Tekstila nozarē ilgtspējīgi risinājumi vairs nav izvēle, bet gan nepieciešamība. Taču šobrīd Latvijā ceļš uz aprites ekonomiku, kuras centrā ir šķiedru uz šķiedru pārstrāde, vēl tikai sākas. Kāpēc tekstila pārstrāde ir būtiska nozares nākotnei - un kur atrodamies šajā pārmaiņu ceļā?
Eiropas Komisija līdz 2030. gadam paredz ieviest ilgtspējīgu tekstila stratēģiju, kurā uzsvars tiek likts uz šķiedras uz šķiedru pārstrādi kā galveno līdzekli tekstila atkritumu samazināšanai un resursu efektīvai izmantošanai. Taču šobrīd Latvijā Eiropas tekstila stratēģijas principu ieviešanas prakse pamatā balstās uz privātām iniciatīvām.
Tekstila nozarē strādājošajiem ir jāuzņemas atbildība par ūdens patēriņu, radītajām oglekļa emisijām un atkritumu apjomu. Tieši tāpēc šķiedras uz šķiedru pārstrāde ir efektīvs risinājums, kā mazināt šo negatīvo ietekmi uz vidi, vienlaikus veidojot pamatu jauniem, aprites ekonomikā balstītiem uzņēmējdarbības modeļiem. Piemēram, pārejot uz tekstila ražošanu no pārstrādātām šķiedrām, iespējams samazināt CO₂ emisijas, ūdens un enerģijas patēriņu par līdz pat 90 %, salīdzinot ar jaunu šķiedru ražošanu. Tas ir arī veids, kā mazināt atkarību no naftās balstītām izejvielām, no kurām tiek ražots, piemēram, poliesters - katrs jauns poliestera metrs nozīmē vēl vienu soli pretī lielākam piesārņojumam un klimata pārmaiņām. Turklāt šis ir arī vērtību jautājums.
Vai apzināti veidojam ilgtspējīgu un atbildīgu tekstila nākotni?
Ikdienā reti aizdomājamies, cik daudz ūdens nepieciešams vienkāršai apģērba vienībai. Lai izgatavotu vienu kokvilnas kreklu visā ciklā, ieskaitot kokvilnas audzēšanu, nepieciešami aptuveni 2700 litri ūdens - daudzums, kas cilvēkam nodrošinātu dzeramo ūdeni vairāk nekā divu gadu garumā. Tekstila pārstrāde ļauj šos resursus saglabāt un izmantot efektīvāk. Manuprāt, tekstila pārstrāde ir viens no skaidrākajiem piemēriem, kā aprites ekonomika darbojas praksē. Mana pieredze Lindstrom apliecina, ka iespējams radīt pilnvērtīgu tekstila aprites ciklu, kur nolietoti materiāli tiek pārstrādāti un kļūst par resursu jaunu materiālu ražošanai. Piemēram, jau šobrīd 94 % no Lindstrom paklājiem Latvijā tiek ražoti no pārstrādātām šķiedrām – tas ir iespējams pateicoties "Renycle" tehnoloģijai, kas ļauj rūpnieciskos neilona atkritumus pārvērst augstas kvalitātes dzijā.
Ilgtspējīgi risinājumi kļūst par daļu no klienta pamatprasībām
Svarīgi uzsvērt, ka aprites ekonomika nav tikai uzņēmēju vai valsts līmeņa jautājums. Arī patērētāji kļūst par tās sastāvdaļu, izvēloties ilgtspējīgus produktus. Savā praksē novēroju, ka mūsdienu patērētāji kļūst arvien informētāki un pieņem atbildīgākus lēmumus - pieaug pieprasījums pēc produktiem ar mazu ekoloģisko nospiedumu, un zīmoli, kas izmanto pārstrādātas šķiedras, kļūst konkurētspējīgāki. Rezultātā šī tendence veicina pozitīvas pārmaiņas visā nozarē.
Inovācijas, darba vietas un iespēja Latvijai
Tekstila pārstrāde ir arī būtisks inovāciju virzītājspēks. Lai izmantotu šķiedras no nolietota tekstila, nepieciešamas modernas mehāniskās un ķīmiskās šķiedru atdalīšanas tehnoloģijas, kas ļauj iegūt tīrus un kvalitatīvus izejmateriālus. Tomēr inovācijas nav iespējamas bez cilvēkiem - pārstrāde prasa rūpīgu šķirošanu, kvalitātes kontroli un jaunu dizaina pieeju, tā radot jaunas darba vietas. Raksturojot Lindstrom praksi tekstila pārstrādē, pērn uzņēmums otrreizējai pārstrādei nodeva 79 tonnas industriālā tekstila, no tā iegūstot šķiedras materiālu, kuru pēc tam ir iespējams izmantot diegu, audumu vai tehnisko tekstilizstrādājumu ražošanai. No kopējā apjoma 45,6 tonnas tika nodotas pārstrādei sadarbībā ar partneriem "Rester", bet 33,4 tonnas - ar "AJ Power Recycling".
Lai gan šķiedru uz šķiedru pārstrāde tiek atzīta par vienu no būtiskākajiem risinājumiem tekstila nozares ilgtspējīgai attīstībai, Latvijā šīs jomas infrastruktūra joprojām ir tikai sākuma stadijā. Mazāk nekā 1 % no visa pasaulē savāktā tekstila tiek pārstrādāts šādā veidā , savukārt Latvijā diemžēl nemaz nav pieejami detalizēti dati par reāli pārstrādāto tekstila apjomu, kas kavē mērķtiecīgus ieguldījumus šajā jomā. Šobrīd veidojas aplēses, sekojot privātām iniciatīvām. Tomēr tieši tāpēc īpaši nozīmīgas ir platformas, kas veicina sadarbību starp uzņēmējiem, pētniekiem, studentiem un politikas veidotājiem.
Piemēram, hakatons “DaibeZero '25 septembrī mēģinās radīt inovatīvus un praktiski pielietojamus risinājumus nolietota tekstila, tostarp paklāju, kā arī plastmasas un putuplasta otrreizējai pārstrādei. Eiropa virzās uz ilgtspējīgu tekstila apriti, tāpēc Latvijai šobrīd ir svarīgi no privātām iniciatīvām un katra uzņēmuma individuālajām ilgtspējas politikām, sekmēt tādu tekstila pārstrādi, kas ir balstīta inovācijās un aprites ekonomikas principos. Jau pašā sākumā ir jāizvirza skaidrs valstisks mērķis – panākt šķiedras uz šķiedru pārstrādi.
