Funkciju auditā par komersantu uzraudzību konstatēts, ka veicot visai nenozīmīgas izmaiņas normatīvajos aktos, iespējams radīt 19,7 milj. Ls ietaupījumu uzņēmumiem un 8,2 milj. Ls ietaupījumu kontrolējošajām iestādēm.

Funkciju audita grupas pārstāvis Kristaps Soms informē, ka galvenie veidi, kā iespējams samazināt ar normatīvo regulējumu uzlikto slogu komersantiem, ir dažādu atvieglojumu un minimālo sliekšņu paredzēšana, retāka un mazāka apjoma informācijas iesniegšana valsts institūcijām, informācijas un dokumentu elektroniskas aprites veicināšana un efektīvāka datu apmaiņa pašu kontrolējošo institūciju starpā.

Funkciju audita ziņojumā tiek atklāts, ka visvairāk komersanti komentējuši prasību lietderību un saistītās izmaksas, kas attiecas uz komersanta atbalsta funkcijām. Jo īpaši uzsvērtas lielās izmaksas, kas saistās ar darba aizsardzības prasību ievērošanu. Citās prasību jomās komersanti norādījuši tādas pārspīlētās prasības kā, piemēram, preču marķēšana pārtikas produktiem ēdināšanas uzņēmumos, mērīšanas iekārtu kalibrēšanas biežums, kases čeku detalizētā informācija u.c.

Kā informē Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja vietniece Laine Kučinska, audita grupai izvērtējot darbības atļauju saņemšanas prasības, tika atzīts, ka visvairāk darbības atļaujas prasības attiecināmas uz komersantiem, kuri darbojas tirdzniecības nozarē. Uzņēmēji uzsver, ka viņiem ir svarīgi saņemt ātri, ar mazām administratīvām izmaksām un salīdzinoši vienkārši veikt izmaiņas vai pagarināt šo atļauju darbības periodu.

Audita laikā tika identificētas 59 valsts pārvaldes institūcijas vai valsts kapitālsabiedrības, ar kurām ikdienā komersants var saskarties, veicot komercdarbību, no kurām 28 ir kontrolējošās institūcijas. Visvairāk pēdējo divu gadu laikā komersanti saskārušies ar Valsts Ieņēmumu dienesta, Valsts darba inspekcijas, Patērētāju tiesību aizsardzības centra, Pārtikas veterinārā dienesta, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Veselības inspekcijas un Valsts vides dienesta veiktajām pārbaudēm.

Audita grupa ir aplēsusi, ka kontrolējošo institūciju izmaksas, kas rodas nodrošinot uz komersantiem attiecināmo prasību izpildes kontroli, kopumā veido 80,6 miljonus latu. Kopējais izmaksu ietaupījums, ja tiktu ieviesti audita priekšlikumi, būtu 15,6% no šī brīža institūciju izmaksām.

Funkciju audita grupa rekomendē optimizēt kontrolējošo institūciju funkcijas, piemēram, vides jomā ieviešot vienas pieturas aģentūras principu, izveidojot Patentu valdi institucionālo par pašfinansējošos aģentūru, pārdalot Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas funkcijas pašvaldībām vai atsakoties no to izpildes, kā arī Autotransporta inspekcijas funkcijas nododot Ceļu policijai. Auditori rekomendē arī uzlabot kontrolējošo institūciju savstarpējo informācijas apmaiņu, piemēram, Latvijas Bankas un Centrālās statistikas pārvaldes informācijas pieprasījumus apkopojot vienā veidlapā, iegūstot informāciju no citām institūcijām, nevis prasot no uzņēmējiem, izstrādājot vienas pieturas aģentūras konceptuālo modeli.