Jaunākais izdevums

Satiksmes ministra Aināra Šlesera ienākumi 2006. gadā sasnieguši 48 926 LVL, liecina Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtā Aināra Šlesera amatpersonas deklarācija par 2006.gadu.

A. Šlesera ienākumi sasummējas no viņas darba Valsts kancelejā 2006. gadā - 13 955 LVL, LR Saeimas alga - 8 697 LVL, LR Saeimas izmaksātā kompensācija - 720 LVL, apdrošināšanas atlīdzība - 17 114 LVL un procentu ieņēmumi no depozīta AS SEB Unibanka - 5900 LVL un 2540 LVL.

A. Šlesera amatpersonas deklarācijā norādījis, ka parādu viņam neesot un aizdevis arī nav nevienam, bet skaidra nauda viņam ir divās valūtās 40 000 LVL un 80 000 USD.

Hansabankā A. Šlesers ir uzkrājis 2 158 819 LVL un 480 959 EUR, AS SEB Unibankā - 5 502 LVL, 52 872 EUR un 174 748 USD, bet Norvik bankā - 569 279 EUR. Sasummējot kopā A. Šlesers uzkrājis 3 031 438 LVL (rēķinot pēc Latvijas bankas noteiktajiem valūtas kursiem).

A. Šlesers iegādājies automašīnas Mersedes Benz S600 par to samaksājot 197 173 EUR, Mersedes Benz GL500 samaksājot 37 364 EUR un sievai uzdāvinājis 132 579 EUR vērtu Mersedes Benz S550.

A. Šlesera īpašumā ir 200 SIA Ulmaņgatves centrs kapitāldaļas ar vērtību 2 000 LVL, 200 Raņķacentrs kapitāldaļas ar nominālvērtību 2 000 LVL un 50 SIA Jras parks kapitāldaļas ar nominālvērtību 1 000 LVL.

Ziedojumos A. Šlesers ir iztērējis 24 140 LVL. Latvijas Pirmajai partijai viņš ir ziedojis 10 000 LVL, Kristīgajām palīdzības fondam 7 140 LVL un Pirmajam Baltijas kanālam 7 000 LVL.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksts Diena šodien, 23.maijā, publicējis stāstu par to, ko Aināra Šlesera reklāmās nestāsta.

Ainārs Šlesers (Foto: AFP/SCANPIX)«Es jums nelikšu taupīt, bet ļaušu nopelnīt. Rīgai vajag saimnieku, kas saimnieko, nevis izsaimnieko. No LPP/LC Rīgas mēra kandidāta Aināra Šlesera reklāmām pretī raujas nepārprotams vēstījums - viņš ir labs saimnieks, kura rokās uzņēmumi zeļ un plaukst. Enerģijas vai lielu plānu trūkumu Šleseram pārmest tiešām nevar. Taču, izpētot viņa četru gadu darba mantojumu satiksmes nozarē, parādās ainava, kurā liela plānu daļa palikusi tikai solījumos. Turklāt Šlesera laikā Satiksmes ministrijas (SM) uzņēmumiem no valsts ievajadzējās 20.32 miljonu latu subsīdiju. To sauca par samaksu par pakalpojumiem, kas sniegti zem pašizmaksas vai vajadzīgi valstij. Pirms tam veiksmīgi strādājošajiem uzņēmumiem papildu piešprici no valsts nevajadzēja. Šlesera izveidotais astoņkājis, «sabīdot» SM uzņēmumu vadībā savējos, bieži bez kompetences un pat augstākās izglītības, bija nepieredzēta apjoma un nekaunības. Līdzīgi rīkojās arī citi, bet ar tādu vērienu - neviens,» vēsta laikraksts Diena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekas nevar būt labāks par salikumu - jauns un bagāts, norāda Forbes.

Db.lv piedāvā aplūkot Forbes izveidoto sarakstu ar desmit pasaules jaunākajiem miljardieriem.

Pirmajā desmitniekā ir tikai trīs jaunieši, kuri savu bagātību nopelnījuši pašu spēkiem, pārējie septiņi savu bagātību ir mantojuši.

Otro un trešo vietu ar 2,5 miljardus lielu bagātību dala kompānijas LDK Solar dibinātājs Ksiafengs Pengs (Xiaofeng Peng) un kompānijas Ranbaxy Laboratories mantinieks Šivinders Sings (Shivinder Singh).

Astotajā vietā ierindots visjaunākais miljardieris pasaulē, kas savu bagātību nopelnījis pašu spēkiem. Tas ir sociālā tīkla Facebook radītājs un pašreizējais kompānijas vadītājs Marks Cukerbergs (Mark Zuckerberg). Viņš savos 23 gados jau ir nopelnījis 1,5 miljardus USD. Bet jāatzīmē, ka nākamā gada sarakstā, visticamāk, viņa vieta būs krietni augstāk (šogad viņš atrodas pasaules bagātāko iedzīvotāju saraksta 785 vietā).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Žurnāls Forbes, apkopojot savus iepriekšējos bagātnieku sarakstus, ir izveidojis sarakstu ar 10 pasaulē bagātākajiem kompāniju vadītājiem.

1. Varens Bafets (Warren Buffett)

Bagātība: 52 miljardi USD

Kompānijas Berkshire Hathaway vadītājs un izpilddirektors.

2. Lakšmi Mitals (Lakshmi Mittal)

Bagātība: 32 miljardi USD

Kompānijas ArcelorMittal vadītājs un izpilddirektors.

3. Šeldons Adelsons (Sheldon Adelson)

Bagātība: 28 miljardi USD

Kompānijas Las Vegas Sands vadītājs un izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Žurnāls Forbes apkopojis bagātāko fiktīvo tēlu TOP 15. Šā gada sarakstā ir iekļuvuši gan multfilmu zvaigznes, gan citplanētieši, gan filmu varoņi.

Topa svarīgākā lieta ir, lai šis varonis būtu izdomāts, un arī izdomāta tā bagātība. Forbes aprēķinājis, ka visu šo bagātnieku kopējā vērtība ir 137 miljardi USD, un, ja šo naudu izdalītu visiem pasaules cilvēkiem, tad katram sanāktu 20 USD.

2. Otrajā vietā ierindots Latvijai nepazīstamais varonis Ming The Merciless, kas ir planētas Mongo diktators. Viņa bagātība ir 20,9 miljardi USD.

3. Trešais šajā sarakstā ir izdomātais mazais bagātnieks Richie Rich, kuram naudas ir tik daudz, ka viņš var atļauties pilnīgi visu. Tad, lūk, Forbes ir aprēķinājis, ka viņa bagātība ir 16,1 miljards USD.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Miljonāri palikuši mazāk turīgi, bet miljardieri – bagātāki

Jānis Šķupelis, Didzis Meļķis, 18.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzi pasaules miljonāri pēdējā gada laikā palikuši nabagāki, bet labs gads bijis miljardieriem, kuru līdzekļu pārvaldīšanas komandas spēja pelnīt finanšu tirgos arī ekonomisko neskaidrību laikā, liecina izpētes kompānijas Wealth-X pētījums, ziņo Reuters.

Tādu cilvēku skaits pasaulē, kuru bagātība pārsniedz 30 miljonu ASV dolāru atzīmi sasniedzis 187,38 tūkstošu atzīmi. Savukārt kopējā šo cilvēku bagātība sarukusi par 1,8% līdz 25,8 triljoniem ASV dolāru (vairāk nekā saskaitot kopā ASV un Ķīnas gada IKP).

«Vissmagāk» klājies tiem, kuru bagātība ir 200 līdz 499 miljonu robežās. Šādu miljonāru skaits pasaulē gada skatījuma (12 mēneši līdz šā gada 31. jūlijam) samazinājās par 9,9% un to kopējā bagātība salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms tam pieauga par 11,4%.

Savukārt ļoti bagāto pasaules iedzīvotāju skaits audzis par 9,4% līdz 2,16 tūkstošiem. Savukārt to kopējā bagātība augusi par 14% līdz 6,2 triljoniem ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kopbudžeta ieņēmumi iekasēti tuvu plānotajam apjomam

Žanete Hāka, 28.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos uzkrātais pārpalikums 176 miljonu eiro apmērā ir par 138,6 miljoniem eiro jeb 44,1% mazāks nekā pērnā gada deviņos mēnešos, informē Finanšu ministrija.

Pārpalikums vērojams gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos. Kopbudžeta izpildē šā gada deviņos mēnešos ir vērojama tendence budžeta tēriņiem kāpt straujāk (+6,2%) nekā ieņēmumiem (+3,8%) salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu.

Zemāks ekonomikas izaugsmes temps šogad, nekā tas tika plānots, skaidro lēnāku nodokļu ieņēmumu pieauguma tempu. Savukārt izdevumu pieaugums galvenokārt saistāms ar izdevumiem Prezidentūras nodrošināšanai, lielākiem izdevumiem veselības un satiksmes jomā, kā arī grozījumiem likumdošanā, atceļot vairāku sociālās apdrošināšanas pabalstu griestus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils mērs Aivars Lembergs izplatījis atklātu vēstuli, kurā ironizē par Aināra Šlesera ambīcijām padarīt Rīgas ostu par nopietnu konkurentu Ventspils ostai.

«Iepazīstoties ar Rīgas domes vicemēra, Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētāja Aināra

Šlesera komentāriem par «nopietno konkurentu» Ventspils ostai, jāatzīst, ka Šlesera

kungs nesirgst ar zemu pašnovērtējumu. Ventspilī par rezultātiem parasti spriež pēc

izdarītajiem darbiem – ne pašreklāmas izpausmēm un to biežuma,» raksta Ventspils mērs Aivars Lembergs atklātā vēstulē.

Lembergam», tad Šlesera kungam Rīgas ostā būtu jāsasniedz konkrēti rezultāti, norāda Aivars Lembergs.

Lembergs atgādina, ka Ventspilī pēdējos 4 gados uzbūvēti un ekspluatācijā nodoti 5 jauni termināli ar 300

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu policijas pārvaldē (FPP) sākts kriminālprocess saistībā ar Rīgas vicemēra Aināra Šlesera (LPP/LC) rokas pulksteņa pirkuma nenorādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, ziņo BNS.

Par to FPP atbildes vēstulē informējusi žurnālistu Lato Lapsu, kurš iepriekš lūdza viest skaidrību ap vicemēra pulksteni, aģentūrai apliecinājis L. Lapsa.

Finanšu policijas pārvalde iepriekš informēja par materiālu izvērtēšanas procesa pabeigšanu saistībā ar šo lietu, taču neatklāja, vai ir pieņemts lēmums par kriminālprocesa sākšanu vai atteikšanos sākt kriminālprocesu par nepatiesu ziņu sniegšanu amatpersonas deklarācijā.

Pērnā gada nogalē FPP saņēma informāciju no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ar lūgumu FPP savas kompetences ietvaros izvērtēt informāciju par iespējamo A. Šlesera prettiesisko rīcību.

KNAB gan savas kompetences ietvaros pārbaudē nav konstatējis pārkāpumus saistībā ar A. Šlesera rokas pulksteņa pirkuma nenorādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, tomēr šīs lietas materiāli tika nosūtīti izvērtēšanai Valsts ieņēmumu dienestam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiek uzskatīts, ka liela bagātība nodrošina arī lielu popularitāti, taču tā nav. Žurnāls Forbes ir apkopojis bagātnieku sarakstu, kuriem līdz šim izdevies izbēgt no pārlieku lielās mediju uzmanības. Šajā sarakstā nav pasaulē plaši pazīstami cilvēki, bet gan vienkārši ļaudis, kas neizceļas no pārējās sabiedrības, protams, neskatoties uz maka biezumu.

Bagātība: 9,6 miljardi USD

S. Klatena ir agrākā BMW bosa Herberta Kvandta (Herbert Quandt) meita. S. Klatenas tēvam piederēja 50% kapitāldaļas no farmaceitiskās kompānijas Altena, kura tika pārdota Šveices kompānijai par 6 miljardiem USD. Pusi no naudas saņēma S. Klatena.

Takemitsu Takizaki, Japāna

Bagātība: 2,8 miljardi USD

T. Takizaki ir kompānijas Keyence dibinātājs. Keyence ir Japānas kompānija, kas ražo lāzeru sensorus, pārtikas preču kodu lasītājus un citas preces, kas palīdz ražotājiem automatizēt ražošanas procesus. Keyence ir zināma ar to, ka saviem darbiniekiem maksā ļoti augstas algas - vidēji 116 000 USD gadā. Pats T. Takizaki aizraujas ar fosiliju kolekcionēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Miljardieru skaits pasaulē turpinājis augt un šogad sasniedzis jaunu rekordu.

Proti, tādu cilvēku skaits, kuru bagātība pārsniedz miljardu ASV dolārus, globālā mērogā gada laikā palielinājies par 346 līdz 2816 indivīdiem (dati rēķināti uz 31. janvāri), liecina "Hurun Global Rich List 2020" informācija.

Kopējā miljardieru bagātība sasniegusi 11,2 triljonus ASV dolārus, kas ir par 16% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada.

Pasaulē ir tikai divas tautsaimniecības - ASV un Ķīna, kuras ir lielākas par kopējo šādu miljardieru bagātību. Lielā mērā par šādu pieaugumu paldies jāsaka spīdošajām tendencēm akciju tirgū. Pēdējo dienu laikā gan akciju tirgus pamatīgi papurinājusi neskaidrība, ko radījusi koronavīrusa izplatīšanās. Tiesa gan, jāņem vērā, ka nedaudz ilgākā termiņā akcijas tāpat to īpašniekiem daudzviet nodrošinājušas ļoti dāsnu peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pasaules iedzīvotāju kopējā bagātība – 152 triljoni dolāru

Gunta Kursiša, 10.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājsaimniecību privātā bagātība pasaulē pērn ir palielinājusies par 14%, sasniedzot 152 triljonus ASV dolāru. Tostarp Austrumeiropā mājsaimniecību kopējā bagātība gada laikā augusi par 17,2% līdz 2,7 triljoniem ASV dolāru.

Pētījumā par Austrumeiropas reģionu iekļautas tādas valstis kā Krievija, Polija, Čehija, Ungārija un Slovākija. Spēcīga privāto bagātību izaugsme pērn bija vērojama Krievijā, kur mājsaimniecību turīgums palielinājās par 21,9%. Eiropas centrālajai daļai tuvākās valstis šādu lēcienu nepiedzīvoja – Polijā privāto bagātību kāpums bija 9,8% apjomā, Čehijā – 4,4% apmērā un Ungārijā – 3,6% apjomā liecina Boston Consulting Group pētījums.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, Ziemeļamerikā privātā bagātība augusi par 15,6%, sasniedzot 50,3 triljonus ASV dolāru, Rietumeiropā, tostarp Lielbritānijā, Vācijā un Francijā, bija vērojams bagātības pieaugums par 5,2% līdz 37,9 triljoniem ASV dolāru. Latīņamerikā gada laikā kopējais privātās bagātības apjoms palielinājās par 11,1%, sasniedzot 3,9 triljonus, bet Tuvajos Austrumos bija vērojams kāpums 11,6% apmērā līdz 5,2 triljoniem ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Vācieši izrādās nabadzīgāki par itāļiem un frančiem

Gunta Kursiša, 10.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti tam, ka Vācija ir Eiropas lielākā ekonomika un piešķir līdzekļus krīzē nonākušajām Dienvideiropas valstīm, Vācijas iedzīvotāji ir nabadzīgāki par itāļiem un frančiem, citējot Credit Suisse banku, vēsta The Local.

Vidēji Vācijas mājsaimniecība ir mazāk pārtikusi nekā vidējā Francijas vai Itālijas mājsaimniecība. Neņemot vērā krīzi, vidējā viena pieauguša itāļa pārticība laikā no 2012. gada vidus līdz 2013. gada vidum ir pieaugusi par 5,6%, un tagad sasniedz 178 tūkstošus eiro, liecina Global Wealth 2013. gada ziņojuma dati. Tikmēr vidēji eirozonā vienas personas bagātība 2013. gada vidū veidoja 154 tūkstošus eiro. Šveicē iedzīvotāji ir vispārtikušākie – vidēji vienas personas bagātība veido vairāk nekā 370 tūkst. eiro.

Mājsaimniecību pārticības līmenis Austrijā, Vācijā, Īrijā un Nīderlandē ir līdzīgs kopējam eirozonas līmenim, bet Itālijā un Beļģijā tas ir par 20% lielāks. Savukārt Francijā un Luksemburgā – par 50% lielāks, aplēsusi Credit Suisse.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pasaules 500 bagātākie cilvēki dienas laikā zaudējuši 238,5 miljardus dolāru

LETA--AFP, 10.03.2020

ASV interneta tirdzniecības kompānijas "Amazon" dibinātāja un vadītāja, pasaules bagātākā cilvēka Džefa Bezosa bagātība pirmdien samazinājusies par 5,6 miljardiem dolāru.

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piecsimt pasaules turīgāko cilvēku bagātība pirmdien, kas jau nodēvēta par akciju biržu "Melno pirmdienu", sarukusi par 238,5 miljardiem ASV dolāru (208,2 miljardiem eiro), liecina ziņu aģentūras "Bloomberg" veidotā miljardieru indeksa dati.

Indieša Mukeša Ambani bagātība samazinājusies par 5,8 miljardiem dolāru līdz aptuveni 41,8 miljardiem dolāru, viņam zaudējot Āzijas turīgākā cilvēka statusu.

Zaudējumu ziņā viņu apsteidzis interneta tirdzniecības kompānijas "Alibaba" dibinātājs Džeks Ma no Ķīnas, kura bagātība sarukusi par 1,1 miljardu dolāru līdz 44,5 miljardiem dolāru.

Tikmēr ASV interneta tirdzniecības kompānijas "Amazon" dibinātāja un vadītāja, pasaules bagātākā cilvēka Džefa Bezosa bagātība pirmdien samazinājusies par 5,6 miljardiem dolāru, bet amerikāņu investors Vorens Bafets zaudējis 5,3 miljardus dolāru.

Eiropā vislielākos zaudējumus cietis Francijas luksusa preču ražotāja LVMH vadītājs Bernārs Arno, kura bagātība sarukusi par 4,4 miljardiem dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Bagātākais uzņēmējs Igaunijā - lielveikalu īpašnieks

Lelde Petrāne, Gunta Kursiša, 05.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā bagātākais uzņēmējs ir Hilars Teders, kura galvenā uzņēmējdarbība ir attīstīt un pārvaldīt iepirkšanās centrus Krievijā un Ukrainā, atsaucoties uz izdevumu Äripäev, ziņo bbn.ee. Viņš ir krietni bagātāks nekā Ventspils mērs Aivars Lembergs, kura bagātība pavasarī tika lēsta 179 miljonu latu (250 miljoni eiro) apmērā.

H. Tederam pieder daļa no viena no Krievijas lielākajiem iepirkšanās centriem O'Key, un viņa bagātība esot 383,5 miljoni eiro. Viņš ir pirmais lielveikalu īpašnieks, kurš Äripäev bagātāko sarakstā ieņēmis pirmo vietu. Lielveikalu tīklu O’Key veido 61 veikals Krievijā, no kuriem 32 atrodas Sanktpēterburgā.

Otrais šajā sarakstā ir kuģu remonta un kuģu būvniecības kompānijas BLRT Grupp lielākais akcionārs Fjodors Bermans. Šī kunga bagātība veido 189 miljonus eiro, un viņam piederošais kuģu būves industrijas koncerns BLRT Grupp ietver 65 uzņēmumus, kas darbojas Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Somijas, Norvēģijas un Krievijas tirgos, liecina informācija uzņēmuma oficiālajā mājas lapā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FM: Desmit mēnešos samazinājušies faktiski visu lielāko nodokļu ieņēmumi

Db.lv, 27.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos bijis 409,9 miljonu eiro deficīts, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā bija pārpalikums 444 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumos janvārī-oktobrī saņemti 9 324,7 miljoni eiro, bet izdevumi bija 9 734,6 miljoni eiro. Bilances pasliktināšanos ietekmēja par 117,8 miljoniem eiro jeb 1,2% zemāki ieņēmumi, kā arī izdevumu palielināšanās kopbudžetā par 736,1 miljonu eiro jeb 8,2%, salīdzinot ar 2019.gada janvāri-oktobri.

Atšķirīga situācija vērojama valsts un pašvaldību budžetu līmenī. Ja valsts budžetā šā gada desmit mēnešos bijis 498,4 miljonu eiro deficīts, bilancei pasliktinoties par 835 miljoniem eiro salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, tad pašvaldību budžetā bija 88,5 miljonu eiro pārpalikums, bilancei pasliktinoties par 18,9 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada Latvijas 100 bagātāko cilvēkus saraksta pirmās vietas dala AS ABLV Bank īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, kuru bagātība tiek lēsta attiecīgi 108 un 105 miljonu latu apmērā. Tikmēr pagājušā gada līderi - Lembergu ģimene - nav atrodama pat saraksta pirmajā desmitniekā.

Kā liecina Baltic Screen veidotais pētījums, Latvijas bagātāko iedzīvotāju saraksta trešo vietu ar 79 miljoniem latu ieņem Sergejs Zaharjins, kurš ir AS Liepājas Metalurgs akcionārs.

Ceturtajā vietā atrodas AS Rietumu banka akcionārs Leonīds Esterkins (68 milj. Ls), piektajā – kompānijas Mikrotīkls līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš (51 milj. Ls), sesto, septīto un astoto vietu dala Vadims Telica, Josifs Apts, kuri ir AS Repharm akcionāri, kā arī Kirovs Lipmans, kuru bagātība tiek lēsta aptuveni 43 miljonu latu apmērā. Devītajā vietā ierindojies Justs Karlsons (42 milj. Ls), kurš ir ASV advokāts un Bergu dzimtas īpašumu mantinieks. Pirmo desmitnieku noslēdz Valērijs Maligins (39 milj. Ls), AS Olainfarm akcionārs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sarucis kopbudžeta pārpalikums

Žanete Hāka, 29.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada pieci mēneši noslēgušies ar pārpalikumu kopbudžetā 188,6 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija.

Salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri-maiju pārpalikums samazinājies par 69 miljoniem eiro, kas skaidrojams ar zemākiem ieņēmumiem no ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP), kā arī izdevumu kāpumu. Kopbudžeta izdevumi šā gada piecos mēnešos bija 3 632 miljoni eiro un salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu pieauga par 76,9 miljoniem eiro jeb 2,2%.

Lielākais izdevumu kāpums vērojams subsīdijām un dotācijām, kā arī sociālajiem pabalstiem. Kopbudžeta ieņēmumi bijuši 3 820,6 miljonu eiro apmērā, kas ir pērnā gada līmenī. Ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības bija par 178,1 miljoniem eiro jeb 29,2% zemāki nekā pērn, taču lielāki kopbudžeta nodokļu un nenodokļu ieņēmumi šā gada piecos mēnešos šo kritumu kompensēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Martā jūtama Covid-19 ietekme uz nodokļu ieņēmumiem

Finanšu ministrija, 29.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 71,3 miljonu eiro pārpalikums. Kopbudžeta izdevumi, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, auguši par 7,8%, kamēr ieņēmumi palielinājās par 2,5%, līdz ar ko kopbudžetā pārpalikums bija par 129,3 miljoniem eiro mazāks nekā 2019. gada pirmajā ceturksnī.

Jāatzīmē, ka kopbudžeta ieņēmumi kopumā saņemti tuvu plānotajam, tomēr atsevišķi martā nodokļu ieņēmumi bija par 4,2% zemāki nekā 2019. gada martā, un tas norāda uz negatīvu tendenci turpmākajiem mēnešiem. Kopbudžeta ieņēmumu mēreno pieaugumu pirmajā ceturksnī noteica ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumu samazināšanās par 13,4%, kas lielākā apmērā nekā plānots tika saņemti 2019. gada nogalē, tādējādi ietekmējot ĀFP ieņēmumus šogad. Kopbudžeta izdevumi tikmēr palielinājušies straujāk. To ietekmēja izdevumu palielināšanās valsts speciālajā budžetā, augstāki izdevumi veselības nozarei, kā arī izdevumu pieaugums Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Gandrīz 12 miljoni par pikseļainu multeņģīmi

Jānis Šķupelis, 11.06.2021

Nupat par 11,75 miljoniem ASV dolāriem tika nopārdots digitālais darbs Covid Alien. Tas astoņu bitu stilā un 24x24 pikseļu formātā attēlo zilganu personāžu ar masku un cepuri. Tā ir daļa no veseliem 10 tūkstošiem šādiem radītiem virtuāliem personāžiem, kas kā viss kopums tiek saukts par CryptoPunks sēriju.

Foto: SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas apstākļos arvien augstāk un augstāk kāpusi dažnedažādu aktīvu vērtību. Turklāt ne vienmēr par ļoti augstu cenu tiek pārdoti vairāk vai mazāk nosacīti klasiski šādi aktīvi. Cilvēki lielas un pat galvu reibinošas summas pēdējā laikā gatavi izdot, piemēram, par digitālo mākslu un kolekcionējamiem šādiem digitāliem aktīviem.

Tam spilgts apliecinājums bijis nupat notikušā Sotheby"s izsole, kur par 11,75 miljoniem ASV dolāriem tika pārdots šāds digitālais darbs Covid Alien. Faktiski Covid Alien astoņu bitu stilā un 24x24 pikseļu formātā attēlo zilganu personāžu ar masku un cepuri. Tā ir daļa no veseliem 10 tūkstošiem šādiem radītiem virtuāliem personāžiem, kas kā viss kopums tiek saukts par CryptoPunks sēriju. Katrā ziņā kaut kā monetizēšana, ja pēc tā ir pieprasījums, problēmas parasti nesagādā. Īstens trakums tādējādi aptvēris tādu lietu kā "digitālos unikālos žetonus" (Non-Fungible Tokens jeb NFT). Tos izmantojot, tika nopārdots arī minētais Covid Alien darbs.

Pamatā šie NFT "žetoni" paredz to, ka to pircējam pienākas tiesības uz kādu attiecīgo virtuālo veikumu. Citiem vārdiem sakot - tie ir dati, kas reprezentē kādu unikālu digitālo vienību (piemēram, video vai attēlu) un kuri tiek tirgoti līdzīgi tam, kā pēdējos gados arvien lielāku uzmanību sev piesaistošās virtuālās valūtas. Vēl to varētu uzskatīt par tādu kā sertifikātu, kas apliecina īpašumtiesības uz kādu konkrētu digitālu failu, kas tiek iecementētas blokķēdes tehnoloģijā. Šādas digitālās mākslas (un ne tikai) gadījumā tiek cerēts, ka šis unikālais NFT kods kalpos kā oriģināla apliecinājums, kur viss pārējais tad būs vien reprodukcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kopbudžeta pārpalikums šogad par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn

Žanete Hāka, 24.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos izveidojās 521,6 miljonu eiro liels pārpalikums, taču tā apmērs bija par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Finanšu ministrijas informācija.

Lai gan pērn izdevumi sāka pārsniegt ieņēmumu apjomu, tikai sākot ar septembri, šogad uzkrātā pārpalikuma apmērs kopbudžetā dilst jau kopš jūlija, ko ietekmēja būtiski zemāki nekā pērn jūlijā-septembrī ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi. Trešajā ceturksnī tika veiktas ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu atmaksas jūnijā saņemto Eiropas Komisijas ievērojamo avansu apjoma pārrēķina rezultātā. Kopumā deviņos mēnešos ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumos joprojām ir vērojams pieaugums un ir saņemts par 51,1 miljonu eiro jeb 5,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Mazāka pārpalikuma veidošanos salīdzinājumā ar pagājušo gadu ietekmēja arī mērenais nodokļu ieņēmumu palielinājums kopbudžetā – par 3,2%, kamēr pērn deviņos mēnešos nodokļu ieņēmumi pieauga par 8,7%. Izmaiņas, galvenokārt, saistītas ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu samazināšanos par 269,6 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pagājušo gadu pamatā šī nodokļa reformas rezultātā. Būtiski sarūkot UIN ieņēmumiem, valsts pamatbudžetā samazinājās gan nodokļu ieņēmumi (par 90,9 miljoniem eiro jeb 2,7%), gan kopējie ieņēmumi (par 46,7 miljoniem eiro jeb 1%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Pirmās partijas/ Latvijas ceļa (LPP/LC) biedrs, satiksmes ministra A. Šlesera biroja vadītājs K. Peters ir apstiprināts par jauno starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētāju. Bet par padomes priekšsēdētāju ir kļuvis A. Šlesera boksa ringa sparinga partneris un Latvijas investīciju un attīstības aģentūras direktors A. Ozols.

Ņemot vērā to, ka gan Petera, gan Ozola pieredze aviācijas biznesā vismaz atbilstoši līdz šim izskanējušai informācijai līdzinās nullei, abi minētie kungi ir uzskatāmi par politiskiem ielikteņiem šajos amatos. Tas faktiski nozīmē arī to, ka LPP/LC un Šlesers pārņēmuši lidostu Rīga savā kontrolē.

Lai arī līdzšinējais lidostas Rīga vadītājs Dz. Pomers darbu, kā tiek apgalvots, pameta pēc paša vēlēšanās, tomēr noslēpumainā aura ap šo notikumu liek uzdot jautājumu - cik ļoti Pomera lēmums tika citu personu ietekmēts? Tāpat arī var tikai uzdot jautājumu: kāpēc no lidostas vadības aizgāja profesionāls un atzīts Baltijā veiksmīgākās lidostas vadītājs un par tās vadību steigā tika iecelti LPP ielikteņi, nevis izsludināts atklāts konkurss uz vakantajiem amatiem? Šis gadījums ir tiešs apliecinājums tam, ka Šlesers bez ceremonijām ir gatavs nomainīt savā pakļautībā par neērtiem kļuvušus uzņēmumu vadītājus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Konsolidētā kopbudžeta pārpalikums samazinājies

Žanete Hāka, 28.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016.gada vienpadsmit mēnešos konsolidētajā kopbudžetā ir izveidojies pārpalikums 140,3 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija.

Novembra mēneša laikā pārpalikuma apjoms ir samazinājies par 95,8 miljoniem eiro, ko sekmēja ieņēmumu apjoma samazināšanās un izdevumu apjoma palielināšanās salīdzinājumā ar šī gada oktobra mēnesi. Konsolidētajā kopbudžetā pārpalikums izveidojies jau kopš gada sākuma, tomēr saskaņā ar plānu prognozējams, ka decembrī izdevumi pieaugs vēl straujāk kā valsts budžetā, tā arī pašvaldību budžetos, tādējādi divpadsmit mēnešos veidojot kopbudžetā finansiālo deficītu.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada vienpadsmit mēnešos bija 8 226,4 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga par 133,5 miljoniem eiro jeb 1,6%. Pieaugumu nodrošināja nodokļu ieņēmumu kāpums par 351,9 miljoniem eiro jeb 5,5% un ne-nodokļu ieņēmumu kāpums par 80,3 miljoniem eiro jeb 18,2%. Savukārt dēļ lēnākas Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanas būtiski mazāki bijuši ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi, kas veidoja 647,3 miljonus eiro – salīdzinājumā ar iepriekšējā gada vienpadsmit mēnešiem tie samazinājās par 317,1 miljonu eiro jeb 32,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FM: Nodokļu ieņēmumu izpilde tuvu plānotajam apjomam

Dienas Bizness, 27.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada desmit mēnešos konsolidētajā kopbudžetā vērojams pārpalikums 201,7 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri – oktobri ir sarucis par 38,7 miljoniem eiro jeb 16,1%, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta ieņēmumu pieaugums šajā periodā ir mazāks (3,9%) nekā izdevumu pieaugums (4,6%). Lai arī pašreiz konsolidētajā kopbudžetā ir pārpalikums, vēsturiski ir novērota situācija, kad izdevumi gada pēdējos mēnešos pieaug gandrīz divkārt straujāk nekā ieņēmumi, kā rezultātā sagaidāms, ka šogad vispārējās valdības budžeta deficīts sasniegs 1,4% no IKP.

Kopumā kopbudžeta ieņēmumu puse ir par 279,5 miljoniem eiro lielāka nekā pagājušā gada desmit mēnešos un sastāda 7 429,1 miljonus eiro. Neskatoties uz zemāku ekonomikas izaugsmi šogad nekā tika prognozēts, apstiprinot budžetu 2015.gadam, nodokļu ieņēmumu izpilde ir tuvu plānotajam līmenim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Atbalsta Latvijas pieteikumu 1,82 miljardu eiro piesaistei no ES Atveseļošanas fonda

LETA, 20.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Latvijas atkārtoti izstrādāto pieteikumu 1,82 miljardu eiro piesaistei no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka, lai arī plāns līdz iesniegšanai Eiropas Komisijā vēl tiks pilnveidots, tomēr viņš pauda gandarījumu par izstrādāto plāna projektu.

Premjers uzsvēra, ka, pateicoties no ES Atveseļošanas fonda piesaistītajiem līdzekļiem, Latvija varēs īstenot "nevis Eiropas, bet mūsu pašu nodomus, kā audzēt ekonomiku nākotnē". "Šis nav politisks, bet gan visas valsts attīstības projekts," piebilda premjers.

No Atveseļošanās plāna gaida ieguvumus sešās jomās 

Šodien, 20. aprīlī, valdība skatīs informatīvo ziņojumu par Latvijas Atveseļošanas un noturības...

Lai Latvija saņemtu ES Atveseļošanas fondā iezīmētos1,82 miljardus eiro, Latvijai ir jāizstrādā ekonomikas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns un tas jāsaskaņo ar EK, savukārt plānu apstiprina ES Padome.

Vēlamais termiņš oficiālai Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāna iesniegšanai EK ir šā gada 30.aprīlis. Paredzams, ka EK divu mēneša laikā izvērtēs plāna atbilstību regulas prasībām pēc plāna oficiālas iesniegšanas. Ja plāns atbildīs šīm prasībām, tad EK sagatavos padomes ieviešanas lēmumu, kas tiek iesniegts ES Padomei apstiprināšanai.

Iepriekš finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks Ints Dālderis (JV) atzina, ka pārstrādātajā ES Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā Latvija prasīs 1,82 miljardus eiro līdz šim plānoto 1,65 miljardu eiro vietā.

Viņš skaidroja, ka pārskatītajā plānā integrēti Eiropas Komisijas (EK) un sociālo partneru priekšlikumi - paredzēts lielāks atbalsts privātajam sektoram un stiprināti sociālās noturības elementi.

Tāpat pārstrādātajā plānā lielāka vērība pievērsta Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (NEKP) paredzētajiem pasākumiem ar skaidrāku ietekmi uz klimata mērķu sasniegšanu, kā arī papildu uzsvars likts uz Nacionālās industriālās politikas 2021.-2027.gada prioritātēm.

Dālderis uzsvēra, ka pilnīgi visus sociālo partneru priekšlikumus plānā nebija iespējams iekļaut.

Vienlaikus Dālderis norādīja, ka, FM ieskatā, nav atbalstāmi EK mudinājumi celt jebkādus nodokļus.

Dālderis skaidroja, ka pārstrādātajā plānā par 40% - līdz 643,21 miljonam eiro palielināts tiešais atbalsts komersantiem, savukārt publiskais pasūtījums komersantiem samazināts līdz 1,154 miljardiem eiro.

Finanšu ministra padomnieks sacīja, ka pārstrādātā plāna tiešā ietekme uz Nacionālās industriālās politikas 2021.-2027.gada prioritātēm pieaugusi par 24% - līdz 1,164 miljardiem eiro. Netiešā ietekme pieaugusi par 1% - līdz 327,681 miljonam eiro.

Pārstrādātajā plāna projektā klimata sadaļā kopējais prasītais finansējums palielināts par 65,707 miljoniem eiro - līdz 676,207 miljoniem eiro.

Šajā sadaļā par 20,652 miljoniem eiro - līdz 57,282 miljoniem eiro paredzēts palielināt prasīto finansējumu daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, bet par 40 miljoniem eiro - līdz 120,586 miljoniem eiro plānots palielināt finansējumu uzņēmējdarbības energoefektivitātei finanšu instrumenta veidā.

Vienlaikus klimata sadaļā tiks prasīts 80 miljonu eiro finansējums elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācijai atjaunojamo energoresursu integrācijai un izmaksu mazināšanai, kas līdz šim plānā nebija paredzēts.

Pārstrādātajā plānā vairs nav paredzēts 40,293 miljonu eiro finansējums biometāna ražošanas un izmantošanas sistēmai, kā arī 21,978 miljonu eiro finansējums meža ekosistēmu noturības un vērtības celšanai.

Tāpat pārstrādātajā plānā klimata sadaļā par 12,674 miljoniem eiro - līdz 20,293 miljoniem eiro samazināts prasītais finansējums plūdu risku samazināšanas pasākumiem.

Pārstrādātā plāna digitālās transformācijas sadaļā prasītais finansējums palielināts par 35,293 miljoniem eiro - līdz 365,293 miljoniem eiro.

Būtiskākais pieaugums - par 54 miljoniem eiro, sasniedzot 94,788 miljonus eiro, šajā sadaļā paredzēts digitālo prasmju attīstībai. Uzņēmumu digitalizācijai un inovācijām prasītais finansējums palielināts par 11,293 miljoniem eiro - līdz 125,143 miljoniem eiro.

Savukārt valsts pārvaldes digitālajai transformācijai prasītais finansējums pārstrādātajā plānā samazināts par 30 miljoniem eiro - līdz 128,862 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna nevienlīdzības mazināšanas sadaļā prasītais finansējums palielināts par 40 miljoniem eiro - līdz 370 miljoniem eiro.

Šajā sadaļā lielākais pieaugums - par 40 miljoniem eiro, sasniedzot 111,61 miljonu eiro, paredzēts sociālo pakalpojumu attīstībai.

Pašvaldību kapacitātes stiprināšanai nevienlīdzības mazināšanas sadaļā tiks prasīti 2,5 miljoni eiro, kas iepriekš plānā nebija paredzēti, savukārt reģionālajiem industriālajiem parkiem paredzētais finansējums samazināts par 2,5 miljoniem eiro - līdz 80 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna veselības sadaļā prasītais finansējums saglabāts nemainīgs - 181,5 miljoni eiro.

Savukārt ekonomikas transformācijas un produktivitātes sadaļā prasītas finansējums palielināts par 31 miljonu eiro - līdz 196 miljoniem eiro. Šie līdzekļi paredzēti inovāciju un privāto investīciju veicināšanai pētījumos un attīstībā, kur prasītais finansējums pieaudzis līdz 113,5 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna likuma varas stiprināšanai prasītais finansējums palielināts par četriem miljoniem eiro - līdz 37 miljoniem eiro. Papildus prasītais finansējums paredzēts jauniem pasākumiem ēnu ekonomikas mazināšanai.

Jau vēstīts, ka no ES Atveseļošanas fonda Latvijai līdz 2026.gadam grantu veidā būs pieejams finansējums līdz diviem miljardiem eiro.

Februāra sākumā Latvija nosūtīja saskaņošanai EK pieteikumu par ES Atveseļošanas fondā pieejamo finansējuma garantēto daļu 1,65 miljardu eiro apmērā. Pēc Finanšu ministrijā sniegtās informācijas, Latvijai pastāv iespēja pieteikties ES finansējuma mainīgajai daļai, kas patlaban aplēsta aptuveni 300 miljonu eiro apmērā. Papildus tam Latvijai būs pieejami aizdevumi indikatīvi 2,5 miljardu eiro apmērā.

No EK puses par iesniegto plāna projektu izskanēja kritika, un Latvijas politiķi atzina, ka tas būs jāpārstrādā un jāpilnveido. Finanšu ministrijā iepriekš atzina, ka valdībā ar EK izdiskutētais Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāns varētu nonākt aprīļa beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujš nodokļu ieņēmumu pieaugums vērojams aprīlī. Ja pirmajos trijos mēnešos nodokļu ieņēmumi kopbudžetā saņemti tuvu 2020. gada attiecīgā perioda līmenim, tad aprīlī tie iekasēti jau par 174,8 miljoniem eiro jeb 25,4% vairāk nekā pērnā gada aprīlī, vēsta Finanšu ministrija (FM).

Atbilstoši Valsts kases datiem par konsolidētā kopbudžeta izpildi šā gada pirmajos četros mēnešos izdevumi kopbudžetā par 674 miljoniem eiro pārsniedza ieņēmumus, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā deficīts bija būtiski zemāks jeb 11,3 miljoni eiro.

Šā gada sākumā veikta nozīmīga līdzekļu izmaksa no valsts budžeta atbalsta veidā Covid-19 seku mazināšanai, līdz ar ko kopbudžeta izdevumi bija par 800,2 miljoniem eiro jeb 21% augstāki nekā pērn četros mēnešos, veidojot 4 605,1 miljonus eiro.

2021. gadam apstiprinātā atbalsta apjoms līdz 23. maijam jau sasniedza 3,4 miljardus eiro jeb 11,1% no IKP. Faktiski piešķirtā atbalsta apjoms janvārī-aprīlī veido 926 miljonus eiro, tostarp nepilni 800 miljoni eiro kopbudžeta izdevumos.

Komentāri

Pievienot komentāru