Internets

Spotify vadošs darbinieks gājis bojā Stokholmas uzbrukumā

Lelde Petrāne, 10.04.2017

Jaunākais izdevums

Interneta mūzikas vietnes Spotify darbinieks Kriss Bevingtons (Chris Bevington) ir viens no četriem piektdien Zviedrijā notikušā uzbrukuma upuriem, vēsta ārvalstu mediji.

Četri cilvēki gāja bojā, kad kravas automašīna tika ietriekta Stokholmas universālveikalā. 41 gadu vecais Bevingtons bija divu bērnu tēvs un strādāja par Spotify globālās partnerības un uzņēmējdarbības attīstības direktoru.

Spotify vadītājs Daniels Eks apstiprinājis darbinieka nāvi: «Šokēts un ar smagumu sirdī es varu apstiprināt, ka Kriss Bevingtons no mūsu Spotify komandas zaudējis dzīvību piektdien notikušajā bezjēdzīgajā uzbrukumā Stokholmā. Kriss bijis mūsu komandas loceklis vairāk nekā piecus gadus. Viņš būtiski ietekmējis ne vien biznesu, bet ikvienu, kuram bijusi privilēģija viņu pazīt un kopā ar viņu strādāt.»

«Es esmu tikpat ļoti sarūgtināts kā jūs visi par to, ka kaut kas tāds varēja notikt Zviedrijā,» viņš piebilst.

7. aprīlī notikušajā uzbrukumā ievainojumus guvuši 15 cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Ideja par mazu tumbiņu pāraug biznesā ar lielu potenciālu

Anda Asere, 18.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Babbit and Friends piedāvā mūzikas atskaņošanas iekārtu, kuras vadībai tiek izmantotas kartītes vai rotaļlietas, kurās ir iestrādāts čips.

Babbit ir mūzikas atskaņotājs, kas iecerēts kā centrālā ierīce bērnu istabā, no kuras skan mūzika. «Tai esam radījuši saturu. Bērns klausās kvalitatīvu mūziku. Kopā ar profesionāļiem esam izveidojuši mūzikas sarakstu, kas kā varavīksne sadalīts pa tematiem un krāsām. Mūzika ir sagrupēta plašā spektrā sistematizētā un saprotamā veidā,» saka Aleksandrs Roga, SIA Babbit and Friends īpašnieks.

Mūzikas iekārta vadāma ar kartiņām. Komplektā ir septiņas reiz septiņas kartiņas – 49 mūzikas saraksti un aptuveni 1200 dziesmu. Bērns var izvēlēties noskaņojumam atbilstošu karti, uzlikt uz iekārtas, un tā atskaņos atbilstošā saraksta mūziku no straumēšanas platformas Spotify. Papildus jāmaksā par Spotify abonementu. «Skaidrs, ka tad, ja gribam plašu mūzikas spektru, nav iespējams sapirkt tik daudz disku. Mūzikas straumēšana ir vienīgais mūsdienīgais risinājums,» spriež Aleksandrs. Uzņēmumam ir noslēgts izstrādātāja līgums ar Spotify. Process ir bijis diezgan sarežģīts, jo Spotify ir liela kompānija ar sarežģītu, ilgu lēmumu pieņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Policija: Traģēdijas iemesls Saulkrastos ir klaji noziedzīga rīcība

Zane Atlāce - Bistere, 06.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins piektdien preses konferencē apstiprināja, ka pašlaik notiek sprādzienā Saulkrastu novadā bojā gājušo identificēšanas darbi un līdz šim ir atpazīts viens vīrietis un tas ir pieredzējušais pirotehniķis Ilmārs Āboliņš.

Zināms, ka bojā gājuši ir divi vīrieši (no tiem viens pusaudzis) un trīs sievietes. A. Grišins informēja, ka ar pirotehniku I. Āboliņa ģimenē bija saistīti trīs cilvēki ģimenē, viņiem piederēja divi uzņēmumi – Svētku aģentūra, kurai licence bija līdz šā gada vasarai. Jau pavasarī šajā uzņēmumā tika konstatēti pārkāpumi, uzieta prettiesiska pirotehnikas glabāšanas noliktava un licence atņemta. I.Āboliņam piederēja vēl viens uzņēmums - Pyro Power, kam ir gan mazumtirdzniecības veikals, gan noliktava Tukuma pusē, kur drīkst glabāt sprādzienbīstamas vielas. Šīs vietas tika pārbaudītas un pārkāpumi netika konstatēti.

«Cilvēki bija izveidojuši nelikumīgu noliktavu vai glabātuvi dzīvojamā mājā, kas ir klaji pretrunā ar visiem normatīviem un drošības pasākumiem. Tā ir klaja noziedzīga rīcība. Apjomus, kas atradās mājās, noteikt ir grūti, to noteiks ekspertīze,» informēja A. Grišins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Siguldā nenorisināsies daļa no 2026.gada Ziemas olimpiskajām spēlēm

LETA, 24.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2026.gada Ziemas olimpiskās spēles norisināsies Itālijas pilsētās Milānā un Kortīnā d'Ampeco, kas tādējādi cīņā par Olimpiādes rīkošanas tiesību iegūšanu pārspēja Stokholmas-Ores pieteikumu no Zviedrijas, kas turklāt ledus renes sporta veidus plānoja aizvadīt Siguldā esošajā kamaniņu trasē.

Milāna un Kortīna d'Ampeco tādējādi 2026.gadā uzņems arī Ziemas paraolimpiskās spēles.

Olimpisko spēļu mājvieta tika izvēlēta Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) individuālo biedru balsojumā - Itālijas pieteikums ieguva 47 balsis, kamēr Zviedrijas tika pie 34.

Šo biedru skaits oficiāli ir 95, bet balsot reāli varēja tikai 83, turklāt SOK prezidents Tomass Bahs šajos balsojumos parasti atturas. Līdz ar to no balsojuma atturējās vēl viens biedrs, jo kopumā nobalsojis 81.

Pēc 2026.gada olimpisko spēļu mājvietas paziņošanas Itālijas delegācija Lozannā pamatīgi līksmoja.

«Šī ir uzvara Itālijai, nākotnei un sportam. Paldies visiem, kuri ticēja jau no paša sākuma, it īpaši pašvaldības un reģioni,» paziņojumā pauda Itālijas iekšlietu ministru Mateo Salvīni. «Ar Ziemas olimpiskajām spēlēm pierādīsim pasaulei savus spēkus un prasmes.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Spotify tirgus vērtība akciju biržas debijā pārsniegusi 26 miljardus dolāru

LETA, 04.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas mūzikas straumēšanas giganta «Spotify» tirgus vērtība otrdien sasniedza vairāk nekā 26 miljardus dolāru (21,1 miljardu eiro), uzņēmumam Ņujorkas fondu biržā īstenojot ilgi gaidīto akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO).

Vienā no visu laiku lielākajiem tehnoloģiju nozares IPO «Spotify» pirmajā akciju tirdzniecības dienā pārsniedza citu nesen akciju biržā nonākušu kompāniju, tostarp «Twitter», «Snap» un «Dropbox» tirgus kapitalizāciju.

Tirdzniecības sesijas sākumā «Spotify» akcijas cena veidoja 165,9 dolārus, uzņēmumam sniedzot tirgus vērtību 29,5 miljardu dolāru apmērā. Tirdzniecības sesijas noslēgumā kompānijas akcijas cena nokritās līdz 149,01 dolāram, noslēdzot dienu ar 26,5 miljardu dolāru vērtību.

«Spotify» Ņujorkas fondu biržā kotējis jau esošas akcijas, nevis emitējis jaunas, ļaujot kompānijas dibinātājiem un investoriem saglabāt kontroli.

Uzņēmums iepriekš vēstīja, ka tam ir 159 miljoni ikmēneša lietotāju, tostarp 71 miljons abonentu, kas ir divreiz vairāk salīdzinājumā ar tuvāko konkurentu «Apple Music».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais Spotify viceprezidents un korporatīvo finanšu vadītājs Johans Bergkvists (Johan Bergqvist) kļuvis par Eiropas kopbraukšanas platformas Bolt finanšu direktoru, informē uzņēmumā.

Jaunajā amatā Johans Bergkvists būs atbildīgs par visiem Bolt izaugsmes aspektiem, tostarp finansēm, juridiskajiem un regulatīvajiem jautājumiem, darbiniekiem, uzņēmuma kultūru, kā arī finanšu piesaisti.

Kā informē uzņēmumā, iepriekš 6 gadus strādājot Spotify, Johans Bergkvists palīdzēja uzņēmumam izaugt no dažiem simtiem līdz vairāk nekā 4000 darbiniekiem. Viņš bija daļa no galvenās komandas, kas vadīja Zviedrijas uzņēmuma publisko akciju piedāvājumu (IPO) Ņujorkas Fondu biržā 30 miljardu ASV dolāru vērtībā, padarot to par vērtīgāko Eiropas jaunuzņēmumu. Johans Bergkvists ir studējis jurisprudenci Stokholmas Universitātē un finanšu zinātni Karaliskajā tehnoloģiju institūtā (KTH).

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Latvijas valsts ceļi: Žogi autoceļu malās pilnībā nepasargās autovadītājus no sadursmēm ar dzīvniekiem

LETA, 26.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Žogi autoceļu malās pilnībā nepasargās autovadītājus no sadursmēm ar dzīvniekiem, komentējot aizvadīto svētku brīvdienās notikušo traģisko ceļu satiksmes negadījumu uz Valmieras šosejas, kad vieglā automašīna sadūrās ar alni, atzina VAS «Latvijas valsts ceļi» pārstāvji.

Pēc «Latvijas valsts ceļu» pārstāves Annas Kononovas paustā, nav tādu risinājumu, kas ļautu pilnībā novērst iespēju dzīvniekiem nokļūt uz ceļa.

«Latvijas valsts ceļu» pārstāve atzīmēja, ka dažādās pasaules valstīs šī problēma tiek risināta atšķirīgi, tostarp arī Baltijas valstīs pieejas atšķiras. Igaunijā gar valsts ceļiem dzīvnieku žogi ir uzstādīti 12 kilometru garumā, Lietuvā - vairāk nekā 650 kilometru garumā, bet Latvijā šādi žogi ir uzstādīti gar trim galvenās nozīmes valsts ceļiem posmos ar kopējo garumu virs 60 kilometriem.

Dzīvnieku žogi Latvijā ir uzstādīti uz Tallinas šosejas (A1) Saulkrastu apvedceļa posmā, atsevišķās vietās uz Bauskas šosejas (A7) un uz autoceļa Tīnūži-Koknese (P80), bet ne visā tā garumā. Šie žogi uzstādīti Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto projektu īstenošanas laikā no 2006. līdz 2013.gadam. Žogi ir uzstādīti vietās, kur ceļš robežojas ar mežu un ir liela varbūtība, ka dzīvnieki varētu iznākt uz ceļa. Dzīvnieku žogus 10,775 kilometru garumā plānots uzstādīt arī uz topošā Ķekavas apvedceļa, kā arī uz tā paralēlajiem ceļiem gandrīz viena kilometra garumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti sīvajai konkurencei, Spotify ir sasniedzis jau 50 miljonus maksājošu abonentu. Šo paziņojumu Spotify šodien izplatīja savā oficiālajā Twitter kontā.

Tas nozīmē, ka Spotify ir ieguvis jau aptuveni 50% no straumētās mūzikas abonēšanas tirgus.

Otrajā vietā ir Apple Music ar 20 miljoniem abonentu, bet pārējie servisi (Tidal, SoundCloud, YouTube Red un Amazon Music Unlimited) vēl tikai cīnās par iespējām palielīties ar savu abonentu skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas mūzikas straumēšanas uzņēmums «Spotify» trešdien paziņoja, ka iesniedzis sūdzību Eiropas Komisijā (EK) par ASV informācijas tehnoloģiju gigantu «Apple Inc.», apsūdzot to konkurences ietekmēšanā tiešsaistes mūzikas tirgū.

«Pēdējos gados »Apple« ieviesis noteikumus [lietotņu veikalā] App Store, kas apzināti ierobežo izvēli un inovācijas uz lietotāju pieredzes rēķina, principā tam darbojoties gan kā spēlētajam, gan tiesnesim, lai tīši citus lietotņu izstrādātājus nostādītu neizdevīgā stāvoklī,» skaidro «Spotify».

Uzņēmums norāda, ka tas neveiksmīgi centies atrisināt šo situāciju tieši ar «Apple», un tagad lūdz EK rīkoties, lai nodrošinātu godīgu konkurenci.

«Spotify» ir 207 miljoni ikmēneša lietotāju, tostarp 96 miljoni abonentu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzi cilvēki ir zaudējuši uzticību bankām un lielām kompānijām, tāpēc vajadzīga holistiski jauna pieeja finanšu pakalpojumiem, sniedzot cilvēkiem jauna veida lietotāja pieredzi.

Tā šodien Viļņā notiekošajā finanšu tehnoloģiju konferencē "Fintech Inn" izteicās digitālās bankas "N26" vadītājs 18 valstīs Šarūns Legecks (Šarūnas Legeckas).

Viņš uzskata, ka tehnoloģijas maina dažādas nozares un kā ievērojamākos piemērus min "Spotify", "Uber", "Airbnb" un "Netflix". Līdzīga mēroga ietekme tehnoloģijām būšot pār finanšu pakalpojumiem. Septiņi no desmit jaunākās paaudzes pārstāvjiem – tā dēvētās tūkstošgades paaudzes – drīzāk būšot ar mieru iet pie zobārsta nekā uz bankas filiāli, norāda Š. Legecks, atsaucoties uz kādu ASV pētījumu. Viņam nešķiet pieņemami, ka ir bankas, kas prasa trīs eiro par PIN koda maiņu vai 50 centus par konta atlikuma apskati. Tāpēc Š. Legecks lepojas, ka cilvēkiem patīk izmantot "N26" pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV eksprezidenta Baraka Obamas un bijušās pirmās lēdijas Mišelas Obamas producēšanas uzņēmums «Higher Ground» parakstījis vienošanos ar mūzikas straumēšanas uzņēmumu «Spotify» par podkāsta formāta pārraižu gatavošanu šai kompānijai, kas cenšas panākt lielāku satura dažādību.

«Mēs esam saviļņoti, jo podkāsti rada īpašu iespēju sekmēt produktīvu dialogu, likt cilvēkiem smaidīt, likt cilvēkiem domāt un, cerams, pulcināt mūsu visus nedaudz ciešāk kopā,» paziņojumā, ko izplatījis «Spotify» un «Higher Ground», norādīja eksprezidents.

Arī bijusī pirmā lēdija atzina, ka ir «iepriecināta par iespēju spēcīgākas padarīt balsis, kas pārāk bieži tikušas ignorētas vai arī apklusinātas pavisam».

Obamu pāra producēšanas uzņēmums tika izveidots 2018.gadā, un tas jau ir parakstījis ekskluzīvu vienošanos ar straumēšanas uzņēmumu «Netflix» par filmu, televīzijas seriālu un dokumentālo pārraižu ražošanu šim straumēšanas lieluzņēmumam.

Aizvadītā gada laikā «Spotify», kas pamatā ir pazīstams kā mūzikas straumēšanas uzņēmums, izrādījis arvien lielāku interesi par podkāstu biznesu. Februārī tas samaksāja 230 miljonus dolāru atzītajam ASV podkāstu producēšanas uzņēmumam «Gimlet Media».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas mūzikas straumēšanas gigants "Spotify" šogad pirmajā ceturksnī strādājis ar viena miljona eiro tīro peļņu, salīdzinot ar 142 miljonu eiro zaudējumiem attiecīgajā laika periodā pērn, teikts trešdien publiskotajā uzņēmuma paziņojumā.

"Spotify" norāda, ka maksas abonentu skaits pirmajā ceturksnī gada griezumā palielinājies par 31% un sasniedzis 130 miljonus.

Savukārt aktīvo lietotāju skaits kopumā sasniedzis 286 miljonus.

Ienākumi no maksas abonentiem pirmajā ceturksnī veidojuši 1,7 miljardus eiro.

Vienlaikus "Spotify" pamatdarbības zaudējumi ceturksnī samazinājušies līdz 17 miljoniem eiro, salīdzinot ar 47 miljoniem eiro pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Uzņēmums varētu tikt novērtēts līdz pat 23,4 miljardu dolāru (19,2 miljardu eiro) apmērā.

Zviedrijas mūzikas straumēšanas gigants «Spotify» trešdien paziņoja par ilgi gaidīto akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), kurā uzņēmums varētu tikt novērtēts līdz pat 23,4 miljardu dolāru (19,2 miljardu eiro) apmērā.

ASV Vērtspapīru un biržu komisijā (SEC) iesniegtajā pieteikumā «Spotify» norāda, ka Ņujorkas fondu biržā kotēs jau esošas akcijas, nevis emitēs jaunas, ļaujot kompānijas dibinātājiem un investoriem saglabāt kontroli un izvairīties no Volstrītas galvotāju algošanas izmaksām.

Uzņēmums vēsta, ka tam ir 159 miljoni ikmēneša lietotāju, tostarp 71 miljons abonentu, kas ir divreiz vairāk salīdzinājumā ar tuvāko konkurentu «Apple Music».

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Nākamnedēļ lauksaimnieki varēs pieteikties platību apsekošanai kompensāciju saņemšanai

LETA, 01.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 4.septembra lauksaimniekiem, kuriem spēcīgo lietavu un plūdu rezultātā ir bojā gājuši lauksaimniecības kultūraugu sējumi un sagatavotais siens, būs iespēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) un Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālajās iestādēs iesniegt papīra formā aizpildītu informācijas veidlapu un pieteikties platību apsekošanai, lai saņemtu kompensācijas, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijā (ZM).

Informācijai par plūdu radītajiem bojājumiem jāpievieno no LAD elektroniskās pieteikšanās sistēmas izdrukāta šogad iesniegta Vienotā iesnieguma lauku bloku karte. Kartē jāiezīmē tā platības daļa, kurā pilnībā gājuši bojā lauksaimniecības kultūraugu sējumi. Informācija jāiesniedz par plūdos gājušajām sējumu platībām, kur viena lauka minimālā plūdos bojā gājusī sējumu platība ir vismaz 0,3 hektāri. Informācijas veidlapā nav jānorāda lopbarības gatavošanai paredzētās zālāju platības un papuvi, bet jānorāda bojā gājušā sagatavotā siena daudzums. No 4. septembra Informācijas veidlapa būs pieejama ZM, LLKC un LAD tīmekļa vietnēs, kā arī LLKC un LAD reģionālajās iestādēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hakeri otrdien izvērsuši kārtējo Eiropas mēroga kiberuzbrukumu, kurā līdz šim īpaši smagi cietusi Ukraina.

Uzbrukums sākās ap plkst.14 pēc Latvijas laika, un sākotnēji tam bija pakļauti Ukrainas un Krievijas uzņēmumi, bet pēc tam tas sāka izplatīties arī Rietumeiropā.

Uzņēmumu un valdības amatpersonas ziņo par nopietnu uzbrukumu Ukrainas elektrosadales tīklam, bankām, tostarp centrālajai bankai, aviorūpniecības uzņēmumam Antonov un valdības iestādēm, kā arī pastam.

Uzbrukuma rezultātā cita starpā darbu pārtraukusi Ukrainas Ministru kabineta datorsistēma.

Šķiet, traucēta arī Kijevas Borispiļas starptautiskās lidostas darbība, un tās administrācija brīdina, ka var kavēties reisi.

Tiek arī ziņots, ka Kijevas metro sistēmā pārstājuši darboties maksājuma karšu nolasītāji un ka darbu apturējušas vairākas degvielas uzpildes staciju ķēdes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Saistībā ar uzbrukumu draugiem.lv izmeklēšanu veic Drošības policija

Monta Glumane, 08.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drošības policija veic izmeklēšanu, tāpēc sestdien, Saeimas vēlēšanu dienā notikušo hakeru uzbrukumu sociālajam portālam draugiem.lv plašāk komentēt šobrīd nevaram, biznesa portālam db.lv skaidro Draugiem Group runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija Cert.lv norāda, ka darbs pie incidenta analīzes tika uzsākts jau no 6. oktobra. plkst. 14:00. Šobrīd ir zināms, ka uzbrukums veikts no Āzijas valstu tīkliem, kas, visticamāk, pieder uzlauztām iekārtām vai starpniekserveriem, kas slēpj patieso uzbrucēja tīklu. Ir noskaidroti arī citi artefakti, kas izmeklēšanas nolūkos netiks atklāti.

Kā skaidro Cert.lv, no uzbrukuma tehnikas viedokļa mērķis ir izvēlēts tāpēc, ka bija ievainojams. Jau gatavojoties vēlēšanām, Vēlēšanu drošības darba grupā, kuras sastāvā ir Valsts Kanceleja, Cert.Llv un citas iestādes, Cert.lv pauda viedokli, ka uzbrukuma un izķēmošanas (deface) mērķis vēlēšanu laikā var būt jebkurš IKT resurss, kuru iespējams kādā veidā asociēt ar valsti un caur to prizmu censties to ietērpt kā valsts nespēju sevi aizstāvēt. Kā redzams, tā arī notika un, lai arī mērķis ir bijis privāta kompānija, tās uzturētā interneta platforma ir asociatīva ar valsti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien akceptēja 14,87 miljonu eiro izmaksāšanu Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem», aģentūra LETA uzzināja Ministru kabinetā (MK).

Zemkopības ministrijā (ZM) norādīja, ka lauksaimniekiem, kam spēcīgajās lietavās un plūdos ir gājuši bojā lauksaimniecības kultūraugu sējumi, stādījumi, sagatavotais siens un bišu dravas, līdz šā gada 2.oktobrim bija jāpiesakās platību apsekošanai Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vai Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālajās iestādēs, iesniedzot aizpildītu informācijas veidlapu papīra formā. Par izpostītajām lauksaimniecības platībām, kurās iesēti griķi un kukurūza, LAD un LLKC informācijas veidlapas pieņēma līdz 15.oktobrim.

Kopumā LLKC un LAD apsekoja 2933 lauksaimnieku pieteiktās platības. Pēc apsekošanas par plūdos pilnībā bojā gājušiem ir atzīti 73 538 hektāri lauksaimniecības sējumu un stādījumu, 13 071 tonna siena, 16 bišu saimes un stādījumi 850 kvadrātmetru segto platību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

LAD no plūdos cietušajiem lauksaimniekiem saņēmis 400 pieteikumu platību apsekošanai

LETA, 13.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku atbalsta dienests (LAD) līdz šodienai no lauksaimniekiem kopumā saņēmis 405 pieteikumus platību apsekošanai kompensāciju saņemšanai par spēcīgo lietavu un plūdu rezultātā bojā gājušiem lauksaimniecības kultūraugu sējumiem 12 000 hektāru platībā un vairāk nekā 3200 tonnām bojāta sagatavotā siena, aģentūru LETA informēja LAD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Kristīne Ilgaža.

Viņa sacīja, ka LAD iesniegumus pieņem gan reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs, gan arī organizē īpašus izbraukumus uz vairāku novadu un pagastu centriem smagāk skartajās teritorijās. Lauksaimnieki šobrīd vēl vērtē plūdos cietušo lauku stāvokli.

«Ne visi zemnieki vēl piesaka savas platības kompensāciju saņemšanai. Pagaidām daudzi konsultējas ar dienestu un cer, ka izdosies novākt kādu daļu no izaudzētās ražas, tas liecina par godprātīgu attieksmi no lauksaimniekiem. Dienesta darbinieki šobrīd veic apjomīgu darbu un katru dienu, arī brīvdienās, apseko pieteiktos laukus. Šobrīd šis darbs ir dienesta prioritāte, tāpēc atvēlam tam lielus resursus, lai pēc iespējas ātrāk apkopotu nepieciešamo informāciju un varētu sniegt atbalstu lauksaimniekiem,» sacīja LAD direktore Anna Vītola-Helviga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Ministrijas informācija liecina, ka kopējie aprēķinātie zaudējumi ir 20 538 016 eiro, lai gan iepriekš izskanēja informācija, ka lauksaimniekiem aprēķinātie zaudējumi ir 37,3 miljonu eiro apmērā.

Lauksaimniekiem, kam spēcīgajās lietavās un plūdos ir gājuši bojā lauksaimniecības kultūraugu sējumi, stādījumi, sagatavotais siens un bišu dravas, līdz šā gada 2.oktobrim bija jāpiesakās platību apsekošanai Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vai Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālajās iestādēs, iesniedzot aizpildītu informācijas veidlapu papīra formā. Par izpostītajām lauksaimniecības platībām, kurās iesēti griķi un kukurūza, LAD un LLKC informācijas veidlapas pieņēma līdz 15.oktobrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bojāgājušo skaits Strasbūras teroraktā pieaudzis līdz pieciem, svētdien pavēstīja Francijas varasiestādes.

No dzīves svētdien aizgājis 36 gadus vecais Polijas pilsonis Barto Pedro Orents-Nadzelskis, kurš Strasbūrā dzīvojis aptuveni 20 gadus, pavēstīja Parīzes prokuratūra.

Brīdī, kad noticis uzbrukumus, viņš kopā ar draugiem centies nepieļaut, ka terorists iekļūst kādā bārā. Tajā brīdī Orents-Nadzelskis guvis nopietnu savainojumu. Turpat tika ievainots arī Itālijas pilsonis Antonio Megalici, kurš no dzīves aizgāja piektdien.

Teroraktu otrdienas vakarā Strasbūras centrā Ziemassvētku tirdziņa apkaimē sarīkoja 29 gadus vecais marokāņu izcelsmes Francijas pilsonis Šerifs Šekats. Uzbrukuma laikā terorists saucis «Allahu Akbar» («Dievs ir dižens»).

Terorists cilvēkos raidīja šāvienus, kā arī uzbruka ar nazi. Divi cilvēki gāja bojā uzbrukuma vietā, bet viens neilgi pēc tam nomira slimnīcā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēkā stājies Vidzemes apgabaltiesas 31. maija lēmums, noraidot Zolitūdes traģēdijā bojā gājušā ģimenes prasību pret SIA «Maxima Latvija» par 70 miljonu eiro piedziņu, informē SIA «Maxima Latvija» vadītājs Andris Vilcmeiers.

Viņš norāda, ka tiesa savā spriedumā ir attaisnojusi uzņēmumu, secinot, ka «Maxima Latvija» nevarēja konstatēt ēkas jumta sabrukšanas cēloni un ugunsgrēka viltus trauksmes atskanēšana neilgi pirms ēkas jumta sabrukuma ir sagadīšanās.

A. Vilcmeiers: «Saprotam, ka šis ir bijis smags process traģēdijā bojā gājušo tuviniekiem un, neskatoties uz tiesas lēmumu, mēs joprojām esam gatavi cietušo ģimenei sniegt atbalstu 100 000 EUR apmērā.»

Šī ir pēdējā civillieta, kas tika izskatīta Zolitūdes traģēdijas kontekstā saistībā ar bojā gājušo tuvinieku prasību pret uzņēmumu «Maxima Latvija». SIA «Maxima Latvija» atzīmē, ka konkrētajā tiesvedībā bojā gājušā ģimenes prasība par kompensācijas piedziņu no citiem lietā iesaistītajiem uzņēmumiem joprojām tiek uzturēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tallink veiks speciālos nodarbinātības reisus Rīgas – Stokholmas maršrutā

Lelde Petrāne, 27.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Tallink Grupp" kuģis "Romantika" veiks speciālos nodarbinātības reisus Rīgas – Stokholmas maršrutā 29.04. un 30.04., lai nodrošinātu kravu pārvadājumus un darbaspēka ar atļaujām kustību.

"Tallink Grupp" ir vienojusies veikt vienu speciālo reisu abos virzienos ar kuģi "Romantika" Rīgas – Stokholmas maršrutā 29. - 30.04. pēc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras lūguma un ar Latvijas Satiksmes ministrijas atļauju.

Speciālā reisa mērķis, kurš no Rīgas aties 29. aprīļa vakarā un no Stokholmas - 30. aprīļa vakarā, ir nodrošināt svarīgu transporta maršrutu tiem uzņēmumiem, kuru darbiniekiem ir jāceļo uz Zviedriju darba pienākumu dēļ un kuri pašreiz nevar ceļot ar citiem transporta veidiem spēkā esošo ceļošanas ierobežojumu dēļ. Speciālais reiss ir arī vajadzīgs, lai pārvadātu preces starp abām Baltijas jūras valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Vrubļevskis nosauc galveno iemeslu, kādēļ 2026.gada Ziemas olimpiskās spēles notiks Itālijā

LETA, 24.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvenais iemesls, kādēļ 2026.gada Ziemas olimpiskās spēles notiks Itālijas pilsētās Milānā un Kortīnā d'Ampeco nevis Zviedrijā, bija tas, ka rīkotājpilsētas līgumu bija parakstījusi Ores pašvaldība nevis Stokholma, teica Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis.

Viņš zināja teikt, ka rīkotājpilsētas līgumu Stokholma nebija parakstījusi pašvaldības iekšējo politisko jautājumu dēļ.

«Stokholmas pašvaldības koalīcija sastāv no piecām partijām no kurām trīs atbalstīja Ziemas olimpisko spēļu organizēšanu, viena bija kategoriski pret, bet piektā partija ieņēma neitrālu nostāju. Lai izvairītos no politiskās nestabilitātes izraisīšanas, tika nolemts nevirzīt jautājumu par Ziemas olimpisko spēļu organizēšanu. Šī iemesla dēļ nebija rīkotājpilsētas līguma ar Stokholmu, bet gan ar Ori, kurā iedzīvotāju skaits ir nedaudz virs 1000 cilvēkiem, bet reģionā ir aptuveni 11 000 iedzīvotāju,» sacīja Vrubļevskis.

Viņš pieļauj, ka Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) locekļiem šķita nepārliecinošs rīkotājpilsētas līgums ar tik mazu pašvaldību. Arī sagatavošanās posmā tieši par šo aspektu bijis visvairāk jautājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Tallink Grupp" kuģis "Romantika" devies uz Nauta kuģu būvētavu Gdiņā, Polijā, lai tam veiktu plānotos apkopes un atjaunošanas darbus. Kuģis atradīsies kuģu būvētavā gandrīz divas nedēļas, un maršrutā Rīga - Stokholma atgriezīsies 25. janvārī.

Plānotās apkopes laikā tiks veikti regulārie tehniskās apkopes darbi un tiks atjaunotas vairākas pasažieru telpas, saskaņā ar atjaunoto zīmolu iegūstot pilnīgi jaunu izskatu.

Pasažieru telpās, piemēram, populārais zviedru galda restorāns tiks atjaunots saskaņā ar "Grande Buffet" konceptu, kuģa kafejnīca - "Coffee & Co" konceptu, kuģa krodziņš - saskaņā ar "Seapub" zīmolu. Pārmaiņas būs arī kuģa restorānos "Grill House" un "Russian Cuisine Aleksandra" un disko zālē "Space Disco".

Kuģa "Romantika" tehniskās apkopes un plānotie darbi paredz sagatavošanās darbus augstsprieguma krasta elektrības pieslēgumam. Kuģim tiks veikti tehniskie uzlabojumi, lai vēl vairāk uzlabotu tā energoefektivitāti un samazinātu emisijas. Palielināta efektivitāte un samazinātas emisijas ir visu "Tallink" kuģu prioritāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Asociācija: Saulkrastos notikusī nelaime mobilizēs pirotehnikas nozari Latvijā pievērst vairāk uzmanību drošībai

Saulkrastu novadā notikusī nelaime, visticamāk, mobilizēs pirotehnikas nozari Latvijā vairāk pievērst uzmanību pirotehnikas drošībai, aģentūrai LETA sacīja Profesionālo Latvijas pirotehniķu un pirotehnikas tirgotāju asociācijas vadītājs Aldis Zārbergs.

Viņš norādīja, ka notikušais nelaimes gadījums ir šokējis nozari.

«Pirotehniķi ir šokā. Ne tikai par šādu gadījumu kā tādu, bet arī par to, ka tas noticis ar nozarē jau ilgi darbojušos un pieredzējušu pirotehniķi,» teica Zārbergs.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka šis gadījums liecina par klaju drošības un glabāšanas noteikumu pārkāpumu un bezatbildību, pieļaujot, ka mājā, kas uzsprāga, visticamāk, bijušas profesionālās pirotehnikas vienības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudziem noteikti ir zināma dziesma "Video Killed the Radio Star", kuras nosaukumā minētais apgalvojums gan nav piepildījies. Šobrīd līdzīgi tiek spriests par klasiskās jeb lineārās televīzijas norietu, jo cilvēki paši vēlas noteikt, kādu saturu patērēt.

Šīm runām ir zināms pamats, jo patiešām: arvien vairāk cilvēku paši pieņem lēmumu, kad un kur skatīties konkrēto video saturu, izvēloties tā saucamās video on demand (VOD) platformas.

Televīzijas attīstības tendenču un nākotnes perspektīvu kontekstā ir svarīgi izprast divus procesus: pirmkārt, satura piegādes/patēriņa veida attīstību un, otrkārt, satura patēriņam izmantoto iekārtu ekrānu attīstību.

Ja raugāmies uz satura piegādes veidu, tad klasiskie jeb lineārie kanāli vēl joprojām ir absolūti dominējošais satura patēriņa veids visā pasaulē, arī Latvijā. Iemesli tam ir dažādi: skatītāju ilgtermiņa ieradumi, nepieciešamība pēc TV fona trokšņa brīvdienu rītos, garantēts satura serviss, par ko parūpējusies attiecīgā kanāla redakcija, un nekas nav jāmeklē pašam.

Komentāri

Pievienot komentāru