Pirmais kuģis ar sašķidrināto gāzi Skultes ostā varētu tikt uzņemts 2024. gada rudenī, kad būs izveidota attiecīgā infrastruktūra, kuras izmaksas tiek lēstas 120 miljonu eiro apmērā, taču nekas no tā nekļūs par realitāti, ja Latvenergo īstenos paziņojumus par plāniem noslēgt 10 gadu līgumu ar Klaipēdas termināli par regazifikācijas pakalpojumu izmantošanu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Skulte LNG Terminal un tās lielākā akcionāra Nacionālās gāzes termināļa biedrības valdes loceklis Uldis Salmiņš.

Viņš atzīst, ka, lai varētu īstenot iecerēto termināļa projektu, ir nepieciešamas vienošanās ar būtiskākajiem gāzes patērētājiem un tirgotājiem gan Latvijā, gan ārzemēs.

Kāda ir pašreizējā situācija?

Ir gandarījums, ka pēc daudziem gadiem valdība ir sadzirdējusi sašķidrinātās gāzes termināļa iniciatīvas grupas piedāvājumu un to lēmusi atbalstīt, piešķirot tam nacionālo interešu objekta statusu, kas savā ziņā ir priekšnoteikums, lai šo projektu varētu sekmīgi īstenot. Praksē tas nozīmē atvieglotu kārtību administratīva rakstura šķēršļu pārvarēšanai, jo īpaši, lai varētu uzbūvēt gāzes cauruļvada savienojumu ar Inčukalna pazemes gāzes krātuvi. Infrastruktūras objektiem, tostarp elektrolīnijām, dzelzceļiem, lai tos spētu izbūvēt, valsts arī nosaka nacionālo interešu objekta statusu, pretējā gadījumā nav iespējams vienoties ar pilnīgi visiem skarto zemju īpašniekiem.

Vienīgais apgrūtinājums pazemes gāzes vada situācijā ir tas, ka noteiktas drošības zonas attālumā nav pieļaujama būvniecība, savādāk zeme ir izmantojama, piemēram, lauksaimniecībai. Pa to var arī pārvietoties lauksaimniecības tehnika. Nekas tāds nebūtu iespējams vietā, kur izbūvēts dzelzceļš vai autoceļš. Uzņēmuma biznesa modelis paredz, ka terminālis pats (AS Skulte LNG Terminal) sašķidrināto gāzi nepirks un nepārdos, bet tikai un vienīgi piedāvās gāzes tirgotājiem, kā arī tās lielajiem patērētājiem infrastruktūras pakalpojumus.

Potenciālo klientu lokā kā lielākais gāzes patērētājs (lai darbinātu termoelektrocentrāles) ir AS Latvenergo ar apmēram 6 TWh gadā, taču, ja notiks Latvijas elektrisko tīklu desinhronizācija ar Krievijas un Baltkrievijas tīkliem, tad šis apjoms pat varētu diezgan būtiski palielināties. Tomēr tikai dažas dienas pēc attiecīgā valdības lēmuma valsts kontrolētā kapitālsabiedrība Latvenergo ir paziņojusi par plāniem noslēgt 10 gadu līgumu ar Klaipēdas termināli par regazifikācijas pakalpojumu izmantošanu. Bet šāds solis kritiski negatīvi ietekmē iespēju panākt Latvijas enerģētisko neatkarību un apdraud Skultes termināļa projekta īstenošanu. Pārceļot lielāko daļu Latvijas dabasgāzes tirgus apgādi caur Klaipēdas termināli, saglabājas jau šogad zināmie dabasgāzes apgādes drošības riski Lietuvas iekšējās pārvades infrastruktūras un starpsavienojuma ar Latviju jaudu ierobežotas pieejamības apstākļos.

Visu rakstu lasiet 6.septembra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!