Šobrīd Latvijā aktīvi darbojas 278 sociālie uzņēmumi, no kuriem 23% darbojās izglītības jomā, starp tiem ir 19 privātās izglītības iestādes – skolas. Šāda uzņēmējdarbības forma nav stāsts par peļņu, šīs skolas pilda svarīgu sociālo misiju un sniedz būtisku nemateriālo ieguvumu.

Nereti tās dibinājuši vecāki vai nozares profesionāļi, kuri nav spējuši saņemt nepieciešamo no esošās izglītības sistēmas. Šīs skolas ir patvērums, droša mācību vide un iespēja saņemt izglītību bērniem ar īpašām vajadzībām, mācīšanās traucējumiem, kā arī bērniem, kuri tradicionālā skolā saskārušies ar bulingu vai nav spējuši iejusties kādu citu iemeslu dēļ. Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais finansēšanas modelis “Programma skolā” šī brīža redakcijā būtiski apdraud šādu skolu pastāvēšanu nākotnē, tāpēc svarīgi apzināties sociālo uzņēmumu nozīmi izglītībā un noteikt izņēmuma nosacījumus finansējuma saņemšanai.

Sociālie uzņēmumi izdara to, ko nespēja sistēma

Ādažos sākusies jaunas, modernas un energoefektīvas Ādažu Brīvās Valdorfa skolas ēkas būvniecība. Projekta kopējās izmaksas sasniedz 4 miljonus eiro, no kuriem 3,5 miljonus nodrošina "BluOr Bank" aizdevums ar ALTUM garantiju, bet pārējo summu skola sedz no saviem līdzekļiem, ziedojumiem un dāvinājumiem.

Jaunā skolas ēka tiek būvēta Skolas ielā 21, turpat, kur skola atrodas jau šobrīd. Patlaban mācību process tiek organizēts vairākās ēkās: trīs mācību korpusos, nesen uzceltajā sporta zālē un nomātajos pārvietojamajos moduļos, kas jau sākotnēji bija iecerēti kā pagaidu risinājums. Moduļi ir gan energoneefektīvi, gan nepraktiski, tāpēc jaunā, divstāvu A klases energoefektīvā ēka 2000 m² platībā ļaus skolai samazināt uzturēšanas izmaksas un radīt drošu, mūsdienīgu un radošu vidi skolēniem un pedagogiem, atzīmē skolas pārstāve, biedrības "Privātā Vidusskola ĀBVS" valdes priekšsēdētāja Kerola Dāvidsone.

Jaunuzceltās skolas telpās atradīsies arī vairākas modernas ķīmijas un fizikas laboratorijas, kas ļaus skolai vēl vairāk attīstīt STEM un STEAM izglītības virzienu - jomu, kas ir prioritāte ne vien Latvijas izglītības sistēmā, bet arī visā Eiropā.

Konkurences padome (KP) par dalību inženierkomunikāciju būvniecības uzņēmumu kartelī piemērojusi kopumā 513 508 eiro naudas sodu uzņēmumiem "Adapteris", "Alpex", "Infrakom", "Siltumtehserviss" un "Apkure IM".

KP priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Ieva Šmite preses konferencē informēja, ka atklātajā kartelī bijušas divas uzņēmumu grupas - Rīgas grupa, kurā bijušas kompānijas "Adapteris", "Alpex", "Infrakom", kā arī Rēzeknes grupa, kurā bija kompānijas "Siltumtehserviss" un "Apkure IM". Abas grupas savstarpēji nebija saistītas.

Pārkāpumu KP konstatēja, pamatojoties uz SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) sniegto informāciju un izpētes laikā papildus iegūtajiem pierādījumiem.

Četri uzņēmumi, izņemot "Infrakom", noslēguši mierizlīgumu ar KP un apņēmušies nepārsūdzēt KP lēmumu, attiecīgi šiem uzņēmumiem par 10% samazināts naudas soda apmērs.

Šmite sacīja, ka pēc KP lēmuma pieņemšanas arī "Infrakom" iesniedzis KP lūgumu slēgt mierizlīgumu. Patlaban notiek šī lūguma izvērtēšana.

No 23. septembra līdz 3. oktobrim piecās Latvijas pilsētās notiks Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” rīkotās ideju un inovāciju ģenerēšanas darbnīcas “Jauno uzņēmēju skola 2025”.

Šajā semināru ciklā skolēniem un pedagogiem tiks sniegtas praktiskas zināšanas un iedvesma, lai uzsāktu vai attīstītu savu skolēnu mācību uzņēmumu (SMU).Katra semināra laikā dalībniekiem būs iespēja iepazīsies ar SMU programmas iespējām, dzirdēt jau strādājošu skolēnu mācību uzņēmumu veiksmes stāstus un saņemt vērtīgus ieteikumus no programmas absolventiem. Semināra praktiskajā darbnīcā skolēni varēs ģenerēt jaunas biznesa idejas vai pilnveidot esošās, savukārt skolotājiem paredzēta īpaša programma par skolēnu mācību uzņēmumu darbības ciklu.

“Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns uzsver: “Jauno uzņēmēju skola ir lieliska iespēja gan skolēniem, gan skolotājiem jau mācību gada sākumā uzzināt vairāk par dalību skolēnu mācību uzņēmumu programmā un iegūt daudz praktiskas informācijas. Šie semināri ir izcila vieta, kur iedvesmoties, saņemt atbildes uz visiem jautājumiem un izmēģināt roku biznesa ideju ģenerēšanā.”

Pēdējā laikā Latvijā atkārtoti aktualizējies jautājums par skolas gaitu sākšanu sešu gadu vecumā. No malas tas var šķist vienkāršs organizatorisks lēmums, tomēr patiesībā tā ir ļoti sarežģīta un sistēmiska izšķiršanās, kuras pamatā jābūt bērna attīstības likumsakarībām, nevis ekonomiskiem vai loģistikas apsvērumiem.

Bērns piedzimst, aug un attīstās pēc noteiktiem, dabiskiem principiem, kurus mēs nevaram mākslīgi paātrināt vai vienkārši “noregulēt”, atbilstoši sistēmas vajadzībām.

Domājot par bērna gatavību skolai, nevajadzētu fokusēties tikai uz to, vai bērns prot lasīt vai rakstīt. Sagatavotība skolai pirmkārt ir emocionāla gatavība - spēja būt patstāvīgam, pielāgoties jaunai videi, pieņemt autoritāti, sadarboties ar citiem un tikt galā ar savām emocijām. Turklāt, emocionālā gatavība var atšķirties arī viena vecuma bērniem, piemēram, viens bērns dzimis janvārī, un otrs - decembrī, formāli viņi ir vienā vecuma grupā, bet attīstības atšķirība var būt vesela gada apjomā. Šo atšķirību vēl vairāk var pastiprināt katra bērna ģimenes pieredze, emocionālais briedums un individuālās prasmes.

Latvijas basketbolists Kristaps Porziņģis trīs Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) komandu darījumā no Bostonas "Celtics" tiks aizmainīts uz Atlantas "Hawks", vēsta ASV mediji.

"Hawks", "Celtics" un Bruklinas "Nets" otrdien vienojušās par trīs komandu darījumu, kurā "Hawks" saņems Porziņģi un vienu nākotnes draftu otrās kārtas izvēli, "Nets" saņems Terensu Mannu un no Atlantas šī gada drafta 22.izvēli, bet "Celtics" tiks pie Džordža Nīanga un vienas nākotnes draftu otrās kārtas izvēles.

Lai gan komandas vienojušās par maiņas darījumu, sagaidāms, ka tas tiks apstiprināts pēc 6.jūlija.

"Hawks" pamatturnīrā ieņēma astoto vietu Austrumu konferencē, bet zaudēja abos "play-in" mačos un izslēgšanas turnīram nekvalificējās.

2024.gadā Porziņģis ar "Celtics" kļuva par vēsturē pirmo Latvijas basketbolistu - NBA čempionu.

Porziņģis, kuram šovasar apritēs 30 gadi, Bostonas vienībā nonāca aizpērn maiņas darījumā no Vašingtonas "Wizards". NBA viņš spēlējis arī Ņujorkas "Knicks", kas latvieti izraudzījās 2015.gada draftā ar ceturto numuru, un Dalasas "Mavericks" komandās.

Kafijas grauzdēšanas uzņēmums AS "Kalve Coffee" šogad pirmajā pusgadā provizoriski strādāja ar 2,178 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 46% vairāk nekā tādā pašā periodā gadu iepriekš, un kompānija cieta zaudējumus 30 412 eiro apmērā pretēji peļņai pagājušā gada pirmajā pusgadā, informēja uzņēmumā.

"Kalve Coffee" otrdien informēja investorus, ka uzņēmuma kafejnīcas šogad pirmajā pusgadā guva ieņēmumus 1,292 miljonu eiro apmērā, kas ir par 58,3% vairāk nekā gadu iepriekš, B2B jeb bizness-biznesam sektorā uzņēmums guva ieņēmumus 815 000 eiro apmērā, kas ir par 26,6% vairāk nekā gadu iepriekš, bet e-komercijas sektorā kompānija guva ieņēmumus 71 000 eiro apmērā, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā gadu iepriekš.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka 2025.gada pirmais pusgads uzņēmumam bija straujas attīstības periods.

Kompānijas valdes priekšsēdētājs Gatis Zēmanis norāda, ka līdz jūlija beigām "Kalve Coffee" atvērusi trīs jauna koncepta lokācijas Tallinā un vienu Viļņā. Tāpat uzņēmums sācis sagatavošanās darbus divu jaunu kafejnīcu atvēršanai Parīzē, kā arī pārstāvniecības izveidei Portugālē.

2025.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 857 tūkst. iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

No tiem 63% bija darbspējas vecumā. 15,1% bija bērnu vecumā līdz 14 gadiem. Lielākais bērnu un pusaudžu īpatsvars ir starp iedzīvotājiem Rīgas reģionā - 15,7%. Migrācijas dati rāda, ka turpina pieaugt iedzīvotāju skaits Pierīgā. Savukārt 72,9% iebraucēju Latvijā bija remigranti. Pieaug latviešu īpatsvars mūsu valstī, palielinās arī pilsoņu skaits.

"No šā gada Latvijas iedzīvotāju skaita novērtēšanā CSP izmanto jaunu, Eiropas līmenī unikālu metodi, kas balstās uz administratīvajiem datiem un personu "dzīvības pazīmēm". Tā ļauj precīzāk noteikt iedzīvotāju statusu valstī, netērējot budžetu dārgiem un laikietilpīgiem klasiskajiem tautas skaitīšanas paņēmieniem. Jaunā pieeja arī būtiski mazina administratīvo slogu respondentiem un ļauj detalizētus datus iegūt katru gadu, nevis reizi desmit gados.

Par kokapstrādes uzņēmuma SIA "Kurekss" vienīgo īpašnieci kļuvusi Austrijas kompānija "Nextwood Two GmbH", liecina informācija "Firmas.lv".

Iepriekš "Kurekss" īpašnieki bija Jānim Apsītim piederošā SIA "JA Hold" un Arnim Apsītim piederošā SIA "Apsīte".

Uzņēmuma īpašnieku maiņa reģistrēta 5. novembrī.

Jau ziņots, ka Konkurences padome (KP) atļāvusi Austrijas kokapstrādes uzņēmuma "HS Timber Group" holdingam, kuram Latvijā pastarpināti pieder SIA "Vika Wood", iegūt izšķirošu ietekmi kokapstrādes uzņēmumā "Kurekss".

Izšķirošu ietekmi "Kurekss" kapitālā iegūst holdingā ietilpstošā "Nextwood Two".

KP, veicot apvienošanās darījuma padziļinātu izpēti, neguva pierādījumus, ka apvienošanās rezultātā varētu rasties koordinēta vai nekoordinēta tirgus ietekme, kas radītu dominējošu stāvokli vai ierobežotu efektīvu konkurenci. Netika konstatēta būtiska negatīva ietekme uz konkurenci zāģmateriālu, koksnes granulu un skujkoku zāģbaļķu tirgos, tostarp ne Latvijā, ne arī Kurzemes un Zemgales reģionos.

Nodokļu ieņēmumos šogad astoņos mēnešos iekasēts 10,041 miljards eiro, kas ir par 99,3 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada astoņos mēnešos bija par 525 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos veidoja 9,501 miljardu eiro, kas ir par 90,1 miljonu eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 7,944 miljardus eiro, kas ir par 70,4 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,556 miljardu eiro apmērā, kas ir par 19,7 miljoniem eiro jeb 1,2% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada astoņos mēnešos bija 540,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 9,2 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos piecos mēnešos iekasēti 6,121 miljarda eiro, kas ir par 34,3 miljoniem eiro jeb 0,6% vairāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajos piecos mēnešos bija par 379,7 miljoniem eiro jeb 6,6% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos piecos mēnešos veidoja 5,77 miljardus eiro, kas ir par 48,7 miljoniem eiro jeb 0,9% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 4,809 miljardus eiro, kas ir par 21,9 miljoniem eiro jeb 0,5% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 961,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 26,8 miljoniem eiro jeb 2,9% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada pirmajos piecos mēnešos bija 350,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 14,5 miljoniem eiro jeb 4% mazāk, nekā plānots.

Rīgas pašvaldība sākusi jaunas sākumskolas būvniecību Mežaparkā, Sudraba Edžus ielā 2, par to pirmdien, informēja Rīgas pašvaldības pārstāvji.

Projekta kopējās būvdarbu izmaksas 15,3 miljoni eiro (ar PVN), no tiem paredzēts piesaistīt Eiropas sociālā fonda līdzfinansējumu 5 miljonu eiro apmērā.

Plānotais skolēnu skaits skolā kopā būs 468 no 1.- 6. klasei ar trīs paralēlklasēm, katrā klasē pa 26 skolēniem. Plānots, ka skolā būs 50 skolotāji un ap 20 tehniskie darbinieki.

Kopējā gruntsgabala platība 26 690 m2, apbūves laukums - 4 882 m2, 0. stāva platība - 3992,9 m2, 1. stāva platība - 4179,5 m2.

Skolas teritorijā paredzēts izbūvēt arī futbola sporta laukumu ar skrejceļiem un tāllekšanas sektoru, multifunkcionālo laukumu, zaļo klasi, rotaļu un vingrošanas elementus, 119 riteņu statīvus, kā arī bagātīgus koku un krūmu apstādījumus.

Šodien un rīt, 19. un 20. augustā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, “Junior achievement Latvia”, Latvijas Bankas Naudas skolas un Rīgas Tehniskās universitātes rīkotā izglītības iedvesmas konference “Izaugsmes kods” pulcē 700 skolotājus, skolu vadītājus, izglītības pārvalžu pārstāvjus un nozares ekspertus, lai īsi pirms jaunā mācību gada sākuma kopīgi raudzītos nākotnē – kā sniegt skolēniem mūsdienīgu, radošu un motivējošu izglītību.

Konferencē tiks apspriestas tēmas, kā skolēnu mācību uzņēmumu metode maina domāšanu, kā skolās notiek pielāgošanās mākslīgajam intelektam, uz kurieni virzās Latvijas ekonomika, kā strādāt ar skolēniem, kuriem ir mācīšanās grūtības, un citas izglītībā aktuālas tēmas. Konference piedāvās 32 meistarklases, kurās skolotāji varēs apmainīties pieredzē un atrast atbalsta metodes savam ikdienas darbam.

“Skolotāji var kļūt par radošiem vizionāriem tikai tad, ja viņiem tiek nodrošināti konkrēti un jēgpilni priekšnosacījumi. Nepieciešams laiks, lai mācītos, ieviestu jaunas pieejas un izvērtētu rezultātus, resursi – kvalitatīvi mācību līdzekļi, tehnoloģijas un piekļuve AI rīkiem, kā arī brīvība pielāgot mācību procesu skolēnu vajadzībām un profesionālais atbalsts, lai dalītos pieredzē un augtu kopā ar citiem. Tieši šādas metodes un atbalstu šī konference piedāvā saviem dalībniekiem," saka izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Jūrmalā top pirmā privātā sākumskola “Futurum” Jūrmalā tiek veidota pirmā privātā sākumskola “Futurum”, kas plāno piedāvāt valsts licencētu un akreditētu pamatizglītības pirmā posma izglītības programmu no 1. līdz 6. klasei.

Skola koncentrēsies uz 21. gadsimta prasmju attīstīšanu, vērtībās balstītu audzināšanu un starptautiski pārbaudītām mācību metodēm, kas atbilst mūsdienu bērnu vajadzībām. Skolas atvēršana iecerēta 2026./2027. mācību gadā. Skolas izveidē plānots ieguldīt aptuveni 800 tūkstošus eiro, un šobrīd projekts ir atvērts jaunu domubiedru un investoru piesaistei.

Skolas idejas pamatā ir pārliecība, ka izglītībai jābūt ne tikai zināšanu un prasmju nodošanai, bet arī par bērna kā personības attīstību, veicinot pašapziņu, emocionālo inteliģenci un spēju adaptēties strauji mainīgajai pasaulei. Skolā paredzēts nodrošināt pilna laika izglītību sākotnēji no 1. līdz 6. klasei, ar ieceri nākotnē paplašināt programmu līdz 9. klasei. Skolā būs nelielas klases – līdz 15 skolēniem, kā arī mentorēšanas pieeja, lai atbalstītu katra bērna individuālo izaugsmi.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākajā Baltijas lielāko uzņēmumu Top50 reitingā šogad iekļauti 28 uzņēmumi no Lietuvas, 15 — no Igaunijas un tikai septiņi — no Latvijas.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijas uzņēmumu skaits reitingā sarucis no astoņiem līdz septiņiem.

Kopumā 50 lielākie Baltijas uzņēmumi 2024. gadā apgrozījuši 69,7 miljardus eiro un nopelnījuši vairāk nekā 1,7 miljardus eiro.

Reitinga augšgalu stabilās pozīcijās aizņem Lietuvas uzņēmumi — mazumtirdzniecības uzņēmumu grupa “Vilniaus prekyba”, holdings “Maxima Grupe”, enerģētikas uzņēmumi “ORLEN Lietuva” un “Ignitis grupe”, kā arī mazumtirgotājs “Maxima LT”.

Desmitniekā iekļuvuši arī divi Igaunijas uzņēmumi: transporta un piegādes pakalpojumu sniedzējs “Bolt Technology” un enerģētikas uzņēmums “Eesti Energia”, kas ieņem attiecīgi sesto un septīto vietu.

Šis raksts tapis sadarbībā ar Forum Auto, autors Kristaps Skutelis no kursors.lv

Kamēr mans lietotais elektroauto ir servisā, saku lielu paldies Forum Auto, kas man uz dažām dienām testam piespēlēja KIA EV3 kompakto elektrisko krosoveru. Testu smuki saplānojām tā, lai ar šo auto varu ģimeni izvadāt uz Latgali nosvinēt Jāņus. Tāpēc šoreiz daudz praktisku atziņu par to, kā auto uzvedas reālas ekspluatācijas apstākļos.

Kas ir KIA EV3?

Tiem, kas kaut cik seko autobūves attīstībai, ir labi zināms, ka dienvidkorejieši jau no sākta gala ražo lieliskus elektroauto. Tā tas bija ar nosacīti otrās paaudzes elektromašīnām kā, piemēram, KIA e-Niro, kas mūsu 1000km elektroauto testā ļoti ilgu laiku bija topa augšgalā un ļoti perspektīvas izskatās arī jaunās KIA mašīnas. KIA EV3 ir zīmola piedāvājums kompakto elektrisko krosoveru kategorijā un Latvijā pieejams jau no pagājušā gada nogales. Ar šo auto mūsu Māris iepazinās Portugālē un tāpat esam paspējuši 1000km testā izmēģināt EV3 lielo brāli KIA EV9. Beidzot pie KIA EV3 tiku arī es. Jēj!

Lidojumu navigācijas traucējumu skaita pieaugums pašlaik ir liels, intervijā aģentūrai LETA sacīja VAS "Latvijas Gaisa satiksme" (LGS) valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

Viņš skaidroja, ka ziņojumus par traucējumiem LGS saņem no lidmašīnu apkalpēm, bet viņš pieļauj, ka to skaits ir vēl lielāks, nekā liecina saņemtie ziņojumi. "Diennaktī apkalpojam vidēji 800 lidmašīnas, un vismaz trešdaļa ziņo par traucējumiem," norādīja Tauriņš.

Viņš skaidroja, ka navigācijas traucējumu skaits ir ļoti pieaudzis, tomēr tas nav novērots tikai Baltijas valstīs, bet visā ziemeļu reģionā.

Tauriņš norādīja, ka 90. gadu vidū parādījās pirmie globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) un globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) risinājumi, kā arī radās skepse par tradicionālajām aeronavigācijas iekārtām, kas tolaik nodrošināja drošus lidojumus.

Eiropas finanšu jomā pēdējos gados vērojamas pārmaiņas, ko eksperti raksturo kā strukturālu pagriezienu — kooperatīvās bankas un krājaizdevu sabiedrības attīstās krietni straujāk nekā tradicionālās komercbankas. Šī tendence Lietuvā ir skaidrojama ar izteiktu krājaizdevu apvienību pārvaldītā kapitāla pieaugumu un aizdevumu portfeļu apjoma palielināšanos.

Šo pārmaiņu, kas finanšu sektorā novērojama jau teju desmit gadu, veicina vairāki faktori, apgalvo Mindaugs Vijūns [Mindaugas Vijūnas], Lietuvas Centrālās krājaizdevu sabiedrības (LCKU) valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors. LCKU, kas apvieno lielāko krājaizdevu sabiedrību grupu Baltijā, šobrīd pirmo reizi emitē subordinētās obligācijas ar peļņu 8–8,25%.

"Vispirms jāmin, ka klientu vēlmes ir mainījušās – gan mājsaimniecības, gan uzņēmumi, kuri vairākus gadus dzīvojuši nenoteiktībā un pastāvīgā ģeopolitisku un ekonomisku faktoru ietekmē, vēlas sadarboties un meklē tādus finanšu partnerus, kuri strādā ļoti paredzami un atbildīgi. Tas precīzi atbilst tam, kā savu darbību veic krājaizdevu sabiedrības Lietuvā un kooperatīvās bankas Eiropā. Otrkārt, kooperatīvajām iestādēm ir cieša saikne ar vietējo ekonomiku, tādēļ to lēmumi par aizdevumiem atspoguļo reģiona vajadzības un ļauj veikt precīzāku risku novērtējumu," skaidro M. Vijūns [M. Vijūnas].

Globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) traucējumi Latvijas gaisa telpā šogad astoņos mēnešos fiksēti 969 reižu, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, norādīja VAS "Latvijas gaisa satiksme" (LGS) pārstāvji.

Tostarp šogad augustā fiksēti 195 GPS traucējumi, kas ir 19,5 reizes vairāk nekā pērn augustā, kad traucējumi tika fiksēti 10 reizes.

Pagājušajā gadā kopā tika fiksēti 820 GPS traucējumu, 2023.gadā - 342 gadījumi, bet 2022.gadā - 26 gadījumi.

LGS iepriekš atzīmēja, ka, apkopojot šos datus, netiek atsevišķi izdalīta informācija par konkrētām aviokompānijām.

Aeronavigācijas uzņēmumā informēja, ka traucējumi sākās reizē ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un, acīmredzot, ir ar to saistīti.

Civilās aviācijas aģentūrā (CAA) iepriekš skaidroja, ka CAA izskata un analizē ziņojumus par GPS signāla traucējumiem Latvijas gaisa telpā. Lai gan tie ietekmē normālus civilās aviācijas procesus, GPS signāla traucējumi nerada apdraudējumu gaisa kuģu lidojumu drošumam kā tranzītā, tā uz un no Latvijas lidojošajiem gaisa kuģiem.

Nodokļu ieņēmumos šogad septiņos mēnešos iekasēti 8,715 miljardi eiro, kas ir par 78,9 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada septiņos mēnešos bija par 447 miljoniem eiro jeb 5,4% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos veidoja 8,24 miljardus eiro, kas ir par 71,3 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 6,91 miljardu eiro, kas ir par 57,3 miljoniem eiro jeb 0,8% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,33 miljardu eiro apmērā, kas ir par 14 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada septiņos mēnešos bija 475,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,7 miljoniem eiro jeb 1,6% mazāk, nekā plānots.

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA "Karavela" pagājušajā gadā strādāja ar 89,877 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 13,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa palielinājās par 13,6% un bija 3,367 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka apgrozījuma pieaugums 2024.gadā pārsniedza budžetā plānoto, taču, lai gan iepriekšējo gadu būtiskā inflācija pērn galvenajos realizācijas tirgos tika strauji bremzēta, pieaugošās zivju izejvielu cenas un fiksēto izmaksu pieauguma inerce neļāva "Karavela" sasniegt plānotos peļņas rezultātus.

Vadības ziņojumā minēts, ka šī tendence saglabājās visu 2024.gadu, tāpēc koriģēti vadības izvirzītie uzdevumi, par primāro mērķi saglabājot augstus kopējos ražošanas un pārdošanas apmērus.

Kompānijā 2024.gadā saražoja 99 miljonus konservu kārbu un 1473 tonnas kulinārijas produkcijas. Kompānijā saražotā produkcija eksportēta uz 43 valstīm. Eksports pērn veidoja 89% no uzņēmuma pārdošanas apmēra.

Pēdējos gados Latvijas nekustamo īpašumu tirgū darījumu skaits bijis zems, cenas saglabājušās nemainīgas, bet pārdevēji un pircēji izvēlējušies nogaidīt, kad pienāks labāks laiks mājokļa iegādei.

Jaunākie “Latio” mājokļu pārskata dati liecina, ka zemākais punkts ir aiz muguras un 2025. gada tirgus ir atdzīvojies – darījumu skaits būtiski palielinās, pircēju pārliecība stiprinās un cenas pakāpeniski sāk pieaugt. Šo tendenci apstiprina arī Mājokļu tirgus pārliecības indekss, kas atspoguļo būtiskas izmaiņas pircēju un pārdevēju uzvedībā.

“Mājokļu tirgus pārliecības indeksa” dati par jūliju:

Parlamentārieši šodien skatīšanai Saeimas komisijās nodeva nākamā gada valsts budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi.

2026. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē iekļauti teju 50 likumprojekti, tostarp izmaiņas atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformas.

Balsojumi par likumprojektiem liecināja, ka valdošā koalīcija šodien spēja nodrošināt 51 balss vairākumu parlamentā, "Jaunās vienotības" (JV), "Progresīvo" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijām piebalsojot valdošo koalīciju atbalstošajiem neatkarīgajiem deputātiem Skaidrītei Ābramai, Oļegam Burovam un Igoram Rajevam. Par likumprojektu nodošanu komisijām balsoja arī tikko Saeimas deputāta mandātu ieguvušais, no ZZS saraksta ievēlētais Jānis Dinevičs.

Savukārt balsojumā tieši par nākamā gada budžeta likumprojektu 51 valdošās koalīcijas deputātam piebalsoja arī neatkarīgais deputāts, savulaik no JV saraksta ievēlētais Andrejs Ceļapīters, nodrošinot 52.balsi.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos sešos mēnešos iekasēti 7,409 miljardi eiro, kas ir par 19,3 miljoniem eiro jeb 0,3% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajos sešos mēnešos bija par 385 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajā pusgadā veidoja 6,998 miljardus eiro, kas ir par 6,4 miljoniem eiro jeb 0,1% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 5,866 miljardus eiro, kas ir par 14,8 miljoniem eiro jeb 0,3% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,131 miljarda eiro apmērā, kas ir par 8,4 miljoniem eiro jeb 0,8% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada pirmajos sešos mēnešos bija 411 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12,9 miljoniem eiro jeb 3% mazāk, nekā plānots.

2025.gada 2. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 889,3 tūkstoši jeb 64,9% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem - par 1,7 procentpunktiem vairāk nekā 1. ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Palielinājies arī jauniešu nodarbinātības līmenis, sasniedzot 31,9%. 2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 6,7% - par 0,7 procentpunktiem mazāk nekā 1. ceturksnī, savukārt ilgstošo bezdarbnieku skaits samazinājies par 2 tūkstošiem.

Salīdzinot ar 2025.gada 1. ceturksni, nodarbinātības līmenis palielinājās par 1,7 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits - par 21,3 tūkstošiem. Gada laikā nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,6 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits - par 6,9 tūkstošiem.

2. ceturksnī vīriešu nodarbinātības līmenis bija par 4,7 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (attiecīgi - 67,4% un 62,7%).

2025.gada 2. ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešiem 15-24 gadu vecumā bija 31,9%, kas ir par 2,9 procentpunktiem augstāks rādītājs nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti bija 59,5 tūkstoši jauniešu (2024.gada 2. ceturksnī - 54,6 tūkstoši).