Karjera

Spēja redzēt, kā skaitļi «kustas», un citas laba grāmatveža pazīmes

Dienas Bizness, 10.07.2013

Jaunākais izdevums

Gadu gaitā grāmatveža ikdiena ir mainījusies un no manuāla darba pārvērtusies specializētu datorprogrammu atbalstītā biznesa funkcijā. Kādām īpašībām jāpiemīt un kas jādara, lai tā darbotos veiksmīgi, stāsta Solvita Lazda, SIA Volvo Truck Latvia galvenā grāmatvede.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ārpus kabineta

Ja ir vēlme uzzināt, praktiskās zināšanas var iemācīties darbā

Elīna Pankovska, 10.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es nekad nebūtu grāmatvede, ja nebūtu grāmatvedības programmu. Nekad mūžā!» Tā saka Solvita Lazda, SIA Volvo Truck Latvia galvenā grāmatvede, vienlaikus norādot, kā gadu gaitā ir mainījusies grāmatveža ikdiena, kas no manuāla darba pārvērtusies specializētu datorprogrammu atbalstītā biznesa funkcijā.

Ir dažādi cilvēki – vieniem patīk rēķināt teksta uzdevumus, citiem rakstīt esejas. Lai strādātu par grāmatvedi, ir jābūt draugos ar skaitļiem un matemātikai jābūt mīļākajam mācību priekšmetam. «Skaitļi ir mūsu ikdiena un, ja tie nepatīk, grāmatvedībā nav ko darīt. Grāmatvedībā nevar atstāt kļūdas. Tāpēc vajadzīga mērķtiecība un nepiekāpība» saka S. Lazda.

Viņa grāmatvedībā strādā jau 13 gadus. Pabeidzot studijas, S. Lazda strādāja par noliktavas vadītāju, bet šis darbs īsti nepatika – gribējās kaut ko mainīt profesionālajā dzīvē. Tā kā viņa bija studējusi ekonomiku, kursa biedrene, kura strādāja par grāmatvedi, aicināja palīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Saldo

Naudas līdzekļu uzskaite

Silvija Gulbe, starptautiskās auditorkompānijas SIA «Grant Thornton Rimess» partnere, 27.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naudas līdzekļi ir uzņēmuma komercdarbības galvenais tiešais resurss, ar kuru uzņēmums veicina sava kapitāla pieaugumu. Naudas līdzekļi ir uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu likvīdākā daļa, to uzskaite nav sarežģīta, tomēr bieži uzņēmumu grāmatvedībā tiek pieļautas neprecizitātes naudas līdzekļu uzskaitē. Jāuzsver - naudas līdzekļu uzskaite ir reglamentēta daudzos normatīvos dokumentos.

Vispirms jāatzīmē, ka atbilstoši Gada pārskatu likuma prasībām bilancē uzrāda tikai naudu, bet naudas plūsmas pārskatā uzrāda naudu un naudas ekvivalentus. Savukārt, pēc starptautiskajiem grāmatvedības standartiem bilancē uzrāda naudu un tās ekvivalentus.

Dažāda pieeja

Praksē ir izveidojusies situācija, ka uzņēmumi dažādi uzrāda naudas līdzekļus gada pārskatā. Sakarā ar to pārskata lietotāji papildus informāciju var iegūt finanšu pārskata pielikumā, kurā jābūt norādītai naudas un tās ekvivalentu uzskaites politikai, kā arī būtu jāatšifrē bilances postenis nauda gadījumā, ja tajā ir ietverti arī naudas ekvivalenti. 2011. gada 21. jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr. 481 «Noteikumi par naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību» pirmo reizi ir sniegta naudas definīcija. Šo noteikumu izpratnē:

Komentāri

Pievienot komentāru
Ārpus kabineta

Un nekādu «nedrīkst»!

Andrejs Vaivars, 04.04.2013

Likumdošana Latvijā atpaliek no reālās dzīves. Lasot jaunos likumus, kas skar finanšu jomu, man rodas asociācijas ar omi, kas saka: pieturiet to Zemes griešanos, jo tā pārāk ātri griežas, un es netieku līdzi -I.Kuplā

Edmunds Brencis, Dienas Mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums drīkst darīt pilnīgi visu, un jautājums ir tikai par to, cik ir jāsamaksā nodokļu veidā, uzsver a/s ELKO Grupa galvenā grāmatvede Ingrīda Kuplā.

Skolas laikā Ingrīdai patika matemātika, datortehnika un programmēšana, bija skaidrs, ka savu karjeru ir jāveido tieši šajā virzienā. Informācijas tehnoloģiju, kurā strādājošie speciālisti šodien ir ļoti pieprasīti darba tirgū, tolaik vēl nešķita perspektīva nozare, jo pārsvarā asociējās ar darbu garlaicīgajos skaitļošanas centros. Toties laika gaitā bija pieprasījums pēc grāmatvežiem, un tas arī lielā mērā licis izlemt par darbu tieši šajā jomā.

Jāuzskaita kariete karalim

«Man savulaik ir prasīts – kas ir grāmatvedība? Izdzirdot šo jautājumu, man patīk stāstīt pasaku par karali, kuram bija rakstvedis, kas visu pierakstīja. Piemēram, tika rakstīts – karalis šodien nopirka karieti... Šodien tieši to pašu darbu paveic grāmatvedis, tikai skaitļu valodā, un mūsdienu izpratnē minētais pirkums tiktu fiksēts aptuveni šādi – šodien tika nopirkta kariete, par to iztērējot pusmiljonu latu plus PVN, un karaļvalstij ir jauna manta ar noteiktu vērtību. Un nekādu «nedrīkst»! Pilnīgi pietiek ar to, ka naudas izteiksmē tiek attēlots uzņēmumā notiekošais,» saka Ingrīda. Citiem vārdiem sakot, nav pareizi, ja grāmatvedis saka darba devējam, ka kaut ko nedrīkst uzsākt, darīt. Drīkst visu! Katrs uzņēmums, kā uzsver Ingrīda, var veidot savu biznesu pilnībā tā, kā to vēlas. Finanšu speciālista uzdevums ir to visu attēlot naudas izteiksmē, kas gan ir sarežģītāk, nekā uzņēmuma direktoram paziņot, ka kaut ko nedrīkst darīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izrādās, ka degvielas pircējam savā grāmatvedībā ir jāsaglabā ne tikai kopējais rēķins, bet arī visi čeki, kurus izsniedz ik reizi katram uzņēmuma automašīnas vadītājam, kad viņš veic degvielas uzpildi. Tādu skaidrojumu snieguši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) speciālisti uzziņā kādam nodokļu maksātājam.

SIA „A” iesniegumā VID norādījis, ka saskaņā ar likuma „Par grāmatvedību” 2. pantu grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvokli (saimnieciskie darījumi). Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei. Šī likuma 7. pants paredz, ka „grāmatvedības reģistros izdara ierakstus, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem. Attaisnojuma dokuments ir dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību [..].”

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dāvis: Gazprom jau nolīdzis juristus, lai tiesātos ar Latviju par privatizācijas līguma neievērošanu

LETA, 26.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja tiks pieņemti grozījumi Enerģētikas likumā, paredzot gāzes tirgus liberalizācju, AS Latvijas Gāze akcionārs Krievijas uzņēmums Gazprom ir gatavs tiesāties par privatizācijas līguma neievērošanu. To šodien pēc valdības sēdes teica Latvijas Gāzes vadītājs Adrians Dāvis.

Viņš uzsvēra, ka šāds projekts pilnībā neatbilst privatizācijas līgumam un valdība nepildīs savas uzņemtās saistības. Tādēļ Latvijas Gāzes akcionāri var vērsties tiesā.

«Ir informācija, ka Gazprom ir noslēdzis līgumu ar juridisko firmu par tiesas procesa uzsākšanu, ja tas būs nepieciešams,» teica Dāvis.

Kā ziņots, Ministru kabinets šodien slēgtā sēdē akceptēja grozījumus Enerģētikas likumā, ar kuriem Latvijas likumdošanā plānots nostiprināt trešo pušu piekļuves tiesības Latvijas gāzes sistēmai, lai tiktu veicināta un nodrošināta trešo pušu iespēja darboties Latvijas dabasgāzes tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn, veicot pārbaudes par iespējamu pretlikumīgu darbību veikšanu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ieguvis pierādījumus par viltotu elektronisko kases aparātu čeku uzrādīšanu komersantu grāmatvedības reģistros par degvielas iegādi 3,2 miljonu latu apmērā (par 3352 tonnām jeb 45 cisternām degvielas).

Tāpat VID ir ieguvis pierādījumus par viltotu elektronisko kases aparātu čeku uzrādīšanu komersantu grāmatvedības reģistros par citu preču iegādi 518 tūkstošu latu apmērā.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aizvadītajā gadā uzsācis 20 kriminālprocesus par viltotu čeku izmantošanu. Veikto nodokļu auditu rezultātā, 36 nodokļu maksātājiem, kuri grāmatvedībā uzrādījuši viltotus elektronisko kases aparātu čekus, VID aprēķinājis papildus samaksai valsts budžetā vairāk nekā četrus miljonus latu.

Tāpat aizvadītajā gadā 2012.gadā VID Finanšu policijas pārvaldē saistībā ar viltotu attaisnojuma dokumentu uzrādīšanu grāmatvedības reģistros uzsākti 20 kriminālprocesi, kuros iesaistīti 20 negodprātīgi komersanti. Kriminālprocesos iesaistītie komersanti pārsvarā darbojas transporta, mežsaimniecības un lauksaimniecības nozarēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrotīkla attīstībā jāiet līdzi laikam

Sandris Točs, speciāli DB, 10.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«AS Sadales tīkls iet līdzi laikam un dara to, ko dara sadales tīklu operatori visās attīstītajās valstīs,» to intervijā DB teic enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš.

Kāda ir elektrotīkla vēsturiskās struktūras mantojuma ietekme uz pašreizējo situāciju, proti, elektrotīkls ar lielām jaudām reģionos, cilvēku skaita izmaiņas reģionos, mūsdienu tehnoloģiskie uzlabojumi, lauksaimnieciskās ražošanas efektivitātes pieaugums – kā visi šie faktori ietekmē energoapgādes efektivitāti un elektrotīkla noslodzi?

Nav noslēpums, ka elektrotīkla vēsturiskais mantojums šodien ir neapšaubāma problēma, ar ko saskaras sadales tīkla operators Latvijā. Saimnieciskajai aktivitātei samazinoties, uz kādreizējām ražošanas vietām joprojām tiek nodrošinātas noteiktas elektroenerģijas jaudas un augstākas jaudas līnijas, nekā tas objektīvi ir nepieciešams. Lai nodrošinātu, ka noteikta jauda kādā līnijā visu laiku ir klātesoša, visu laiku kādam šī enerģija ir jāražo. Ja ir līnijas, kurās jauda ir lielāka, nekā nepieciešams, tas nozīmē, ka mēs esam spiesti uzturēt darba kārtībā jaudīgākas iekārtas, kas savukārt prasa lielākus ieguldījumus, jo ir jāuztur augstāks spriegums. Tas, neapšaubāmi, rada izmaksas gan ražotājam, gan sadales tīklam. Mēs tērējam liekus resursus. Ir aizvērušies ne tikai daudzi bijušie kolhozu centri, ir aizvērušās arī mežrūpniecības saimniecības, gateri, kuros savulaik elektrības jaudas bija nepieciešamas. Pabraukājot pa laukiem, var redzēt, ka stāv vidējā sprieguma transformatora ietaises, bet gateris jau labu laiku nedarbojas, jo tuvākajā apkārtnē meži ir izzāģēti un aktivitāte tagad ir apsīkusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrība no Latvijas gāzes sadalīšanas neko neiegūs, komentējot grozījumu Enerģētikas likumā virzīšanu Saeimā, pauda jaunievēlētās uzņēmuma padomes loceklis Jorgs Tumats.

Viņš uzsvēra, ka pamatdokuments, uz ko balstās Latvijas gāzes darbība, ir privatizācijas līgums, kas ir spēkā 20 gadus līdz 2017. gadam, kuru parakstīja gan Latvijas valsts, gan investori.

Minētajā līgumā atsevišķa sadales tīklu uzņēmuma nodalīšana nav paredzēta, piebilda J. Tumats. Viņš uzskata, ka vienkāršākais un pragmatiskākais būtu ievērot līguma nosacījumus un līdz 2017. uzņēmumu nesadalīt.

Viņš atzina, ka pašlaik sadales tīklu nodalīšana nekādu priekšrocību patērētājiem nedos. J. Tumats atgādināja, ka pašlaik 100% no Latvijā patērētās dabasgāzes ir Krievijas gāze. Kamēr pieejamas alternatīvas piegādes, sadales tīklu nodalīšana efektu nedos, vienīgi palielinās izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auditējot Latvijas nodokļu sistēmu, ne tikai jāatrod tās vājās vietas, bet arī jāpadara tā labvēlīga nodokļus maksāt gribošajiem uzņēmējiem

To intervijā DB stāsta Latvijas Kvalitātes biedrības valdes priekšsēdētājs un SIA Leilands un Putnis valdes priekšsēdētājs Dzintars Putnis. Viņaprāt, nav jēgas kritizēt nodokļu administrāciju par nodokļu iekasēšanas kultūru, jo tā ir melnā darba darītāja, bet mūziku šajā jomā pasūta valdību veidojošie politiķi. Ierēdņi un politiķi tā vietā, lai paaugstinātu iedzīvotāju ienākumus, nevis palielina ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamo minimumu, bet gan ceļ minimālo algu, kas ļauj ierēdņiem bez jebkāda pamatojuma palielināt algas, savukārt uzņēmējiem kāpina izmaksas un mazina konkurētspēju, it īpaši, ja minimālo algu nepaaugstina konkurentvalstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VK: Rupjie pārkāpumi Brocēnos apliecina nepieciešamību revidēt pašvaldības

Dienas Bizness, 01.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Valsts kontroles (VK) apstiprināto Rīcības plānu, kas paredz piecu gadu laikā Saimnieciskā gada pārskata revīzijas ietvaros apmeklēt visas pašvaldības, 2014.gada revīzijas izlasē tika iekļauta arī Brocēnu novada pašvaldība. Lai gan iepriekšējos gados zvērināta revidenta sagatavotie atzinumi par pašvaldības gada pārskata ticamību un ziņojumi pašvaldības vadībai liecināja par teicami organizētu grāmatvedību un līdz ar to par pašvaldības sagatavoto gada pārskatu labo kvalitāti, Valsts kontroles revidentiem atklājās radikāli atšķirīga situācija, informē VK.

Piemēram, pašvaldības grāmatvedības dati par piecu norēķinu kontu apgrozījumu nesakrita ar banku izdrukās konstatēto apgrozījumu par 1,9 miljoniem euro, bet starpības iemeslus pašvaldības vadība nespēja izskaidrot.

No pašvaldības kontiem pēdējo sešu gadu laikā vismaz 39 pašvaldības darbiniekiem un deputātiem papildus darba algai bez tiesiska pamatojuma ir izmaksāti ne mazāk kā 85 tūkstoši euro, veicot nepatiesus ierakstus grāmatvedības reģistros, piemēram, darbiniekam izmaksātā nauda ir iegrāmatota kā pašvaldības dotācija iedzīvotājiem, kas ieskaitīta pasažieru pārvadāšanas uzņēmumam, vai kā pakalpojumu apmaksa, kas ieskaitīta komunālo pakalpojumu sniedzējam. Turklāt par šo summu nav aprēķināti un iemaksāti valsts budžetā nodokļi 36 650 euro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Vairākās pašvaldībās ir «melnās kases»; Līgatnē par nodokļu maksātāju naudu pasūta šovu Samantas Sex Songs

LETA, 02.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot revīzijas sešās pašvaldībās, Valsts kontrole piecās no tām ir atklājusi «melnās kases», kur netiek dokumentēta naudas plūsma.

Valsts kontroles padomes loceklis Aivars Ērglis ceturtdien žurnālistiem paziņoja, ka «melnās kases» konstatētas Baldones, Līgatnes, Mālpils, Ogres un Rundāles pašvaldībās. Turklāt Līgatnes pašvaldībā bijušas pat deviņas «melnās kases».

Līgatnes pašvaldību patlaban vada Vienotības pārstāvis Ainārs Šteins.

Aptuvens naudas apjoms, kāds apgrozīts šajās kasēs, Valsts kontrolei nav zināms, jo darījumi nav dokumentēti, vai arī ir izsniegti valsts ieņēmumu dienestā nereģistrēti darījumu apliecinoši dokumenti. Grūtības noskaidrot «melnās kases» apmērus ir arī tāpēc, ka pašvaldībās grāmatvedība veidota tā, lai trešajām personām nav iespējas iepazīties ar līdzekļu plūsmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz izmaiņām darba tirgū, nepieciešamajām speciālistu zināšanām un prasmēm reaģē augstskolas, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Izglītības iestādes piedāvā arvien jaunas studiju programmas, piemēram, modes menedžmentu, sociālās uzņēmējdarbības vadību vai Austrumāzijas studijas.

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (RTA) Ekonomikas un pārvaldības fakultāte šajā gadā licencējusi jaunu 1. līmeņa profesionālo studiju programmu «Grāmatvedība». «Šādas programmas nepieciešamība saistīta ar pieprasījumu darba tirgū. Svarīgi, ka jaunie speciālisti varēs sākt ātrāk darba gaitas,» saka Iveta Mietule, RTA Ekonomikas un pārvaldības fakultāte dekāne. Programmas mērķis ir sagatavot grāmatveža profesijas ceturtā līmeņa kvalifikācijas standartam atbilstošus speciālistus, kuri pārzina uzņēmumu finanses un spēj kvalitatīvi, ievērojot profesionālo ētiku, veikt grāmatveža pienākumus gan Latvijas, gan starptautiskajos uzņēmumos, kā arī attīstīt savu uzņēmējdarbību grāmatvedībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Saldo tēma

Lielāku efektu dotu samērīga nodokļu politika

Dienas Bizness, 26.03.2013

Esam pārāk jauni kā valsts kopumā, tādēļ šobrīd tā īsti nemaz nav iespējams izstrādāt perfektu nodokļu likumu, kurš varētu darboties ilglaicīgi un bez izmaiņām -S.Ādmine

Dienas Mediji arhīvs

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«2012. gads grāmatvežiem bijis mierīgāks, salīdzinot ar 2011. gadu, jo šogad likumdošanas izmaiņu bijis mazāk. Tomēr aizvien paliek daudz neskaidrību un atšķirīgu viedokļu, kuru precizēšana prasa tik dārgo laiku. To sarunā ar Saldo atzīst kompānijas Hoe-global property solution» galvenā grāmatvede Sanita Ādmine.

«Ja atceramies 2011. gadu, kad mūs pārsteidza virkne kārtējo nodokļu likumdošanas izmaiņu, šogad grāmatvežiem jau bija vieglāk strādāt, jo izmaiņu daudzums bija krietni mazāks. Paradoksāli, taču mūsdienās pat grāmatvedis ar trīs gadu stāžu faktiski ir kā iesācējs, jo nodokļu likumdošanā un grāmatvedību reglamentējošajos tiesību aktos ir tik daudz un bieži, ka grāmatvedim ārkārtīgi rūpīgi jāseko visai informācijas plūsmai un jāpatur prātā, kas ir mainījies,» norāda Sanita Ādmine piebilstot, ka pretējā gadījumā uzņēmumam var rasties problēmas gada beigās vai sagaidot kārtējo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārbaudi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd grāmatvedībā ienāk jaunā paaudze. «Līdz ar to tiek ienestas svaigas vēsmas šajā nozarē. Ir labi, ja kolektīvā ir grāmatveži ar lielāku un mazāku pieredzi, gados jaunāki un vecāki. Abas puses mācās, un veidojas ļoti laba sadarbība,» uzskata Linda Lazda, Grant Thornton Rimess Baltic grāmatvede.

Komentāri

Pievienot komentāru
Grāmatvedība

No skaitāmkauliņiem līdz elektroniskiem dokumentiem

Anda Asare, 12.09.2013

Ilona Barkāne, VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs galvenā grāmatvede

Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā es strādāju jau 17 gadus un visu šo laiku esmu galvenā grāmatvede. Te visu laiku ir jauni profesionālie izaicinājumi, piemēram, mums pievienoja jaunu darbības virzienu – eParakstu, ir bijis meitas uzņēmums, konsolidācija, tagad uzņēmums sāk darbu pie vērienīga Eiropas Savienības fonda projekta – optiskā tīkla izbūves visā Latvijā. Tas viss neļauj iegrimt rutīnā,» saka Ilona Barkāne, VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs galvenā grāmatvede.

Viņas nonākšana grāmatvedībā ir daļēji vecāku ievirzīts lēmums – I. Barkānes mamma bija algu grāmatvede, tāpēc var teikt, ka meita turpina ģimenes tradīcijas. «Arī mana māsa mācījās un strādāja par grāmatvedi, bet tagad darbojas citā profesijā,» viņa saka.

Pēdējā laikā arvien vairāk diskutē par to, kā darbu maina jaunās tehnoloģijas. Nenoliedzami – tās ietekmē arī grāmatvedības procesus. «Jaunās tehnoloģijas dod savu pienesumu, palielina uzņēmuma konkurētspēju. Mēs esam diezgan daudz sasnieguši šajā ziņā – esam elektronizējuši visus grāmatvedības attaisnotos dokumentus iekšējā lietvedības sistēmā,» teic I. Barkāne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ārpus kabineta

Kad risinājumu vajag jau vakar

Andrejs Vaivars, 27.03.2013

Nereti uzņēmēji nav ievērojuši dažādus noteikumus nevis tāpēc, ka negribētu to darīt, bet gan tādēļ, ka pat nenojauš par tādu eksistenci – I. Liepniece

Edmunds Brencis, Dienas Mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīve pati veic savas korekcijas, tā par savu izvēli iesaistīties grāmatvedības biznesā saka Ina Liepniece – uzņēmuma Finanšu risinājumi vadītāja Ina Liepniece, kura šajā jomā sākusi strādāt prozaiska iemesla dēļ – inženierus nevienam nevajadzēja, bet vīrs meklēja grāmatvedi.

Pēc skolas beigšanas Ina iestājusies toreizējā Rīgas Politehniskajā institūtā, bet tieši tajā laikā – astoņdesmito gadu beigās gados – dzīve mainījās, turklāt kardināli. Proti, tieši tajā laikā radās daudz dažādi kooperatīvi, mazie uzņēmumi, bet viņa apguva inženiera profesiju, kas tobrīd nevienam tā īsti nebija vajadzīga. Vienkārši mainījās pieprasījums, turklāt tajā laikā veidojās pašas ģimene, dzīvesbiedram bija savs uzņēmums, kuram vajadzēja grāmatvedi. «Nopirku grāmatvedības grāmatu, un sāku to visu studēt. Kad izdevās tikt galā ar pirmo bilanci, šķita, ka nu jau viss ir kārtībā, ka nu jau visu varu. Kad par to tika saņemta arī pirmā nauda, bija pavisam labas izjūtas. Bet tas viss ir tikai pats sākums...» tā pirmos soļus skaitļu pasaulē atminas Ina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot darbu pie dabas gāzes tirgus liberalizācijas Latvijā, Ministru kabineta komitejas sēdē pirmdien apstiprināti grozījumi Enerģētikas likumā, ar kuriem Latvijas likumdošanā plānots nostiprināt trešo pušu piekļuves tiesības Latvijas gāzes sistēmai, lai tiktu veicināta un nodrošināta trešo pušu iespēja darboties Latvijas dabasgāzes tirgū.

Līdz ar šiem grozījumiem Enerģētikas likumā tiek īstenots dabasgāzes tirgus liberalizācijas procesa pirmais posms, ko Latvija veiks saskaņā ar visām Trešās Enerģētikas paketes direktīvas prasībām.

Pašlaik Latvijas dabasgāzes tirgū darbojas viens vertikāli integrēts uzņēmums – AS Latvijas Gāze, kas nodrošina dabasgāzes iepirkšanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību. Latvijas dabasgāzes apgādes sistēma nav savienota ar citu ES dalībvalstu, izņemot Lietuvu un Igauniju, sistēmām, un Latvijai ir tikai viens dabasgāzes piegādātājs – Krievija. Pašreizējā infrastruktūra un dabasgāzes nozares darbības nosacījumi Krievijā izslēdz citas dabasgāzes piegādes iespējas Latvijai. Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvāto grozījumu mērķis ir saskaņā ar 3. Enerģētikas paketes direktīvas prasībām pārdomātā veidā nodrošināt Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizāciju, veicinot alternatīvas piegādes un konkurenci tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģijas datu plūsmai mūsdienīgā uzņēmumā vajadzētu būt tikpat pārskatāmai kā finanšu grāmatvedībai, pārliecināts ir energoauditors Kristaps Kašs

Tas, cik lielu pievienoto vērtību var nest energoaudits un energopārvadības sistēma, lielā mērā atkarīgs no uzņēmuma iedziļināšanās energoefektivitātes jautājumos un ieinteresētības tos risināt, norāda uzņēmuma Ekodoma energoauditors Kristaps Kašs. Ja auditu uztver kā formālu atskaiti valsts iestādēm, kuru likums obligāti liek veikt lielajiem uzņēmumiem un tiem, kam gada elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 megavatstundu, nereti tiek meklēts lētākais piedāvājums tikai “papīru sakārtošanai” un saņemts attiecīgs rezultāts.

"Šādi uzņēmumi paši arī visvairāk cieš, jo lētākā energoaudita ietvaros var netikt iekļauti nozīmīgi mērījumi, līdz ar to situācija tiek apskatīta virspusīgi. Rezultātā iegūst auditu, kas tikai apliecina uzņēmuma skepsi par šo pasākumu, un tas ieiet nebeidzamā ciklā. Ja grib visu novērtēt kvalitatīvi, auditam ir attiecīgas izmaksas," pauž K. Kašs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pašvaldību kļūdām neredz galu

Daiga Laukšteina, 15.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju visās pašvaldībās gadu no gada Valsts kontrole (VK) konstatē muļķīgas kļūdas ilgtermiņa ieguldījumu uzskaitē, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Klātesošajiem neslēpjot pārsteigumu par atklāto, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē ticis uzklausīts Valsts kontroles (VK) ziņojums par Latvijas Republikas 2014. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem.

«Katru gadu veidojam 29 vai 30 pašvaldību izlasi, lai iegūtu priekšstatu, vai Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais saimnieciskā gada pārskats, kurā ietilpst arī pašvaldību konsolidētais pārskats, sniedz patiesu priekšstatu par pašvaldību finanšu situāciju un saimniecisko darbību. Sešas lielās pilsētas iekļaujam katru gadu, lai piecu gadu laikā ieskatītos visu 119 pašvaldību grāmatvedībā,» klāsta VK padomes loceklis un Piektā revīzijas departamenta direktors Aivars Ērglis. Viņš norāda, ka gadu no gada tiek konstatēti vieni un tie paši pārkāpumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būs jānorāda dzīvokļu īpašnieku maksājumi par nākotnē mājā veicamajiem remontiem

Rūta Lapiņa, 03.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 3.oktobrī, Ministru kabinetā (MK) skatīs Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus noteikumos par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem. Tādējādi tiek noteikta kārtība, kādā biedrībām, kas veic dzīvojamo māju pārvaldīšanu, jāuzskaita dzīvokļu īpašnieku veiktie maksājumi par nākotnē mājā veicamajiem remontiem, informē Finanšu ministrija.

Turpmāk dzīvokļu īpašnieku veiktie maksājumi tiks norādīti atsevišķā bilances postenī, kā arī būs jānorāda to izlietojums un atlikums gada beigās.

Saskaņā ar noteikumiem biedrībām, kas veic daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apsaimniekošanu un pārvaldīšanu, kā viena no gada pārskata sastāvdaļām ir ieņēmumu un izdevumu pārskats. Tajā norāda biedrības ieņēmumus, izdevumus un to starpību noteiktā pārskata periodā. Līdzšinējā prakse dzīvokļu īpašnieku biedrībām, uz ko norāda Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība NĪSA, ir no dzīvokļu īpašniekiem saņemtos maksājumus par nākotnē veicamajiem remontiem neuzkrāt, bet izlietot un norakstīt izdevumos to saņemšanas gadā. Tieši tāpēc ir svarīgi izveidot tādu uzskaites mehānismu, lai konkrētās mājas dzīvokļu īpašnieku nākotnes remontiem iemaksātā nauda patiešām tiktu uzkrāta un saglabāta katras atsevišķas mājas remontiem nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Lai attīstītos jāsadarbojas arī ar konkurentiem

Anda Asere, 11.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārcelšanās un mantu pārvešanas pakalpojumus pārsvarā izmanto uzņēmumi, privātpersonas cenšas tikt galā pašu spēkiem

Tā savus klientus raksturo SIA Movers dibinātājs Kaspars Ritums. Uzņēmumu viņš izveidojis 2011. gadā, taču darba pieredze šajā laukā ir ilgāka – savulaik K. Ritums strādājis tāda paša profila kompānijā, kas piederēja viņa brālim.

Stāstot par klientiem, viņš apstiprina, ka lielākā daļa ir juridiskas personas – aptuveni 90%, turklāt no privātā sektora. Savukārt privātpersonas reti izmanto mantu pārvešanas pakalpojumus; parasti lūdz draugu, radu un paziņu palīdzību. Visbiežāk iemesls ir finansiāls, taču nereti cilvēki nemaz nezina, ka ir specializēti uzņēmumi, kas piedāvā šādu pakalpojumu. Tāpat Latvijas iedzīvotāju dabā ir pirkt mājas un dzīvokļus, nevis īrēt, tāpēc privātpersonu migrācija ir salīdzinoši neliela. Vēl jāņem vērā, ka cilvēkiem nepatīk ielaist savā mājā svešas personas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas var slēpties aiz lielās peļņas vai netipiskiem zaudējumiem?

Ilze Berga, KPMG Baltics Nodokļu konsultāciju pakalpojumu direktore, 08.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no būtiskākajām nodokļu reformas nestajām pārmaiņām ir pilnībā mainīts uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķinu princips. Šobrīd, kad šis jaunais režīms ir stājies spēkā, varētu šķist, ka tā ietekmi varēsim just, ātrākais, jūlijā, kad būs jāsniedz pirmā UIN deklarācija, vai jau būtiskāk 2019. gada sākumā, kad būs redzami uzņēmumu rezultāti par 2018. finanšu gadu.

Tomēr nodokļu reforma liks par sevi manīt jau tuvākajā laikā, kad uzņēmumi iesniegs gada pārskatus par 2017. gadu. Bet, lai atpazītu reformas ietekmi, svarīgi zināt, kur to meklēt un ieraudzīt.

«Vecajā» UIN sistēmā bija virkne elementu un aprēķina nianšu, kuru rezultātā peļņas atzīšana un nodokļa nomaksa no tās vai izdevuma un tā atskaitīšana nodokļu vajadzībām nenotiek vienā un tajā pašā finanšu periodā. Šīs aprēķina nianses radīja tā saucamās pagaidu atšķirības, kuras atspoguļoja kā atlikto nodokli bilancē.

Viens piemērs šādām pagaidu atšķirībām ir atšķirības pamatlīdzekļu finanšu nolietojumā, ko katrs uzņēmums nosaka individuāli, un nolietojumā nodokļu vajadzībām, ko nosaka likums. Tas bieži bija novērojams ražošanas uzņēmumos, kas regulāri ieguldīja jaunās ražošanas iekārtās. Tie pirmajos gados pēc iekārtu iegādes varēja atskaitīt lielāku nolietojumu nodokļu vajadzībām nekā finanšu uzskaitē. Šo atšķirību dēļ finanšu peļņa bija lielāka nekā ar nodokli apliekamais ienākums. Tas zināmā mērā bija nodokļu atvieglojums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas kopīgs ārvalstu tiešajām investīcijām, eksportam un holesterīnam?

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) ir starptautiskās kapitāla plūsmas. Ja investors no ārvalstīm investējis 10% vai vairāk no Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitāla, šis investors iegūst attiecīgu kontroli uzņēmumā un līdzdarbojas tā pārvaldē.

Vai ĀTI ir labas vai sliktas ekonomikai? Kā jau dzīvē ierasts, visam ir savi plusi un mīnusi. Finanšu asinsrites sistēmā ĀTI mēdz salīdzināt ar holesterīnu. Kā zināms, ir gan labais, gan sliktais holesterīns.

Holesterīns ir taukvielas, un tās nepieciešamas organismā, lai sintezētu, piemēram, dažus hormonus un D vitamīnu. Labais holesterīns asinis attīra, tātad dara labu kopējai organisma funkcionēšanai, tāpat arī notiek labo ĀTI gadījumā. Savukārt sliktais holesterīns var izraisīt dažādas slimības organismā. Tāpat arī ĀTI var radīt negatīvas sekas ekonomikai.

Šajā rakstā aplūkošu ĀTI priekšrocības un trūkumus, tuvāk analizējot ĀTI ietekmi uz Latvijas eksportu. Sākšu ar slikto holesterīnu jeb ar sliktajām ziņām par ĀTI.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunotā un pārizdotā grāmata paredzēta pašnodarbinātajiem, kas kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā. Tajā apskatītas prasības saimnieciskās darbības uzskaitei, ieņēmumu un izdevumu atspoguļošana grāmatvedībā, kā arī pamatlīdzekļu uzskaites kārtība. Grāmatas autore ir Inguna Leibus, ekonomikas doktore, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Grāmatvedības un finanšu katedras asociētā profesore, zinātnisku un praktisku rakstu autore. Ieguvusi praktiskā darba pieredzi, strādājot par galveno grāmatvedi uzņēmumos, kā arī veicot individuālo darbību, kļūstot par mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju. Inguna Leibus ne tikai strādā universitātē, bet arī vada kursus un seminārus pašnodarbinātajiem par vienkāršā ieraksta grāmatvedību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: No malas biznesam ir jāizskatās vieglam

Monta Glumane, 21.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmola Twinkle Twinkle stāsts aizsācies pirms trīs gadiem ar pirmo radīto mugursomu bērniem. Šodien to papildina citi produkti.

Video skatāms raksta beigās!

«Pirmo somu uzšuvu savai krustmeitai, kurai tuvojās dzimšanas diena. Labi, ka tā bija pēc pusgada un lēnām varēju kaut ko taisīt. Savējiem vienmēr ir gribējies izveidot kaut ko tiešām īpašu. Kā jau visu mūsdienās, ieliku to Instagram, bija diezgan liela atsaucība. Domāju, kāpēc nepamēģināt turpināt, jo, ja nepamēģināšu, tad jau nekas nenotiks. Palēnām auga pieprasījums. Sākumā gan bija grūtāk, kamēr sasniegts brīdis, kad cilvēki zīmolu atpazīst. Visu laiku ir jārada kaut kas jauns, lai cilvēkiem patiktu,» zīmola pirmsākumos dalās liepājniece Zane Sitenkova. Biznesa sākšanai viņa ieguldījusi tikai personīgos līdzekļus. Investīciju apjoms nebija liels, jo nebija nepieciešamas milzīgas ražošanas iekārtas. «Bija jāiegādājas šujmašīnas, bet nav kā citos biznesos, ka nevari sākt darbību bez nekā. Šajā gadījumā varēja iepirkt audumus nelielos apjomos un pēc tam attīstīties. Principā 90% nopelnītā tiek investēti, iepirkti materiāli. Ja iztērētu to, kas nopelnīts, nekādu jaunumu vairs nebūtu,» pārdomās dalās Z. Sitenkova.

Komentāri

Pievienot komentāru