Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un Latvijas Lielo pilsētu asociāciju (LLPA) vērsušās pie Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas ar aicinājumu pārskatīt aprīļa vidū Saeimā pieņemtos grozījumus Būvniecības likumā, kuri pēc pašvaldību pārstāvju norādītā, aizkavē būvniecības procesu.

Abas organizācijas izstrādājušas grozījumus Būvniecības likumā un piedāvā atgriezt atpakaļ iepriekš spēkā esošo regulējumu, proti – būvatļauju var sākt izpildīt ar tās spēkā stāšanās brīdi, savukārt tās darbība tiek apturēta likumā noteiktajā kārtībā tikai tad, ja tā ir apstrīdēta vai pārsūdzēta.

Kā alternatīvus situācijas risinājumus LPS un LLPA aicina izvērtēt iespēju ar pēdējiem grozījumiem Būvniecības likumā noteikto regulējumu būvatļauju izpildes uzsākšanai neattiecināt uz šā gada vasarā izdotām būvatļaujām. Kā vēl viena alternatīva esot izvērtējama iespēja samazināt noteikto termiņu laikposmam, kuram beidzoties, ir iespējams likumīgā kārtā uzsākt būvatļaujas izpildi.

Mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību eiro no jauna izsniegto kredītu procentu likmes pērn turpināja sarukt, sasniedzot zemāko Latvijā kopš neatkarības atgūšanas novēroto līmeni, liecina Latvijas Bankas pārskatā publicētā informāciju.

No jauna izsniegto kredītu zemās procentu likmes arvien vairāk ietekmēja esošo kredītu procentu likmes, ļaujot nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām ietaupīt uz kredītu maksājumu rēķina, atviegloja kredītu atmaksāšanu, uzlaboja kredītu kvalitāti un veicināja patēriņu.

Zemo kredītu procentu likmju pozitīvo ietekmi uz nefinanšu sabiedrību un mājsaimniecību pieprasījumu pēc jauniem kredītiem mazināja trūkumi uzņēmējdarbības vides stabilitātē un paredzamībā, kā arī kredītņēmēju neatbilstība kredītiestāžu izvirzītajiem kredītu standartiem. Mājsaimniecību kredītu atlikuma procentu likmes 2017. gadā turpināja samazināties, taču daudz lēnāk.

Esošo mājokļa iegādei eiro izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme 2017. gadā svārstījās 2.2–2.3% līmenī, savukārt attiecīgā patēriņa kredītu un pārējo mājsaimniecībām izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme svārstījās 11,5–11,8% līmenī.

«Nekad nebūtu domājis, ka piedzīvošu brīdi, kad, saimniekojot sava vectēva mājās, nevarēšu iziet pagalmā ieelpot svaigu gaisu,» stāsta skrīverietis Kaspars Šteinbergs. Problēmas sākušās pirms nepilniem diviem gadiem, kad pārsimts metru attālumā uzbūvēta biogāzes koģenerācijas stacija, kas ap­kārtnē rada pamatīgu smirdoņu, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Veibēnu māju saimnieks uzskata, ka stacija uzbūvēta nelikumīgi, un mēģinājis to pierādīt arī tiesā, taču līdz šim cīņa palikusi bez rezultāta.

Lai pārliecinātos, ka stāstītais nav tikai Veibēnu un apkārtējo māju saimnieku untums vai iedomas, Staburags devās apskatīt biogāzes koģenerācijas staciju Veibēnos 1 Skrīveros un tās apkārtni.

Kaspars stāsta, ka pavasara un rudens šķīdonī traktoru un smago cisternu, ar ko stacijai pieved izejvielas, dēļ Veibēnu ceļš pārvēršas dubļu putrā.

Staburags pārliecinājās, ka ceļš tiešām tobrīd bija grūti izbraucams. Piestājot līdzās stacijai un atverot mašīnas logu, degunā iecirtās spēcīga nepatīkama smaka. «Tā te ir gandrīz visu laiku. To sajūt ikviens, kurš atbrauc pie manis ciemos, par spēcīgo smaku sūdzējušies arī citu attālāku māju iedzīvotāji,» norāda Kaspars. Viņš nodarbojas ar aitu audzēšanu, iegūst vilnu un pārdod dziju. Kaspars apsvēris domu par saimniecības attīstību, iesaistoties tūrisma apritē, taču šādos apstākļos tas nav iespējams.

Šī gada 1. pusgadā kopā izsniegtas 3197 būvatļaujas, kas ir par 41 % mazāk, nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. 2. ceturksnī izsniegtas 1504 būvatļaujas, kas ir uz pusi mazāk, nekā pērn 2. ceturksnī.

2009.gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2008.gada pirmo pusgadu, samazinājies izsniegto būvatļauju skaits jaunu ēku un inženierbūvju būvniecībai, kā arī šo objektu kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai. Būvatļauju skaits viena dzīvokļa māju būvniecības uzsākšanai sarucis par 40%, divu un vairāku dzīvokļu māju – par 50%.

Viena dzīvokļa māju būvniecības uzsākšanai 2. ceturksnī izsniegtas 654 būvatļaujas, kas ir par 36 % mazāk nekā 2008.gada otrajā ceturksnī. No viena dzīvokļa māju celtniecībai izsniegto būvatļauju skaita 61 % izsniegtas jaunu māju būvniecībai.

Samazinājies izsniegto būvatļauju skaits vasarnīcu un dārza māju būvniecībai. 2009. gada otrajā ceturksnī izsniegtas 135 būvatļaujas, kas ir par 50 % mazāk nekā 2008. gada attiecīgajā periodā.

Pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas sektora darbību 2014.gadā liecina, ka nebanku kreditēšanas tirgū bija vērojama tendence no jauna izsniegto kredītu samazinājumam, ko visbūtiskāk ietekmēja no jauna izsniegto distances kredītu samazinājums, tomēr distances kredītportfeļa apjoms pakāpeniski palielinājās līdz ar aktīvāku kredītu izsniegšanu gada nogalē, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotā informācija.

Palielinājās arī kavēto kredītu īpatsvars ar kavējumu līdz 90 dienām, kas varētu liecināt par to, ka līdz ar aktīvāku kreditēšanu 2014.gada 2.pusgadā ir pasliktinājusies no jauna izsniegto kredītu atmaksas kvalitāte.

Plaši izplatīts pakalpojums ir kredītu pagarināšana – 48,1% no kredītportfelī esošajiem līgumiem 2014.gadā tika pagarināti, bet 29,7% pagarināti 3 un vairāk reizes.

PTAC sagatavotā informācija par Latvijas nebanku patērētāju kreditēšanas sektora darbību liecina, ka 2014.gada decembrī Latvijas Republikā darbojās 56 licencēti nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri nodarbojās ar dažāda veida kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu.

Laika periodā no jūnija līdz augustam būtiski nav mainījušās mājsaimniecībām un uzņēmumiem izsniegto kredītu procentu likmes, liecina Latvijas Bankas apkopotā informācija.

Pēc mājsaimniecību kredītu klasifikācijas pārmaiņām iepriekšējā pārskata periodā mājsaimniecībām patēriņam eiro izsniegto kredītu procentu likme kļuva daudz augstāka. Lai gan populārākajos kreditēšanas segmentos, kur tradicionāli tiek izsniegts salīdzinoši lielāks kredītu apjoms, procentu likmes bija samērā stabilas, mazākos segmentos tās bija svārstīgas.

No mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām latos un eiro piesaistīto noguldījumu procentu likmes saglabājās zemas.

Banku no jauna izsniegto kredītu un no jauna piesaistīto termiņnoguldījumu procentu likmju starpība salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata periodu būtiski nemainījās.

Trešais lielākais mazumtirgotājs Baltijā, lielveikalu tīkls IKI šobrīd ir apturējis jūnija sākumā uzsāktā tirdzniecības centra būvniecību Mārupē, pamatojoties uz Mārupes pagasta padomes negaidīto lēmumu anulēt pašu domnieku iepriekš izsniegto būvatļauju.

IKI plānotajā lielveikalā ar kopējo platību 2600 m2 ir iecerējis investēt 2 milj. latu un nodrošināt Mārupes iedzīvotājiem līdz 70 jaunām darba vietām.

„Šis ir pirmais šāda veida precedents kompānijas ilggadējā pieredzē. IKI nav saprotama Mārupes pašvaldības motivācija, un esam satraukti ne tikai par pašvaldības nodomiem, bet arī par domnieku saimniekošanas caurredzamību. Manuprāt, šāda pašvaldības rīcība liek aizdomāties par to, vai pašvaldība, apturot jau uzsāktu investīciju projektu, tiešām rīkojas Mārupes iedzīvotāju interesēs,” skaidro Raimonda Klimašauskaite, SIA Palink valdes locekle un lielveikalu IKI Latvijas tīkla vadītāja.

Pašvaldība izsniegto būvatļauju anulējusi, jo uzskata, ka iecerētā objekta publiskā apspriešana nav notikusi saskaņā ar likumdošanas prasībām. IKI komercobjekta zemi iegādājas laikā, kad būvniecības ieceres publiskā apspriešanai jau bija notikusi. Par publiskās apspriešanas norisi atbildīga ir Mārupes pagasta pašvaldība.

Šā gada sākumā pieauguši banku kredītieguldījumi atsevišķās apstrādes rūpniecības nozarēs, piemēram, metālizstrādājumu, tekstilizstrādājumu un dzērienu ražošanā, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati.

Tāpat auguši aizdevumi vairumtirdzniecībai, finanšu pakalpojumiem, kā arī operācijām ar nekustamo īpašumu.

Pozitīvs kredītu apjoma gada kāpuma temps aprīlī bija nozīmīgākajās lauksaimniecības apakšnozarēs, atsevišķās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs (apģērbu, papīra, gatavo metālizstrādājumu un metālu ražošanā), enerģētikā, ūdensapgādē, sauszemes transportā un citās nozarēs.

Kopējais rezidentiem izsniegto kredītu apjoms maija beigās bija par 1,6% mazāks nekā februāra beigās. Rezidentiem izsniegto kredītu atlikuma gada krituma temps gan turpinājis sarukt un maijā tas bija 4,5%.

Banku kredītportfeli samazinājis mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikuma sarukums (trijos mēnešos – par 1,8%) un finanšu un nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu atlikuma kritums par 1,4%.

Būvatļauju apstrīdēšanas vieglums apdraud investīcijas; Homburg cer uz ātru risinājumu.

Starptautiskā kompānija Homburg, kas investē un attīsta nekustamos īpašumus daudzās valstīs jau 40 gadus, līdzīgi daudziem citiem uzņēmumiem Latvijā šobrīd ir negribētas izvēles priekšā. Vai nu, neskatoties uz absurdo vieglumu, ar kādu var apstrīdēt jebkuru būvatļauju, tomēr riskēt un turpināt veikt investīcijas Latvijā, vai arī pamest Latviju, un doties investēt uz tām valstīm, kur būvatļauju apstrīdēšana nav nacionālais sports.

Problēmai gan varētu tikt rasts risinājums normatīvo aktu izmaiņu veidā, jo līdz 20. decembrim ekonomikas un tieslietu ministriem tas jāpiedāvā premjeram. Pēc sarunas ar Homburg un Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāvjiem secināts, ka problēma jārisina esošā Būvniecības likuma ietvaros, norāda Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis.

Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namā Karvas mazās hidroelektrostacijas (HES) būvatļauja atzīta par nelikumīgu, taču HES jau uzbūvēts uz upes, kur jau desmit gadus likums šādu būvi liedz.

Vides aizsardzības klubs (VAK) kopā ar Latvijas Makšķernieku asociāciju un makšķernieku klubu "Fario" vērsies tiesā, lai apstrīdētu savulaik Lauku atbalsta dienesta (LAD) izsniegto un vairākus gadus pagarināto Karvas HES būvatļauju.

Tiesa atzinusi par prettiesisku LAD Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes 2010.gada 9.jūlijā izdoto būvatļauju Karvas HES būvniecībai.

Tiesas lēmuma teksta daļā citēta Būvniecības likuma 30.panta 4. un 5.daļa. Būvniecības likumā teikts, ja būvniecība notiek bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam būvprojektam, būvinspektors uzdod nekavējoties pārtraukt būvdarbus līdz attiecīgās pašvaldības pieņemtā lēmuma izpildei. Ja būvinspektora konstatētos pārkāpumus ir iespējams novērst un būvniecību turpināt atbilstoši normatīvo aktu prasībām, pašvaldība, izvērtējot būvinspektora konstatētos pārkāpumus, var pieņemt vienu no šādiem motivētiem lēmumiem - lēmumu par iespēju turpināt būvniecību, norādot nosacījumus būvniecības turpināšanai, vai lēmumu par būvniecības radīto seku novēršanu (būves vai tās daļas nojaukšanu, iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu u.tml.).

2015. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 252,5 milj. eiro.

Ēku būvniecības apjoms palielinājās par 6,0%, tai skaitā palielinājās dzīvojamo māju būvniecība par 7,2%, kā arī rūpniecības ražošanas ēku un noliktavu būvniecība – par 19,5%. Samazinājies arī jaunuzbūvēto dzīvokļu skaits – šī gada 1. ceturksnī ekspluatācijā pieņemti 326 dzīvokļi, kas ir par 37% mazāk nekā 2014. gada 1. ceturksnī.

Inženierbūvju produkcija samazinājās par 2,5%, tai skaitā ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecība – par 38,5%, maģistrālo cauruļvadu, komunikācijas līniju un spēka līniju produkcija – par 21,2% un vietējo cauruļvadu un kabeļu būvniecība – par 18,1%. Savukārt pieaugums bija autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļa līniju būvniecībā par 26,7% un citu inženierbūvju būvniecībā par 29,6%.

Martā nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikuma kāpums bija straujākais pēdējo četru mēnešu laikā, tādējādi nodrošinot arī kopējā iekšzemes kredītportfeļa pieaugumu, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Lai gan auga banku piesaistītie nefinanšu uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumi, nebanku finanšu iestāžu noguldījumu kritums noteica nelielu iekšzemes noguldījumu kopapjoma sarukumu.

Iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums martā palielinājās par 0.4%, bet mājsaimniecībām izsniegto – samazinājās par 0.2%, savukārt kopējais iekšzemes kredītu apjoms auga par 0.1%. Bāzes efekta iespaidā (pērnā gada martā finanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu portfeli krasi palielināja kādas bankas finansējums savai meitas līzinga kompānijai) iekšzemes kredītu gada pārmaiņu temps samazinājās līdz 2.8%. Vienlaikus nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu gada pieauguma temps pieauga līdz 5.1% un mājsaimniecībām izsniegto kredītu gada sarukuma temps uzlabojās līdz -1.1%". No jauna izsniegto kredītu (neskaitot pārskatītos kredītus) apjoms martā par 5.4% (t.sk. nefinanšu uzņēmumiem izsniegto par 5.1% un mājsaimniecībām izsniegto – par 6.0%) pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā mēneša rādītājus.

Tiesvedības laiku būvatļauju apstrīdēšanas gadījumos būtu iespējams saīsināt no gadiem līdz dažiem mēnešiem.

To varētu īstenot, ja tiktu ieviesta kārtība, kur būvatļauju apstrīdēšana tiek skatītas prioritārā kārtībā, ar saīsinātiem termiņiem. Vēl jo vairāk, ja šādas lietas skatītu viena Administratīvā rajona tiesa ar kompetentiem tiesnešiem. DB Uzņēmēju kluba biedri norādījuši ne tikai uz būvatļauju pārsūdzības termiņu saīsināšanu, bet arī uz ātrāku tiesvedību, jo taisnīgums pēc vairākiem gadiem nav taisnīgums. Šo ideju atbalsta arī Ārvalstu investoru padome Latvijā.

Šāda ideja ir aizgūta no Saeimā trešajā lasījumā akceptētajiem grozījumiem Civilprocesa likumam grozījumiem, kuri paredz speciālo tiesvedības kārtību lietās par kapitālsabiedrību dalībnieku sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem.

SIA «Auras centrs», kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu «Depo», Administratīvajā rajona tiesā iesniegusi noraidījumu visam tiesas sastāvam, jo šaubās par tā objektivitāti, izskatot jelgavnieku pieteikumus ar lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumus, ar kuriem atstāta spēkā lielveikala «Depo» būvēšanai izsniegtā būvatļauja, liecina tiesai iesniegtais dokuments.

Savā iesniegumā tiesai «Auras centra» pārstāvis Henrihs Damroze norāda, ka pēc pirmās un pašlaik vienīgās tiesas sēdes Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā viņš konstatējis, ka daudzi lietas dokumenti ir aplīmēti ar piezīmju lapiņām, kas rakstītas vienā rokrakstā ilgāku laiku pirms tiesas sēdes. Damroze pārliecināts, ka piezīmju lapiņas ar komentāriem rakstījis kāds tiesas darbinieks, visdrīzāk, referējošais tiesnesis, un «šie komentāri var ietekmēt šādas tiesvedības rezultātu vai nepārprotami kaitēt procesa taisnīgumam».

Tāpat pieteikumā zemesgabala īpašnieku pārstāvis norāda, ka tiesas sastāva tiesneši ir ilglaicīgi pilsētas iedzīvotāji, viņiem Jelgavā un apkārtnē pieder īpašumi, turklāt pēc tiesas attieksmes pirmajā tiesas sēdē «Auras centrs» secinājis, ka jelgavnieki, kas nevēlas pieļaut «Depo» būvniecību Lielupes krastā, atrodas īpašā statusā. Tāpat būvniekiem ir bažas, vai tiesa, izskatot lietu, neietekmēsies no Jelgavas iedzīvotāju interesēm, protestiem un bailēm no iedzīvotāju un mediju kritikas.

Apelācijas instances tiesā izskatot administratīvo lietu par lielveikala «Depo» būvniecībai Jelgavā izsniegto būvatļauju, tiks pieprasīta informācija no Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB), informēja Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāja palīgs Sandis Zellis.

Šonedēļ lietā nopratināti divi liecinieki un uzklausīti procesa dalībnieku paskaidrojumi. Tālāk lieta tiek skatīta rakstveida procesā.

Tiesa arī konstatējusi, ka vēl nepieciešams iegūt papildu informāciju no VPVB, tādēļ lietas izskatīšana atlikta. Lietas turpmākā izskatīšana noteikta rakstveida procesā 6.novembrī.

Jau vēstīts, ka Administratīvā rajona tiesa atcēlusi Jelgavas pašvaldības izsniegto būvatļauju lielveikala «Depo» būvniecībai, informēja tiesas Jelgavas tiesu nama priekšsēdētājs Mārtiņš Birkmanis.

Tiesa, skatot trīs aktīvistu grupu lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumu, ar kuru atstāta spēkā lielveikala «Depo» būvniecībai izsniegtā būvatļauja, konstatējusi pārkāpumus lielveikalam nepieciešamās transporta infrastruktūras noteikšanā un būvatļaujas neatbilstību pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

Vupertāles vides institūts ir izveidojis videi draudzīgo automobiļu sarakstu, kur pirmajās vietās savās automobiļu klasēs pagaidām dominē Honda un Toyota hibrīdi.

Institūta izveidotajā sarakstā kopumā iekļauti 100 dažādu marku modeļi, kuri ir nopērkami Vācijas tirgū. Kā jau to varēja paredzēt, uzvaras laurus savās automobiļu klasēs plūca Honda Insihgt, Toyota Prius un Lexus RX 450 h. Interesanti, ka limuzīnklasē japāņu tehnoloģijas ir cietušas sakāvi, proti, Lexus LS 600 h ir ierindots tikai trešajā pozīcijā, kapitulējot gan Mercedes S 400 Hybrid, gan BMW 730 d priekšā. Pats galvenais šī pētījuma secinājums, ka neatkarīgi no automašīnas klases, videi draudzīgo modeļu skaits ar katru gadu palielināšoties. Par to liecina autoražotāju milzīgā aktivitāte, kuri pēdējo gadu laikā ceļ galdā arvien jaunas tehnoloģijas, neaprobežojoties tikai ar benzīna un elektromotora hibrīdiem, bet turpinot, piemēram, attīstīt arī iekšdedzes dzinēju izmantošanas iespējas, īpaši tas attiecas uz vācu autoražotājiem. Jebkurā gadījumā, vides aizsardzība ilgtermiņā Eiropā solīšot jaunus modeļus arī nākotnē, kas turpmākajos gados būtu arī finansiāli pieejamāki plašai pircēju auditorijai.

Izsniegto kredītu apjoms gan mājokļu iegādei, gan uzņēmumiem pēdējo 12 gadu laikā Latvijā piedzīvojis lejupslīdi, kamēr dienvidu un ziemeļu kaimiņvalstīs tieši pretēji – pieaudzis.

Baltijas salīdzinošās izmaiņas kredītu apjomos norāda nevis uz banku vai uzņēmēju kūtrumu, bet uz kādu kopējo spēles noteikumu aplamību, kas lēni un nepārvarami noved pie iepriekš prognozējama rezultāta.

Šādu ainu var novērot, ielūkojoties Eiropas Centrālās bankas datos. Nenoliedzami jautājums ir, kas notiek kreditēšanas segmentā un – vēl jo vairāk – kāpēc, laikam ritot, plaisa starp Baltijas valstīm tikai pieaug, nevis samazinās. Latvija, tāpat kā Igaunija un Lietuva, ir eirozonas valsts, bet, raugoties uz dažādiem parametriem, šķiet, ka tās nebūt nav viena reģiona valstis, kur būtībā ir ļoti daudz līdzīgā un salīdzinoši maz atšķirīgā.

Skaitļi rāda acīmredzamo, bet neticamo

Šā gada pirmajā pusgadā nebanku sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji patērētājiem izsnieguši kredītus 147,136 miljonu latu apmērā un no kopējā apjoma lielāko daļu veido ātrie kredīti, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) dati.

Kopējā ātro kredītu summa ir 68,04 miljoni latu jeb 46% no kopējā nebanku kreditētāju apjoma. Ievērojamu tirgus daļu veido arī līzings un ar transportlīdzekli nodrošinātie kredīti, to apjoms sasniedzis 34,24 miljonus latu jeb 23% no kopējā apjoma. 18% no kopējās izsniegto kredītu summas veido patēriņa kredīti, 10% kredīti pret kustamas lietas ķīlu un vismazāko daļu veido hipotekārie kredīti –3%.

PTAC dati rāda, ka pirmā pusgada laikā pakāpeniski samazinājies mēnesī izsniegto ātro kredītu apjoms.

Šā gada janvārī tika izsniegti ātrie kredīti par kopējo summu 12,86 miljoni latu, savukārt jūnijā izsniegto ātro kredītu summa bija 9,82 milj. latu – mēneša apjoms samazinājies par 24%. PTAC šādu tendenci ātro kredītu jomā skaidro ar nozares problēmu aktualizēšanu publiskajā telpā un pakalpojumu sniedzēju mārketinga aktivitāšu samazināšanu. Tomēr, ja salīdzina 1.pusgadā izsniegto ātro kredītu apjomu ar visa 2012.gada rādītājiem, ātro kredītu apjoms šā gada pirmajā pusē ir palielinājies, veidojot 59,38% no visa 2012.gadā izsniegto kredītu apjoma.

Eiro kursa samazināšanās un latos izsniegto kredītu procentu likmju pazemināšanās veicinājušas latos izsniegto kredītu atlikuma kāpumu, liecina Latvijas Bankas apkopotā informācija.

Kredītiestādēs no marta līdz maijam šo kredītu apjoms palielinājās par 6,7%, gada pieauguma tempam maijā sasniedzot 24,8%.

Savukārt kopējo kredītportfeļa sarukumu noteica eiro izsniegto kredītu atlikuma kritums. No marta līdz maijam eiro izsniegto kredītu atlikums samazinājās par 2,1%, bet tā gada krituma temps bija 11,4%. Latos izsniegto kredītu īpatsvars rezidentiem izsniegto kredītu kopapjomā pieauga no 11,2% februārī līdz 11,9% maijā.

Aprīlī un maijā bija vērojama industriālā kredīta atlikuma palielināšanās, bet maijā atjaunojās arī neliels patēriņa kredīta atlikuma pieaugums. Kredītiestāžu kredītportfeļa gada samazinājuma temps maijā sasniedza 12,7%, tomēr, izslēdzot licenci zaudējušo kredītiestāžu datus, tas uzlabojās līdz 6,8% (februārī 8,2%). Kopumā no marta līdz maijam privātajam sektoram izsniegto kredītu kopējā summa samazinājās par 7,4%, bet darbojošās kredītiestādēs – tikai par 0,8%.

Pēc divu mēnešu samazinājuma augustā atkal nedaudz pieauga uzņēmējdarbības kreditēšana – uzņēmumiem izsniegto aizdevumu atlikums palielinājās par 0,2%, bet finanšu iestādēm izsniegto aizdevumu atlikums – par 0,7%, liecina Latvijas Bankas apkopotā informācija.

Kopējais rezidentiem izsniegto kredītu atlikums augusta beigās bija par 2,3% mazāks nekā maija beigās.

Atsevišķu vienreizēju faktoru ietekmē kredītiestāžu kredītportfelis straujāk saruka jūnijā, un, lai gan jūlijā un augustā kreditēšana samazinājās minimāli, rezidentiem izsniegto kredītu atlikuma gada krituma temps pieauga, augustā sasniedzot 6,9%.

LB skaidro, ka kredītportfeli samazināja mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikuma sarukums trijos mēnešos par 1,8% un finanšu iestādēm un nefinanšu sabiedrībām

izsniegto kredītu atlikuma kritums par 2,7%.

Tuvojoties eiro ieviešanas brīdim un būtiski neatšķiroties procentu likmju līmenim, apstājās ilgāku laiku vērojamais latos izsniegto kredītu atlikuma pieaugums un kredītportfeļa valūtu struktūrā nedaudz palielinājās eiro izsniegto kredītu īpatsvars - no 80,8% maijā līdz 81,6% augustā.

Latvijā šogad pirmajā pusgadā izsniegta 1151 atļauja jaunas viena dzīvokļa mājas būvniecības sākšanai, kas ir par 41,6% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus kopējā platība jaunu individuālo māju būvniecībai 2021.gada pirmajos sešos mēnešos pieaugusi par 32,6%, veidojot 230,6 tūkstošus kvadrātmetru.

Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka 2021.gada pirmajā pusgadā izsniegtas 85 būvatļaujas jaunu rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecībai ar kopējo platību 159,6 tūkstoši kvadrātmetru. Salīdzinājumā ar 2020.gada pirmo pusgadu izsniegto būvatļauju skaits jaunu rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecībai audzis par 14,9%, bet platība palielinājusies par 18,3%.

Pēc statistikas pārvaldes datiem, kopumā šogad pirmajā pusgadā izsniegtas 1369 būvatļaujas viena dzīvokļa māju būvniecības sākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai 278,8 tūkstošu kvadrātmetru platībā. Salīdzinājumā ar 2020.gada pirmo pusgadu izsniegto būvatļauju skaits viena dzīvokļa māju būvniecības sākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai audzis par 26,4%, bet platība palielinājusies par 15,1%.

Jau pagājušajā gadā, sākoties būvniecības apjomu kritumam, izsniegto būvatļauju skaits samazinājies par 26.8 %, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes dati.

2008. gadā būvvaldes visā Latvijā kopumā izsniegušas 7483 būvatļaujas, turpretī 2007. gadā kopumā tika izsniegtas 10 234 būvatļaujas. Viena dzīvokļa māju būvniecības uzsākšanasi izsniegtas 3550 būvatļaujas, kas ir par 34 % mazāk nekā 2007. gadā.

2008. gadā tika izsniegtas būvatļaujas 50 jaunu viesnīcu un citu īslaicīgas apmešanās ēku būvniecības uzsākšanai, 71 būvatļauja - jaunu biroja ēku būvniecībai, 71 būvatļauja - jaunām vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkām, 38 – jaunām satiksmes un sakaru ēkām. 182 būvatļaujas tika izsniegtas arī jaunām rūpnieciskās ražošanas ēkām un noliktavām, 66 - jaunām plašizklaides pasākumu, izglītības vai veselības aprūpes iestāžu ēkām.

Latvijā pirmajos trijos mēnešos izsniegtas 259 būvatļaujas viena dzīvokļa māju būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam un restaurācijai, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni izsniegto šādu būvatļauju skaits ir samazinājies par 41,7%. Tostarp, no būvniecībai izsniegto būvatļauju skaita 64% piešķirtas jaunu māju būvniecības uzsākšanai, savukārt pirms gada attiecīgais īpatsvars bija 59%.

Lai gan būvniecības nozarē pastāv grūtības, CSP dati apliecina, ka turpinās būvatļauju izsniegšana jaunu divu un vairāku dzīvokļu māju, viesnīcu un citu īslaicīgās apmešanās ēku, biroja ēku, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēku, satiksmes un sakaru ēku, rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecībai.

Proti, pirmajā ceturksnī izsniegtas piecas būvatļaujas divu vai vairāku dzīvokļu mājas būvniecībai, kapitālajam remontam, 40 – vasarnīcas un dārza mājām, viesnīcām un tām līdzīga lietojuma ēkām – trīs, biroju ēkām – viena, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkām – trīs, tik pat satiksmes un sakaru ēkām, rūpnieciskās ražošanas ēkas un noliktavām – 23, plašizklaides pasākumu, izglītības vai veselības aprūpes iestāžu ēkām – četras, bet citām nedzīvojamās ēkām – 127.

Administratīvā rajona tiesa atcēlusi Jelgavas pašvaldības izsniegto būvatļauju lielveikala «Depo» būvniecībai, aģentūru LETA informēja tiesas Jelgavas tiesu nama priekšsēdētājs Mārtiņš Birkmanis.

Tiesa, skatot trīs aktīvistu grupu lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumu, ar kuru atstāta spēkā lielveikala «Depo» būvniecībai izsniegtā būvatļauja, konstatējusi pārkāpumus lielveikalam nepieciešamās transporta infrastruktūras noteikšanā un būvatļaujas neatbilstību pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

Proti, tiesa nav guvusi pārliecību, ka plānotā lielveikala būve, vadoties pēc arhitektoniskās risinājuma un izmantošanas funkcijas, atbilstoši saistošo noteikumu prasībām būs uztverama kā reprezentācijas objekts. Tiesa uzskatījusi, ka izceltā lielveikala fasādes arhitektūra veicinās pretēju efektu, radot nepamatotu konkurentu unikālam kultūras mantojuma objektam - Jelgavas pilij un parkam -, kā arī atstās negatīvu ietekmi uz Lielupes promenādi, kas izveidota kā rekreācijas zona. Tāpat veikals-noliktava, pēc tiesas domām, radīs teritorijai papildu logu, kas izpaudīsies kā papildu cilvēku un transportlīdzekļu plūsma.