545 miljoni eiro,...

2020.gada beigās pensiju plānos uzkrātais kapitāls veidoja 609,577 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2019.gada beigām ir pieaugums par 9% jeb 50,533 miljoniem eiro.

Privāto pensiju plāniem pagājušā gada beigās bija pievienojušies 336 036 dalībnieki, kas ir par 11,2 tūkstošiem jeb 3,5% vairāk nekā 2019.gada beigās.

Tostarp pensiju plānu aktīvo dalībnieku skaits pieaudzis par 5,3%, veidojot 158 373, kamēr pasīvo dalībnieku jeb iedzīvotāju, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā nav veikuši iemaksas, bet vēl nav sasnieguši pensiju plānā noteikto pensijas vecumu, skaits palielinājies par 1,8% - līdz 117 185.

Latvijā pagājušā gada beigās strādāja seši privātie pensiju fondi, tostarp pieci atklātie un viens slēgtais, kas piedāvāja ieguldīt 16 pensiju plānos.

Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos šogad pirmajā pusgadā iemaksāts 46,181 miljons eiro, kas ir par 17,2% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

Tostarp privāto pensiju fondu pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2021.gada pirmajā pusgadā augušas par 15,4% salīdzinājumā ar 2020.gada pirmo pusgadu un veidoja 37,594 miljonus eiro, bet darba devēju iemaksas palielinājušās par 25,9% - līdz 8,531 miljonam eiro.

Savukārt no pensiju plānu kapitāla šogad pirmajos sešos mēnešos izmaksāti 15,772 miljoni eiro, kas ir par 51,3% mazāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, tostarp 94,3% jeb 14,852 miljoni eiro izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

2021.gada jūnija beigās privāto pensiju fondu pensiju plānos uzkrātais kapitāls veidoja 665,173 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2020.gada beigām ir pieaugums par 22,6% jeb 55,595 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #32

DB, 24.08.2021

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 24. augusta numura centrālā tēma – birokrātija. Uzņēmumu kļūst mazāk, bet iestāžu – tērētāju – vairāk.

Koronavīrusa pandēmijas apstākļos 2021. gada pirmo septiņu mēnešu laikā ir sarucis uzņēmumu – nodokļu maksātāju skaits, taču pieaudzis Publisko personu un iestāžu reģistrā iekļauto iestāžu daudzums. DB meklē cēloņus, kāpēc šāda situācija radusies. Viedokli pauž Andris Lasmanis, bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs, Jānis Endziņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera LTRK valdes priekšsēdētājs, Elīna Egle, Latvijas Biznesa savienība padomes priekšsēdētāja, kā arī Tereza Luksa, SIA TL Candles īpašniece, valdes locekle.

Pēc labklājības ministra Gata Eglīša un Finanšu nozares asociācija parakstītā memoranda par nepieciešamību palielināt pensiju fondu ienesīgumu, samazināt pārvaldības komisijas un veicināt iedzīvotāju finanšu pratību, db.lv vērsās pie pensiju fondu pārvaldītāja Indexo, jo tieši šīs kompānijas ienākšana tirgū 2017. gadā sakrita ar strauju pensiju fondu pārvaldības komisijas maksu samazinājumu. Intervijā atbildes par visiem pensiju līmeņiem, par situāciju Latvijas tirgū un konkrēti Indexo plāniem sniedz uzņēmuma izpilddirektors un valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Quo Vadis, apdrošināšana Eiropā?

Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents, 20.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lēmumu pieņēmēju darba kārtībā pašlaik nav likumdošanas aktu projektu, kas paredzētu būtiskas izmaiņas apdrošināšanas nozarē, taču tādi ir Eiropas Savienības institūciju uzmanības lokā.

Briseles varas gaiteņos tiek apspriestas gan izmaiņas apdrošinātāju darbības nosacījumos, piemēram, kapitāla aprēķināšanas prasībās, gan tiek plānota plašāka datu apmaiņu dažādos līmeņos, gan top jauni finanšu rīki un pakalpojumi rūpēs par klientiem. Kurp tad dodas apdrošināšana Eiropā, un kā tas ietekmēs Latvijas apdrošinātājus un to klientus?

Maksātspēja – nesagraut globālo konkurētspēju

Kopš 2016. gada 1. janvāra ES ir spēkā jauns apdrošināšanas nozares uzraudzības regulējums Maksātspēja II režīms (Solvency II), kas ieviesa jauna veida pieeju apdrošinātāju kapitāla prasību aprēķinam un nozares uzraudzībai. Ja agrāk apdrošinātāju obligātā kapitāla prasības bija “plakanas” un izteiktas naudas izteiksmē, piemēram, 5 miljoni eiro, tad Maksātspējas II režīms ieviesa jaunu, uz risku novērtēšanu balstītu pieeju. Tas nozīmē, ka katra apdrošinātāja kapitāla līmenis tiek aprēķināts, ņemot vērā konkrētās kompānijas biznesa modeli, risku pārvaldības modeli, pārapdrošinātāja izvēli un daudzus citus parametrus. Kopumā tas ir daudz precīzāks un atbilstošāks kapitāla noteikšanas modelis, kas piemērojas tirgum un katra tā dalībnieka specifikai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka būves un infrastruktūras objekti, kas Eiropā ir norma, Latvijā joprojām ir fantastika, šo situāciju varētu mainīt kopīga valsts un industrijas vīzija ar tai pakārtotu politiku.

Tādu ainu rāda DB aptaujātie eksperti. Tiek norādīts, ka ir daudz dažādu instrumentu, ko valsts varētu izmantot. Vienlaikus secināts, ka bez attiecīgas valsts politikas par būtiskām pārmaiņām koka būvju segmentā Latvijā arī perspektīvā varēsim ne cerēt – ražosim un eksportēsim, bet pašu mājās tādas būvēsim maz.

Valsts politika

“Valstiska redzējuma trūkums par to, ka koka (īpaši masīvkoka) būvniecība var būt viens no Latvijas tautsaimniecības dzinējspēkiem,” uz jautājumu, kas ir galvenais iemesls, kāpēc Latvijā koka izmantošana būvniecībā nav tāda, kāda tā ir ci tās valstīs, atbild Viedās pilsētas klastera vadītājs, biedrības Passive House Latvija valdes loceklis Krišjānis Kalnciems. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka, piemēram, Austrijā masīvkoka ēku būvniecība vairāku gadu laikā no amatniecības pārtapa par būtisku tautsaimniecības nozari ar miljardiem eiro vērtu apgrozījumu. “Tieši tāpat varētu notikt arī Latvijā – pie mums jau pašlaik sekmīgi strādā mazstāvu koka māju ražošanas kompānijas, kuras savu produkciju lielākoties eksportē uz Norvēģiju, Zviedriju, Dāniju, Šveici, Austriju, Vāciju, Franciju un citām valstīm,” skaidro K. Kalnciems.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Senioru lietu padomes sēdē, kas notika 26. maijā, apspriesta ideja par minimālo pensiju attīstību Latvijā, tostarp iespēju no 2023. gadā ieviest bāzes pensiju, informē Labklājības ministrijā.

Labklājības ministre Ramona Petraviča uzsver, ka pašreizējā pensiju sistēma neapskaužamā situācijā nostāda cilvēkus ar zemiem ienākumiem. Lai gan viņi regulāri veic iemaksas, viņu uzkrātais pensijas kapitāls nākotnē nenodrošinās pensiju, par kuru iespējams iztikt.

"Ceļot tikai minimālo pensiju, mēs no nabadzības važām ārā tik drīz netiksim. Skatoties citu valstu pieredzi, pensiju sistēmas izveidošanā tiek ņemta pamatbāze un tad pārējā daļa tiek veidota no sociālajām iemaksām. Tas skartu ikvienu pensionāru un būtu nākamais solis nabadzības mazināšanai senioru vidū," uzskata R.Petraviča.

Senioru lietu padomes sēdē Labklājības ministrija un senioru organizācijas vienojās par to, ka vidējā termiņā jādomā par bāzes pensijas ieviešanu Latvijā. Tika apspriesta arī indeksācijas mehānisma pilnveidošana, pensiju piemaksu atjaunošanas jautājumi, kā arī neapliekamā minimuma palielināšana nākamajos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas sabiedrību darbības finansiālais rezultāts 2020. gadā ir bijis pozitīvs, visām sešām apdrošināšanas sabiedrībām gadu noslēdzot ar peļņu. Kopējā peļņa 2020. gadā veido 53.4 milj. eiro, kas ir par 22.5 milj. eiro jeb 72.6% vairāk nekā 2019. gadā.

2020. gada beigās.

Tā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati. Latvijā ir reģistrētas sešas apdrošināšanas sabiedrības un apdrošināšanas pakalpojumus sniedz 11 dalībvalstu nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību filiāles. Apdrošināšanas tirgus dalībnieki 2020. gadā prēmijās Latvijā ir parakstījuši 549 milj. eiro, kas ir par 1.8% mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Vienlaikus apdrošināšanas atlīdzībās ir izmaksāti 341.8 milj. eiro, kas ir par 6.6% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Nedzīvības apdrošināšanā 2020. gadā prēmijās Latvijā ir parakstīti 410.3 milj. eiro (t.sk. 11.6 milj. eiro parakstīja ārvalstu apdrošināšanas filiāle, kas izbeidza savu darbību 2020. gada trešajā ceturksnī), salīdzinot ar iepriekšējo gadu, prēmiju apjomam samazinoties par 4.9%. Vislielākais prēmiju kritums ir palīdzības (ceļojumu) apdrošināšanā – par 44.6% un OCTA apdrošināšanā – par 17%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV valdība un pensijas fonds Dānijas tiesā iesnieguši prasību, cenšoties piedzīt desmit miljonus kronu (1,3 miljonus eiro) zaudētās investīcijās saistībā ar naudas atmazgāšanas skandālu, kas aptvēra Dānijas "Danske Bank".

"Prasība tiesā iesniegta septembrī pret "Danske Bank" un bankas bijušo vadītāju Tomasu Borgenu," otrdien paziņoja prasību iesniegušo institūciju advokāts Tomass Donackis.

Dānijas finanšu laikraksts "Borsen" vēsta, ka ASV valdība un pensijas fonds vēlas piedzīt desmit miljonus kronu, ņemot vērā zaudējumus, kas tika ciesti pēc "Danske Bank" akcijas cenas strauja kritumu 2018.gadā, kad banka tika ierauta naudas atmazgāšanas skandālā.

Kā ziņots, 2019.gada februārī banka paziņoja par lēmumu izbeigt bankas darbību Baltijas valstīs un Krievijā. Dažas stundas pirms šī paziņojuma Igaunijas finanšu uzraudzības dienests naudas atmazgāšanas apkarošanas noteikumu pārkāpumu dēļ noteica aizliegumu "Danske Bank" darbībai Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī krīze vēl lielākā mērā saulītē izcēlusi pieaugošo nevienlīdzību dažādās pasaules sabiedrībās. Turklāt notiekošais var ievērojami palielināt ekonomisko plaisu starp paaudzēm. Galu galā vienmēr pienāk brīdis, kad tautsaimniecības stafetes kociņš nonāk jauno paaudžu rokās.

Ja šī paaudze draud būt nabaga un neapmierināta, tad tam var būt liela ietekme gan uz notikumiem ekonomikā, gan uz visu sociālo stabilitāti kā tādu. Tendenču pētnieki norāda, ka šī ir kārtējā krīze, kas vairāk ietekmē tā saucamās mileniāļu paaudzes ekonomiskās perspektīvas. Jānorāda, ka par mileniāļu (Millennials) jeb Y paaudzi parasti tiek saukti tie, kas piedzimuši laika posmā aptuveni no 1980. līdz 1990. gadu beigām.

Nu sanācis tā, ka medicīniski Covid-19 vīruss visbīstamākais ir visvecākā gadagājuma cilvēkiem. Tiesa gan, ekonomiski tie ir cietuši mazāk, ko nosaka tas, ka tie jau savu karjeru ir noslēguši, saņem pensijas vai dzīvo no saviem agrākajiem uzkrājumiem, ja tie, protams, vis pār ir. Tāpat mazāk sāpīgu ekonomisko šoku šī krīze sagādājusi tā saucamajai Baby Boomers paaudzei, par kuru Rietumu pasaulē tiek saukts pēckara demogrāfiskais sprādziens līdz aptuveni 1960. gadu vidum. Arī šie cilvēki jau lielā mērā var baudīt savas karjeras augļus. Tie ir arī izaudzinājuši bērnus, kas nozīmē, ka tiem secen iet dažādi aktuālie stresi, kas saistīti, piemēram, ar atvašu skološanu mājas apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

DelfinGroup gatavi startam biržā

Guntars Gūte, Diena, speciāli Dienas Biznesam, 01.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau šoruden Latvijas finanšu nozares koncerns AS DelfinGroup īstenos akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) Nasdaq Riga biržas Baltijas oficiālajā sarakstā.

2021. gada pirmajos sešos mēnešos koncerns sasniedzis 11,9 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir kāpums par 6,4%, salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā, savukārt EBITDA pirmajā pusgadā pieauga par 8,7%, sasniedzot 4,6 miljonus eiro, bet AS DelfinGroup peļņa pirms dividenžu nodokļiem pirmajā pusgadā palielinājās par 9%, sasniedzot 2,3 miljonus eiro. Tādējādi šogad DelfinGroup sasniedza lielāko pirmā pusgada apgrozījumu uzņēmuma vēsturē.

Pandēmija nekavē izaugsmi

“Apgrozījuma kāpumu izdevās sasniegt, galvenokārt pateicoties patēriņa kreditēšanas, lombarda aizdevumu un preču tirdzniecības kāpumam digitālajos kanālos, jo straujāku klātienes tirdzniecības pieaugumu joprojām apgrūtina Covid-19 pandēmijas dēļ noteiktie ierobežojumi. Taču, neskatoties uz ierobežojumiem, otrajā ceturksnī izdevās nozīmīgi uzlabot aizdevumu izsniegšanu. Patēriņa aizdevumu portfelis pirmajā pusgadā sasniedza 30,4 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 50,3%, salīdzinot ar 2020. gada pirmā pusgada beigu rezultātiem, un bija patēriņa aizdevumu portfeļa rekords,” norāda AS DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pētījums: vairums Latvijas iedzīvotāju atbalsta nepieciešamību mācīties mūža garumā

Db.lv, 11.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētījumu centra SKDS šā gada jūnijā veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja par attieksmi jautājumos, kas saistīti ar pastāvīgu nepieciešamību mācīties un mūžizglītības tēmas aktualitāti, liecina - pārliecinoši lielākā daļa jeb 96% respondentu piekrīt, ka jaunas zināšanas un prasmes ir nepieciešams apgūt visa mūža garumā.

Vienlaikus vairāk kā puse jeb 54% respondentu atzina, ka nejūtas droši par to, vai līdz pensijas vecuma sasniegšanai varēs nostrādāt savā esošajā profesijā, neapgūstot jaunas zināšanas un prasmes.

Ar mērķi aktualizēt un skaidrot iedzīvotājiem mūžizglītības nozīmi un ieguvumus, Ekonomikas ministrija uzsāk sabiedrības informēšanas kampaņu “Esi konkurētspējīgs! Uzdrošinies mācīties mūža garumā!”.

“Nepārtraukta iedzīvotāju zināšanu un prasmju pilnveidošana, kā arī jaunu zināšanu un prasmju apguves veicināšana jau ilgāku laiku ir bijusi viena no mūsu galvenajām prioritātēm. Un šobrīd, Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanas kontekstā, šis jautājums kļuvis aktuālāks kā jebkad,” atzīst ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #36

DB, 21.09.2021

Dalies ar šo rakstu

Šīs nedēļas uzņēmēju žurnālā Dienas Bizness skaidrojam to, ka vairāku amatpersonu izteikumi par nevajadzīgajiem uzņēmumiem, kuru sniegums biznesā ir neapmierinošs — strādā ar zaudējumiem, bez peļņas, bez neto apgrozījuma –, uzņēmēju vidū raisījis apmulsumu un neizpratni.

Skaidrojam, kas ir šie uzņēmumi, cik daudzi starp tiem ar vietējo, cik ar ārvalstu kapitālu un cik daudz tajos darbavietu.

Vēl 21.septembra žurnālā Dienas Bizness lasi:

  • Intervija - Reģionālās investīciju bankas valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Jakovļevs. Runājam par kreditēšanu, kas pēdējo 20 gadu laikā ir piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas un kuras turpināsies nākotnē atbilstoši Eiropas Savienības Zaļā kursa izvirzītajām prasībām.
  • Statistika - ielūkojamies demogrāfijas datos, kas rāda, ka vecā Eiropa klusi cer, ka pensijas maksās migranti.
  • Lauksaimniecības zemes cena Latvijā pēdējo 10 gadu laikā pieaugusi teju trīs reizes, taču tā joprojām būtiski atpaliek no Polijas un vēl jo vairāk no Nīderlandes. Vērtētāji piecu gadu laikā prognozē cenu kāpumu par 30–50%.
  • Šveices informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums Swisscom tuvāko trīs gadu laikā plāno Latvijā investēt aptuveni 20 miljonus eiro un nodarbināt 300 augsti kvalificētus speciālistus. Rīga ir laba vieta, kur attīstīt biznesu - intervijā Dienas Biznesam saka Swisscom Progammatūras attīstības departamenta direktors un Swisscom DevOps Center Latvia padomes loceklis Džons de Keizers.
  • Nemierīgāka pasaule pieprasīs lielākus militāros tēriņus. Pētām ieroču eksporta un importa tirgus.
  • e-tehnoloģiju laikmetā birokrātija joprojām saziņā izmanto papīra dokumentus, Latvijas valsts patērētā papīra un kancelejas preču apjoms desmit gadu laikā caurmērā sarucis aptuveni divas reizes, Dienas Bizness secināja, pētot valsts papīra un kancelejas preču iepirkumus no 2010. līdz 2020. gadam.
  • DB Konferences - par to, ka Ikvienam zemes īpašniekam nāksies izvērtēt savu saimniecisko darbību ikkatrā m2 , lai varētu sasniegt izvirzītos ES mērķus.
  • Portrets - SIA Nords Event Communication līdzīpašnieks Aigars Nords.
  • Brīvdienu ceļvedis - Igors Aleksejevs, AS Limbažu Siers valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

34% Latvijas iedzīvotāju kredīts bankā netiktu izsniegts – šāda statistika nāca klajā 2020. gada beigās[1]. Izvairīties no aizdevuma atteikuma iespējams, pirms tam pašrocīgi izvērtējot savu maksātspēju, kredītvēsturi un citus aspektus, no kuriem atkarīga finanšu iestādes atbilde.

Viss sākas ar pieteikuma aizpildīšanu

Lielākoties aizdevumam, jo īpaši mūsdienās, iespējams pieteikties attālināti ar interneta palīdzību. Šādā gadījumā parasti nepieciešams aizpildīt reģistrācijas formu, norādot kontaktinformāciju un nereti – apstiprinot savu identitāti ar personu apliecinoša dokumenta (pases vai eID kartes) palīdzību. Reizēm identitātes apstiprināšanai aizdevējs pieprasa veikt pārskaitījumu (0,01 eiro) no aizņēmēja norēķinu konta. Hipotekārā kredīta gadījumā aizņemties līdzekļus attālināti nevarēs – ņemot vērā šī pakalpojuma specifiku, individuāla vizīte pie aizdevēja agrāk vai vēlāk būs obligāta. Aizņemoties naudu no bankas, iesniegumu būs iespējams aizpildīt vien tad, kad bankā ir atvērts norēķinu konts. Šobrīd to iespējams paveikt ļoti ērti un vienkārši, jo vairākas bankas (Luminor, Swedbank, Citadele) arī konta atvēršanu piedāvā veikt attālināti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdienas pensijā no šodienas nolēmis doties Valsts policijas (VP) priekšnieka vietnieks, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Pēc 30 gadu dienesta VP, ņemot vērā likumā noteiktā vecuma sasniegšanu, Krapsis nolēmis atstāt dienestu. Dienesta gaitas VP Krapsis sāka 1992.gadā un ieņēmis dažādus amatus kārtības policijas struktūrvienībās, kas lielākoties saistīti ar satiksmes uzraudzību un kontroli.

No 2020.gada februāra Krapsis ieņēma VP priekšnieka vietnieka, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka amatu, taču maija sākumā pamatojoties uz Iekšējās drošības biroja (IDB) piemēroto drošības līdzekli viņš no amata pienākumu pildīšanas atstādināts.

Krapsis teica, ka iemesli dienesta pamešanai ir divi. Pirmkārt, pēc viņa sūdzības izmeklēšanas tiesnesis nav grozījis IDB piemēroto drošības līdzekli. Otrkārt, Krapsim ir svarīgs policijas tēls un prestižs, tāpēc viņa formālā atrašanās amatā var nesekmēt VP priekšnieka Armanda Ruka iecerētās policijas reformas.

Komentāri

Pievienot komentāru