Jaunākais izdevums

Kad 16. oktobra rītā lauksaimniecības uzņēmuma SIA Lestene vadītājs Egīls Seņkāns pamanīja, ka naktī kāds lauzies graudu un minerālmēslu noliktavā, viņam bija skaidrs gan paša, gan zagļu rīcības plāns, raksta laikraksts Latvijas Avīze.

«Sapratu, ka zagļi nāks otrreiz, tāpēc aizbraucu uz Tukumu un mednieku veikalā par 250 latiem nopirku fotovideokameru LTL Acorn, kas spēj dažādos režīmos fiksēt notiekošo, tostarp arī naktī,» laikrakstam stāstījis E. Seņkāns.

Daudzas tonnas minerālmēslu un 300 tonnas kviešu bijis liels vilinājums. Acīmredzot zagļi cerējuši, ka iepriekšējās nakts nedarbi būs palikuši nepamanīti, un viņi bez bailēm uz noliktavu devās jau nākamajā vakarā, kad tikko kā bija sācis krēslot. Kā raksta Latvijas Avīze, viņi nepamanīja vai nenoticēja arī baltai uzlīmei «Tiek veikta video novērošana», kas vīdēja tieši cilvēka skatiena augstumā uz pelēki šīferotās noliktavas stūra. Šo uzlīmi E. Seņkāns bija uzlīmējis tajā pašā 16. oktobrī, kad noliktavas iekšpusē bija ielicis plaukstas lieluma kameru aizsargkrāsā. Ierīci, kas darbojas ar parastajām baterijām, zemnieks uzstādīja fotografēšanas režīmā ar intensitāti viena fotogrāfija desmit sekundēs pēc katras kustības sensora nostrādes. Pirmā bildīte tapa precīzi pulksten 18.37.

«No rīta durvis bija atlauztas, redzamas auto un citas zagšanas pēdas. Kad kameras atmiņas karti ieliku datorā, liels bija pārsteigums, ka tajā bija simtiem fotogrāfiju.

Diemžēl mani gaidīja vēl viens pārsteigums, šoreiz jau personīgi nepatīkams, jo divus jaunekļus es viegli atpazinu,» teicis E. Seņkāns.

Šie divi bijuši lestenieki. Viens strādāja netālajā Lestenes maiznīcā, otrs pie E. Seņkāna bija praksē kā Kandavas lauksaimniecības tehnikuma audzēknis, veica dažādus ar tehniku saistītus darbus.

Fotogrāfijas zemnieks nogādāja policijā. Tā ātri sameklēja jau atpazītos zagļus, kuri atzinās un nosauca arī abu pārējo vārdus. Visi četri 20 – 22 gadus veci jauni vīrieši, trīs no Lestenes, viens no Lanceniekiem, informē Latvijas Avīze. Zagļu vārdus E. Seņkāns nav atklājis, kaut gan viņš tos arī nežēlojot, piedot nevēlas, iesniegumu policijai atsaukt negrasās. «Bet lai tiesa sauc vārdā un soda. Čaļi iekrituši ar seju dubļos, tagad jāpieceļas un jāiet tālāk pa dzīvi. Ceru, ka sapratīs, būs mācība uz visu mūžu. Gan jau tikai nosacīto sodu dabūs. Nezaga jau tāpēc, ka nebija ko ēst. Vienkārši gribēja labāk dzīvot. Praktikants bija atnācis pie manis un nožēloja, esot kaut kāds stulbums uznācis. Bet nebūtu man bildītes, nebūtu arī nožēlas un es ķertu vēju laukā. Zagļi ir jāizķer,» viņš sacījis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Agro Lestene biogāzes stacijas attīstībai slēgs teju 4 milj. eiro līgumu

Gunta Kursiša, 22.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Agro Lestene noslēgusi vairāk nekā 3,8 milj. eiro apjomīgu iepirkumu konkursu par biogāzes koģenerācijas sacijas otrās kārtas būvniecības darbiem, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Biogāzes koģenerācijas stacijas elektriskā jauda paredzēta viena MW apmērā, un piegādātājam būs jāveic biogāzes rūpnīcas būvniecības darbi un koģenerācijas iekārtu piegāde un uzstādīšana, liecina informācija IUB.

Kopumā konkursā pieteicās divi pretendenti – Talsu uzņēmums SIA Erteks un Vācijas kompānija Biogas Nord Anlagenbau GmbH, no kuriem konkursā uzvarēja pēdējais.

SIA Agro Lestene juridiskā adrese ir Lestenes pagasta Vīgriezes, un uzņēmums dibināts 2008. gadā. Uzņēmuma darbības veidi ir atkritumu apstrāde un izvietošana (izņemot bīstamos atkritumus), jauktā lauksaimniecība (augkopība un lopkopība), kā arī dabasgāzes ieguve, liecina informācija Lursoft.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sumina labākos zemniekus

Sandra Dieziņa, 25.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien Rīgā, atjaunotajā kultūras pilī Ziemeļblāzma, zemkopības ministre Laimdota Straujuma sveica konkursa Sējējs – 2013 laureātus un vecināšanas balvu saņēmējus.

Zemkopības ministrija (ZM) informē, ka šogad laureātu nosaukumus, sudraba medaļas, diplomus un balvas piešķīra desmit konkursa nomināciju grupās. Laureāta nosaukums konkursa grupā Lopkopība tika piešķirts Smiltenes novada zemnieku saimniecībai Kalējiņi 1 un tās vadītājam Kasparam Putrālim, savukārt grupā Augkopība piešķirtas tikai veicināšanas balvas. Konkursa grupā Lauksaimniecības kooperatīvs par labāko atzīta Pārgaujas novada piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība Straupe un tās vadītājs Imants Balodis.

Konkursa grupā Lauku attīstības projekts lauksaimniecībā laureāta nosaukumu ieguva Tukuma novada SIA Lestene un tās vadītājs Egīls Seņkāns, konkursa grupā Lauku attīstības projekts inovācijās – Talsu novada individuālais komersants Caprine un tās vadītāja Kristīne Piliena un konkursa grupā Lauku attīstības projekts pārtikas ražošanā – Dobeles novada akciju sabiedrība Dobeles dzirnavnieks un tās vadītājs Kristaps Amsils.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Moderns govju komplekss ar masāžu un kāju vanniņām

Sandra Dieziņa, 18.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lateksa matrači, masāža, kāju vanniņas un īpaša navigācijas sistēma – tie ir tikai daži no ieguvumiem Lestenes jaunajā govju kompleksā, kura izveidē ieguldīti 2,2 miljoni Ls.

Visi jaunievedumi paredzēti govju produktivitātes celšanai.

Modernizācijas mērķis ir palielināt uzņēmuma konkurētspēju un slaucamo govju produktivitāti, pazemināt pašizmaksu un uzlabot ekonomisko rādītājus. Projektam piesaistīts ES līdzfinansējums ar atbalsta intensitāti 50 %.

Jaunajā kompleksā būs labāka ganāmpulka pārvaldība jeb menedžments, ieguvumus uzskaita SIA Lestene valdes priekšsēdētājs Egīls Seņkāns. Tāpat tiks atvieglots smagais lopkopēju darbs. Kompleksa būvniecību veica Projektu vadības grupa PMG, piesaistot apakšnomniekus, bet tehnoloģijas un aprīkojumu kompleksā ieviesa firma DeLaval. Projekta realizēšanai piesaistīts SEB bankas finansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja ražotāji piena kvotu neizpildīs, to ieskaitīs valsts rezervē.

Šis ir viens no grozījumiem Piena kvotu administrēšanas noteikumos, kas izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.

Paredzēts, ka ražotājam, kas piena kvotu esošajā kvotas gadā būs izpildījis no viena līdz 84,9%, nākamo 12 mēnešu laikā neizpildīto kvotas daļu atņems un ieskaitīs valsts rezervē. Tiem ražotājiem, kuri piena kvotu kārtējā piena kvotas gadā nepildīja un tā tika ieskaitīta valsts rezervē, kvotas atjaunošana vairs nebūs iespējama, kā arī ražotājs nevarēs pārdot esošajā kvotas gadā no valsts rezerves saņemtās piena kvotas.

Tie ražotāji, kas teju izpildījuši vai pat pārpildījuši savu kvotu, jau pauduši atbalstu šādam scenārijam, sakot, ka tas ļaus racionālāk izmantot neizpildīto kvotu apjomu. Kritisks pret šādu ieceri gan ir Muižgaļu saimnieks Andis Vītolbergs. «Šis variants nav godīgs. Liekas, ka kvotas ņems nost, jo kādam tās ir vajadzīgas. Šobrīd fermu būvniecība notiek nekontrolēti un ja kāds taisa fermu ar trīs tūkstošiem govju, bet kvotu nav, tad ko citu var gaidīt. Mazajiem saimniekiem ne vienmēr ir tā rocība, lai kvotu varētu izpildīt, taču nedrīkst to atņemt vispār,» tā piena lopkopis un siera ražotājs. Viņš atgādina, ka savulaik par cukurbiešu kvotām pat samaksāja, taču tagad piena nozarē notiek pretējais, kas nav atbalstāms. Kāpēc vajag pretnostatīt nozares, retoriski jautā A. Vītolbergs. Iepriekš SIA Lestene valdes priekšsēdētājs Egīls Seņkāns atzina, ka būtu tikai racionāli pārņemt valsts rezervē kvotas no tiem, kas kvotu nav izpildījuši, un atdot tiem, kas to pārpildījuši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ukrainas lauksaimnieki iepazīst Latvijas pieredzi

Žanete Hāka, 16.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai iepazītu Latvijas pieredzi fermu darba organizācijā, veterinārā un meža dienesta darbībā, kā arī lauku tūrisma nozarē, aizvadītajā nedēļā Latvijā viesojās Ukrainas lauksaimniecības eksperti, informē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs.

Vizīte notika Valsts Attīstības sadarbības politikas plāna ietvaros realizētā projekta Zināšanu un pieredzes pārnese ES likumdošanas ieviešanā lauksaimniecības konsultāciju sistēmas izveidei un lauku teritoriju līdzsvarotai attīstībai Ukrainā laikā. Ar dažādo nozaru pārstāvjiem ukraiņus iepazīstināja LLKC speciālisti.

Mārtiņš Cimermanis, LLKC valdes priekšsēdētājs: «Šis bija pirmais Latvijas pilnībā finansētais palīdzības projekts ukraiņiem. Decembra sākumā plānota vēl 20 cilvēku vizīte Latvijā. Viņi pārstāvēs kooperatīvus un vietējās pašvaldības, kas strādā ar lauksaimniekiem. Esmu pārliecināts, ka ukraiņiem mūsu pieredze noderēs, un mēs labprāt tajā dalīsimies.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jaunpils pienotavai iecelta jauna, paplašināta padome

Žanete Hāka, 28.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena produktu ražotājam AS «Jaunpils pienotava» iecelta jauna padome, kura turpmāk darbosies nevis trīs, bet septiņu cilvēku sastāvā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdzšinējie padomes locekļi - Lilija Bērtulsone, Tamāra Karlberga un Egīls Seņkāns - atcelti no amatiem.

Par jauno AS «Jaunpils pienotava» padomes priekšsēdētāju iecelts Mārtiņš Neibergs, bet par padomes priekšsēdētāja vietniekiem iecelti Anrijs Aumalis un Jānis Bērtulsons. Padomes locekļu amatos apstiprināti Diāna Broka, Mārtiņš Cimermanis, Anda Kanča un Guntars Senkāns.

Izmaiņas padomē ierakstītas 26. augustā.

AS «Jaunpils pienotava» dibināta 1997. gadā un tā nodarbojas ar piena pārstrādi un piena produktu ražošanu. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 853 723 eiro. AS «Jaunpils pienotava» mātes uzņēmums ir lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Piena ceļš».

Komentāri

Pievienot komentāru