Šā gada laikā 2. pensiju līmeņa aktīvi ir pieauguši par aptuveni 121 miljonu latu – līdz 997 miljoniem latu, liecina jaunākais Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Valsts fondēto pensiju apskats.

Šā gada pirmo trīs ceturkšņu laikā valsts fondēto pensiju pārvaldītāju nopelnītie līdzekļi pārsnieguši Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pensiju 2. līmenī veiktās iemaksas – pensiju plānu peļņa deviņos mēnešos ir 68 miljoni latu, savukārt iemaksas shēmā no VSAA ir 53 miljoni latu.

Latvijas 2. līmeņa pensiju plāni kopš 2004. gada beigām ir vidēji nopelnījuši vairāk, salīdzinājumā ar Lietuvas vai Igaunijas pensiju plāniem. Galvenais iemesls tam ir salīdzinoši labāki rezultāti 2008. gadā, kad globālās krīzes ietekmē Latvijas pensiju plānu zaudējumi bija mazāki nekā Lietuvā un Igaunijā. Latvijas pensiju plāniem ir palīdzējis arī salīdzinoši augstāks vietējo procentu likmju līmenis, sevišķi pēckrīzes periodā.

Db.lv jau rakstīja, ka pensiju fondi var būt par vienu no industrializācijai nepieciešamās finansēšanas avotiem, jo tajos ir uzkrāti ievērojami līdzekļi, turklāt šie līdzekļi būs nepieciešami izmantošanai pēc ļoti ilga laika, kas attiecīgi ļauj veikt ilgtermiņa finanšu ieguldījumus, uzskata Labklājības ministrija.

Tādēļ, lai pensiju fondu uzkrātos līdzekļus piesaistītu industrializācijas politikas īstenošanai, būtu nepieciešams nodrošināt šo fondu līdzekļu pietiekamu pieaugumu, palielinot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā no 2% līdz 6% un stimulēt darba devējus un privāto pensiju fondu dalībniekus iemaksu veikšanai privātajos pensiju fondos, kā arī radīt valstiski svarīgus projektus ar uzticamu un caurspīdīgu investīciju struktūru un adekvātu ieguldījumu ienesīgumu un normatīvi noteikt fondu ieguldījumu apjoma Latvijā palielināšanu, veicot izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā.