SK ID Solutions mērķē būt visā Eiropā 

Latvijā Igaunijas kompānijas AS SK ID Solutions izstrādāto autentifikācijas rīku Smart-ID lieto jau 800 tūkstoši cilvēku.

Anda Asere, 2019. gada 03. jūlijs plkst. 7:35

AS SK ID Solutions vadītājs Kalevs Pihls (Kalev Pihl) uzskata, ka tas ir daudz, jo īpaši, ja to salīdzina ar līdzīgiem autentifikācijas rīkiem. Vairāk nekā 80% ir aktīvie lietotāji, kas to izmanto vairākas reizes mēnesī. Smart-ID var izmantot e-pakalpojumu nodrošināšanai finanšu, izglītības, telekomunikāciju, enerģētikas, mazumtirdzniecības, kā arī dažādu valsts pakalpojumu nodrošināšanai. Tomēr Latvijā Smart-ID ir pazīstams internetbanku lietotājiem.Tas lielā mērā saistīts ar to, ka vairums transakciju notiek finanšu pakalpojumos. «Ja vien nav ļoti, ļoti lēns internets, normālā situācijā 70-80% elektronisko transakciju notiek finanšu pakalpojumu jomā. Tāpēc šis sektors saglabāsies kā mūsu galvenais klients,» viņš teic. Kopumā Smart-ID tagad ir izmantojams aptuveni 120 pakalpojumos, no kuriem 100 ir Igaunijā vai ir saistīti ar Igauniju un var būt pieejami arī Latvijā un Lietuvā.

Vaicāts, kā vēl var izmantot Smart-ID, K. Pihls teic, ka ar to var parakstīt dažādus dokumentus. Gandrīz katram cilvēkam vairākas reizes gadā ir jāparaksta kādi dokumenti klātienē, to vajadzētu digitalizēt. «Man nav iemesla fiziski ierasties iestādē, lai tās darbinieki palūkotos uz manu seju,» viņš uzskata. No 2018. gada novembra Smart-ID ir pirmais digitālā paraksta risinājums Baltijā, kas atbilst Eiropas eIDAS regulējuma tehniskajai specifikācijai, kuras sertifikāts apliecina risinājuma līdzvērtīgumu ar roku rakstītam parakstam.

Uzņem pozitīvi

Vaicāts, kā Latvija ir uzņēmusi Smart-ID, K. Pihls stāsta, ka atgriezeniskā saite bijusi pozitīva. Visās konferencēs un izstādēs, kur uzņēmums piedalās, tas saņem īpaši labas atsauksmes no lietotājiem Latvijā. Taču ieiešana tirgū nav bijusi viegla. «Ir bijis sarežģīti izskaidrot, ko darām, būt sadzirdētiem. Īpaši sarežģīti tas bija tāpēc, ka esam igauņi, kuri tik labi nesaprot vietējo tirgu. Reizēm bija sajūta, ka iejaucamies tajā, kas ir ļoti vietējs un ko nevajadzētu aizskart kādam no ārpuses. Taču šobrīd nav problēmu,» viņš teic. Viens no iemesliem, kāpēc situācija ir mainījusies, ir Vispārīgā datu aizsardzības regula. Tagad visā Eiropā ir vienoti noteikumi par to, kā vadīt personas datus, un šajā ziņā Eiropa ir vienots tirgus un nav atšķirības Igaunijā vai Latvijā

Apvieno spēkus

AS SK ID Solutions ir dibināta pirms 19 gadiem – laikā, kad notika migrācija no banku kartēm ar magnētisko joslu uz čipkartēm. Standarti mainījās, un visas bankas bija noraizējušās par to, kas jādara, lai atbilstu jaunajiem standartiem, un kā monetizēt šīs vērienīgās pārmaiņas, jo jaunās kartes bija dārgākas. Tad radās doma par publiskās infrastruktūras izmantošanu. «Tolaik strādāju Hansapank, un vairāk nekā 98% transakciju jau bija elektroniski. Viens no risinājumiem bija kodu kartes, ko lietoja vēl pirms diviem gadiem un kas saistās ar zināmiem drošības riskiem, jo šīs kartes nav viegli aizsargāt, tas ir diezgan nedrošs rīks. Otrs risinājums bija un ir PIN kodu kalkulatori, kas maksāja daudz. Zinājām, ka vajag atrast labāku alternatīvu, un bankām radās ideja investēt publiskā infrastruktūrā. Ja to darītu viena banka, ieguldījumus nekad neatpelnītu. Atradām draugus, kas arī saprata, ka ir vajadzīga infrastruktūra, un radījām kopēju pakalpojumu, kur ir sadalītas izmaksas starp ieinteresētajām pusēm. Publiska infrastruktūra ir kā ceļš starp Tallinu un Rīgu, kas pats par sevi neko neienes. Taču ceļš ir vajadzīgs, lai vispār būtu bizness,» saka K. Pihls.

Visu rakstu lasiet 3. jūlija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

Jaunlaicenē ražotās cementēto koka ēveļskaidu plātnes tiek realizētas ne tikai Eiropā, bet...

Asociācija LANĪDA turpina publicēt ikmēneša nekustamā īpašuma tirgus cenu indikatoru....

Jau 22.sezonu Saulkrastos strādā Velosipēdu muzejs, kas ļauj ielūkoties Latvijas velosipēdu ražošanas...

Aktīvā atpūta dabā ir jaunzēlandiešu filozofija un reliģija, ja gribat to izbaudīt...

Vivid Tech rada interaktīvas cenu zīmes, kas rāda ne tikai produkta cenu,...

Ar kokogļu ražošanu Rēzeknes uzņēmums Baibiņa nodarbojas jau vairāk nekā piecus gadus....

No šīs sadaļas
2019. gada 03. jūlijs plkst. 7:24

Ieguldot 250 tūkstošus eiro, informācijas tehnoloģiju kompānija Datakom izstrādā netipiski maza...

2019. gada 01. jūlijs plkst. 11:34

AS «Liepājas Papīrs» ražotnē Liepājā jūlijā darbu sāk Baltijā pirmā hibrīddrukas iekārta...

2019. gada 27. jūnijs plkst. 13:02

Draugiem Group uzņēmums Vendon vienojies par AT&T «lietu interneta» (Internet of Things)...

2019. gada 27. jūnijs plkst. 11:20

Latvijā darbu sācis telemedicīnas uzņēmums SIA Smart Vision, kas piedāvā pasūtīt brilles...

2019. gada 27. jūnijs plkst. 10:31

Swedbank tuvāko nedēļu laikā plāno laist klajā savu jauno lietotni, kas 300 000...

2019. gada 26. jūnijs plkst. 10:32

Paplašinot pakalpojumu klāstu 13 Eiropas valstīs, sākot no 26. jūnija Visa kartes...

2019. gada 25. jūnijs plkst. 11:12

Paplašinot savu darbību Sietlā un pretendējot kļūt par galveno inženierzinātņu centru šajā...

2019. gada 21. jūnijs plkst. 6:34

Baltijā digitāli visattīstītākie ir viesmīlības un finanšu jomas uzņēmumi, bet vismazāk digitālos...

2019. gada 17. jūnijs plkst. 14:54

Globālajā pakalpojumu uzņēmumā «Emergn» ietilpstošais Latvijas uzņēmums AS «Emergn» 2018....

2019. gada 13. jūnijs plkst. 14:20

Saredzot iespējas kā droni var palīdzēt glābšanas misijās un risināt problēmas uzņēmumiem...