Shell naftas un gāzes nauda pamet Eiropu 

Britu-holandiešu kompānija gādā, lai eirozonas ļaunākā scenārija gadījumā «kājas būtu sausumā».

Didzis Meļķis, 08.8.2012

Foto: AFP/LETA

Naftas un gāzes kompānijas nodoms 15 miljardus dolāru savas naudas no Eiropas pārcelt uz ASV, par ko ziņo The Times, ir sevišķi uzskatāms piemērs naudas «bēgšanai» no Eiropas.

Tendence «raut laukā» naudu no nestabilāko eirozonas valstu bankām nav jaunums, tomēr Shell nodoms uzkrājumus glabāt drīzāk ASV parādzīmēs un kontos ir ievērojams gadījums, kad šādi rīkojas vesela korporācija. Kompānijas galvenais finansists Saimons Henrijs britu laikrakstam saka, ka Shell šādi mazina savu pakļautību kredītriskam Eiropas krīzes visvairāk skartajās ekonomikās un rēķinās ar augstāku cenu savam biznesam eirozonas dienvidu perifērijā. Eiropas ekonomikas buksēšanas dēļ kompānijai šā gada otrajā ceturksnī gada griezumā bijusi par 13% mazāka peļņa, ziņo Bloomberg.

Līdz šim ziņas par naudas masveida izņemšanu saistījās galvenokārt ar fiziskajām Grieķijas un Spānijas personām un nelielākiem biznesiem, kas satraucās, ka viņu nauda vienā jaukā Vidusjūras saules pielietā rītā būs konvertēta jaunā - un krietni devalvētā valūtā vai arī banka vienkārši bankrotēs. Bloomberg Businessweek raksta, ka kopš Grieķijas krīzes sākuma 2009. gadā depozīti šīs valsts bankās ir kritušies par 30% - «izrauti» kopumā 72 miljardi eiro, kopējam mājsaimniecību un biznesu depozītam šā gada aprīlī paliekot 165,9 miljardu eiro apjomā. Jāpiebilst, ka šie gan ir dati pirms satriecošajām grieķu vēlēšanu «rotaļām», kas naudas aizplūšanas slūžas parāva vaļā vēl plašāk.

Kaut arī šīs summas ir lielas, šie mazie biznesi un jo sevišķi privātpersonas attiecīgo naudu vai nu ir «iebāzuši zeķē» vai arī pārvērtušas drošākās vērtībās tepat vien Eiropā. Tā amerikāņu biznesa nedēļraksts atsaucas uz kādu uzņēmēju, kas palīdz itāļiem iegādāties nekustamos īpašumus Berlīnē. Šis starpnieks nedēļā saņemot apmēram desmit e-pastus ar jautājumiem par iespējamiem pirkumiem.

Tomēr Shell stratēģiskais lēmums, kaut gan summas ziņā mazāks par privāto neticīgumu, ir ar ievērojamu svaru. «Mūsu vēlmē uzņemties kredītrisku Eiropā notikusi pārbīde,» The Times saka S. Henrijs. Jautāts, vai kompānijai ir vienāda attieksme pret visām eirozonas valstīm, viņš gan komentē, ka kompānija izšķir dažādus kredītriskus. Tomēr ir pieņemts lēmums brīvos līdzekļus pārcelt drīzāk uz ASV. Eiropā tiks paturēts vien tik daudz līdzekļu, cik nepieciešams kompānijas kārtējo darbību veikšanai, bet pārējie makroekonomisko risku novēršanai tiek pārvietoti.

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis spriež, ka kompānijas motivācija varētu būt arī daudzšķautņaināka. Piemēram, nevar izslēgt arī Ķīnas un ASV valdību līdzšinējo darbību ietekmi uz lēmumu. Pekina un Vašingtona jau labu laiku analizē dažādus eirozonas krīzes risku scenārijus - monetārās savienības sadalīšanos u.tml. «Zinot, ka naftas un gāzes industrija ir ļoti cieši saistīta ar politiku», tam varētu būt bijusi nozīme arī Shell izvēlē,» viņš saka.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

Tevi varētu interesēt

Kipras ekonomika ir daudz sliktākā stāvoklī nekā ticis prognozēts un valstij tuvākajā...

Diskusijas saistībā ar Eiropas politiku ievirzās «ļoti bīstamā» gultnē un reģiona...

Parādu nastas nomocītā Grieķija ir panākusi vērā ņemamu progresu saistībā ar valsts...

Ambicioziem nekustamā īpašuma investoriem ASV tagad ir iespēja iegādāties pašiem...

Norvēģijas premjerministrs Jenss Stoltenbergs paudis pārliecību, ka Norvēģija spēs pārdzīvot...

Nepalaid garām

Tiesvedību un to radīto sarežģījumu dēļ Lielupes apkaimē slēgtais restorāns "36.līnija" atsācis...

Ir būtiski runāt par privātās dzīves, interešu un plānu saskaņošanu ar darbu, nevis...

Tiesa noraidījusi nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus brāļa prasību pret...

Pasaules parādi turpina augt, un vairāki finanšu procesu pētnieki brīdina, ka tam...

Skotijai ir viskijs, Somijai ir Nokia, Itālijai ir makaroni,Meksikai ir tekila, Karību...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

«Publiskos informācijas avotos nav pieejamas konsultēšanas pakalpojumu tirgus cenas,...

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) nolēmis aizliegt AS Latvenergo slēgt līgumu sarunu procedūrā...

Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta iecerētās reformas par paaugstināta elektroenerģijas tarifa...

Krievijas monopols nespēj liegt Lietuvas valdībai iestāties par savām interesēm gāzes tirgū....

Privatizācijas aģentūras valde ir apstiprinājusi a/s Jelgavas siltumtīklu uzņēmums valsts kapitāla...

Indijā jau otro dienu turpinās elektrotīklu krīze, kas vairāk nekā pusi valsts...

Biodīzeļdegvielas ražošanas un pārkraušanas komplekss SIA Bio-Venta pēc starpsezonas...

Šā gada otrajā ceturksnī Igaunijas energokompānijas Eesti Energia tīrā peļņa, salīdzinot...

Exxon Mobil, kas ir pasaulē lielākā naftas kompānija biržā, uzrādījusi vājākus ceturkšņa...

Samazinoties pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmei no šā gada 1. jūlija, izmaiņas...