Ražošana

Schwenk Latvija uz drošības rēķina netaupa

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 07.10.2019

Schwenk Latvija valdes locekle, Personāla un administrācijas direktore Linda Šedlere.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

No darba Schwenk Latvija brīvprātīgi aiziet vien četri procenti darbinieku.

Cementa ražošanas uzņēmums, kas iepriekš bija zināms ar zīmolu Cemex, arī pēc īpašnieku maiņas turpina saglabāt augstus standartus drošības jomā. Šī iemesla dēļ Valsts darba inspekcija SIA Schwenk Latvija izraudzījusies par partneri informatīvajā kampaņā Esi drošs, ka darbs ir drošs.

Piesaista apakšuzņēmējus

DB jau rakstīja, ka februārī, investējot 340 miljonus eiro, Vācijas uzņēmums Schwenk Group paplašināja pārstāvniecību Eiropā. Uzņēmums iegādājās Cemex aktīvus Baltijā un Ziemeļvalstīs.

Darba attiecības ar jaunajiem īpašniekiem turpināja lielākā daļa darbinieku. «Darbinieki ar interesi gaida, kādas pārmaiņas jaunā īpašnieka rokās uzņēmums piedzīvos,» saka valdes locekle, Personāla un administrācijas direktore Linda Šedlere. «Šobrīd ticam, ka tās būs tikai pozitīvas.»

Gadā vidēji uzņēmumā strādā 350 darbinieku, vēl tiek piesaistīts aptuveni 500 cilvēku, kurus nodarbina apakšuzņēmēji. Betona ražotnes atrodas Rīgā un tās apkārtnē, minerālmateriālu karjeri – Engures, Tukuma, Talsu, Brocēnu, Saldus, Madonas novadā, cementa eksporta terminālis – Liepājā. Taču darbaspēka ziņā apjomīgākais departaments ir cementa ražošanas rūpnīca Brocēnos. Tur strādā aptuveni 200 pašu un lielākā daļa apakšuzņēmēju pārstāvju. Otrs lielākais skaits cilvēku nodarbināti cementa ražošanā un piegādē.

Vairāk nekā 70 procentu saražotās produkcijas eksportē, pamatā – uz Lietuvu, Igauniju, Zviedriju, Somiju un Baltkrieviju. 2018. gadā tika pārdots 1,1 miljons tonnu cementa, 150 tūkstoši kubikmetru betona, 827 tūkstoši tonnu minerālmateriālu, 54 tūkstoši kvadrātmetru betona segumu. Minerālmateriālu un betona segmentos vērojama sezonalitāte, jo ir cieša saistība ar būvniecības sezonu un laikapstākļiem.

Brīdī, kad DB viesojas Brocēnos, ražošanas process uz laiku bija apturēts. Tika veikta krāsns oderējuma maiņa – standarta uzturēšanas remonts, kas tiek veikts reizi gadā un ilgst aptuveni septiņas dienas. To veica uzņēmums no Polijas. Darba specifikas dēļ Latvijā un pat Baltijā šādu pakalpojumu sniedzēju, cik zināms, nav.

Jaunie īpašnieki novērtē

Uzņēmumā jau ilggadēji tiek domāts par darbinieku drošību, aktīvi popularizēta labā prakse, lai sabiedrībā veicinātu izpratni par šiem jautājumiem. «Uzņēmumi, kuri ietaupa uz drošības rēķina, protams, savu produkciju var saražot lētāk, iepirkumu konkursos piedāvāt zemāku cenu. Mums to nevajag, jo zinām, ko tas maksā. Vēl Cemex laikā esam redzējuši, ko cilvēkiem prasa strādāt vietās, kur kāds ir gājis bojā,» aizdomāties mudina L. Šedlere. «Tāpat kā satiksmes noteikumi ir rakstīti uz kāda ciešanām, daudzas lietas, ko uzņēmumā esam ieviesuši, balstītas ne tikai normatīvajos aktos, bet arī mūsu reālajā pieredzē.»

Īpašnieku maiņa augstos standartus darba drošības jomā nav ietekmējusi. Vēl vairāk – vācieši atzinuši, ka šeit, Latvijas uzņēmumā, ir daudz, ko mācīties, tāpēc šoreiz sinerģija notiks pretējā virzienā. Šomēnes gaidāma delegācija no Vācijas, kas iepazīsies ar labo praksi.

Visu rakstu lasiet 7. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pēc īpašnieku maiņas veiktas izmaiņas arī Schwenk Latvija vadībā

Žanete Hāka, 13.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cementa un transportbetona ražotāja SIA «Schwenk Latvija» (iepriekš zināms kā SIA «Cemex) vadībā notikušas izmaiņas - līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Jegors Golubevs kļuvis par valdes locekli, savukārt par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju iecelts Reinholds Šneiders, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmumā arī iecelts jauns valdes loceklis - Tobias Koncmanns. Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 10.septembrī.

Jegors Golubevs par SIA «Schwenk Latvija» valdes priekšsēdētāju tika iecelts šī gada janvārī, līdz tam kopš 2013.gada bijis uzņēmuma valdes loceklis. Savukārt šī gada februārī «Cemex» grupa, kas bija iepriekšējais uzņēmuma īpašnieks, paziņoja, ka pārdos aktīvus Baltijā un Ziemeļvalstīs vācu būvmateriālu ražotāja uzņēmumu grupai «Schwenk». Pēc īpašnieku maiņas, mainījās arī uzņēmuma nosaukums.

SIA «Schwenk Latvija» valdē turpina darboties valdes locekļi Evita Goša, Māris Gruzniņš, Linda Šedlere un Jaroslaw Krzysztof Sawecki.

SIA «Schwenk Latvija» pamatkapitāls ir 288 000 000 eiro. 2018.gadā uzņēmuma apgrozījums pieauga līdz 86,924 miljoniem eiro un tas strādāja ar tīro peļņu, kas sasniedza 5,947 miljonus eiro. Uzņēmums pērn nodarbināja vidēji 363 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvmateriālu ražotājs Latvijā "Schwenk Latvija" iegādājies 12 jaunus "Mercedes-Benz Arocs" betona vedējus, informē uzņēmumā.

Jaunie 2020. izlaiduma gada betonvedēji ar vācu betonmaisītāju uzbūvju ražotāja "Liebherr" maisītājiem ir inovatīvākie, drošākie, klusākie un videi draudzīgākie šāda veida transportlīdzekļi Eiropā, skaidro uzņēmumā. Euro 6 standartam atbilstošie dzinēji samazina noteiktu emisiju rādītājus pat par 30% salīdzinot ar iepriekšējo izlaidumu modeļiem.

"Augstākie drošības standarti un iespējami mazāka ietekme uz vidi bija būtiskākie apsvērumi tieši šo modeļu izvēlei. Jaunie betonvedēji aprīkoti ar virkni inovāciju un tehnoloģiju, kas ievērojami palielina drošību uz ceļa, uzlabo manevrētspēju būvlaukumā, nodrošina ergonomiskus darba apstākļus transportlīdzekļa vadītājiem un palielina pārvadājumu efektivitāti. Tas viss palīdz arī sniegt labāku pakalpojumu klientiem," skaidro "Schwenk Latvija" valdes loceklis, Betona un minerālmateriālu biznesa vienības direktors Jegors Golubevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Autoceļa Saldus - Kūdras kritiskais stāvoklis apdraud cementa rūpnīcas darbību

Zane Atlāce - Bistere, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts autoceļš V1162 Saldus - Kūdras ir tik kritiskā stāvoklī, ka tas apdraud gan apkārtējo iedzīvotāju drošību, gan Latvijā vienīgās cementa rūpnīcas darbību, informē cementa ražotāja Schwenk Latvija pārstāve Antra Savleviča.

Vairāk nekā 80 cilvēki parakstījuši vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, aicinot pildīt pirms vairāk nekā 10 gadiem valdības izteikto solījumu - nodrošināt valsts autoceļa V1162 Saldus - Kūdras pienācīgu sakārtošanu.

«2005. gadā, kad Latvijā valdīja cementa krīze un valsts piedzīvoja līdz tam nepieredzētu šī būvmateriāla deficītu, tika meklēts investors, kas spētu ievērojami palielināt cementa ražošanas jaudu Latvijā. Izskanēja pat versija būvēt valstij piederošu rūpnīcu, līdz tomēr investors tika atrasts. Globālais būvmateriālu ražotājs Cemex investēja 275 miljonus eiro Eiropā modernākās cementa rūpnīcas būvē Brocēnos, pretī saņemot solījumu no tā laika valdības - sakārtot ražošanai kritisko valsts ceļu infrastruktūru un veikt pārbūvi atbilstoši paredzamajai lielajai noslodzei,» problēmjautājuma vēsturi skaidro Schwenk Latvija valdes loceklis un komercdirektors Māris Gruzniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Paziņoti Baltijas M&A un privātā kapitāla 2019. gada darījumu titulu ieguvēji

Žanete Hāka, 07.11.2019

Balvu saņēmēji kategorijā «Baltijas M&A gada darījums 2019»:

Kristiina Koort, Igaunijas privātā un riska kapitāla asociācija

Evita Goša, SCHWENK Latvija,

Eva Berlaus, Sorainen

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 6. novembrī, Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma noslēgumā tika paziņoti Baltijas M&A tirgus nozīmīgāko darījumu apbalvojumu ieguvēji 2019. gadā.

Šis ir jau sestais gads, kopš tiek atzīmēti Baltijas M&A un privātā kapitāla nozares panākumi. M&A, privātā un riska kapitāla gada darījumus atlasa tirgus profesionāļu un ekspertu komiteja. Komiteja izvēlas uzvarētājus pēc tādiem kritērijiem kā darījuma vērtība un tā stratēģiskā nozīme Baltijas reģionam, sarežģītība, inovācijas, finansējuma struktūra un reģionālo pārstāvju iesaistīšana. Vērtēšanā iekļauti darījumi, kas noslēgti iepriekšējo 12 mēnešu laikā.

Baltijas M&A gada darījums 2019.: Schwenk Zement KG: CEMEX S.A.B. de C.V. Baltijas un Ziemeļvalstu aktīvu iegāde

Šis 340 miljonu eiro darījums ietvēra Latvijas SIA CEMEX (tagad – SIA SCHWENK Latvija) iegādi (kam pieder Brocēnu cementa rūpnīca ar ražošanas jaudu apmēram 1,7 miljonu tonnu apmērā, vairāki ieguves karjeri un gatavā cementa maisījuma ražotnes, kā arī jūras terminālis), kā arī citus aktīvus Igaunijā, Lietuvā un Ziemeļvalstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 6.janvāra darbu VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdē sāks jaunais valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs, informē VNĪ.

Par viņa iecelšanu šajā amatā VNĪ padome lēma pagājušā gada 11.oktobrī.

R.Griškevičam ir pieredze operatīvās darbības, finanšu un investīciju uzraudzībā, stratēģiskajā plānošanā un iepirkumu pārraudzībā, kā arī lielu uzņēmumu vadībā Latvijā, Centrālās un Austrumeiropas valstīs. Vairāk nekā desmit gadu strādājis dažādās būvmateriālu ražotāja "Cemex" (tagad "Schwenk Latvija") struktūrvienībās, tostarp bijis "Cemex Baltic’s & Finland" valdes loceklis, "Cemex Baltic Cement Russia" un "Cemex Hungary" vadītājs.

VNĪ valdē R.Griškevičs būs atbildīgs arī par finanšu vadību, investīciju finansēšanu un uzraudzību.

DB jau vēstīja, ka pagājušā gada nogalē darbu VNĪ valdē valdē atstājusi valdes locekle Sigita Janvāre. Viņas vietā uz laiku valdē iecelts kompānijas Juridiskās pārvaldes direktors Ojārs Valkers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas reģions turpina piesaistīt lielu uzmanību uzņēmumu iegādes un apvienošanās jomā, liecina nupat publicēts ziņojums, ko sadarbībā ar advokātu biroju apvienību "Ellex" ir sagatavojusi uzņēmumu apvienošanās un iegādes pētniecības organizācija "Mergermarket".

Ziņojumā "The Baltic M&A Monitor 2020" sniegts detalizēts pārskats par uzņēmumu apvienošanos un iegādi 2019. gadā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, līdztekus prognozēm nākamajam gadam. Šis ir piektais šāda veida publicētais tirgus pārskats.

Darījumu ziņā Baltijas reģionā 2019. gads izrādījies otrs labākais kopš krīzes kreditēšanas jomā. Noslēgti 65 darījumi 1,04 miljardu eiro vērtībā (ko pārspēj tikai rekordlielais darījumu skaits 2018. gadā), neraugoties uz ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos visā pasaulē.

Igaunijā bija vērojams vislielākais darījumu skaits jau ceturto gadu pēc kārtas, kur noslēgti 42% no visiem reģiona darījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Ārvalstu investoru padomi Latvijā vadīs Circle-K izpilddirektore Gunta Jēkabsone

Zane Atlāce - Bistere, 06.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas mazumtirdzniecības uzņēmuma Circle-K izpilddirektore Gunta Jēkabsone ir kļuvusi par Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētāju.

Viņa šajā amatā nomaina bijušo enerģētikas uzņēmuma Fortum biznesa vadītāju Latvijā Jūliju Sundbergu (Julia Sundberg), kura ir devusies prom no Latvijas, lai turpinātu savu karjeru enerģētikas uzņēmumā Ukrainā.

«Esmu pagodināta uzņemties FICIL vadību, jo tā ir organizācija ar augstu reputāciju, kuras viedoklī ieklausās lēmumu pieņēmēji un partneri. Zīmīgi, ka šoruden atzīmēsim 20 gadus kopš FICIL izveidošanas, un Circle-K bija viena no šīs organizācijas dibinātājiem. Mans mērķis, vadot FICIL, būs rūpes par nākotni, lai dialogs ar valsts pārvaldi arī turpmāk būtu tikpat konstruktīvs, un kopīgā darbā mēs veidotu Latviju kā ārvalstu investīcijām pievilcīgāko valsti mūsu reģionā,» komentē G. Jēkabsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada Ilgtspējas indeksa rezultāti liecina, ka vietējo uzņēmumu un organizāciju interese un izpratne par atbildības un ilgtspējas principiem pieaug. Šogad kopējais novērtējuma dalībnieku sniegums sasniedza 75,4%, kas ir teju par 30% vairāk nekā pirmajā novērtējumā 2010. gadā.

Ilgtspējas indeksa augstākajai jeb platīna kategorijai šogad kvalificējās 19 uzņēmumi. Divi no tiem šo vērtējumu saņēmuši pirmo reizi – "LDz Cargo" un "Rīgas Siltums" pievienojās organizācijām, kas platīna kategoriju ieguvušas jau iepriekšējos gados: "Augstsprieguma tīkls", "Balta", "Baltic International Bank", "Cēsu alus", "Coca-Cola HBC Latvia", "Latvenergo", "Latvijas Autoceļu uzturētājs", "Latvijas dzelzceļš", "Latvijas Loto", "Rimi Latvia", Rīgas tehniskā universitāte, "Sadales tīkls", "SEB banka", "Schwenk Latvija", Starptautiskā lidosta "Rīga", "Swedbank" un "Ventspils reiss".

"Korporatīvajā vidē ilgtspēja jau sen nav modes tendence. Tas ir organizāciju dzīvesveids, kam ir ļoti nozīmīga ietekme gan uz to izaugsmi, gan sabiedrību, gan arī valsts un pasaules attīstību kopumā. Tāpēc pozitīvi vērtējams ir fakts, ka Latvijā aizvien vairāk organizāciju sāk domāt par ilgtspējīgu un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru padomes (FICIL) biedru sanāksmē darbam organizācijas valdē ievēlēti divi jauni valdes locekļi – Īans Kenedijs (Iain Kennedy) un Ilze Zoltnere.

Īans Kenedijs ir apdrošināšanas kompānijas Balta valdes priekšsēdētājs. Viņam ir vairāk nekā 15 gadus ilga pieredze apdrošināšanas jomā, strādājot Latvijā, Polijā, Saūda Arābijā, Čehijā un Lielbritānijā. Ī. Kenedijs ir ieguvis augstāko izglītību biznesa vadībā Lielbritānijā, Liverpūles Džona Mūra universitātē (Liverpool John Moores University).

Ilze Zoltnere vada Luminor bankas Korporatīvo departamentu un atbild par bankas biznesa klientu apkalpošanu. Ilzei ir augstākā līmeņa vadības pieredze vairākos autoindustrijas uzņēmumos, finanšu jomā, telekomunikācijās, kā arī mediju nozarē. I. Zoltnere ir absolvējusi Rīgas Biznesa skolu, iegūstot maģistra grādu uzņēmumu vadībā (MBA).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības integrācijas fonda un nodibinājuma Ventspils Augsto tehnoloģiju parks kopīgi izveidotā kustība Dažādībā ir spēks pasniedza balvas par iekļaujošas darba vides izveidi. Kategorijā Mūsu darba vide par uzvarētāju tika pasludināta SIA SCHWENK Latvija par īpašu pieeju darba vides veidošanā Brocēnu Cementa rūpnīcā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai rosinātu Latvijas uzņēmumu, valsts iestāžu un pašvaldību izpratni par drošu uzņēmuma autoparku un veicinātu labo praksi to pārvaldībā, ikgadējā apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) un Satiksmes ministrijas rīkotajā konkursā noskaidroti Latvijas uzņēmumi, kuros vissekmīgāk veikta autoparku pārvaldīšana.

Ceturtdien, 28. novembrī, Rīgas Motormuzejā apbalvošanas ceremonijā Zelta kategorijas apbalvojumi tiks piešķirti 8 uzņēmumiem, bet kopumā apbalvoti tiks 42 uzņēmumi un valsts un pašvaldību autoparki, kas aktīvi un atbildīgi iesaistās ceļu satiksmes drošības uzlabošanā.

Latvijas uzņēmumiem pieder vairāk nekā 200 000 transportlīdzekļu, kas ikdienā piedalās satiksmē. Starp šogad apbalvotajiem uzņēmumu autoparkiem sevišķi izcelti tie, kas līdztekus rūpēm par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un aprīkojumu ikdienā demonstrē atbildīgu attieksmi pret braukšanas kultūru un atļauto braukšanas ātrumu.

“Ātruma faktors ir mainīgs – šoferiem ir jājūt robeža starp vienkārši ātru braukšanu un iekļaušanos satiksmē. Vienlaikus uzņēmumiem ir jāspēj laikā piegādāt kravas, apkalpot klientus un ievērot termiņus. Tāpēc droša braukšanas ātruma ievērošana ir komplekss pasākumu kopums no maršruta plānošanas līdz autovadītāja braukšanas kultūrai. Šogad konkursa dalībnieku kopējais transportlīdzekļu skaits pārsniedz 10 000 auto, turklāt piedalās arī paši lielākie Latvijas autoparki,” atklāj Kristaps Liecinieks, konkursa žūrijas priekšsēdētājs un BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO, VIDEO: Riepu pārstrādes rūpnīcā Tukumā investē 2,6 miljonus eiro

Žanete Hāka, 31.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eco Baltia grupas vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA Eco Baltia vide, investējot 2,6 miljonus eiro, Tukumā izveidojis jaunu riepu mehāniskās pārstrādes rūpnīcu

Ražotne Tukumā ir pirmā šāda veida pārvietojamā un mobilā rūpnīca Latvijā. Ražotnē riepas tiks pārstrādātas otrreizējās izejvielās – sasmalcinātās granulās – jaunu produktu ražošanai.

Vienīgie reģionā

Gada laikā jaunajā ražotnē iespējams pārstrādāt 8-10 tūkstošus tonnu riepu, un ar jaunās iekārtas iegādi SIA Eco Baltia vide ir vienīgā rūpnīca Austrumeiropā, kam pieder pārvietojamas iekārtas. Jaunajā iekārtā tiek pārstrādātas gan vieglo, gan smago automašīnu riepas, un tirgū aizvien ir maz tādu pārstrādes kompāniju, kas pārstrādā arī vieglo automašīnu riepas, un, ja arī tās pieņem, tad piegādā cementa rūpnīcām dedzināšanai,» stāsta SIA Eco Baltia vide valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts. Pēc J. Aizbalta teiktā, vieglo automašīnu riepas bieži vien nav pieprasītas, jo to ražošanā izmanto tekstila materiālus, tādēļ šo riepu pārstrāde rada gan problēmas granulu kvalitātei, gan risku, ka tās nebūs pieprasītas no uzņēmumu puses, tādēļ pārstrādes uzņēmumā ir jābūt augstai kvalitātes kontrolei, ko jaunā SIA Eco Baltia vide iekārta spēj nodrošināt, un šajā ziņā uzņēmums ir vienīgais Baltijas valstīs. Riepas uz pārstrādes laukumu patlaban tiek piegādātas no visas Latvijas un nelielos apjomos tiek sāktas piegādes arī no Igaunijas. «Par riepu trūkumu nevajadzētu satraukties - to ir vairāk, nekā vajag, līdz ar to nākotnē ir potenciāls turpmākai attīstībai,» piebilst SIA Eco Baltia vide valdes priekšsēdētājs. «Nepārstrādātu riepu tirgū ir ļoti daudz. Riepas ir materiāls, par kuru pārstrādi ir jāpiemaksā, taču ne visi to vēlas - vidējā cena, nododot riepas pārstrādei, ir aptuveni 100 eiro tonnā. Lielākā problēma tirgū patlaban ir industriālās riepas, kuras arī mēs nepārstrādāsim, jo tam nepieciešamas citādas iekārtas,» viņš uzsvēra. Kompānija par pārstrādāto riepu galaproduktu piegādi noslēgusi jau vienošanos - vairākiem ražošanas uzņēmumiem tiks piegādātas gumijas granulas, bet kompānijai Schwenk - riepu pārstrādes atlikumi. Ņemot vērā kompakto iekārtu un tās vieglo pārvietojamību, ja būs nepieciešams, pārstrādes apjomus nākotnē iespējams dubultot, iegādājoties tādu pašu iekārtu un novietojot blakus esošajai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ko par ideju celt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai domā biznesa vidē?

Ilze Žaime, 01.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) pieļauj iespēju celt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai. Tas nepieciešams autoceļu finansēšanai. Biznesa portāls db.lv vērsās pie uzņēmumiem un to pārstāvošajām asociācijām, jautājot, kāda būtu šāda lēmuma ietekme uz biznesu.

«Neskrienot laikam pa priekšu, es domāju, ka viens no finansējuma avotiem varētu būt akcīzes nodokļa palielinājums dīzeļdegvielai. Par cik mēs ejam uz vairāk videi draudzīgu sabiedrisko transportu un vispār transportu Latvijā, tas būtu, no vienas puses, sāpīgs risinājums, bet, no otras puses, tas dotu iespēju papildus finansēt ceļus,» intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja satiksmes ministrs.

Ko par to domā biznesa vidē?

Autopārvadātāju asociācijas Latvijas Auto valdes priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs Andris Lubāns:

Komentāri

Pievienot komentāru