Jaunākais izdevums

Somijas elektroenerģijas patērētāji decembrī no tirgotājiem saņēmuši instrukcijas, kā rīkoties elektrības pārrāvumu gadījumā; Latvijā izsūtīt šāda veida ziņojumus pagaidām nav plānots.

Vēstulēs, kas izplatītas Tamperes pilsētā, teikts, ka šajā ziemā konkrētais reģions krīzes situācijā varētu saskarties ar pārrāvumiem, kas ilgtu līdz divām stundām. Tajā pašā laikā paziņojumā norādīts, ka šis scenārijs gan varētu tikt īstenots tikai kritiska enerģijas jaudu trūkuma gadījumā. Instrukcijā apkopoti dažādi padomi, kā rīkoties, ja piedzīvots elektrības pārrāvums un kā šādai situācijai vislabāk sagatavoties, tajā skaitā ieteikts izslēgt elektroierīces, nelietot silto ūdeni, ja mājā ir centralizētā apkure, kā arī laikus nodrošināties ar pārnēsājamajām uzlādes ierīcēm, svecēm, atbilstošiem pārtikas krājumiem, degvielu un skaidru naudu.

Ar iespējamās krīzes situācijas plānu savus klientus iepazīstinājušas arī atsevišķas Tamperes izglītības iestādes, norādot, ka skolas un bērnudārzi jau laikus ir iegādājušies rezerves barošanas avotus, lai nodrošinātu nepārtrauktu telekomunikāciju tehnoloģiju darbību saziņai ar vecākiem, ar baterijām darbināmus radio, lukturīšus un citas lietas. Informatīvos ziņojumus par to, kā rīkoties elektroenerģijas pārrāvumu gadījumā, namos izvietojuši arī māju īpašnieki.

AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes loceklis Gatis Junghāns norāda, ka Latvijā šāda tipa informatīvie ziņojumi elektroenerģijas patērētājiem, sadarbojoties ar elektroenerģijas tirgotājiem, pagaidām izsūtīti netiek, jo jaudu nepietiekamības iespēja ir neliela. To apstiprina arī paši tirgotāji, norādot, ka no AST nav saņēmuši nekādu informāciju, kas varētu liecināt, ka Latvija šajā ziemā varētu saskarties ar elektrības pārrāvumiem.

Raksturojot situāciju kopumā, AST valdes loceklis gan nenoliedz, ka nelabvēlīgu apstākļu sakritības gadījumā jaudu pietiekamība reģionālā līmenī var būt problemātiska. “Gadījumā, ja Latvijas valsts teritorijā un arī kaimiņu valstu elektroenerģijas sistēmās nebūs pieejams nepieciešamais jaudas un elektroenerģijas apjoms, lai segtu Latvijas elektroenerģijas sistēmas patēriņu, sistēmu operatori var būt spiesti noteikt īslaicīgus elektroenerģijas patēriņa ierobežojumus augsta pieprasījuma stundās, lai sabalansētu elektroenerģijas patēriņu un ģenerāciju Latvijas elektroenerģijas sistēmā un nepieļautu sistēmas avāriju. AST darīs visu iespējamo, lai izvairītos no elektroenerģijas sistēmas patērētāju atslēgšanas, bet, esošajā saspringtajā enerģētikas situācijā, nevar apgalvot, ka būs iespējams jaudu pietiekamību nodrošināt par 100%,” atzīmē G.Junghāns.

Vidējais elektroenerģijas pieprasījums vidēji aukstas un aukstas ziemas pīķa stundās (ekrānuzņēmums no Baltijas jūras operatoru ziņojuma).

Viņš stāsta, ka šobrīd AST ir publicējis jaudas pietiekamības ziņojumus trīs līmeņos - nacionālajā, reģionālajā un Eiropas. “Saskaņā ar aprēķiniem, Latvija ir salīdzinoši labā situācijā ar 10 līdz 17% jaudas rezervēm aukstā un vidēji aukstā ziemā, Somijā šis rādītājs savukārt ir zemāks - mīnus 8%,” teic G.Junghāns, apstiprinot, ka šī gada decembrī arī Latvijā tika piedzīvots pirmais saspringtais mirklis, par ko AST informēja arī iedzīvotājus, aicinot maksimāli samazināt elektrības patēriņu.

“Latvijas mediji, īpaši radio, šajās dienās palīdzēja paziņojumam nonākt līdz iedzīvotāju ausīm. Paredzam, ka līdzīgi aicinājumi varētu atkārtoties. Ja iedzīvotāji spēs samazināt patēriņu saspringtajās pīķa stundās, tas ļaus izvairīties no patērētāju īslaicīgas atslēgšanas,” teic G.Junghāns.

Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš gan uzskata, ka situācija Somijā un Baltijas valstīs būtiski neatšķiras - ja krīze iestāsies, visas valstis būs līdzīgās pozīcijās. "Labāk gatavoties pirms sniegs uzkrīt uz galvas. Visticamāk, šie padomi, ko elektroenerģijas tirgotāji Somijā nosūtījuši saviem klientiem, nāk no "Fingrid", kas Somijā pilda tādu pašu funkciju kā AST Latvijā. Ja viņi šādu paziņojumu izplatīšanu uzskata par nepieciešamu, to darīt ir viņu likumīgais pienākums. Man personīgi šie Somijas tirgotāju ieteikumi un atsauce uz "Fingrid" ir pilnīgi saprotama, jo šobrīd situācija pasaulē ir tik nestabila, ka elektrības sistēmā var notikt jebkas. Sevišķi, ja pārvades līnijas ir ļoti noslogotas vai sistēmā ir lielas ģenerācijas vienības, piemēram Somijā tie ir kodolbloki, bet Baltijā - gāzes bloki, kā TEC-2," skaidro J.Ozoliņš.

Krists Mertens, Enefit valdes priekšsēdētājs savukārt domā, ka šobrīd Latvijas iedzīvotājiem nav pamata satraukties par elektroenerģijas pārrāvumiem. “Teorētiski tas ir iespējams, ja iedarbojas kāds no diviem riska faktoriem. Pirmais, ja iestātos ilgstošs aukstums un kāptu dabasgāzes patēriņš, strauji tukšojot krājumus. Otrais, ja Latvija tiktu atvienota no BRELL sistēmas jeb kopējā elektrotīkla ar Krieviju. Ņemot vērā esošo situāciju un tuvāko mēnešu laikapstākļu prognozes, nav pamata domāt, ka kāds no šiem scenārijiem varētu īstenosies,” teic K.Mertens, norādot, ka Enefit savus klientus gan Latvijā, gan pārējās Baltijas valstīs ir informējusi par iespējamiem elektroenerģijas pārtraukuma riskiem šoziem, tomēr masveida sabiedrības informēšanu uzņēmums uzskata par valstiska līmeņa uzdevumu. “Mēs, kā komersanti, varam informēt tikai atsevišķu sabiedrības daļu, kas ir mūsu klienti. Aktīvai rīcībai būtu jānāk no Ekonomikas ministrijas, kas ir atbildīgā nozares ministrija, lai šos jautājumus komunicētu plašākai sabiedrībai,” domā K.Mertens.

Arī AS "Sadales tīkls" (ST) norāda, ka situācija šobrīd ir stabila iedzīvotājus un aicina iedzīvotājus sekot līdzi AST paziņojumiem. "Ar izaicinājumiem saskārāmies pirms pāris nedēļām, taču tagad viss ir normalizējies," teic Sandis Jansons, ST valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc neto norēķinu sistēma var izraisīt galvassāpes saules enerģijas ražotājiem

Kaspars Strautmanis, asociācijas “Saules enerģija Latvijai” valdes loceklis, 04.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada sākuma saules enerģijas ražotājus gaida izmaiņas kārtībā, kādā apsaimniekojamas virs pašpatēriņa saražotās kilovatstundas (kWh).

Vēl tikai līdz šī gada beigām ir iespējams pievienoties “vecajai” neto uzskaites sistēmai, atvieglojot sev dzīvi uz nākamajiem pieciem gadiem. Materiāli šobrīd ir salīdzinoši lēti, var maksimāli izmantot valsts atbalstu un vēl ielēkt pēdējā ērtajā aizejošās sistēmas vagonā. Kā mēdz teikt – taisi ragavas vasarā.

Kas mūs sagaida?

Ministru kabinets (MK) apstiprinājis Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātos grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas nosaka neto uzskaites sistēmas darbības izmantošanas beigu termiņu. Mājsaimniecības, kuras ražo zaļo enerģiju ar nelielām saules paneļu vai vēja ģeneratoru sistēmām un šobrīd izmanto vai līdz gada beigām pievienosies neto uzskaites sistēmai, varēs to lietot līdz 2029. gada 28. februārim. Bet no 2024. gada 1. janvāra visi jaunie lietotāji automātiski kļūs par neto norēķinu sistēmas lietotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Elektroenerģijas tirgū Latvijā pirmo reizi fiksēta "pīles līkne"

Kaspars Cikmačs, AS "Latvenergo" valdes loceklis, 25.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā un arī Baltijā arvien biežāk redzam, ka līdz ar daudziem uzstādītajiem saules parkiem dienas vidū elektrības cenas ir būtiski zemākas. T.s. Pīles līkne* (Solar Power Duck Curve) Latvijā liecina, ka kopš aprīļa jau 20 dienās elektrības cena dienas vidū bija būtiski mazāka nekā pārējā dienas laikā.

Agrāk šādus efektus novērojām tikai tādās valstīs kā Austrālija vai Kalifornija ASV, bet dati liecina, ka arī Baltijā ir pietiekami liela saules intensitāte, lai sekmīgi ražotu elektroenerģiju.

Vēl aizvadītajā ziemā, raugoties uz Kalifornijai un Austrālijai raksturīgo elektroenerģijas patēriņa Pīles līkni, bija grūti noticēt, ka pēc pāris mēnešiem tāda būs arī Latvijā. Kalifornijas saules enerģijas apkopotajos datos redzam, ka elektroenerģija no tīkla aktīvi tiek izmantota no rīta, tad dienas vidū no tīkla elektroenerģija tiek izmantota būtiski mazāk, jo nepieciešamo saražo saules paneļi, bet vakarā cilvēki pievieno tīklam savus elektroauto, un atkal rodas nepieciešamība pēc enerģijas, kas ir sadales tīklā, jo tad saule jau riet, un nākas elektrības patēriņam pieslēgt citus ģenerācijas avotus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mobilie sakari

Lūdz valdībai un SM noteikt prasības mobilo sakaru nepārtrauktības nodrošināšanai

LETA, 06.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Nacionālās drošības komisija lūdz valdību noteikt prasības mobilo sakaru nepārtrauktības nodrošināšanai, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Oktobra sākumā Latvijā plosījās stipra vētra. Lūza koki, tukstošiem mājsaimniecību uz ilgāku laiku palika bez elektrības. Saulkrasti bija viena no vietām pie jūras, kas nakti no septītā uz astoto oktobri piedzīvoja pamatīgus postījumus. Vēl nākamās dienas vidū apkārtnē 4000 mājsaimniecības bija bez elektrības. Līdztekus elektrības zudumam pārtrūka arī mobilie sakari.

Pagājušajā nedēļā Saeimas nacionālā drošības komisija, klātesot arī drošības dienestiem un Satiksmes ministrijai (SM), secinājusi, ka "Elektronisko sakaru likums" un Ministru kabineta noteikumi nenosaka, cik ilgu laiku pēc elektrības pazušanas mobilo sakaru operatoriem būtu ar uzlādes baterijām vai ģeneratoriem jāspēj nodrošināt sakarus. Pašos lielākajos un būtiskākajos sakaru torņos ģeneratori esot, tomēr vairums bāzes staciju ir aprīkotas ar akumulatoriem, kas torņiem ļauj autonomi darboties vien dažas stundas. Oktobrī vētra un elektrības zudums bija krietni ilgāks. Tāpēc sakarus šīs bāzes stacijas nevarēja nodrošināt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānija "Eco Stor" plāno uzbūvēt vienu no Eiropā lielākajiem bateriju parkiem elektrības uzglabāšanai Fērderštedtā Vācijas austrumos, kura jauda sasniegs 600 megavatstundas (MW), pirmdien paziņoja uzņēmumā.

Bateriju parku pabeigt paredzēts 2025.gadā. Tajā uzglabāt varētu ap 600 megavatstundām (MW) elektrības, ar ko var diennakti nodrošināt 31 250 mājsaimniecību patēriņu, informēja "Eco Stor" izpilddirektors Georgs Gallmetcers.

Projektā plānots investēt 250 miljonus eiro.

Pašlaik Vācijā lielākās elektrības uzkrāšanas sistēmas jauda ir 72 MW, liecina Vācijas valdības dati.

Medijos izskanējis, ka Eiropas lielākā bateriju sistēma ir ASV kompānijas "Tesla" izveidotais parks Lielbritānijā, kura elektrības uzglabāšanas jauda ir 196 MW.

Gallmetcers apliecina, ka arī citas kompānijas Eiropā plāno lieljaudas elektrības uzglabāšanas infrastruktūras izveidi.

Elektrības uzglabāšana īpaši nozīmīga kļūst laikā, kad arvien vairāk elektrības ražošanā tiek izmantota saules un vēja enerģija. Tādējādi uzglabāšanai ir īpaši liela nozīme, lai izlīdzinātu elektrības piedāvājumu visas diennakts laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) martā ierosinās elektrības biržas "Nord Pool" tirgus modeļa reformas, intervijā Igaunijas laikrakstam "Eesti Paevaleht" paziņojusi Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisāre Kadri Simsone.

Intervijā Simsone stāstīja, ka stratēģijas mērķis ir pārskatīt visa elektrības tirgus uzbūvi, tādēļ martā EK prezentēs ierosinājumus, kuros piedāvās risinājumus maksimālajām cenām, piemēram, laikā, kad patēriņš pārsniedz saražotās elektrības apmēru.

Viņa teica, ka valstīm tiek lūgts iesniegt secinājumus par iespējām slēgt īpašus līgumus ar lielajiem elektrības patērētājiem, kas apņemtos samazināt patēriņu maksimuma patēriņa stundās. Tāpat EK plāno ierosināt, lai biržas cenas formulā netiek iekļauta dārgākā piedāvātā cena.

Eirokomisāre uzsvēra, ka 5% patēriņa maksimuma stundās pārvietošanai ir izšķiroša nozīmē - patēriņš ir jāsamazina vai jākompensē atteikšanās no patēriņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Regulāri elektrības pārrāvumi rada zaudējumus biznesam

Monta Šķupele, 02.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atceltas rezervācijas, pārceltas kāzas un tūkstošiem eiro zaudējumi - tādas ir sekas biežiem elektroenerģijas pārrāvumiem Nurmuižas pils kompleksā.

Bijušajam baņķierim, uzņēmējam Oļegam Fiļam piederošais Nurmuižas pils komplekss Talsu novada Laucienes pagastā regulāri piedzīvo elektroenerģijas pārrāvumus, kā rezultātā tiek ietekmēta biznesa darbība. Nurmuižas pils kompleksā darbojas restorāns, viesnīca un SPA, kas aprīkoti ar ļoti dārgu un sarežģītu tehniku, kas tiek bojāta regulāro elektrības pārtraukumu dēļ.

Nurmuižas restorāna un viesnīcas vadītāja Kristīne Jelinska Nurmuižā strādā 4 gadus un ar elektroenerģijas pārtraukumiem sastopas regulāri, ko apliecina e-pastu un Whatsapp sarakstes izdrukas jau kopš 2021.gada. Sarakstes pašlaik tiek gatavotas iespējamai tiesvedībai.

"Piemēram, šī gada 16.septembrī elektrība no rīta noraustījās 12 reizes, kas var radīt neatgriezeniskas sekas mūsu tehnikai. Ir nodedzināti vairāki kafijas aparāti šīs vasaras laikā. Ledusskapis un citas iekārtas ir iegādāti par vairāk nekā 300 000 eiro," stāsta K.Jelinska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Tuvāko desmitgažu laikā Lietuva kļūs par elektrības eksportētājvalsti

LETA/BNS, 05.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuva no elektroenerģijas patērētājas tuvāko desmitgažu laikā kļūs par elektrības eksportētāju, paziņoja valsts enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis.

Nākotnē Baltijas valstīs tāpat kā Ziemeļvalstīs, Francijā un Spānijā būs elektroenerģijas pārpalikums, ministrs trešdien sacīja Lietuvas parlamenta opozīcijā esošās Zemnieku un zaļo savienības frakcijas deputātiem.

"Ziemeļvalstis, arī Baltijas valstis, kā arī Spānija, būs valstis, kurās būs elektrības pārpalikums. Kodolenerģijas dēļ arī Francijā būs pārpalikums. Nākamajās desmitgadēs visā Centrāleiropā būs milzīgs deficīts un tā būs elektrības neto pircēja," klāstīja Kreivis.

"Tas dod Ziemeļvalstīm lielu iespēju kļūt par energoresusru eksportētājām. Ja mēs pienācīgi izpildīsim savu enerģētikas stratēģiju, kļūsim par elektrības eksportētāju," pārliecību pauda ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik nevienam īsti nav skaidrs, cik daudz Latvijā tuvākajā laikā taps jaunas elektrības ražošanas jaudas, jo, samazinoties elektrības cenām un augot kredītu procentlikmēm, visdrīzāk virkne pieteikto projektu netiks uzbūvēti, intervijā prognozēja enerģētikas uzņēmumu grupas "AJ Power" vadītājs Roberts Samtiņš.

"Latvijā pagājušajā gadā daudzi domāja, ka būs iespēja nopelnīt vieglu naudu. Es teikšu, ka tas burbulis vēl nav pārplīsis. Ja mēs paskatāmies uz "Augstsprieguma tīklā" rezervētajām jaudām, tad tās ir sasniegušas absolūto Latvijas limitu - 6500 megavatus (MW). Tas nozīmē, ka ir rezervētas vēl trīs vai pat četru Daugavas HES jaudas. Daudz rezervētu jaudu ir arī "Sadales tīklā"," teica Samtiņš.

Viņš pašlaik pieteiktos projektus iedala divās grupās. Viena daļa projektu ir tādi, kurus jaudas rezervējušie uzņēmumi paši grasās arī būvēt, attīstīt un apkalpot. Otra daļa ir tādi, kas mēģina tos pārdot un nopelnīt uz to, ka ir rezervēta pieslēguma jauda elektrības sadales vai pārvades tīklos. Tie projekti, kuru īstenotāji visu dara paši, virzās uz priekšu. Tiem, kas bija plānojuši nodarboties ar "papīru" pārdošanu, šobrīd ir jāpārdomā, kādā veidā tālāk ar šiem projektiem rīkoties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Elektroauto elektrības cenu pieauguma ēnā: vai tiešām dārgāk?

Vilnis Debesnieks, SIA “SKANDI MOTORS” elektroauto eksperts, 30.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot energoresursu cenām, gluži saprotamas ir bažas, ka krietni palielināsies arī elektroauto uzturēšana. Vai tā tiešām ir?

Jebkurš ziņu virsraksts saistībā ar energoresursu cenu pieaugumu šobrīd izraisa īstu ažiotāžu. Ja virsraksts skaļi vēstī, ka elektrības cena pilsētas uzlādes punktos augs no 15 līdz 52 centiem, vairums lasītāju neiedziļinās, ka tas, iespējams, ir attiecināms uz noteikta uzņēmuma infrastruktūru vai ir spēkā uz noteiktu periodu, un, krītoties elektrības biržas cenai, samazināsies arī auto uzlādes izmaksas. Ziņas virsraksts vēstī tikai to, ka braukt ar elektroauto būs trīsreiz dārgāk, tāpēc cilvēku bažas ir saprotamas, taču tās nav viennozīmīgi pamatotas.

Pirmkārt, vairāk nekā 90% elektroauto īpašnieku, kuri dzīvo privātmājās, savu auto uzlādē mājās. Skaidrs, ka ir neietekmējami apstākļi – ja kāps elektrības cenas, palielināsies arī elektroauto uzlādes izmaksas. Šobrīd ieguvēji ir tie, kas jau pirms kāda laika ir noslēguši līgumu par elektrības pieslēgumu ar izdevīgu fiksētu tarifu. Tomēr arī elektroauto īpašnieki, kuriem nav iespējas uzlādēt savu auto mājās vai kuru izvēlētais tarifa plāns ir piesaistīts biržas cenām, var ietekmēt savus ikmēneša izdevumus par auto uzlādi – uzlāde nakts stundās, priekšroka lētākajam piedāvājumam pilsētas uzlādes punktos, tarifa plāna maiņa mājās, saules paneļi, kas ļauj padarīt mājsaimniecību energoefektīvāku un pašiem ģenerēt savu elektrību, mājsaimniecības kopējā elektroenerģijas patēriņa samazināšana. Sabiedrības rīcībā ir dažādi veidi, kā ietekmēt rēķinu par elektrību un attiecīgi – kā ietekmēt automašīnas uzlādes izdevumus. Šī ir viena no būtiskākajām atšķirībām starp elektroauto un iekšdedzes dzinēja auto, jo degvielas cenas mēs nekādā veidā ietekmēt nevaram.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" tarifs no šā gada 1.jūlija varētu pieaugt vidēji par 32%, savukārt elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) tarifs palielināsies par 36%, trešdien žurnālistiem pastāstīja kompāniju pārstāvji.

Kompāniju pārstāvji norādīja, ka izmaksu samazinājums "Sadales tīklam" bijis iespējams, pirmkārt, pateicoties Ministru kabineta lēmumam "Sadales tīkla" tarifā tikai daļēji iekļaut iepriekšējo periodu zaudējumus, otrkārt, saistībā ar elektroenerģijas tirgus cenu kritumu. Treškārt, būtiski samazinātas pārvades tarifa izmaksas, kas automātiski samazina sadales tarifus.

Šo faktoru ietekmē sadales tarifa vidējais pieaugums ir samazināts no sākotnēji plānotajiem 75% līdz 32% precizētajā tarifu projektā.

Tāpat kompāniju pārstāvji informēja, ka AST tarifā iekļaujamo izmaksu palielinājumu ir izdevies samazināt par 54 miljoniem eiro, tostarp 25 miljonu eiro samazinājums ir sasniegts, pateicoties elektroenerģijas cenu un to prognožu kritumam, 21 miljona eiro samazinājums ir sasniegts, pateicoties atļaujai izmantot pārslodzes maksas ieņēmumus zaudējumu segšanai, sešu miljonu eiro ietaupījums sasniegts, iepērkot jaudas rezerves, bet divu miljonu eiro samazinājums ir no citiem risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: husqvarna.com

Ne vienu reizi vien ir pieredzēts, ka ziema spēj mūs pārsteigt nesagatavotus, pārklājot Latviju ar tik biezu sniega segu, ka ir jāmeklē iespējas, kā pēc iespējas ātrāk un efektīvāk no tās atbrīvoties, attīrot piebraucamos ceļus un ietves. Tādā gadījumā talkā var nākt sniega pūtēji. Raksta turpinājumā noskaidro, kā no daudzveidīgā sortimenta izvēlēties savām vajadzībām vispiemērotāko darbarīku!

Būtiski faktori, izvēloties sniega pūtēju

Sniega pūtējs pavisam noteikti var būt noderīgs palīgs kā mājsaimniecībā, tā arī uzņēmumā. Lai arī tā iegāde var būt salīdzinoši dārga, tomēr ir vērts atcerēties, ka tas ir būtisks ilgtermiņa ieguldījums, jo ziema Latvijā ir katru gadu. Tomēr, lai būtu iespējams pieņemt pareizo lēmumu attiecībā uz to, kādu sniega pūtēju iegādāties, iesakām ņemt vērā vairākus nozīmīgus faktorus:

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kā energoresursu krīzes apstākļos saglabāt Ziemassvētku dekoratīvo apgaismojumu?

Sadarbības materiāls, 24.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nikolā Tesla intervijā žurnālistiem 1889.gadā esot teicis - viss ir Gaisma un viņš vēlas izgaismot visu planētu Zeme, tam šeit esot pietiekami daudz elektrības. Ir pagājuši nedaudz vairāk kā 130 gadi un šobrīd gluži negaidīti esam nonākuši situācijā, kad visā Eiropā tiek apsvērta gan energoražotāju veida maiņa, gan visdažādākie taupības pasākumi patēriņa un izmaksu mazināšanai. Kā privātpersonas, tā uzņēmumi un valsts iestādes nopietni izvērtē iespējas samazināt elektroenerģijas lietošanu, tai skaitā arī ēku un ielu apgaismošanai… Loģiski, rodas jautājums - laikā, kad tik strauji un neparedzami aug energoresursu izmaksas, vai ierastais mākslīgais apgaismojums kļūs par luksuspreci jeb tomēr varēsim arī turpmāk atļauties kvalitatīvu gaismu mājokļos un darbavietās, svētku rotājumus, ielu un fasāžu izgaismošanu?

Vilnis Burtnieks, Adam Decolight Latvia izpilddirektors, uzskata, ka apgaismojumam tiks piešķirta vēl lielāka nozīme un tas iegūs jaunu vērtību, jo, kas bijis pašsaprotams, ne vienmēr ticis pietiekami novērtēts. Pirmkārt, apgaismojums ir praktiska nepieciešamība ekonomikā – nav iespējama daudzu nozaru pastāvēšana bez kvalitatīvas gaismas, otrkārt, augs sabiedrības izpratne par gaismas sniegto drošības un komforta sajūtu. Līdz ar to tiks meklēti energoefektīvāki, individualizētāki risinājumi un tas notiek jau tagad. Vairākas Latvijas pašvaldības paziņojušas, ka pāriet uz ekonomiskajiem LED gaismekļiem, nomainot iepriekšējos, un to dara arī uzņēmumi. Tā ir pozitīva tendence, un tas nozīmē, ka gaisma būs. Jā, būsim taupīgāki, izmantosim modernākas, energoefektīvākas tehnoloģijas, bet gaismu saglabāsim. Jo gaisma – tās nav tikai dekorācijas un skaistāka vide, tā ir drošība un veselība, labsajūta un pozitīvas emocijas. Labs piemērs ir Tallinas pašvaldības tālredzīgais lēmums - pandēmijas laikā pilsēta apzināti investēja daudz vairāk līdzekļu dažādos gaismas objektos un dekoros, veicinot cilvēkus vairāk pavadīt laiku ārā arī gada tumšākajos mēnešos, kamēr Latvijā “baudījām” komandantstundas mājas režīmā… Un sabiedrība arvien vairāk novērtē dekoratīvā apgaismojuma efektus un to pozitīvo ietekmi uz cilvēku noskaņojumu. Gaisma rada prieku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība trešdien atbalstīja elektrības un dabasgāzes subsīdijas mājsaimniecībām nākamā gada pirmajā pusē, kā arī noteica minimālo tarifu, zem kura elektrības cenas valsts nesubsidēs.

Valdības plāns paredz, ka mājsaimniecībām tiks kompensēti līdz 28,5 centiem par elektrības kilovatstundu.

Kompensācija netiks attiecināta, ja elektrības cena par kilovatstundu nepārsniegs 28 centus, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, informēja Lietuvas Enerģētikas ministrija.

Savukārt kompensācija par dabasgāzi mājsaimniecībām sasniegs 99 centus par kubikmetru.

Pašlaik Lietuva mājsaimniecībām kompensē 54 centus par kubikmetru gāzes un līdz deviņiem centiem par elektrības kilovatstundu.

Enerģētikas ministrijas aplēses liecina, ka pirmajā pusgadā atkarībā no patēriņa subsīdijām būs nepieciešami ap 530 miljoniem eiro. Elektroenerģijas rēķinu kompensēšanai atvēlēti vairāk nekā 330 miljoni eiro, bet dabasgāzes kompensēšanai - nepilni 198 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļņā katru gadu tiek uzbūvēti un pārdoti aptuveni 5000 dzīvokļu, savukārt Rīgā šis skaitlis nesasniedz pat 2000. Jau šobrīd, iebraucot Lietuvas galvaspilsētā, mēs varam justies kā mazajā Baltijas Manhetenā, jo viņi ir atvērti ārvalstu investīcijām. Tikmēr mēs mēģinām pārdalīt Eiropas fondu naudu un vienkārši nelaižam lielos investorus mūsu valstī, tādēļ arī ekonomika kopumā neattīstās.

Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums situāciju Latvijas nekustamo īpašuma tirgū vērtē nekustamo īpašumu attīstītāja un celtniecības pakalpojumu sniedzēja YIT LATVIJA valdes loceklis Andris Božē.

Viņš atzīmē, ka par Latvijas nekustamo īpašumu tirgus atpalicību liecina arī kopējais kredītu portfelis - ja līdz 2008. gadam situācija visās Baltijas valstīs bija diezgan līdzīga un nekustamo īpašumu iegādei bankas kredītos katrā valstī bija izsniegušas apmēram 10-11 miljardus eiro, tad šobrīd aina ir pavisam citāda. Lietuva un Igaunija ir spējusi atgriezties pirmskrīzes līmenī un to jau pārsniegt, savukārt Latvijas kopējais kredītu portfelis joprojām ir vien ap pieciem miljardiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais izaicinājums nozarei šobrīd ir pieaugušās enerģijas projektu izmaksas un kapitāla lielā cena, tādēļ daudzu projektu īstenošana ir aizkavējusies un daži pat ir atcelti, jo vairs nav ekonomiski izdevīgi, intervijā sacīja Eiropas energouzņēmumu asociācijas "Eurelectric" ģenerālsekretārs Kristians Rubijs.

Viņš norādīja, ka šī situācija ne tikai palēnina darbu tur, kur vajadzētu to paātrināt, bet arī rada spiedienu uz elektrības cenām nākotnē, jo projektu izmaksas galu galā nonāks pie patērētājiem.

"Pašlaik mēs no laikmeta, kad tīra enerģija bija ārkārtīgi lēta un kad kapitāls bija gandrīz par brīvu, esam nonākuši laikā, kad vairāki faktori ir palielinājuši tīras enerģijas projektu izmaksas. Tas attiecas uz transporta izmaksām, izejvielu, tērauda izmaksām, ir redzams pusvadītāju, elektronisko iekārtu trūkums. Visi šie faktori ir paaugstinājuši tīras enerģijas ražošanas izmaksas," uzsvēra "Eurelectric" ģenerālsekretārs.

Tāpat Rubijs atzīmēja, ka papildus tam ir palielinājušās kapitāla izmaksas. Līdz ar to iepriekšējā laikmetā ieviestie konkursu un izsoļu modeļi vairs nedarbojas, un projektu īstenotāji nevar pamatot iepriekš izveidoto biznesa modeļu dzīvotspēju saviem akcionāriem vai investoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijā nepārdomāti sabremzē atjaunīgās enerģijas projektu īstenošanu

Inga Āboliņa, SIA “Eolus” valdes locekle, 29.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) paziņojums pārtraukt izsniegt tehniskās prasības jaunu elektrostaciju pieslēgšanai pārvades tīklam, balstoties uz jaudu nepieejamību tīklā, ir tirgus regulēšana.

Laikā, kad valsts enerģētiskā neatkarība un alternatīvās enerģijas ražošana ir deklarēti kā prioritāri uzdevumi, ir radīta situācija, kad visas cerības tiek liktas uz tiem projektiem, kurus attīstītāji gluži vienkārši formāli paspēja pieteikt, kamēr citi potenciālie atjaunīgo energoresursu (AER) projekti, kuru investīcijas mērāmas simtos miljonu eiro, šobrīd “nolikti uz bremzēm”. Kādi ir šīs izveidojušās situācijas riski nākotnē?

Šobrīd daudzi zaļās enerģijas spēkstaciju attīstītāji ir iesnieguši AER projektu pieteikumus pieslēguma izbūvei pārvades sistēmai, tomēr tehnisko noteikumu izsniegšana jaunu projektu pieslēgumiem ir pārtraukta tīkla jaudu nepieejamības dēļ. Daudzi vērienīgi projekti ir palikuši “ārpus borta”. Vai domājot par Latvijas elektroenerģijas tirgus nākotni, ir pareizi balstīties uz situāciju šodien?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācijas un procesu automatizācijas ieviešana, lielo elektrības rēķinu radītā trieciena mazināšana, kā arī zaļās enerģijas iekārtu uzstādīšana – šie trīs izaicinājumi šobrīd visvairāk nodarbina Latvijas uzņēmumu vadītāju prātu, un to risināšanā lieti noderētu valsts sniegta palīdzība.

Tāds secinājums izriet no biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāja, uzņēmuma Jumis Pro veiktās aptaujas rezultātiem.

Biznesa vide ir dažādu izaicinājumu pārpilna, un dažkārt problēmas samilzt tik ļoti, ka uzņēmumi pašu spēkiem ar tām netiek galā. Pagājušajā ziemā lielas problēmas sagādāja elektrības un apkures cenas. Februārī veiktā aptaujā 33,9% respondentu atbildēja, ka viņiem nepieciešamas subsīdijas elektrības un apkures izmaksu segšanai, un vēl 18,9% lūdza nepiemērot soda sankcijas par savlaicīgi nenomaksātiem nodokļiem.

Energoresursi uzmanības centrā ir joprojām. Lai arī to cena starptautiskajos tirgos ir kritusies, daudzi komersanti ziemā noslēdza vairākus gadus ilgus līgumus ar fiksētu likmi, un šobrīd krietni pārmaksā par elektrību. Bažas par lielajiem rēķiniem atspoguļojas arī aptaujas datos, jo 37,9% respondentu vēlas no valdības saņemt finansiālu atbalstu elektroenerģijas izmaksu nosegšanai. Vēl 9,9% gribētu līdzfinansējumu zaļās enerģijas iekārtu uzstādīšanā, lai samazinātu pakalpojumu sniedzēju piestādītos rēķinus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan šī gada rudenī elektrības patēriņš sasniedza zemāko līmeni kopš 2017. gada jūnija, nozares pārstāvji prognozē, ka nākamo 10 gadu laikā patēriņš varētu būtiski pieaugt.

Saskaņā ar AS Augstsprieguma tīkls (AST) prognozēm elektroenerģijas sistēmas patēriņš Latvijā tuvāko desmit gadu laikā varētu pieaugt par 3 līdz 12,5%. AST skaidro, ka patēriņš prognozēts trim scenārijiem – konservatīvai, bāzes un optimistiskai attīstībai. Tiek plānots, ka konservatīvās attīstības jeb A scenārijā elektroenerģijas patēriņš 2032. gadā varētu sasniegt 7605 gigavatstundas (GWh) gadā, bāzes jeb B scenārijā – 7951 GWh, bet optimistiskās attīstības scenārijā – 8306 GWh.

Elektrību taupa

Līdz ar apjomīgu atjaunojamo energoresursu (AER) ienākšanu tirgū un fosilā kurināmā lomas mazināšanos, kā arī atteikšanos no Krievijas gāzes importa, kā ietekmē varētu palielināties elektroenerģijas loma apkurē, elektrības patēriņš varētu pieaugt arī straujāk, nekā prognozēts, teic Aigars Sīlis, AST Datu analīzes grupas vadītājs. “Jau šobrīd pieprasīto jauno elektrostaciju pieslēguma jaudu apjoms Latvijā pārsniedz maksimālo pīķa patēriņu vairāk nekā trīs reizes, tāpat patēriņa pieaugumu varētu veicināt arī elektroauto izplatības palielināšanās,” atzīmē A. Sīlis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ministrija strādā pie lēzenāka fiksētā elektrības sadales tarifa pieauguma ieviešanas

LETA, 10.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) strādā pie tā, lai no nākamā gada fiksētā elektrības sadales tarifa pieaugumam būtu nevis straujš, bet gan lēzens kāpums, intervijā saka jaunais klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).

Tāpat paralēli jau tiek testēta atbalsta sistēma jeb EIKIS, kas mērķēti palīdzēs konkrētām mājsaimniecībām. Ir arī atbalsts aizsargātajiem lietotājiem.

Runājot par tarifa fiksēto maksu, Melnis sacīja, ka problēma šajā jomā vasarā bija tāda, ka tarifa kāpums bija pārāk straujš. Kāpums bija straujāks, nekā iepriekš tika runāts un diskutēts. Tie nebija 30%, bet dažos gadījumos pat 100% un vairāk.

"Straujais kāpums bija tas, kas nošokēja. Mēs strādājam pie tā, lai tarifa kāpums būtu lēzenāks. Tāpat būtiski ir tas, ka būs skaidrs, kādi tarifi būs 2024., 2025. un 2026.gadā. Varēsim to plānot, nevis tā, kā bija tagad, - kā sniegs uz galvas," sacīja Melnis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie elektrības sadales tarifi tiks pārskatīti jau decembrī, pavēstīja Valsts kancelejas pārstāvji.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) trešdien, 9.augustā, tikās ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētāju Aldu Ozolu, SPRK padomes locekli Intaru Birziņu un SPRK Enerģētikas departamenta direktoru Jāni Negribu. Tikšanās piedalījās klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV).

Tikšanās laikā tika pārrunāti jaunie elektrības sadales tarifi un to pamatotība, SPRK redzējums par iespējamām tarifu maiņām, kā arī citas aktualitātes sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas jomā.

Ministru prezidents tikšanās laikā uzsvēra, ka SPRK, vērtējot sabiedrisko pakalpojumu tarifus, stāv starp valsts monopolu un sabiedrību, aizstāvot patērētāju intereses saistībā ar elektrības sadales pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrības sadales tarifi nebūs tik lieli, kā sākotnēji plānots

LETA, 02.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Augstsprieguma tīkla" un "Sadales tīkla" jaunie elektrības sadales un pārvades tarifi nebūs tik lieli, kā sākotnēji tika plānots, intervijā LTV "Rīta panorāmai" uzsvēra ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Līdz ar to arī elektrības kopējie tarifi noteikti nebūs vairākkārt lielāki nekā pašlaik, solīja politiķe.

Ministre pastāstīja, ka Ekonomikas ministrijai šodien plānota tikšanās ar abiem uzņēmumiem, kurā plānots gūt ieskatu, kā abiem uzņēmumiem ir izdevies pārvērtēt savus tarifu projektus.

Ministrija uzņēmumiem piedāvājusi vairākus ieteikumus, kādas pozīcijas tarifu projektā vērtēt, lai panāktu to samazināšanu, piemēram, ticis ieteikts pagarināt plānoto tarifa periodu un pārvērtēt potenciālo elektrības cenu ilgākā laika periodā. Tāpat atzīmēts, ka visi potenciālie zaudējumi nav obligāti uzreiz jāieliek iekšā tarifā, kā arī būtu pārvērtējams tarifā pieteiktais uzņēmuma darbinieku algu pieaugums par 46%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Vai lieljaudas saules parku tirgus pārkarsīs?

Kaspars Cikmačs, AS "Latvenergo" Attīstības direktors, valdes loceklis, 23.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Industriālie lieljaudas saules parki sekmēs Latvijas energoneatkarību, lai mazinātu dažādu ārējo faktoru ietekmi elektroenerģijas tirgū.

