Jaunākais izdevums

Energoresursu imports no Krievijas joprojām ir būtisks Eiropas enerģijas vajadzību apmierināšanai, paziņojis Vācijas kanclers Olafs Šolcs laikā, kad Ukrainu atbalstošās valstis apsver iespējas noteikt embargo Krievijas fosilajam kurināmajam.

"Pašlaik nevienā citā veidā nav iespējams nodrošināt energoresursu piegādes Eiropai siltuma ražošanai, transportam, elektrībai un rūpniecībai," paziņoja Šolcs.

Viņš norādīja, ka Krievijas energoresursi ir būtiski Eiropas ikdienai, tādēļ pret energoresursiem sankcijas nav vērstas.

"Tas bija apzināts lēmums ļaut Vācijas uzņēmumiem turpināt sadarbību ar Krieviju attiecībā uz enerģijas piegādēm," paskaidroja Vācijas kanclers.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Vācijas un citu valstu noteiktās sankcijas Krieviju skārušas smagi.

Bažas, ka Krievijai piemēroto sankciju dēļ Vācija nespēs pietiekamā daudzumā nodrošināt energoresursus saviem uzņēmumiem un iedzīvotājiem, pamudinājušas vairākus Vācijas politiķus ierosināt valstij paļauties uz atomenerģiju ilgāk nekā plānots.

Bavārijas konservatīvais premjers Markuss Zēders pirmdien intervijā raidorganizācijai ZDF aicināja par vairākiem gadiem pagarināt Vācijas atomelektrostaciju (AES) slēgšanas termiņus.

Ierosinājums ir pretrunīgs, jo gan iepriekšējā, gan pašreizējā Vācijas valdība ir parakstījušas plānus līdz šī gada beigām slēgt visas Vācijas atomelektrostacijas.

"Es domāju, ka trīs līdz pieci gadi būtu labs pārejas posms šajā ārkārtas situācijā, lai ražotu lētu elektroenerģiju, kas tajā pašā laikā arī nekaitē klimatam," sacīja Zēders, kuram ir liela ietekme uz valsts politiskās skatuves.

Tai pat nedēļā, kad Krievija iebruka Ukrainā, Vācija apturēja gāzesvada "Nord Stream 2" sertifikācijas procesu.

Vācijas Ekonomikas un klimata politikas ministrijas parlamentārais valsts sekretārs Mihaels Kelners intervijā ZDF norādīja, ka valdība skatās uz visām iespējām, lai sagatavotos nākamajai ziemai.

"Tomēr es nesaprotu, kā atomelektrostacijas varētu palīdzēt nākamajā ziemā, jo arī tām vajag degvielu, to tik vienkārši arī nevar dabūt," sacīja Kelners.

Visiem gadījumiem rezervē tiks paturētas ar oglēm darbināmas elektrostacijas, atklāja Kelners. Tai pat laikā zaļo politiķis norādīja, ka Vācija vēlas līdz 2030.gadam atteikties no oglēm, ja iespējams. Tāpēc "mums būtu masveidā jāpaātrina atjaunojamo energoresursu paplašināšana un ātrāk jāatsakās no oglēm", uzskata Kelners.

Vācijas ekonomikas, enerģētikas un klimata ministrs Roberts Habeks šomēnes izteicās, ka AES mūžu pagarināšanai nav jēgas.

Vācijas valdības preses pārstāvis pirmdien paziņoja, ka valdība plāno mazināt atkarību no Krievijas energoresursiem, bet tas prasīs gadus vai pat desmitgades, un to nav viegli panākt īsā laikā.

Runājot par strauji augošām apkures un benzīna cenām, Zēders pieprasīja pēc iespējas ātrāk noraut bremzes enerģijas cenām.

"Tāpēc PVN [pievienotās vērtības nodoklis] ir jāsamazina tik daudz, cik iespējams, un, iespējams, pat jāsamazina līdz nullei ar Eiropas Savienības apstiprinājumu," uzskata Zēders.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kanclers Olafs Šolcs otrdien paziņoja, ka viņš aptur gāzesvada "Nord Stream 2" sertifikācijas procesu, reaģējot uz Donbasa "republiku" atzīšanu.

Šolcs pavēstīja, ka lūdzis Vācijas regulatoru apturēt gāzesvada izskatīšanas procesu.

"Tas izklausās tehniski, taču tas ir nepieciešamais administratīvais solis, lai gāzesvadu nevarētu sertificēt un bez šīs sertifikācijas "Nord Stream 2" nevar sākt darbu," sacīja Šolcs.

"Ir vēl citas sankcijas, ko mēs varam ieviest, ja notiks citas darbības, bet šobrīd runa ir par to, lai darītu kaut ko konkrētu," kanclers sacīja žurnālistiem.

Viņš arī mudināja turpināt sarunas Rietumu un Krievijas starpā.

Diplomātijas turpināšana ir "svarīga, lai novērstu tālāku eskalāciju un tādējādi arī katastrofu", sacīja Šolcs.

"Tas ir mūsu diplomātisko pūliņu mērķis," viņš uzsvēra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centienos ierobežot koronavīrusa omikrona paveida izplatību Vācija nākamo nedēļu laikā noteiks ierobežojumus attiecībā uz privātu pulcēšanos un slēgs klubus, bet lieli publiski pasākumi notiks bez skatītāju klātbūtnes, pavēstīja kanclers Olafs Šolcs.

Par pasākumiem zemju un federālās valdības vienojās sanāksmē otrdien, un tie stāsies spēkā ne vēlāk kā 28.decembrī.

Vienkopus privātos pasākumos varēs sanākt ne vairāk kā desmit cilvēki, neieskaitot par 14 gadiem jaunākus bērnus, un tas attieksies arī uz vakcinētajiem un pārslimojušajiem.

Vīrusa jaunā paveida dēļ Vācijai jārēķinās ar Covid-19 gadījumu jaunu vilni, sacīja Šolcs.

"Tā nebeigsies tik drīz, kā mēs cerējām," izsakoties par pandēmiju, norādīja kanclers.

"Es īsi pirms Ziemassvētku brīvdienām labprātāk jums sniegtu pozitīvākas ziņas," pēc sanāksmes žurnālistiem sacīja Šolcs. "Mēs visi esam trausli un noguruši. Bet tas nepalīdz. Mums atkal ir jābūt kopā un daudzos gadījumos jāievēro distance."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kanclers Olafs Šolcs ceturtdien paziņoja, ka noraida paātrinātu Ukrainas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) procedūru.

Šolcs to pateica žurnālistiem pirms ES samita Parīzes piepilsētā Versaļā.

"Ir ļoti svarīgi, lai mēs turpinātu nodarboties ar to, ko mēs tiešām esam nolēmuši pagātnē," sacīja Šolcs.

Kanclers atsaucās uz asociācijas līgumu, kuru ES un Ukraina noslēdza 2017.gadā un kas paredz padziļināt politiskos un ekonomiskos sakarus. "Tas ir kurss, kuram mums vajag sekot," sacīja Šolcs.

Vācijas līderis deva mājienu, ka 27 ES dalībvalstīm jau ir grūti panākt vienbalsīgus ES lēmumus tādos jautājumos kā ārpolitika, ekonomiskā un finanšu politika. Viņš sacīja, ka ES jāturpina attīstīties perspektīvā, "kad ir runa par lēmumu pieņemšanu, kas padara iespējamus vairākuma lēmumus".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vācijas kanclers noraida Krievijas prasību par gāzi maksāt rubļos

LETA--UKRINFORM, 25.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kanclers Olafs Šolcs ir noraidījis Krievijas prasību maksāt par Krievijas gāzi rubļos un uzsvēris, ka vairums līgumu paredz samaksu eiro vai ASV dolāros.

Šolcs to paziņoja žurnālistiem pēc Lielā septiņnieka (G7) samita Briselē, vēsta izdevums "Politico".

"Mēs pētījām šo jautājumu (..) Nupat noskaidrojām, ka ir fiksēti kontrakti, kuros ir norādīta valūta, kādā tiek veikti maksājumi. Un lielākoties tur ir norādīts eiro vai ASV dolārs," atzīmēja kanclers.

Papildināta - Krievija samaksu par gāzes piegādēm Eiropai pieņems tikai rubļos 

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja, ka Krievija par gāzes piegādēm "nedraudzīgām...

Viņš arī uzsvēra, ka G7 vienojās "saglabāt sankcijas [pret Krieviju] tik lielā mērā, cik tas nepieciešams, un sekot to efektivitātei". "Mēs reaģēsim ar tālākām sankcijām, ja tas būs nepieciešams," piebilda Šolcs.

Polijas valsts enerģētikas kompānija "PGNiG" ceturtdien paziņoja, ka nemaksās par Krievijas gāzi rubļos. PGNiG vadītājs Pavels Majevskis paskaidroja, ka līgumā ar "Gazprom" ir paredzēti maksāšanas līdzekļi, un tas neparedz, ka "viena puse to var mainīt pēc savas iegribas".

Lēmums maksu par gāzes piegādēm pieņemt tikai rubļos paaugstinās gāzes cenu 

Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmums maksu par gāzes piegādēm pieņemt tikai rubļos...

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja, ka Krievija par gāzes piegādēm "nedraudzīgām valstīm", tostarp visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, maksājumus pieņems tikai rubļos. Lēmums saistīts ar starptautiskajām sankcijām, kuras noteiktas Krievijai saistībā ar tās mēnesi ilgušo iebrukumu Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kanclers Olafs Šolcs ceturtdien paziņoja, ka Vācija uz laiku samazinās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi gāzei, lai palīdzētu patērētājiem, kuriem gaidāmi lielāki rēķini par enerģijas patēriņu.

Šolcs norādīja, ka lēmums samazināt PVN likmi no 19% šobrīd līdz 7% paredzēts, lai kompensētu valdības iecerēto gāzes nodevu, kas mājsaimniecībām izmaksās vairākus simtus eiro.

"Samazinātā PVN likme tiks piemērota tik ilgi, kamēr spēkā būs gāzes nodeva, proti, līdz 2024.gada 31.martam," sacīja Šolcs. "Tādējādi mēs piedāvājam gāzes patērētājiem atvieglojumu, kas ir ievērojami lielāks par papildu slogu, ko radīs nodeva."

Vācija pirmdien paziņoja, ka patērētājiem par gāzi tiks piemērota valsts nodeva, kas veidos 2,4 centus par kilovatstundu.

Šīs nodevas mērķis ir palīdzēt Vācijas gāzes importētājiem, kuriem nākas pirkt dārgāku gāzi no piegādātājiem ārpus Krievijas un kas cieš vērienīgus zaudējumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ziemeļvalstīm nav vienota viedokļa par tūristu vīzu neizsniegšanu Krievijas pilsoņiem

LETA--DPA, 16.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piecu Ziemeļvalstu premjerministri pirmdien tikšanās laikā Oslo pārrunāja ierosinājumu pārtraukt izsniegt tūristu vīzas Krievijas pilsoņiem, tomēr viņiem nebija vienotas nostājas šajā jautājumā.

Somijas premjerministre Sanna Marina, kas jau iepriekš iestājusies par to, lai Krievijas pilsoņiem netiktu izsniegtas tūristu vīzas, uzsvēra, ka laikā, kad Krievijas karaspēks nogalina cilvēkus Ukrainā, Krievijas pilsoņiem nebūtu kā tūristiem jādodas uz Eiropas valstīm, jo daudzi no viņiem atbalsta karu.

"Krievijas pilsoņi nesāka šo karu, bet tajā pašā laikā mums jāsaprot, ka viņi atbalsta šo karu," pēc premjeru tikšanās žurnālistiem teica Somijas valdības vadītāja.

"Nedomāju, ka ir pareizi, ka Krievijas pilsoņi var ierasties Eiropas Savienībā un Šengenas zonā un apskatīt ievērojamākās vietas, kamēr Krievija nogalina cilvēkus Ukrainā," uzsvēra Marina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kanclers Olafs Šolcs kā pašreizējais G7 valstu grupas prezidents ielūdzis pasaules septiņu lielāko ekonomiku līderus tikties, lai paralēli Eiropas Savienības (ES) un NATO samitiem pārrunātu Krievijas iebrukumu Ukrainā, piektdien paziņoja viņa birojs.

24.martā Briselē gaidāmajās sarunās galvenā uzmanība tiks pievērsta "jo īpaši situācijai Ukrainā", un sarunas tiks iekļauts iepriekš plānotajā G7 sarunu grafikā, žurnālistiem teica Vācijas valdības preses pārstāve Kristiane Hofmana.

Vācija šogad ir "Lielā septiņnieka" prezidējošā valsts. Grupā vēl ir Lielbritānija, Kanāda, Francija, Itālija, Japāna un ASV.

Šolcs apmeklēs ceturtdien gaidāmo NATO samitu Briselē, kur, kā pauda Hofmana, "galvenais temats būs Krievijas uzbrukums Ukrainai un tā ietekme uz aliansi". Tāpat NATO līderi plāno runāt par veidiem, kā stiprināt alianses aizsardzības spējas.

ES samitā plānots apstiprināt jauno stratēģiju, kuras mērķis ir veicināt 27 valstu bloka militāro autonomiju. ES līderi plāno runāt arī par enerģijas cenām un piegāžu drošumu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, klāstīja Vācijas valdības pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) valstu sūtņi trešdien plāno lemt par jaunām sankcijām pret Krieviju saistībā ar tās sākto karu Ukrainā un pastrādātajiem kara noziegumiem, atsaucoties uz anonīmiem avotiem diplomātiskajās aprindās, vēstīja izdevums "Financial Times".

Avoti atklājuši, ka vairākas valstis piedāvājušas sankcijas vērst gan pret atsevišķām personām, gan arī noteikt Krievijas preču eksporta embargo.

Tiek piedāvāti papildu ierobežojumi un embargo Krievijas energoresursu, piemēram, ogļu, naftas un gāzes ievešanai ES, kā arī aizliegums Krievijas izmantotiem kuģiem ienākt ES ostās.

"Financial Times" atgādina, ka iepriekš pret embargo Krievijas energoresursiem iebilda "dažas lielas Eiropas ekonomikas", tomēr tagad "arvien skaļāki kļūst aicinājumi noteikt sankcijas pret Krievijas energoresursu eksportu, no kuriem zināmā mērā ES ir atkarīga".

Publiski "sankciju pret Krieviju pastiprināšanu un vēl lielāka atbalsta sniegšanu Ukrainas aizsardzībai" solījusi Vācijas ārlietu ministrs Annalēna Bērboka, un viņas Francijas kolēģis Žans Īvs Ledriāns aicināja pret Maskavu izdarīt "visspēcīgāko iespējamo starptautisko ekonomisko spiedienu".

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā ekonomikas izaugsmē

LETA, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā Latvijas ekonomikas izaugsmē, taču tam nevajadzētu atturēt no sankciju ieviešanas, pauda banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka situācija Ukrainā ir ļoti mainīga un ir iespējami dažādi situācijas attīstības scenāriji.

"Ja runa ir tikai par pašreizējām sankcijām finanšu sektorā, tad jūtamai ietekmei uz Latvijas ekonomikas rādītajiem nevajadzētu būt. Arī energoresursu cenas pēdējos nedēļu laikā pagaidām nav būtiski mainījušās. Tomēr dabasgāzes, naftas un elektrības cenas joprojām ir augstas, un šobrīd valsts tērē aptuveni 60 miljonus eiro mēnesī, kompensējot izmaksu kāpumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem," pauda Āboliņš.

Viņš arī norādīja - ja dabasgāzes cenas saglabāsies esošajā līmenī līdz vasarai un par šādu cenu tiks iegādāta dabasgāze nākamajai apkures sezona, apkures tarifi rudenī Latvijā vēl būtiski kāps un energoresursu importam gadā tērēsim par 1-1,5 miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Krievijas elektrības importa pārtraukšana neietekmēs nodrošinājumu Baltijā

Db.lv, 23.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas elektrības importa pārtraukšana neietekmēs elektroapgādes nodrošinājumu Baltijā, informē AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) Komunikācijas daļas vadītāja Elīna Grīvāne.

Kā ziņots, no svētdienas pārtraukts elektroenerģijas imports no Krievijas uz Baltijas valstīm un Somiju. Kā norāda AST, tirdzniecība ir apstājusies uz Krievijas-Latvijas, Kaļiņingradas-Lietuvas un Krievijas-Somijas robežām, caur kurām līdz šim notika Krievijas elektroenerģijas komerciālais imports.

"Tas nozīmē, ka Krievijas elektroenerģija vairs nenonāk ne tikai Baltijas valstīs, bet arī visā vienotajā Eiropas elektroenerģijas tirgū. Krievijas elektroenerģijas importa pārtraukšana nav ietekmējusi Baltijas energosistēmas paralēlo sinhrono darbu ar Krievijas energosistēmu - Baltijas energosistēmas joprojām tehniski ir savienotas ar Krievijas energosistēmu", skaidro AST valdes loceklis Gatis Junghāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brent naftas cenu pēdējā laikā uz leju velk pesimistiskais skats uz pasaules ekonomiku. ASV naftas krājumi turpina kristies, bet Ķīnas krājumi ir sezonāli zemā līmenī. Tikmēr strauji tuvojas ES finanšu pakalpojumu aizliegums Krievijas jūras naftas pārvadāšanai 5. decembrī.

Pastāv risks, ka tiks traucēta Krievijas naftas plūsma līdz 3,2 milj. barelu apjomā. Pagaidām decembrim ir rezervēts ļoti maz Krievijas naftas kravu un sāk pieaugt ne-Krievijas naftas prēmijas.

Pagājušās nedēļas pirmajā pusē Brent naftas cena pieauga līdz ar plašu riska noskaņojuma pieaugumu, taču nedēļas beigās cenas samazinājās. Brent slēgšanas cena piektdien bija 95,77 USD. Šorīt tā atkāpās par 1.3% līdz USD 94.5 USD kopsolī ar Ķīnas akciju un industriālo metālu cenu samazināšanos.

Brent naftas tirdzniecība šajās dienās varētu atspoguļot plaša mēroga riska apetītes samazināšanos, kas pēc laika atkal atgriezīsies, dzenot cenas uz augšu. Naftas tirgus pamatā ir saspringts. ASV krājumi turpina rukt, kas apstiprina globālā deficīta priekšnosacījumu. Priekšā mums ir ES sankcijas attiecībā uz jūru piegādājamo Krievijas naftu un naftas produktiem, kas stāsies spēkā attiecīgi 5. decembrī un 5. februārī. Tāpat drīzumā jānoslēdzas ASV SPR (Strategic Petroleum Reserves) nonākšana tirgū, kas ir radījis nedaudz maldīgu priekšstatu par patieso situāciju tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos — lietojamā resursa atjaunošanas spējās, bioloģiskas daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES Zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrākas kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apmēru. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Naftas cenas aug bažās par iespējamu ASV aizliegumu importēt Krievijas naftu

LETA--AFP, 08.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien kritās, bet naftas cenas pieauga pēc ziņām, ka ASV varētu aizliegt Krievijas jēlnaftas importu tās iebrukuma Ukrainā dēļ.

Volstrītas galvenie indeksi kritās par 2,4-3,6%.

"Šķiet, ka fundamentāla pārmaiņa Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ ir tāda, ka inflācijas spiediens paliks paaugstināts daudz ilgāk, nekā bija gaidāms, un ekonomikā sāksies recesija kaut kad nākamo 24 mēnešu laikā," atzīmēja OANDA analītiķis Edvards Moja.

"Šķiet, ka mēs varētu pāriet uz nākamo stadiju, kad valstis pieņemtu noteikumus nepirkt naftu un citas preces no Krievijas, kas savukārt samazinātu tās finansējumu karam," sacīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Moulds.

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens svētdien paziņoja, ka Baltais nams un sabiedrotie risina sarunas par naftas importa no Krievijas aizliegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Investējot miljonu eiro, CITRO paplašina veikalu tīklu Rīgā

Db.lv, 18.03.2022

Imants Kelmers, "CITRO" zīmola pārstāvis, SIA "Latvian Retail Management" valdes priekšsēdētājs.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējais Latvijas uzņēmumu mazumtirdzniecības veikalu tīkls "CITRO" paplašina veikalu tīklu Rīgā, atverot jaunāko "CITRO" veikalu Āgenskalnā. Kopumā, ieguldot 1 miljonu eiro zīmola koncepta - "Svaigums ikdienai!" attīstīšanā, līdz gada beigām plānots atvērt vairākus "CITRO" zīmola veikalus Rīgā.

Jaunatvērtais "CITRO" veikals Āgenskalnā ir trešais "CITRO" zīmola veikals Rīgā, bet jau aprīlī plānots atvērt nākamo "CITRO" veikalu Ziepniekkalnā un līdz gada beigām plānots atvērt vēl vairākus jaunus "CITRO" veikalus Rīgā, tādejādi nostiprinot zīmola pozīcijas galvaspilsētā.

"Mazumtirdzniecības zīmols "CITRO" mērķtiecīgi turpina zīmola attīstību un tirdzniecības tīkla pārklājuma paplašināšanu, attīstot darbību arī galvaspilsētā Rīgā. Šogad plānots pakāpeniski atvērt vairākus veikalus galvaspilsētā, tādējādi nostiprinot "CITRO" zīmola klātbūtni Rīgā. Līdz ar to "CITRO" veikalu tīkla attīstību un modernizāciju plānojam atbilstoši jaunākajām mazumtirdzniecības tendencēm, lai pircējiem nodrošinātu patīkamu vidi, ērtu iepirkšanos un daudzveidīgu preču sortimentu, tostarp plašu vietējo ražotāju piedāvājumu," norāda Imants Kelmers, "CITRO" zīmola pārstāvis, SIA "Latvian Retail Management" valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas krītas, bet naftas cenas pieaug Ukrainas krīzes apstākļos

LETA--AFP, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā kritās pēc tam, kad ASV noteica jaunas sankcijas pret Krieviju par agresiju pret Ukrainu, bet naftas cenu pieagumu ierobežoja prognozes, ka šie pasākumi neietekmēs Krievijas jēlnaftas ieguvi.

ASV prezidents Džo Baidens savā runā Baltajā namā paziņoja, ka Kremļa lēmums atzīt okupēto Donbasa teritoriju ''neatkarību" uzskatāms par uzbrukuma sākumu Ukrainai, uz ko Vašingtona reaģēs ar pirmo sankciju paketi. Sankcijas tiks vērstas pret Krievijas valsts parādu, Krievijas elites pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem, pret valstij piederošo investīciju banku VEB.RF un "armijas banku".

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi kritās par vismaz 1%, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksiem bija neliels kritums, bet Londonas biržas indekss nedaudz pieauga.

Vācijas kanclers Olafs Šolcs otrdien paziņoja, ka viņš aptur gāzesvada "Nord Stream 2" sertifikācijas procesu, reaģējot uz Donbasa "republiku" atzīšanu. Viņš arī norādīja, ka Eiropas Savienība (ES) vienosies par "spēcīgu un masīvu" sankciju noteikšanu Krievijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretrunīgi vērtētais gāzesvads "Nord Stream 2", kura sertifikācijas process ticis apturēts saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, ir miris, otrdien paziņoja ASV valsts sekretāra vietniece politiskajos jautājumos Viktorija Nulanda.

"Manuprāt, "Nord Stream 2" tagad ir miris," ASV likumdevējiem sacīja Nulanda. "Tas ir metāla gabals jūras dzelmē, un nedomāju, ka tas tiks atdzīvināts."

Šādi komentāri izskanējuši tajā pašā dienā, kad ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka Savienotās Valstis, reaģējot uz Krievijas agresīvo karu pret Ukrainu, aizliedz Krievijas naftas importu.

Nulanda piebilda, ka Krieviju sagaida arī papildu sankcijas no G7, Eiropas Savienības un citām valstīm visā pasaulē, ja Krievijas prezidents Vladimirs Putins neapturēs šo karadarbību.

"Mēs arī strādājam ar mūsu sabiedrotajiem un partneriem, lai ierobežotu globālo enerģijas piegāžu traucējumus un liegtu Krievijai iespēju tās enerģijas eksportu izmantot kā ieroci.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Banku analītiķu prognozes par kara un sankciju ietekmi uz Latvijas ekonomiku

Db.lv, 28.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā pieaudzis par 4,8%, salīdzinot ar 2020.gadu, liecina Centrāl;as statistikas pārvaldes dati. Ekonomisti norāda - līdz šim bija pamats domāt, ka 2022. gada Latvijas ekonomikas izaugsmes perspektīvas ir labas, taču Krievijas iebrukums Ukrainā ir būtiski mainījis politisko, kā arī ekonomisko situāciju pasaulē, un tas ietekmēs arī Latvijas ekonomiku.

Komentē bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš:

Aizvadītās nedēļas laikā pasaule ir strauji mainījusies, mainīsies arī ekonomika un politikas prioritātes. Ir cerība, ka Ukrainas sekmīgā pretestība iebrukumam un ekonomiskais pretspiediens liks tai apturēt agresiju, bet ir jārēķinās ar risku, ka karš var turpināsies arī ilgi. Tādā gadījumā Latvijas un visas Eiropas politikā drošības nostiprināšanas mērķis vēl ilgu laiku gūs virsroku pār labklājības celšanu tuvākajā nākotnē. Tā kā dzīvojam bīstamākā pasaulē, ir jābūvē ekonomika, kas būs noturīga pret satricinājumiem, kā arī jāizmanto ekonomika kā ierocis miera labā.

Šogad Latvijas ekonomikas sniegumu lielā mērā noteiks pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktais sankciju režīms. Jau šobrīd apstiprinātie pasākumi ir skarbi, Krievija būs tikai viena no trīs pasaules valstīm (kopā ar Irānu un Ziemeļkoreju), kurai ir liegta pieeja SWIFT. Turklāt tas iespējams vēl nav stingrākais līmenis, ASV ir arī iespēja aizliegt bankām, kas strādā ASV, veikt jebkādus darījumus ar Krieviju, tas padarītu norēķinus ar šo valsti praktiski neiespējamus, atslēgšana no SWIFT ir tikai liels apgrūtinājums. Arī šāda soļa iespēja tiek vērtēta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi piektdienas rītā panāca vienošanos par "ceļa karti" ar mērķi dažu nedēļu laikā ieviest pasākumus Eiropas patērētāju pasargāšanai no augošām enerģijas cenām.

Vienošanās tika panākta pēc 11 stundas ilgām diskusijām par plašiem priekšlikumiem enerģijas rēķinu samazināšanai laikā, kad karš Ukrainā ir ievērojami paaugstinājis gāzes cenas.

Tuvojoties ziemai, 27 ES dalībvalstis mēnešiem ilgi ir diskutējušas, kā labāk risināt strauji augošo apkures cenu problēmu mājsaimniecībām un uzņēmumiem.

Lai gan samita paziņojumā ir publiski pausta vienotība, ir skaidrs, ka gaidāmās sarunas vēl arvien būs grūtas. Viens solis šajā virzienā būs ES valstu enerģētikas ministru sanāksme Luksemburgā nākamnedēļ.

Samitā panāktā vienošanās nozīmē "stingru ceļa karti, lai turpinātu strādāt pie enerģijas cenu temata", mediju konferencē paziņoja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Papildināta - Polija plāno atteikties no Krievijas naftas, gāzes un oglēm

LETA--INTERFAX/AFP, 30.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polija sāk īstenot plānu par atteikšanos no Krievijas naftas, gāzes un oglēm un ir apņēmības pilna to realizēt līdz gada beigām, trešdien paziņoja Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis.

"Šodien mēs prezentējam visradikālāko plānu Eiropā par atteikšanos no Krievijas ogļūdeņražiem - Krievijas naftas, Krievijas gāzes un Krievijas oglēm. Šis plāns ir nepieciešams Eiropas atjaunošanai," preses konferencē sacīja premjers.

Varšava noteiks "totālu embargo Krievijas ogļu importam aprīlī, vēlākais maijā", norādīja Moraveckis.

Polija jau zināmā mērā ir samazinājusi atkarību no Krievijas naftas un vēlas "īstenot visus pūliņus, lai līdz gada beigām atteiktos no Krievijas naftas", uzsvēra premjers.

Moraveckis sagaida, ka maijā samazināsies Krievijas gāzes imports.

Kā norāda mediji, Polijas plāns paredz pilnībā atteikties no Krievijas gāzes līdz gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 11.augustā oficiālā paziņojumā atzina Krievijas vardarbību pret Ukrainas un arī citu valstu civiliedzīvotājiem par terorismu, bet pašu Krieviju - par terorismu atbalstošu valsti.

Paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militārajiem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai" iepriekš pieņēma arī parlamenta Ārlietu komisija.

Dokumentā aicināts arī citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu, ka Krievija ir terorismu atbalstoša valsts.

Saeima norāda, ka Krievija mērķtiecīgi vēršas pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, izmantojot ciešanas un iebiedēšanu kā instrumentu savos mēģinājumos demoralizēt Ukrainas tautu un bruņotos spēkus, paralizēt valsts rīcībspēju, lai okupētu Ukrainu. Politiķi atzīmē, ka Krievija šo vardarbību īsteno politisku mērķu sasniegšanai.

Deputāti kategoriski nosoda Krievijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, kas īstenots ar Baltkrievijas režīma atbalstu un iesaisti, kā arī aicina eiroatlantisko kopienu un tās partnerus steidzami pastiprināt un ieviest visaptverošas sankcijas pret Krieviju, lai apturētu Krievijas armijas spēju turpināt tās militāro agresiju Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki uzņēmumi Latvijā ir paziņojuši par atteikšanos sadarboties ar partneriem Krievijā, kuras armija pēc Vladimira Putina pavēles iebrukusi Ukrainā.

Solidarizējoties ar Ukrainu un ukraiņiem, kuru vidū ir arī Rimi Baltic darbinieki un klienti, kā arī krasi iestājoties pret militāro agresiju, ko Krievija izvērsusi Ukrainā, Rimi Baltic lēmis pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Rimi Baltic lēmums nozīmē, ka no šī brīža gandrīz 300 Rimi veikalos Lietuvā, Latvijā un Igaunijā no sortimenta tiek izņemtas Krievijā ražotas preces, kā arī pārtrauks to importu no starptautiskajiem izplatītājiem.

Amsils: Dobeles dzirnavnieka sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama 

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, uzņēmuma sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama,...

Par šo lēmumu Rimi Baltic šobrīd informē piegādātājus un ir uzsākta Krievijas produktu izņemšana no veikalu plauktiem.

“Rimi veikalos Krievijā ražotu preču daudzums nepārsniedz 1% no kopējā sortimenta. Taču lēmums pārtraukt Krievijas ražojumu tirdzniecību ir simbolisks solis ar skaidru vēstījumu – mēs esam pret militāru agresiju un solidarizējamies ar ukraiņiem mūsu klientu un darbinieku vidū,” uzsver Rimi Latvija valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Arī lielveialu tīkls "Maxima Latvija" ir apturējis Krievijā un Baltkrievijā ražoto produktu iepirkumu un pieņēmusi lēmumu izņemt šīs preces no veikalu sortimenta.

Arī Sanitex pārtrauc preču importu no Krievijas un Baltkrievijas 

Reaģējot uz Krievijas darbībām Ukrainā, distribūcijas un loģistikas uzņēmums "Sanitex" pārtrauc...

Par šo lēmumu tuvākajā laikā tiks informēti arī uzņēmuma sadarbības partneri, kas veic konkrēto preču piegādi.

Krievijā ražotas preces procentuāli veido pavisam nelielu daļu no kopējā "Maxima Latvija" produktu klāsta, tādēļ veiktās izmaiņas neietekmēs "Maxima" veikalu sortimentu, skaidroja uzņēmumā.

Food Union pārtrauc saldējuma eksportu uz Krieviju 

Pārtikas koncerns "Food Union", reaģējot uz notikumiem Ukrainā, pārtraucis saldējuma eksportu uz...

"Mūsu līdzšinējā pieredze Covid-19 pandēmijas kontekstā ļāvusi pārliecināties, ka nepieciešamības gadījumā Latvijas ražotāji spēj nodrošināt pilnvērtīgus preču krājumus un aizvietot arī importēto preču sortimentu," pauda uzņēmumā, piebilstot, ka veikalu sortimentā jau tagad dominē vietējo Latvijas ražotāju produkcija.

Nosodot Krievijas sākto karu pret Ukrainu, arī "Elvi" un "top!" veikalu tīkli, tāpat kā "Rimi" un "Maxima", pārtrauc Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

SIA "Elvi Latvija" pārstāve Vineta Grigane-Drande norādīja, ka, sekojot līdzi šī brīža notikumiem Ukrainā, veikala vadība ir nolēmusi pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Kompānijā arī pavēstīja, ka mazumtirdzniecības veikalu "Elvi" tīkls pārtrauc Krievijā ražotu produktu iepirkšanu. Taču, lai nevairotu pārtikas atkritumu daudzumu, veikalos tiks iztirgoti tur jau esošie produkti, bet netiks veikti jaunu preču iepirkumi.

“Šis ir drūms un neiedomājami smags brīdis Eiropai, kurā katrai privātpersonai un uzņēmumam ir nepieciešams skaidri un nelokāmi paust savu nostāju par to, ka demokrātiskā pasaulē nav vietas asinsizliešanai un karam. Atbalstot ekonomiskās sankcijas pret Krievijas valdošo eliti, pārtraucam šajā valstī ražotu produktu iepirkšanu,” situāciju komentē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine. Viņa arī turpina: “Tā, ka saņemam jautājumus no klientiem un sadarbības partneriem, varu apstiprināt, ka mēs apzināmies - atvērtas ekonomikas apstākļos Krievijas uzņēmēji ir investējuši savu kapitālu arī daudzos Latvijā esošos pārtikas ražošanas uzņēmumos, kas darbojas mūsu zemē, maksā nodokļus Latvijai un rada darbavietas Latvijas iedzīvotājiem. Šobrīd netiek apsvērta šādu uzņēmumu produkcijas bloķēšana - ir ļoti svarīgi saglabāt mūsu iedzīvotāju ekonomisko stabilitāti, un ELVI turpinās tirgot visas Latvijā ražotās preces.”

Arī veikalus "top!" pārstāvošā uzņēmuma SIA "Iepirkumu grupa" mārketinga direktore Ilze Priedīte aģentūrai LETA sacīja, ka "top!" veikalos netiks pārdota Krievijā ražotā produkcija, un ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu, arī Baltkrievijā ražotā produkcija veikalos netiks pārdota.

Vienlaikus, lai atbalstītu Ukrainu, uzņēmums apsver Ukrainā ražotās produkcijas stiprināšanu veikalos, piebilda Priedīte.

Savukārt uzņēmumu apvienības SIA "Latvian Retail Management", kas pārstāv mazumtirdzniecības veikalu tīklus "Citro" un "Eldo", valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers aģentūrai LETA minēja, ka ir sāktas pārrunas par Krievijas un Baltkrievijas ražotās produkcijas iepirkumu apturēšanu.

Viņš norāda, ka vairāki partneri ir pieņēmuši lēmumu par atteikšanos no Krievijas un Baltkrievijas ražojumu iepirkuma, savukārt pārējie ir procesā uz Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču iepirkuma pārtraukšanu.

"Citro" un "Eldo" tīkla sortimentā Krievijas un Baltkrievijas ražojumu īpatsvars ir neliels, un to izņemšana no sortimenta būtisku ietekmi neradīs, piebilda Kelmers.

Arī veikalu tīkls "Mego" ir sācis Krievijā ražoto preču piegāžu pārtraukšanu, paužot neapmierinātību pret Krievijas militāro agresiju Ukrainā, informēja veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.

Tāpat veikalu tīkla "Aibe" komercdirektore Antra Plēse-Laizāne aģentūrai LETA sacīja, ka veikalu tīklā "Aibe" netiks pārdota Krievijā un Baltkrievijā ražotā produkcija.

Nosodot Krievijas un Baltkrievijas kopīgi sākto karu pret Ukrainu, kokapstrādes uzņēmuma "Latvijas finiera" vadība nolēmusi pārstrukturēt piegādes ķēdes un pārkārtot saimniecisko darbību, lai turpmāk nesadarbotos ar abu agresorvalstu pārstāvjiem.

"Šajā Ukrainas tautai ārkārtīgi grūtajā brīdī esam vienoti ar viņiem, stāvot par brīvību, neatkarību, demokrātiju un mieru," uzsver "Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

"Latvijas finieris" ir Eiropas Savienības vērtībās un Rietumu pasaules uzskatos balstīts uzņēmums, kā arī pauž ticību Rietumu sabiedrības vienotībai un spējai šīs vērtības kopīgi aizstāvēt.

Arī vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa "Eco Baltia" pieņēmusi lēmumu pārtraukt jebkāda veida sadarbību ar uzņēmumiem no Krievijas.

Nosodot militāro agresiju, kas vērsta pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem, no 25. februāra zāļu vairumtirgotājs “Magnum Medical” un aptieku tīkls “Apotheka” pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražoto medikamentu, uztura bagātināju un kosmētikas tirdzniecību.

Lietuvas tiešsaistes tirdzniecības uzņēmums "Pigu.lt", kam Latvijā pieder interneta veikals "220.lv", piektdien paziņoja, ka pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču tirdzniecību savās platformās, protestējot pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Pigu.lt" aplēses liecina, ka Krievijā un Baltkrievijā ražotas preces veido gandrīz vienu procentu no tā apgrozījuma.

Lēmums attiecas uz visiem grupas tiešsaistes veikaliem, tostarp "220.lv" Latvijā, "Kaup24.ee" un "Hansapost.ee" Igaunijā, kā arī "HobbyHall.fi" Somijā.

Tāpat "Pigu.lt" sola, ka mudinās pircējus iegādāties Ukrainā ražotas preces, kuru izcelsme tikšot skaidri norādīta.

“MV GROUP” pārvaldītais uzņēmums SIA “MV Latvia” pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas produktu importu Latvijā. Šobrīd uzņēmums atsakās no visiem jaunajiem pasūtījumiem un meklē iespējas, kā atcelt daļu no jau esošajiem importa pasūtījumiem, kas nākuši no abu minēto valstu ražotājiem.

"Mēs strikti nosodām Krievijas militāro agresiju. Esam pārliecināti, ka pilsoniskā līdzdalība ir svarīgāka par biznesa interesēm, tāpēc esam nolēmuši uz nenoteiktu laiku iesaldēt sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas zīmoliem. Arī mūsu partneri atbalsta šo lēmumu un pauž savu nostāju pret notiekošajām militārajām darbībām," norāda “MV GROUP” ģenerāldirektors Marijus Cilcius.

Latvijas jaunuzņēmumu vides organizācijas ir parakstījušas vēstuli, aicinot, tai skaitā, ikvienu uzņēmēju Baltijā un Eiropā izvērtēt gan sadarbību ar Krievijas partneriem, gan savu darbību Krievijas tirgū un valdībai pēc iespējas ātrāk saskaņot Ukrainas bēgļu uzņemšanas plānu, nodrošinot bēgļiem iespēju Latvijā strādāt un būt nodarbinātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas pašreizējais prezidents Emanuels Makrons svētdien notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā pārvēlēts amatā uz otru piecu gadu pilnvaru termiņu, pārliecinoši apsteidzot savu sāncensi, galēji labējo kandidāti Marinu Lepēnu.

Provizoriskie rezultāti pēc visu biļetenu saskaitīšanas liecina, ka Makrons ieguvis 58,5% balsu, bet Lepēna - 41,45% balsu.

Līdz ar to Makrona pārsvars ir būtiski mazāks nekā pirms pieciem gadiem, kad prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā viņš ieguva 66,1% balsu, bet Lepēna - 33,9% balsu.

Savukārt vēlēšanu pirmajā kārtā pirms divām nedēļām, kurā bija pavisam 12 kandidātu, Makrons saņēma 27,85% balsu, bet Lepēna - 23,15% balsu.

Svētdienas vakarā savā uzvaras runā Makrons atzina, ka daudzi vēlētāji par viņu balsojuši tāpēc, ka nav gribējuši, lai valsts galvas amatā nonāktu Lepēna.

Uzrunājot atbalstītājus pie Eifeļa torņa Parīzē, Makrons solīja apvienot sabiedrību, kurā ir "tik daudz šaubu, tik daudz šķelšanās".

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #30

DB, 26.07.2022

Dalies ar šo rakstu

Vienīgais instruments valdībai, lai cīnītos pret inflāciju, ir virsplāna budžeta nodokļu ieņēmumus nelaist apgrozībā un tādējādi nebarot inflāciju, intervijā Dienas Biznesam stāsta finanšu ministrs Jānis Reirs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 26.jūlija numurā lasi:

Statistika

Inflācijas un sankciju spiediens aug

Tēma

Dabasgāzes piegādē cer uz kaimiņiem

Enerģētika

Krīzes simulācija izgaismo nepilnības

Meža nozares dzinējspēks

Gāzi var ražot no pašmāju koksnes

Energoresursi

Neizmantoti energoresursi tepat Latvijā

Finanses

ECB jāmēģina kuģi stūrēt pie mazākā ļaunuma

Enerģētika

Vēja enerģijai Latvijā milzu potenciāls

Pasaule

Kas augs, ja ne Ķīna

Portrets

Inese Ļebedeva, SIA LPP Latvia ltd izpilddirektore

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas valdība nolēmusi ieviest gāzes cenas griestus, lai pasargātu patērētājus no enerģijas cenu kāpuma, ko veicina Krievijas Ukrainā sāktais karš.

Trīs partiju valdošā koalīcija plāno izstrādāt subsīdiju paketi aptuveni 150-200 miljardu eiro vērtībā, izmantojot līdzekļus no Ekonomikas stabilizācijas fonda, kas sākotnēji tika izveidots, lai mazinātu koronavīrusa pandēmijas negatīvo ietekmi uz ekonomiku.

Vācijas kanclers Olafs Šolcs, ekonomikas ministrs Roberts Hābeks un finanšu ministrs Kristiāns Lindners norāda, ka vienojušies atcelt pretrunīgi vērtēto nodevu gāzei, kuru bija paredzēts noteikt patērētājiem, lai novērstu gāzes importētāju bankrotu.

Šīs nodevas vietā valdība izstrādās citus pasākumus, lai atbalstītu gāzes importētājus, kuri saskaras ar grūtībām samaksāt par gāzi, ko vairs nenodrošina Krievija.

Komentāri

Pievienot komentāru