Quantcast
Citas ziņas

ST tiesneša amatam iesaka virzīt asociēto profesoru Artūru Kuču

Žanete Hāka, 02.12.2016

Jaunākais izdevums

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs Satversmes tiesas tiesneša amatam iesaka virzīt Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras vadītāju, asociēto profesoru Artūru Kuču, informē Tieslietu ministrija.

Jautājumu par viņa ieteikšanu Satversmes tiesas tiesneša amatam Ministru kabinets skatīs 6. decembra sēdē, jo 2017. gada 30. janvārī beidzas pilnvaru termiņš Satversmes tiesas tiesnesim Kasparam Balodim, kuru Saeima apstiprināja pēc Ministru kabineta priekšlikuma.

Par Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras vadītāju Artūrs Kučs strādā no 2006. gada septembra. Šobrīd viņš ir arī Latvijas Žurnālistu Asociācijas Ētikas komisijas un Latvijas Zvērinātu advokātu padomes komisijas loceklis. Iepriekš strādājis par Latvijas Republikas Tiesībsarga padomnieku, Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Latvijas Tiesnešu mācību centra lektoru, kā arī par Latvijas Universitātes Šķīrējtiesas tiesnesi.

2007. gadā Artūrs Kučs absolvējis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti un Orhusas universitāti Dānijā, iegūstot tiesību zinātņu doktora grādu. 2001. gadā Latvijas Universitātē viņš ieguvis tiesību bakalaura grādu.

Konkurss uz Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātu tika izsludināts 28. oktobrī, un kopumā pieteikumus amatam iesniedza astoņi pretendenti.

Amata kandidāti tika vērtēti atbilstoši Satversmes tiesas likuma 4. panta otrās daļas noteiktajām prasībām. Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātu izraudzīšanas komisija kandidātus vērtēja divās kārtās. Komisija par atbilstošu likumā noteiktajām Satversmes tiesas tiesneša amata kandidāta prasībām atzina Artūru Kuču.

Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātu izraudzīšanas komisija izveidota, pamatojoties uz tieslietu ministra Dzintara Rasnača 2016. gada 27. oktobra rīkojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Tiesnešu atalgojuma sistēmu atzīst par neatbilstošu Satversmei

LETA, 26.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) šodien atzina, ka tiesnešu atalgojuma sistēma neatbilst valsts pamatlikumam.

Papildināta visa ziņa

Savā spriedumā ST norādīja, ka tiesnešu darba samaksas faktiskā vērtība nenodrošina tiesnešu finansiālo drošību.

ST uzsvēra, ka likumdevējam, lemjot par tiesnešu darba samaksas atbilstību, ir jānodrošina tas, lai tiesnešu neatkarības principam atbilstu ikviena tiesneša darba samaksa neatkarīgi no tiesas līmeņa vai tiesneša amatā nostrādātā laika.

Spriedumā arī tika norādīts, ka apstrīdētajās normās tiesneša amats atlīdzības ziņā ir samērots ar valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja amatu. Tomēr, samērojot minētos amatus, nav ņemtas vērā tiesneša un juridiskās struktūrvienības vadītāja atšķirīgās funkcijas, statuss un atbildība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien vēl nenominēs jaunu premjera amata kandidātu, iespējams, atliekot gala lēmumu uz nākamo pirmdienu, 7.janvāri, kad viņam plānota tikšanās ar «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi Krišjāni Kariņu, šodien pēc tikšanās ar prezidentu informēja partiju pārstāvji.

Sarunā ar Valsts prezidentu neesot apspriests jautājums, kāpēc premjera kandidāta iespējamā nominēšana varētu notikt pirmdien, nevis šodien. Reizē politiķi norādīja, ka tas loģiski, ka pirms lēmuma pieņemšanas par nominēšanu Vējonim ir paredzēta saruna ar premjera kandidātu.

Kariņš jau vairākas nedēļas ir konsultējies ar partijām par valdības izveidošanas iespējām. Viņam esot drošs 50 deputātu atbalsts, savukārt par partijas «KPV LV» atbalstu vēl ir visai daudz spekulāciju.

Piecu partiju pārstāvji Valsts prezidentam šodien prezidentam apliecināja, ka ir gatavi atbalstīt Kariņa kandidatūru Ministru prezidenta amatam, šodien žurnālistiem pēc tikšanās ar prezidentu pauda «Attīstībai/Par!» līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Viņš norādīja, ka Kariņa valdības apstiprināšanai redzams stabils vairākuma atbalsts Saeimā, reizē vēl ir veicams darbs pie deklarācijas un līdz galam jāatrisina arī daži citi jautājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki Latvijas tiesneši atbalsta tieslietu ministra ieceri atcelt tiesnešu imunitāti administratīvo pārkāpumu lietās, informē

Tiesu administrācija.

Rēzeknes tiesas tiesneši pašreizējo kārtību uzskata par nelietderīgu laika izšķiešanu. Izskatīšanai Tiesnešu disciplinārkolēģijā tiek nosūtīti arī materiāli par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, par kuriem piemēro brīdinājumu vai pat atbrīvo no soda. Racionālāk par šādu pārkāpumu būtu piemērot tādus pašus sodus kā visiem pārējiem autovadītājiem.

«Gadījumos, kad tiesnesis ir izdarījis pārkāpumu, kas grauj sabiedrības uzticību tiesai, piemēram, vadījis transporta līdzekli alkohola reibumā, tiesas priekšsēdētājam, pēc lēmuma par tiesneša sodīšanas stāšanās likumīgā spēkā, būtu pienākums ierosināt pret tiesnesi disciplinārlietu. Manuprāt, tas nebūtu dubultās nesodīšanas principa pārkāpums,» uzskata Rēzeknes tiesas priekšsēdētāja p.i. Aija Jermacāne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nolēmis nominēt «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi, Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Krišjāni Kariņu.

Vējonis pēc sarunas ar Kariņu žurnālistiem skaidroja, ka pagājušajā nedēļā viņš ticies ar vairāku 13.Saeimā ievēlēto partiju frakciju pārstāvjiem, kuri Vējonim esot apliecinājuši gatavību strādāt Kariņa vadībā, kas nozīmējot, ka šādai valdībai būtu iespējams Saeimas vairākums.

Viņš teica, ka šodien ticies ar Kariņu, lai pārrunātu viņa redzējumu par valdības prioritātēm un to, kāds varētu būt atbildību sadalījums starp partijām.

Kariņš Vējoni iepazīstinājis ar iespējamiem ārlietu un aizsardzības ministru kandidātiem, par kuriem Vējonim iebildumu nav. Prezidenta prasība par šo ministru kandidātu saskaņošanu ņemta vērā un iebildumu par konkrētajām personām viņam nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Kaimiņš piedāvā Kariņam neņemt valdībā ministru amatos jau pabijušos politiķus no «vecajām varas partijām»

LETA, 24.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«KPV LV» valdes loceklis Artuss Kaimiņš apvienības «Jaunā Vienotība» (JV) politiķim Krišjānim Kariņam kā iespējamajam premjera amata kandidātam piedāvā neņemt iekšlietu ministra amatā «KPV LV» pārstāvi Aldi Gobzemu, bet vienlaicīgi atteikt ministru krēslus arī visām tām personām no «vecajām varas partijām», kas jau iepriekš ir bijušas valdībā vai augstos valsts amatos.

«Ierosinu Krišjānim Kariņam kā potenciālam šī brīža premjera amata kandidātam izsvītrot no iespējamā Ministru kabineta locekļu saraksta Aldi Gobzemu no partijas «KPV LV», bet no vecajām varas partijām - visas tās personas, kas ir jau bijuši ministri vai augstas valsts amatpersonas,» teikts Kaimiņa paziņojumā.

Saeimas deputāts tādējādi cerot «likvidēt veco, netīro politiku», lai tiktu galā ar obligātā iepirkuma komponentes radītajām problēmām, īstenotu administratīvi teritoriālo reformu, kā arī sakārtotu nodokļu sistēmu. «Šos darbus var īstenot tikai ar jaunu un tīru politiku, kā arī jaunu un godīgu Ministru kabineta locekļu sastāvu,» uzskata Kaimiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Ašeradens: KPV LV pārstāvjiem nav vienota viedokļa par valdības veidošanu

LETA, 24.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partijas «KPV LV» politiķiem Artusam Kaimiņam, Aldim Gobzemam un Atim Zakatistovam nav vienota viedokļa par valdības veidošanu, tāpēc nav skaidrs, ko «KPV LV» ir gatava piedāvāt, pauda partiju apvienības «Jaunā Vienotība» (JV) politiķis Arvils Ašeradens.

Kā ziņots, Kaimiņš JV politiķim Krišjānim Kariņam kā iespējamajam premjera amata kandidātam piedāvā neņemt iekšlietu ministra amatā Gobzemu, bet vienlaicīgi atteikt ministru krēslus arī visām tām personām no «vecajām varas partijām», kas jau iepriekš ir bijušas valdībā vai augstos valsts amatos.

Ašeradens pastāstīja, ka Kaimiņš ar šo vēstījumu vēl nav vērsies pie partijām, tāpēc ir grūti to komentēt. «Turklāt nav skaidrs, ko «KPV LV» piedāvā pretī. No vienas puses ir tas, ko saka Kaimiņa kungs, no otras puses - Gobzema kungs. Un pavisam atšķirīga komunikācija mums ir ar frakcijas vadītāju, un Zakatistova kungam ir pavisam atšķirīgs viedoklis no abiem iepriekšminētajiem,» pauda Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) veidojošās Latvijas Zemnieku savienības (LZS) valde nolēmusi Valsts prezidenta amatam virzīt tiesībsarga Jura Jansona kandidatūru, informēja LZS un ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.

Jansons ir piekritis kandidēt uz valsts augstākās amatpersonas posteni, pastāstīja Krauze.

Par viņa kandidatūru ir notikušas konsultācijas ar apvienību veidojošajiem politiskajiem spēkiem, un paredzams, ka viņš būs ZZS virzīts kandidāts, norādīja politiķis. Savs lēmums šajā jautājumā vēl būs jāpieņem apvienībā esošajai Latvijas Zaļajai partijai (LZP), piebilda LZS vadītājs.

LZS nolēmusi Jansona kandidatūru virzīt Valsts prezidenta amatam, jo viņš ir nepolitisks, nepartejisks kandidāts, tāpat LZS novērtē tiesībsarga paveikto darbu daudzu sabiedrības problēmu risināšanā, kā arī viņa kompetenci, uzsvēra politiķis.

LZP valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars trešdienas vakarā sacīja, ka LZP konceptuāli neiebilst pret Jansona kandidatūras virzīšanu Valsts prezidenta amatam. «Jansona kungs ir ļoti cienījama, godājama kandidatūra. Neiebilstam pret to, bet vēlamies uzklausīt viņa redzējumu vairākos jautājumos,» teica Tavars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāju ievēlēta līdzšinējā tiesas vadītājas vietniece Sanita Osipova.

Osipovas kandidatūru izvirzīja ST tiesnesis Aldis Laviņš. Osipova savu kandidatūru uzturēja, un citi kandidāti netika izvirzīti.

Visi seši ST tiesneši, aizklāti balsojot, Osipovas kandidatūru atbalstīja.

Osipova tiesas vadībā tika ievēlēta uz atlikušo tekošo termiņu līdz 2021.gada 17.augustam.

Atbilstoši ST reglamentam ST priekšsēdētāja triju dienu laikā izdos rīkojumu, ar kuru tiks sasaukta tiesas sēde ST priekšsēdētājas vietnieka vēlēšanām.

Kā ziņots, šā gada 2.oktobrī līdzšinējai ST priekšsēdētājai Inetai Ziemelei bija pēdējā darba diena ST. Ar Eiropas Savienības Padomes 2.septembrī pieņemto lēmumu Ziemele iecelta Eiropas Savienības Tiesas (EST) tiesneša amatā uz atlikušo bijušā EST tiesneša Egila Levita pilnvaru termiņu līdz 2024.gada 6.oktobrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcijas partijas vienojušās Valsts prezidenta amatam virzīt Eiropas Savienības tiesas tiesneša Egila Levita kandidatūru, pirmdien pēc partiju pārstāvju tikšanās paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš sacīja, ka koalīcijas partijas ir vienojušās par vienu kandidātu un viņš neredz nevienu iemeslu, kādēļ šim pretendentam nebūtu Saeimas vairākuma atbalsts.

Partijas «KPV LV» līderis Artuss Kaimiņš apliecināja, ka partija nevirzīs savu Valsts prezidenta amata kandidātu, bet gan būs viens visu koalīcijas frakciju virzīts pretendents.

Kaimiņš norādīja, ka viņš, kā arī vairāki «KPV LV» frakcijas deputāti atbalstīts Levitu, bet kopumā atsevišķiem deputātiem iespējams arī citādāks balsojums.

Koalīcijas vairākums - nacionālā apvienība «Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, Jaunā konservatīvā partija un partiju apvienība «Attīstībai/Par!» - jau iepriekš pauda, ka Valsts prezidenta amatam atbalstīs Levita kandidatūru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 6. septembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja savstarpēji saistītos grozījumus Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā un likumā «Par tiesu varu», informē Tieslietu ministrija

Tie turpmāk piešķir tiesības Tiesnešu disciplinārkolēģijai nosūtīt tiesnesi profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanai un attiecīgi Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai pilnvaras veikt tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu, pamatojoties uz Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu.

Ar grozījumiem Tiesnešu disciplināratbildības likumā paredzēta iespēja tiesnešu disciplinārkolēģijai noteikt tiesnesim profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu disciplinārlietas ietvaros, ja, izskatot disciplinārlietu, ir radušās šaubas par tiesneša profesionalitāti. Tas būs ātrs un efektīvs veids, kādā varēs izvērtēt tiesneša profesionālās zināšanas, prasmes un kompetenci, negaidot kārtējās tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas laiku. Visu tiesnešu profesionālās darbības kārtējā novērtēšana tiek veikta reizi piecos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Vairākums partiju atbalsta Kariņa valdības piedāvājumu; atbildi no KPV LV vēl gaida

LETA, 19.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākums partiju, kuras premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš (JV) aicinājis valdībā, piekrīt viņa piedāvājumam, savukārt atbilde no «KPV LV» vēl tiek gaidīta.

Kariņš pēc «Jaunās Vienotības» sanāksmes žurnālistiem sacīja, ka no «KPV LV» vēl gaida atbildi un partijas izvirzītos ministru amatu kandidātus. Tāpat arī Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) vēl jānosauc izglītības un zinātnes ministra amata kandidāts.

Iepriekš JKP līderis Jānis Bordāns pauda, ka uz satiksmes ministra amatu varētu pretendēt Tālis Linkaits (JKP), savukārt izglītības un zinātnes ministra amatam politiskajam spēkam esot četri iespējamie kandidāti - Dagmāra Beitnere-Le Galla, Anita Muižniece, Ilga Šuplinska un Gatis Eglītis. Pats Bordāns varētu būt tieslietu ministra amata kandidāts.

Pagaidām partijas neesot prasījušas veikt izmaiņas Kariņa piedāvātajā valdības modelī. Sagaidot visu partiju atbildes, būs arī skaidrs, vai Kariņa valdībai ir Saeimas vairākuma atbalsts. Ja visas partijas būs piekritušas Kariņa valdības modelim, Valsts prezidents Raimonds Vējonis tiks aicināts nominēt šo politiķi premjera amatam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Eiropas Savienības Tiesas tiesneša amatam atkārtoti virza Egilu Levitu

Žanete Hāka, 26.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 26. septembrī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas virzīto rosinājumu atkārtoti apstiprināt Egila Levita kandidatūru Eiropas Savienības Tiesas (EST) tiesneša amatam turpmākajiem sešiem gadiem, informē ministrija.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsver, ka Egils Levits, būdams EST tiesnesis, cieši sadarbojas arī ar Latvijas tiesību zinātniekiem, tiesu varas pārstāvjiem un tiesībpolitikas veidotājiem, tādējādi sniedzot nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tieslietu sistēmas attīstībā un tiesību sistēmas demokratizācijā atbilstoši modernas Eiropas valsts principiem. Ministrs atzīmē arī Egila Levita ieguldījumu Latvijas valsts atjaunošanā un valstiskuma stiprināšanā, viņš bija viens no 1990. gada 4. maija Deklarācijas koncepcijas autoriem. Egils Levits sniedzis savu ieguldījumu Satversmes darbības atjaunošanā un attīstībā, kā arī bija Satversmes ievada pamatautors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Koalīcija esot vienojusies Latvijas Bankas prezidenta amatam virzīt Kazāku

LETA, 03.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcijas partijas esot vienojušās Latvijas Bankas prezidenta amatam virzīt centrālās bankas padomes locekli Mārtiņu Kazāku, liecina neoficiālā informācija.

Pēc pirmdien notikušās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) žurnālistiem paziņoja, ka valdību veidojošās partijas esot nonākušas līdz diviem kandidātiem - Kazākam un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājam Uldim Cērpam.

Pirmdien vakarā Jaunās konservatīvās partijas frakcija nolēma, ka tā ir gatava atbalstīt arī Kazāka kandidatūru, lai arī sākotnēji ticis pieņemts lēmums amatā atbalstīt Cērpu.

Koalīcijas partijas vairākkārt uzsvēra, ka ir nepieciešams kopīgi vienoties par vienotu kandidātu centrālās bankas prezidenta amatam, lai nepieļautu situāciju, ka augstā amata ievēlēšanā izšķirošas būtu opozīcijas politiķu balsis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Starp Latvijas Bankas prezidenta amatam kandidātiem min arī Swedbank vadītāju Rubeni un Šteinbuku

LETA, 18.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiķi kuluāros starp Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātiem min arī «Swedbank Latvija» vadītāju Reini Rubeni un Fiskālās disciplīnas padomes locekli, bijušo Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāju Innu Šteinbuku, vēsta Latvijas Televīzija.

Latvijas Bankas prezidenta amatam koalīcijas partijas sākušas apspriest vairākas kandidatūras, taču vēl neviena no tām nav pieteikta oficiāli. Plānots, ka centrālās bankas prezidenta amatam varētu būt trīs kandidāti, atzinuši valdību veidojošo partiju pārstāvji.

Politikas kuluāros bankas prezidenta amatam tiekot minēts Rubenis un Šteinbuka. Par trešo kandidātu, kuru uzrunāt amatam un kurš varētu būt vairāku partiju deputātu kandidāts, vēl notiekot diskusijas.

Oficiāli koalīcija par Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātiem iecerējusi runāt nākammēnes.

Pašreizējam Latvijas Bankas vadītājam Ilmāram Rimšēvičam pilnvaru termiņš amatā beidzas šogad decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien stājas spēkā grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā, kas paredz turpmāk atklāt pie atbildības sauktā tiesneša vārdu un uzvārdu. Grozījumi likumā veikti ar mērķi veicināt tiesas darba atklātumu un nodrošināt sabiedrībai vieglāku nolēmuma uztveramību, informē Tieslietu ministrijas Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas Sabiedrisko attiecību speciāliste Lana Ivulāne.

Grozījumi likumā paredz, ka tiesneša disciplinārlietā pieņemto lēmumu pēc tā spēkā stāšanās publicē tīmekļa vietnē (tiesas.lv), aizsedzot to informācijas daļu, kas atklāj personas datus, tai skaitā sensitīvus personas datus. Publicējot disciplinārlietā pieņemto lēmumu tīmekļa vietnē, lēmumā pie atbildības sauktās personas vārds un uzvārds netiek aizsegts. Minētās izmaiņas būs attiecināmas arī uz tiem lēmumiem prokuroru disciplinārlietās, kas pārsūdzēti Disciplinārtiesā.

Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina uzsver: «Tiesu sistēma kļūst atklātāka. Tieslietu ministrija turpina darbu pie augstāku informācijas atklātības standartu attiecināšanas arī uz citu tiesu sistēmai piederīgo amatpersonu - zvērinātu tiesu izpildītāju un notāru - izdarītajiem pārkāpumiem,».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 17.jūnijā pieņēma grozījumus likumā "Par tiesu varu", ar kuriem ieviesta Ekonomisko lietu tiesa kā specializēta pirmās instances rajona (pilsētas) tiesa, informē Saeimas Preses dienestā.

Ar grozījumiem paredzēts nodrošināt tiesas procesa efektivitāti un nolēmumu kvalitāti. Ekonomisko lietu tiesa atradīsies Rīgā, un tās darbības teritorija būs visa Latvija.

Komerctiesu Latvijā grib jau pēc pusotra gada  

No 2021. gada Latvijā varētu sākt darboties specializēta tiesa, kura nodarbotos ar...

Eiropas Komisija un Eiropas Padomes Moneyval komitejas savstarpējās novērtēšanas ziņojums par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un apkarošanas sistēmu ir iezīmējis problēmas ar naudas atmazgāšanu saistīto lietu izskatīšanā. Secināts, ka sarežģīto un specifisko lietu izskatīšana nereti ieilgst, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori Tieslietu ministrijā, uzsverot, ka viens no būtiskākajiem tiesu sistēmas efektivitātes rādītājiem ir lietu izskatīšanas ilgums un galīgā spēkā esoša tiesas sprieduma kvalitāte.

Līdz ar jaunas tiesas izveidi kļūs iespējams ne tikai attīstīt jau esošās komercstrīdu specializācijas, bet nodrošināt specializāciju arī tādu uzņēmējdarbības vides tiesiskumam būtisku strīdu izskatīšanā, kuri līdz šim ir bijuši piekritīgi tiesām vispārējā kārtībā. Tāpat būs iespējams risināt jautājumus par tādu noziedzīgu nodarījumu ātru un efektīvu izskatīšanu, kam ir būtiska ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un valsts tautsaimniecības attīstību, teikts likumprojekta anotācijā.

Uz Ekonomisko lietu tiesu un šīs tiesas tiesnešiem pilnā mērā būs attiecināms likumā noteiktais rajona (pilsētas) tiesas un tiesneša tiesiskais ietvars, tostarp tiesības, pienākumi un garantijas. Tāpat darbosies tie paši tiesneša darba un rīcības uzraudzības mehānismi, kas citās tiesās.

Nemainot rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesu tiesu tiesnešu kopskaitu, Ekonomisko lietu tiesas darbības uzsākšanai tiks novirzītas desmit tiesneša amata vietas. Tiesa savu darbību sāks 2021.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars uzskata, ka viņa nomaiņa amatā neilgi pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām būtu kā zirga nomaiņa skrējiena laikā.

Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» Cimdars pauda, ka šajā situācijā viņam «nav iespējas sabremzēties, jo laiks [līdz EP vēlēšanām] ir ļoti īss, un jāstrādā ar pilnu jaudu».

Uz jautājumu, vai un kā CVK priekšsēdētāja nomaiņa šajā laikā varētu ietekmēt EP vēlēšanu norisi, Cimdaram bija grūti atbildēt, taču viņš pauda cerību, ka tas nekādu būtisku negatīvu ietekmi neradīs. Cimdars pagaidām arī esot pamats cerēt, ka jauna CVK vadītāja izraudzīšanās process būs atklāts un godīgs, saskaņā ar principu «lai uzvar labākais».

Lūgts komentēt politiķu viņam izteiktos pārmetumus par nepietiekamām inovācijām vēlēšanu procesā, Cimdars norādīja, ka tos vērtē kā nenopietnus, jo «tas ir parlamenta kompetencē, kurā brīdī un kā grozīt likumu». Viņš uzsvēra, ka pašai CVK nav likumdošanas iniciatīvas tiesību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārvalstu investoru noskaņojums Latvijā uzlabojies

Lelde Petrāne, 10.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā ārvalstu investīciju apjoms Latvijā ir būtiski pieaudzis - 2017. gada pirmajos 9 mēnešos piesaistītas investīcijas 710 miljonu eiro apmērā, liecina Ārvalstu Investoru padomes Latvijā prezentētais ikgadējais Ārvalstu investīciju vides indekss 2017, kas tapis sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) asociēto profesoru Arni Sauku.

Indekss atklāj, ka palielinājies ne tikai ārējo tiešo investīciju apjoms, bet arī investoru novērtējums par investīciju vidi Latvijā. Problēmjautājumi, kuru risināšanai nepieciešamas strukturālas reformas, netiek risināti vairāku gadu garumā, kā, piemēram, demogrāfija un darbaspēka pieejamība un augstākā izglītības kvalitāte. Ārvalstu investori Latvijā ir nobažījušies par biežo nodokļu sistēmas maiņu un likumdošanas izmaiņām, kuru dēļ ir grūti plānot darbu ilgtermiņā (laika posmā virs 3 gadiem).

Marta Jaksona, Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) izpilddirektore, norāda: «Ārvalstu investori kopumā ir noskaņoti pozitīvāk nekā iepriekšējos gados. Tas saistāms ar to, ka vairākās jomās reformas ir uzsāktas (nodokļi, izglītība), ekonomika attīstās straujāk, kā arī investori uzteic valdības atvērtību dialogam ar uzņēmējiem. Lielākie riski investoriem Latvijā saistās ar demogrāfiju, darbaspēka pieejamību un veselības aprūpi. Jau trešo gadu šo problēmu risināšanā nav saskatāms pietiekams progress. Tas ir bīstams un nopietns signāls politiķiem – turpinot ignorēt problēmas darba tirgū, uz noturīgu un būtisku investīciju pieaugumu cerēt ir grūti.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ministrija: Darbs pie nodokļu regulējuma mazajiem uzņēmējiem noritēs trīs fāzēs

Lelde Petrāne, 24.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ekonomikas ministrija (EM) turpina aktīvu darbu pie jauna nodokļu modeļa izstrādes mazajiem uzņēmumiem un jau martā plānota tā aprobācija, kad jaunais modelis pirms virzīšanas apstiprināšanai tiks prezentēts mazajiem uzņēmējiem,» šodien izplatītā paziņojumā vēsta Ekonomikas ministrija.

Projektu vada Dr. oec. Māris Jurušs. Savukārt ekspertu grupā strādās gan stratēģiskie partneri no Labklājības un Finanšu ministrijām, gan eksperti no uzņēmēju organizācijām un akadēmiskajām aprindām.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ir definējis, ka šajā un sekojošajos gados EM prioritātes vērstas uz to, lai vidējā termiņā Latvijā veicinātu virzību uz inovatīvas ekonomikas modeli. «Secīgi arī šim regulējumam jābūt vērstam uz lielo mērķi. Tāpēc EM maina pieeju un šo regulējumu radīs atbilstoši uzņēmēju vajadzībām – īpašu nodokļu modeli uzņēmējiem darbības uzsākšanas periodā, kā arī mazajiem uzņēmējiem, kurus raksturo zemi ieņēmumi,» saka EM valsts sekretārs Juris Stinka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ašeradens: Latvijā būtu jārada sistēma, kurā nodokļu režīms seko uzņēmumam

Zane Atlāce - Bistere, 26.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajam nodokļu režīmam jāveicina Latvijas virzība uz modernu, inovatīvu ekonomiku, tā ceturtdien ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni pārrunājot mazo uzņēmēju nodokļu modeļa tapšanas gaitu atzinis ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Lai turpmākajos gados Latvija īstenotu sabalansētu iekšzemes kopprodukta izaugsmi, viens no svarīgākajiem faktoriem ir iedzīvotāju gatavība iesaistīties uzņēmējdarbībā. Tās veicināšanā būtiska loma ir arī jaunam nodokļu regulējumam mazajiem uzņēmējiem (ar zemiem ieņēmumiem), tostarp uzņēmējdarbības iesācējiem.

«Jauno nodokļu modeli mazajiem uzņēmējiem es redzu kā pirmo soli kontekstā ar valdības vidēja termiņa prioritāti - Latvijā veikt nodokļu reformu. Ekonomikas ministrijas mērķis, izstrādājot jauno regulējumu, ir rast optimālākos risinājumus pēc pieciem kritērijiem,» saka A. Ašeradens. «Modelim jāveicina ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaita pieaugums, jāveicina uzņēmumu izaugsme - ieņēmumi, jānodrošina darba ņēmējiem sociālās garantijas, jābūt vienkāršam un no valsts viedokļa viegli administrējamam, kā arī jāmazina nodokļu plaisa starp šo un vispārīgo nodokļu režīmu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par domnīcas Certus valdes priekšsēdētāju padome apstiprinājusi Latvijas Universitātes (LU) asociēto profesoru un ASV dibinātā Baltijas Studiju veicināšanas asociācijas (The Association for the Advancement of Baltic Studies -AABS) nākamo prezidentu (president - elect) Dauni Aueru.

D.Auers līdz šim darbojies domnīcā kā pētnieciskais direktors, bet turpmāk viņš vadīs un pārstāvēs Domnīcu Certus, nomainot amatā tā līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Vjačeslavu Dombrovski. Formāli izmaiņas stāsies spēkā pēc reģistrācijas Uzņēmumu reģistra Biedrību un nodibinājumu reģistrā.

Domnīca Certus sola saglabās politisko neitralitāti, kas ir priekšnoteikums, lai īstenotu Certus mērķus - sekmēt Latvijas ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi privātā, akadēmiskā un publiskā sektora stratēģiskas sadarbības rezultātā.

«Es savas pūles un uzmanību veltīšu tam, lai paplašinātu un padziļinātu Certus pētniecības kompetences, sadarbības tīklu un stiprinātu Certus eksperta lomu dialogā ar lēmumu pieņēmējiem,» norāda D. Auers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Papildināta - Kariņš noraida Gobzema kandidatūru iekšlietu ministra amatam

LETA, 20.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Jaunās Vienotības» premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš noraida Alda Gobzema (KPV LV) kandidatūru iekšlietu ministra amatam, un sarunas ar partijām par iespēju gūt stabilu vairākumu Saeimā turpinās līdz rītdienai.

«Man šobrīd ir skaidra viena lieta - Aldis Gobzems šo valdību nevēlas izveidot un atbalstīt. Es neveidošu valdību ar Aldi Gobzemu kā iekšlietu ministru,» žurnālistiem sacīja Kariņš. Viņš piebilda, ka «KPV LV» līdz šim teikuši, ka neizvirzīs citu kandidātu.

Valdībai bez «KPV LV» ar četrām partijām būtu vien 50 balsis. «50 balsis neatbilst stabilam centriski labējam vairākumam,» norādīja politiķis.

Taujāts, vai plāno sarunas ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), Kariņš atbildēja: «Es domāju, ka tas nav mans lēmums. Ja es varētu brīvi rīkoties, būtu strādājis ar 77 balsīm - visām sešām labējam partijām.» Līdz šim gan tas neesot bijis iespējams, ņemot vērā Jaunās konservatīvās partijas (JKP) «sarkanās līnijas» pret ZZS. JKP līderis Jānis Bordāns ir uzsvēris, ka uztur spēkā šo «sarkano līniju».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partija KPV LV ir nolēmusi nemainīt savus izvirzītos ministru amata kandidātus un sagaida Jaunās Vienotības premjera amata kandidāta Krišjāņa Kariņa skaidrojumu par Alda Gobzema (KPV LV) kandidatūras noraidīšanu iekšlietu ministra amatam, pēc KPV LV Saeimas frakcijas sēdes žurnālistiem sacīja tās priekšsēdētājs Atis Zakatistovs.

Līdz tam brīdim, kamēr Kariņa kunga attieksme pret Gobzema kungu nav skaidrota, mēs uzturam spēkā savu ministru nominācijas, sacīja Zakatistovs.

Kā izteicās Zakatistovs, KPV LV saprotot, ka izveidojusies saspīlēta situācija, bet līdz galam nesaprotot iemeslus. Viņš piebilda, ka Kariņš esot izteicis savu personīgo viedokli par Gobzema kandidatūru, to īsti nepamatojot.

Līdz ar to viena no situācijas interpretācijām varētu būt tāda, ka valdības veidošana ir nonākusi līdz absurdai situācijai, kur cilvēku patikšana vai nepatikšana ietekmē lēmumu pieņemšanu, uzskata Zakatistovs. Kariņam būtu jāskaidro savs viedoklis, lai to varētu saprast gan KPV LV, gan sabiedrība, piebilda politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Papildināta - Virza uz priekšu ģenerālprokurora Kalnmeiera atbilstības amatam izvērtēšanu

LETA, 06.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimā ir savākti nepieciešamie 34 parlamenta deputātu paraksti, lai tiktu veikta Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķu rosinātā pārbaude ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atbilstības amatam izvērtēšanai.

Par šo ierosinājumu vēl plānots lemt Saeimā.

Vaicāta, kas ir mainījies kopš pirmdienas, kad valdību veidojošās partijas vēl norādīja, ka parlamentā būs jāstrādā pie pamatojuma sagatavošanas, JKP Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Juta Strīķe žurnālistiem skaidroja, ka ir noticis intensīvs darbs un pamatojums sagatavots, ņemot vērā arī koalīcijas partneru iebildumus.

Pēc partneru rosinājuma no pamatojuma izņemti jautājumi par prokuratūras rīcību saistībā ar kriminālvajāšanai izdoto Saeimas deputātu Juri Jurašu (JKP) un deputātu Ati Zakatistovu (KPV LV), par kuru šodienas Saeimas sēdes darba kārtībā ir iekļauts lēmumprojekts par viņa izdošanu kriminālvajāšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredz atalgojuma palielinājumu tiesnešiem un prokuroriem.

Deputāti atbalstīja arī ierosinājumu, kas paredz mēnešalgas pieaugumu valsts iestādēs nodarbinātajām ārstniecības personām un Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājiem.

Izmaiņas likumā nepieciešamas saistībā ar šī gada 26.oktobra Satversmes tiesas spriedumu, kurā par pamatlikumam neatbilstošām atzītas normas par tiesnešu atalgojuma noteikšanu. Patlaban rajona tiesas tiesneša mēnešalga noteikta 1966 eiro apmērā, un konstitucionālā tiesa norādījusi, ka tiesnešu darba samaksas faktiskā vērtība nenodrošina tiesnešu finansiālo neatkarību. Saskaņā ar spriedumu neatbilstošās normas spēku zaudēs nākamā gada 1.janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru