Jaunākais izdevums

Pirmajai Coffee Tower mazākajai kafejnīcai Rīgā piepulcējušies vēl astoņi brāļi un māsas , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pirms nepilna gada DB rakstīja par pirmo Coffee Tower blakus Vērmanes dārzam, Saktas puķu tirdziņam kaimiņos. Kafejnīca tur darbojas vēl aizvien, turklāt tūlīt tiks atvērta otra –blakus esošajā tornītī, kurā savulaik tirgotas loterijas biļetes. Tās nosaukums būs Ledus tornis, jo tajā tiks piedāvāti aukstie dzērieni un saldējums. Katrai kafejnīcai ir piešķirts savs nosaukums – Akvārijs, Māsiņa Bāciņa, Sprīdītis, Brālītis Stūrītis, Kaļķītis, Zinītis u.c. Coffee Tower īpašnieki Reinis Silovs un brāļi Kaspars un Edgars Auziņi iecerējuši līdz vasaras beigām atvērt vēl vismaz pāris kafejnīcu. «Būvēt bunkuru ir interesantāk, nekā tajā sēdēt un spēlēties. Patlaban esam aizraujošākajā procesā. Mums ir idejas kā torņi. Nerakstām biznesa plānu. Skatāmies, darām, attīstāmies,» teic Edgars. Uzņēmēji DB atzīst, ka pašreizējais attīstības temps prasa ieguldīt daudz darba un reizēm viņu domas skrien ātrāk, nekā rokas spēj izdarīt. Viss tiek paveikts pašu spēkiem.

Veiksmīgi pārziemo

«Lielākais finansiālais ieguldījums no pašu kabatas bija pirmā tornīša izveidē. Pārējie tiek finansēti no nopelnītā. Izplešamies ātri, jo priekšā vasaras sezona, karstākais peļņas laiks. Ziemā tornīšu kases ieņēmumi kritās, bet mēs strādājām,» stāsta Reinis. Pirms gada viņš vēl nebija drošs, vai ziemas aukstumā būs iespējams strādāt, bet pārziemot ir izdevies veiksmīgi. Turklāt tieši ziemas mēnešos tika atvērtas vēl divas kafejnīcas. Svarīgākais bija pircējus apkalpot ātri, lai viņi, gaidot kafiju, uz ielas nenosaltu. Reinis aprēķināja, ka ziemā kafija bija jāpagatavo 55 sekundēs un šāds darba tempa standarts tiek prasīts no darbiniekiem vēl aizvien. Viņš rēķina, ka pats gada laikā pagatavojis apmēram 30–35 tūkstošus kafiju un viņa paša darba temps ir divi karstie dzērieni minūtē.

Kuplās bārdas īpašnieks Rei nis uzņēmumā ir galvenais barista, kurš veic personāla atlasi un jaunajiem darbiniekiem māca kafijas pagatavošanas iemaņas. «Viņš ir mūsu uzņēmuma seja, klientu pievilinātājs. Kad atveram jaunu kafejnīcu, tad Reinis tajā sākumā strādā kā vietas iesildītājs,» smej Edgars, kura ieguldījums uzņēmumā ir saistīts ar potenciālo kafejnīcas vietu nolūkošanu un remonta darbiem. Viņš atklāj, ka kafejnīcu iekārtošanā cenšas ieguldīt pēc iespējas mazāk. Savā garāžā Edgars meklē lietas, kuras var pārveidot, pielāgot kafejnīcai. Galvenais ir izdoma.

Savukārt trešais uzņēmuma līdzīpašnieks Kaspars Auziņš strādā attālināti, savā zemnieku saimniecībā viņš audzē vistas. Uzņēmumā Kaspars ir atbildīgs par finansēm, lietvedību.

Visu rakstu Tornītis pēc tornīša lasiet 21. maija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls db.lv veica eksperimentu, lai noskaidrotu, vai kafijas tirdzniecības vietas Rīgas centrā atbalsta dzēriena iegādi, ja klients to vēlas savā līdzpaņemtajā krūzē.

Apmeklētajās 10 tirdzniecības vietās Rīgā cenas par vienu standarta «latte» ir, sākot no diviem līdz pat vairāk nekā četriem eiro.

Ierodoties ar savu līdzpaņemto krūzi, vairumā kafijas tirdzniecības vietu atlaide netiek piešķirta, tomēr uzņēmumos - «Costa Coffee»,«Coffee Tower» un «Miit Coffee» atlaide tiek piešķirta 20 centu un 5% apmērā.

«Double Coffee» barista Strēlnieku ielā 1 pastāstīja, ka db.lv ir pirmie, kas kafiju vēlas iegādāties ar savu līdzpaņemto krūzi, un uz šādu jautājumu raudzījās skeptiski. «Mums ir savas krūzes ar zīmolu, un tas ir reklāmas mārketings, kurš reklamē kafijas uzņēmumu. Mēs par to maksājam naudu, tāpēc mēs lejam kafiju tikai tajās krūzēs. Pagaidām neplānojam klientiem piešķirt atlaidi, ja kafija tiek iegādāta ar savu krūzi,» skaidroja uzņēmuma «Double Coffee» pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Mazajiem uzņēmējiem piedāvā karšu lasītāju, ko pievieno viedtālrunim

Žanete Hāka, 01.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums Latvijas iedzīvotāju kaut reizi atteikušies no pirkuma, ja nav bijis iespējas norēķināties ar karti, liecina jaunākais AS Swedbank pētījums.

Līdz ar to, pieaugot sabiedrības pieprasījumam pēc iespējas veikt norēķinus elektroniski, Swedbank izveidojusi mazajiem uzņēmējiem piemērotu inovatīvu produktu – karšu lasītāju viedtālruņiem, kas dos iespēju veikt elektroniskos norēķinus jebkurā vietā un laikā, kas īpaši svarīgi amatniekiem, sezonālo produktu tirgotājiem, izbraukuma tirdzniecības uzņēmumiem.

Iedzīvotāju aptaujā konstatēts, ka 66% Latvijas iedzīvotāju saskārušies ar gadījumiem, kad elektronisko norēķinu trūkums viņiem ir licis atteikties no kādu pakalpojumu izmantošanas vai pirkuma veikšanas.

«Līdz ar tehnoloģiju attīstību mainās arī sabiedrības paradumi un uzvedības modeļi. To apliecina gan bankas veiktā sabiedriskās domas izpēte, gan arī skaitļi. Piemēram, šobrīd jaunākajam maksājumu kartes īpašniekam ir seši, bet vecākajam – 105 gadi. Vienlaikus 72% iedzīvotāju atzīst, ka visbiežāk norēķinās ar karti, kā galveno priekšrocību atzīstot ērtumu un drošību. Tas tikai vēlreiz apstiprina, ka elektroniskie norēķini pārliecinoši kļūst par dominējošo maksājumu formu faktiski visās sabiedrības grupās,» uzsver Renārs Rūsis, Swedbank valdes loceklis un Privātpersonu pārvaldes vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru