Starptautiskā Zilā karoga žūrija šogad sertifikātu piešķīrusi visām 19 no Latvijas pieteiktajām peldvietām un jahtu ostām, informē Vides izglītības fonda pārstāve Ieva Gedzuna.

Zilā karoga sertifikātu šogad saņems Ventspils pilsētas peldvieta, Daugavpils Lielā stropu ezera peldvieta, Daugavpils peldvieta Stropu vilnis, Vakarbuļļu peldvieta Rīgā, Abragciema peldvieta, Mārtiņsalas peldvieta Kuldīgā, Radžu peldvieta Jēkabpilī, pludmale pie Liepājas stadiona un dienvidrietumu pludmale Liepājā, Jūrmalas peldvietas - Jaunķemeri, Dzintari, Bulduri, Majori un Dubulti, kā arī Saulkrastu centra peldvieta un Limbažu Lielezera peldvieta.

No jahtu ostām Zilo karogu saņems Liepājas jahtu centrs, Marina osta Pāvilostā un Kuivižu Kapteiņu osta. Nacionālos peldvietu sertifikātus saņems Rumbulas peldvieta Rīgā un Beberliņu pludmale Liepājā.

Jau astoto peldsezonu Vakarbuļļu pludmalē plīvos Zilais karogs, kas ir pasaules populārākais tūrisma ekosertifikāts. Karogs tika uzvilkts piektdien, 5. jūnijā, apliecinot, ka peldvieta atbilst visiem kvalitātes standartiem pieaugušo un bērnu drošai atpūtai, informē Rīgas dome.

Iestājoties siltam laikam, iedzīvotāji Vakarbuļļos varēs droši peldēties jūrā un uzlabot sportisko formu, nododoties fiziskām aktivitātēm tur ierīkotajos sporta laukumos.

Lai pretendētu uz Zilo karogu, pašvaldība ir nodrošinājusi 29 kvalitātes kritēriju izpildi. Vakarbuļļu peldvietas apmeklētājiem ir pieejamas dušas kabīnes, medpunkts, dzeramais ūdens, pludmale tiek uzkopta vismaz vienreiz diennaktī, tiek nodrošināta arī smilšu izsijāšana, peldūdens kvalitāte tiek regulāri pārbaudīta. Visu peldsezonu par drošību uz ūdens gādā glābšanas dienests.

Zilā karoga programma Latvijā tiek realizēta kopš 1998.gada.

Rucavas novada dome plāno ieviest nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu Papes un Nidas ciemā, aģentūru LETA informēja Rucavas novada domes priekšsēdētāja Irēna Šusta (Mūsmājas).

Piekrastes ciemi Pape un Nida Rucavas novada teritorijas plānojumā 2013.-2025.gadam ir noteikta kā īpašā režīma zona transporta līdzekļu iebraukšanai. Īpaša režīma zonas noteikšanas mērķis ir mazināt negatīvo ietekmi, ko rada lielais tūristu pieplūdums, proti, teritorijas piegružošanu, tūrisma infrastruktūras bojāšanu, kāpu izbraukāšanu u.tml. Lai organizētu teritorijas apsaimniekošanu un uzturēšanu, plānots ieviest sezonālu iebraukšanas maksu tūristiem un teritorijas apmeklētājiem, skaidroja Šusta.

«Šos līdzekļus plānojam izlietot, lai salabotu ceļus, ierīkotu jaunas autostāvvietas, labiekārtotu pludmali un glābšanas staciju. Tas ir svarīgi arī tādēļ, ka vēlamies, lai mūsu pludmalē nākotnē plīvotu Zilais karogs,» pastāstīja Šusta.

Rīgas jūras līcī ieplūst kanalizācija. Tas notiek Mellužos – pāris kilometrus no Bulduru, Dzintaru un majoru pludmalēm, virs kurām pērn lepni plīvoja Zilais karogs, kas apliecina peldvietas ūdens kvalitāti, vēsta laikraksts Diena.

No vairākām ēkām līdz ceļmalu grāvjiem izbūvētas caurules, pa kurām plūst piesārņots ūdens, kas pretī Kanālu ielai ietek Rīgas jūras līcī, novēroja laikraksts Diena. Turpat SIA Jūrmalas ūdens uzstādīta zīme vēsta, ka tas esot nepiesārņots lietus ūdens un gruntsūdens, taču mellužnieki norāda, ka tas ir privātmāju ateju un cita veida kanalizāciju saturs.

«Mums nav izejas. Lai mazāk piesārņotu vidi, būtu jāizmanto sausā tualete, mājās nedrīkstētu būt vanna, izlietne un veļasmašīna. Pretējā gadījumā nieka tualetes bedre pārplūstu pāris dienās. Taču zināms, ka cilvēki tā dzīvot nespēj, tāpēc vairāk vai mazāk gruntsūdeņos nonāk tualetes slapjā daļa un mazgājamie līdzekļi, pēc tam grāvjos, tad uz jūru. Pavasaros pastaigājoties no Asariem līdz Dubultiem pārņem tualetes smārda mākonis,» stāsta Anita.

Lucavsalā turpinās labiekārtošanas darbi, tostarp ir noasfaltēti un nobruģēti celiņi, kā arī pludmalē nomainītas smiltis, bet peldētāju drošībai upes gultnē ieklāts ģeotekstila siets. Jūnijā tiks veikti apjomīgi zāliena atjaunošanas darbi. Klātienē aplūkojot paveikto, Rīgas mērs Nils Ušakovs un citas pašvaldības amatpersonas secināja, ka pilsētnieku iecienītā atpūtas vieta ir gatava vasaras sezonai, informē Rīgas dome.

«Nākamajā gadā, pēc Salu tilta rekonstrukcijas noslēguma, tiks noasfaltēts pievedceļš un ierīkota plaša autostāvvieta, kuru varēs izmantot visi iedzīvotāji un pilsētas viesi. Pēc būtības tā būs pirmā nopietnā park and ride autonovietne pilsētā,» stāsta N.Ušakovs.

Jau ziņots, ka Lucavsalas ziemeļu daļā pašvaldība ierīkojusi atpūtas zonu ar plašiem bērnu rotaļu laukumiem, grila vietām un vingrošanas un sporta laukumiem visa vecuma atpūtniekiem. Lucavsalas atpūtas parks kļuvis par rīdzinieku iecienītu aktīvās izklaides vietu. Lucavsalas ziemeļu daļas sakārtošanu pašvaldība sāka 2011. gadā ar neapsaimniekoto mazdārziņu un pussagruvušo dārza mājiņu likvidāciju, teritorijas atbrīvošanu no sadzīves atkritumiem un būvgružiem.