Karstajās vasaras dienās mums trūkst savu elektroenerģijas ražošanas avotu, jo vasarā Daugavā ir zema ūdens pietece, un mazā siltumenerģijas pieprasījuma dēļ koģenerācijas termoelektrostacijas darbināt ir mazāk efektīvi. Šajās situācijās saules parki sekmēs to, ka saulainajos periodos elektroenerģijas cenas būs būtiski zemākas.

Baltijā ir daudz dažādu attīstītāju sākti saules parku projekti atšķirīgās attīstības stadijās. Vienus no tiem attīsta profesionāli un enerģētikā pieredzējuši, citus tādi, kas izmēģina laimi jaunā biznesa virzienā saklausot, ka tur varētu būtu El Dorado.

2022. gada augstās elektrības cenas radīja bažas, ka tādas tās būs mūžīgi un varbūt pat pieaugs, tādēļ gan Baltijas valstīs, gan citur Eiropā strauji aug uzstādīto saules elektrostaciju skaits. Pēc SolarPower Europe (SPE) apkopotajiem datiem Eiropā 2022. gadā jaunu saules enerģijas jauda sasniedza 41,4 GWp, pieaugot par gandrīz 50 % salīdzinājumā ar 28,1 GWp 2021. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības darba kārtībā ir vairāki augsta līmeņa politikas dokumenti, atbilstoši kuriem iezīmējas Latvijas vīzija gan par tautsaimniecības izaugsmi, gan enerģētiku, gan klimata plāniem. Vai vīzijas, kas iezīmējas dažādos dokumentos, savstarpēji saskan un vai tās ir pietiekoši ambiciozas?

Vismaz enerģētikas nozarē ir jāapzinās, ka atjaunojamo energoresursu elektrības ražošana ir iespēja modernas ekonomikas attīstībai, kur sava loma ir arī privātajiem investoriem.

Lai arī Eiropā notiek AER (atjaunojamie energoresursi) regulējumu pārskatīšana, lai paātrinātu jaunu projektu attīstību vēja enerģijā, esošās infrastruktūras un atļauju ierobežojumi būtiski apdraud Eiropas mērķus jaunu jaudu izbūvei līdz 2030. gadam. 2023. gada laikā Vācija ir izsniegusi jaunas atļaujas 7,5 GW, Spānija 3GW un Francija 2,2GW jaudām.

Turpretim Latvijā AS “Augstsprieguma tīkla” izsniegtos tehniskos noteikumus jaunu jaudu pievienojumiem ir saņēmuši projekti par vairāk kā 6 GW, bet jauni pieteikumi netiek pieņemti. Pieprasījums pēc jauniem projektiem Eiropā ir milzīgs un joprojām tas nav apmierināts, savukārt infrastruktūra un potenciālās vietas vēju parku izbūvei attīstītās Eiropas valstīs kļūst arvien ierobežotākas. Līdz ar to Latvijai var būt ļoti būtiska loma Eiropā atjaunojamo energoresursu ražošanā, kas tai ļautu piesaistīt inovatīvas investīcijas, radot papildus iespējas valsts kopējai konkurētspējai un eksportam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Transporta nozares pienesums zaļo mērķu sasniegšanai – alternatīvas, subsīdijas, investīcijas

Sadarbības materiāls, 24.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas iebrukums Ukrainā pastiprinājis Eiropas Savienības valstu centienus līdz 2030. gadam ievērojami palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru transporta nozarē, tostarp diversificēt transporta nozarē izmantotās enerģijas patēriņa struktūru. Latvijā transporta nozarē patērētais enerģijas daudzums ieņem nozīmīgu sadaļu kopējā enerģijas patēriņā, tomēr Valdības rīcība transporta nozares dekarbonizācijā bijusi kontrproduktīva, neskatoties uz to, ka tā pati Valdība paraksta pieaugošos ES mērķus. Eiropas Savienības klimata mērķi pieaug – sniegums Latvijā pasliktinās, kaut vai tādēļ, ka 2022. gada sākumā Latvija atteicās no obligātas biodegvielas komponentes prasības ar mērķi samazināt degvielas mazumtirdzniecības cenu, kas diemžēl mērķi nesasniedza, jo kaimiņvalstīs degviela mazumtirdzniecībā ir lētāka par spīti tam, ka viņi šādu soli nespēra. Tāpēc jaunajai Klimata un enerģētikas ministrijai būs jārīkojas ar divreiz lielāku apņēmību, lai šo situāciju risinātu. Ir būtiski izvērtēt alternatīvas un atdevi uz ieguldīto naudas vienību.

Proti, atbildēt uz jautājumiem – kuriem dekarbonizācijas risinājumiem, kādā laika posmā un apjomā nepieciešamas subsīdijas un / vai investīcijas, lai mēs sasniegtu progresu – atteiktos no Krievijas naftas, vairāk izmantotu vietējos un atjaunojamos resursus, un, ja valsts subsidē, tad cik CO2 tonnu mēs par šīm subsīdijām “nopirktu” jeb cik lielā mērā samazinātu emisijas. Alternatīvas, kā labi zināms, ir vairākas – transporta elektrifikācija, pirmās un otrās paaudzes biodegvielas izmantošana, arī biometāna, ūdeņraža izmantošana transportā.

Lasot jaunās Valdības deklarāciju, var secināt, ka prioritāte būs elektrifikācija, tas attiecas gan uz dzelzceļu, gan autotransportu (100. punkts).(1) Lai arī skaidrs, ka elektroauto īpatsvars transporta nozarē palielināsies, svarīgi apzināties arī elektrotransporta attīstību ierobežojošos faktorus un soļus kā samazināt siltumnīcefekta gāzes, izmantojot esošās iespējas līdz brīdim, kad esam atrisinājuši alternatīvu ierobežojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru