Lielākā daļa - ap 3.412 miljardiem Ls, no 7.5 miljardu eiro starptautiskā aizdevuma 2009. - 2011. gadā tiks izmantoti budžeta deficīta segšanai un valsts parāda finansēšanai.

Latvijas solījumi SVF vēl nepretendē uz «absolūtu patiesību», apgalvo finanšu ministrs Atis Slakteris.To liecina Finanšu ministrijas (FM) publiskotā informācija par iecerēto Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Eiropas Komisijas (EK), Pasaules Bankas (PB) un vairāku valstu sniegtā finanšu atbalsta izlietojumu valsts budžeta vajadzībām 2009. - 2011. gadā. 2009. gadā Latvija saņems 1.2 miljardus eiro no SVF (šajā summā gan ieskaitīti jau saņemtie 590 milj. eiro), 2.9 miljardus eiro no EK, 200 milj. eiro no PB un kopumā 200 milj. eiro no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, Igaunijas, Čehijas un Polijas.

Visi aptaujātie mārketinga un komunikācijas eksperti norāda, ka uzrakstiem uz pārtikas produktu iepakojumiem ir diezgan maza saistība ar patiesību, jo patiesība ir relatīvs jēdziens un jautājums ir tikai par apzinātu ļaunprātību un likumību, liecina aģentūras A.W.Olsen & Partners veiktais pētījums.

„Uzrakstam uz iepakojumiem jāatbilst patiesībai tik daudz, cik to prasa likums un nosaka ražotāja vai pārdevēja organizācijas korporatīvā kultūra. Uzraksts uz iepakojuma ir kompromiss starp ražotāja un pārdevēja vēlmi pārdot un pircēja tiesībām iegūt informāciju par produktu un tā lietošanu,” skaidrojis Andris Pētersons, Biznesa augstskolas Turība Sabiedrisko attiecību fakultātes dekāns.

„Produkta nosaukumam, logotipam un ražotājam ir diezgan maza saistība ar patiesību ētiskās kategorijās. Piemēram, Nike botas nemaz neražo Nike, IBM neražo datorus, Latvijā ražota apelsīnu sula pēc definīcijas nav iespējama, jo es neesmu redzējis nevienu apelsīnlauku u.tt. Līdz ar to atbilstība objektīvajiem faktiem nekad nebūs pilnīga,” norādījis Kārlis Apkalns, mārketinga un sabiedrisko attiecību speciālists, piebilstot, ka ja uz produkta iepakojuma būtu pilnīga, objektīva, skaidrojoša, secīga informācija, tad nebūtu vietas nosaukumam.

Plašsaziņas līdzekļu vainošana AirBaltic diskreditācijā, bet nevēlēšanās atklāt patiesību par investīcijām kompānijā un Bombardier lidmašīnu iegādi, tikai vairos aizdomu ēnu

Varētu šķist, ka nav nekā vienkāršāka, kā gadījumā, ja tevi kāds apmelo, cirst pretī faktos balstītu baltu patiesību, liekot ļaunajām mēlēm ja ne nokaunēties, tad vismaz apklust. Proti, pateikt, ka AirBaltic ieguldītie 52 milj. eiro ir paša Ralfa Dītera Montāga-Girmesa nauda, un nebūt nav tā, ka naudas avots būtu kāds cits, kurš par šo izlīdzēšanu saņems 20% kompānijas akciju un vēl pelnīs procentus no Bombardier lidmašīnu līzinga.

Diemžēl Satiksmes ministrija (SM) līdz ar nacionālo lidsabiedrību un tās privāto investoru izvēlējušies citas pieejas, ko darīt ar pašu izraisīto ne- smukumu. AirBaltic klusē kā ūdeni mutē ieņēmusi. Privātais investors ir tik ļoti pievērsies lidsabiedrības biznesa plāna īstenošanai un vērtības audzēšanai, ka nekādi nevar komentēt jelkādas baumas vai izdomājumus. Savukārt SM, šķiet, nolēmusi pāriet pretuzbrukumā. Noslēpumainā ministrija, kā to savulaik nodēvēja premjers Māris Kučinskis, vaino plašsaziņas līdzekļus, ka tajos izplatītā informācija ļoti diskreditē nacionālo lidsabiedrību.

Mazsalacas novada zemnieku saimniecībai Jaunnuķi īpašniecei Guntai Rozenbergai banka par atlikušo 6600 Ls kredīta maksājumu prasa trīskāršu ķīlu

Par to šodien vēsta laikraksts Latvijas Avīze. Gunta Rozenberga par blefu sauc banku aicinājumus grūtībās nonākušajiem kredītņēmējiem kopīgi risināt problēmas. Latvijas Krājbankas, kurā saimniece kredītu ņēmusi, speciālisti gan saka – saimniece banku nav sapratusi.

Jaunnuķi fermas iegādei un remontam izlēmuši ņemt kredītu a/s Latvijas Krājbanka – Ls 10 000 uz pieciem gadiem. No šīs summas Ls 4 000 būtu maksājami par pašas fermas iegādi, pārējais – tās remontam. Banka pret aizdevumu ķīlā paņēmusi visu Jaunnuķu saimniecību – gan zemi, gan mājas. Nedienas sākās pērnā gada sākumā, kad Trikāta KS saimniecei spēja maksāt vien piecus santīmus par piena kilogramu. Tad arī Gunta izlēma – jāiet uz banku un jāprasa kredītlīguma pārskatīšana - uz četriem mēnešiem z/s Jaunnuķi palūdza atlikt kredīta pamatsummas maksājumu, atstājot vien procentu maksājumus. Banka piekrita, bet ar nosacījumu – dodiet ķīlā nopirkto īpašumu – fermu un zemi zem tās. Iespējams, ka Gunta, lieki neprotestējot, arī jauno īpašumu būtu ieķīlājusi, taču – par to bija samaksāta tikai puse un iepriekšējie īpašnieki nepiekrita īpašuma ierakstīšanai zemesgrāmatā uz Guntas vārda, kamēr nav samaksāta otra puse – Ls 2000.Lai tiktu galā ar īpašuma tiesībām, banka Jaunnuķu saimniecei deva pusgadu ilgu laiku. Taču – lieki Ls 2000 tā arī neatradās.

Salūts ir izšauts, simtgades sajūsma ir noplakusi, un esam turpat, kur esam, – bez jaunas valdības un ar sašķeltu Saeimu. Taču ir pelavas, un ir graudi. Arhibīskapa Jāņa Vanaga 18. novembra sprediķī ir vērts ieklausīties.

Ne tāpēc, ka luterāņu viedoklis būtu vērtīgāks par katoļu, pareizticīgo vai citu viedokli. Bet tāpēc, ka Jānis Vanags ir gudrs un valstiski domājošs cilvēks, kurā der ieklausīties gan Saeimas deputātiem, gan Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, gan mums visiem, kas nav vienaldzīgi par mūsu valstī notiekošo. Jo mūsu valdība ir arī mūsu daļa, ne tikai koalīcijas sarunu vedēju politiķu daļa, kuriem ir pienācis pēdējais laiks izpūst gaisu no savas iedomības baloniem.

Par ko Latvijas simtgades sprediķī runāja arhibīskaps? Par Kristu, mūsu dzīves garīgo dimensiju un par Latviju, materiālo vietu, kur mums ir jādzīvo. Viņš runāja ne tikai par to, ko mums vajag, bet arī par to, ko nevajag. Mums vajag būt pateicīgiem un novērtēt to, kas mums ir, un nevajag to sacūkot. Vēlēšanās ir uzvarējuši jauni spēki, kuri iedomājas, ka lielākā laime ir viņi un reformas. Taču vārds «reforma» jau sen nav vārda «labums» sinonīms. Tauta grib morālas pārmaiņas valsts vadībā, bet ir nogurusi no tādām pārmaiņām, pēc kurām labāk nekļūst. Uzņēmēji saka – lieciet mūs mierā, ja nevarat kaut ko uzlabot, tad labāk atstājiet visu, kā ir! Jo mums ir vajadzīgi kvalitatīvi valdības lēmumi, nevis vienkārši ministriju skaita samazināšana. Mums ir vajadzīga laba, ērta valsts pārvalde, nevis vienkārši cilvēku atlaišana un tāpēc iestādes darba laika samazināšana, un kāda jauna, vēl neērtāka un cilvēkiem nedraudzīgāka sistēma. Nav jau tā, ka viss ir slikti un mums par visu varu ir vajadzīgs tāds glābējs, kas visu salauž un sašķaida gabalos.

Par iepirkumu konkursu rezultātiem joprojām iesniedz daudz sūdzību, tomēr pamatoto sūdzību skaits rūk, uzsver Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja Dace Gaile intervijā laikrakstam Diena.

Fragments no intervijas

Kādas ir būtiskākās nepilnības iepirkumu gaitā, ko patlaban visbiežāk konstatē Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB)?

Jāsāk ar to, ka Publisko iepirkumu likumā ir regulējumi, kuri atstāj pasūtītājam lielu izvērtēšanas lauku, respektīvi, bieži tiek spriests, vai pretendentam izvirzītās prasības ir samērīgas, jo likums nenosaka prasības pretendenta kvalifikācijai. Katram var būt atšķirīga izpratne, kas ir un kas nav samērīgi. Tāpēc par to vienmēr bijuši strīdi un arī tagad turpinās strīdi. Lai to novērstu, IUB sadarbojas ar nozaru profesionālajām organizācijām un mēģina sagatavot ieteikumus, norādot, ka, lūk, šajā konkrētajā nozarē tādas prasības būtu pieņemamas, bet atkal citas prasības noteikti nav pieņemamas.

10. oktobris bija diena, kad jāatver pretendentu pieteikumi Autotransporta direkcijas (ATD) izsludinātajā konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu laikā no 2021. gada sākuma līdz 2030. gada beigām.

Nebūs! 7. oktobrī ATD pagarināja pieteikumu pieņemšanu līdz šā gada 21. novembrim. Iepriekš pagarinājums bija no 10. septembra līdz 10. oktobrim. DB jau rakstīja, ka spēle pie ATD galda vairāk atgādina blefu nekā pamatotu vairāksolīšanu. Tas apstiprinās, jo tikai tad, ja rokās ir neskaidras kombinācijas, tās atklāt ir bailīgi. Runa te nav tikai par pārvadātājiem, kuriem neskaidrību ir bijis tik daudz, ka viņi pamanījušies iesniegt Iepirkumu uzraudzības birojā čupu sūdzību.

Kā viens no spēlētājiem pie ATD galda ir valsts, kas šajā iepirkuma spēlē tur banku. Šīs spēles ideja ir, lai visi būtu ieguvēji!

Valsts grib tērēt mazāk, pārvadātāji grib nopelnīt, bet iedzīvotāji grib visur braukt ar sabiedrisko transportu uz katru Latvijas nostūri.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Nauma Nadeždina grāmatas domātas brīvām dvēselēm. Šis rakstnieks ļaujas iekšējās pasaules balsij un pasaka skaļi to, ko viņa sirds tāpat jau zina. Dzīves līkloči, kuros kā maldugunis iedegas karjera čekas skolā un katoļu baznīcā, mietpilsoniska idille ar sievu, bērniem, māju un biznesu, izmetuši Naumu patstāvīgu atziņu krastā.

Vai viegli dzīvot apzinātu dzīvi?

Nav viegli, toties interesanti gan. Dzīve vispār nav vienkārša, tiklīdz tajā kaut ko sāc saprast, vienlaikus atskārsti, cik tā patiesībā ir sarežģīta. Nākotne slēpjas mūsu pagātnē, viss sākas ar piedzimšanu – bērns virzās uz priekšu pa nospraustu, izvēlētu ceļu. Bet tikai paaugoties mēs saprotam, kāpēc bija vajadzīga šī pieredze, jo tā veido mūsu dzīvi. Viss, kas ar mums notiek, paliek apziņā. Es pa īstam kļuvu pieaudzis un sāku dzīvot apzinātu dzīvi pirms gadiem pieciem, lai gan apziņas uzplaiksnījumi gadījās arī agrāk.

Daudzi pret viņu izturas ar zināmu aizturi, jo Juris Millers savulaik ir iemetis ne vienu vien akmeni daudzos dārziņos. Jā, iespējams, kādam viņš var nepatikt, taču nevar noliegt, ka Jura aktivitātes vienmēr ir piesaistījušas uzmanību. Turklāt Juris jau līdz sešpadsmit gadu vecumam bija paguvis izgaršot to, ko cits nepiedzīvo visa mūža garumā. Un joprojām viņa dzīvi nevar saukt par gluži parastu.

Desmit gadu vecumā viņš jau intervēja Alfrēdu Rubiku un Edgaru Liepiņu, trakajos deviņdesmitajos Juris kļuva par pasaulē jaunāko uzņēmēju, plikā vietā izveidodams pats savu konkursu. Vēl pienapuika būdams, viņš bīdīja lietas ar nopietniem onkuļiem, vēlāk izvārtījās pedofilijas skandāla dubļos, spēja piecelties un virzīties tālāk, pats sevi nodēvējot par paparaci.

Pēc nepilna mēneša Jurim būs trīsdesmit. Tiekoties ar viņu karstā, saulainā maija pēcpusdienā, rodas sajūta, ka Juris nav spējis izvairīties no trīsdesmitgadnieku krīzes. Lai arī viņš ir tikpat vitāls un atvērts kā līdz šim, kaut kas tomēr ir mainījies. Šobrīd viņš strādā nobriedušo cilvēku radio SWH, ir aizrāvies ar akadēmiskās izglītības turpināšanu, nākotnē ir gatavs pievērsties producēšanai. Pēc radio SWH jubilejas viņam klajā nāks nopietna grāmata: tie vairs nebūs paparaci novērojumi, bet gan pētnieciskais darbs par SWH vēsturi, intervijas ar radio bijušajiem un esošajiem dīdžejiem, ētera personībām, aizkadra stāsti. Lai gan... ar Juri ir kā ar bitēm. Nekad neko nevar zināt.

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Saeimas vēlēšanas strauji tuvojas un pavisam drīz mēs visi dosimies pie vēlēšanu urnām. Līdz tam, kā ieraksts, norisinās aktīva priekšvēlēšanu kampaņa, kuras laikā politiski spēki ar dažādām reklāmām un mārketinga trikiem cenšas pievērst vēlētāju uzmanību un pārliecināt balsot tieši par viņiem.

Šogad politiķi reklamējas mazāk uzbāzīgi un agresīvi, taču pietrūkst radošuma. Sabiedrība nav pārsteigta arī ar skaļiem melnā PR gadījumiem, lai gan iepriekš bija izskanējušas prognozes, ka šī būs melnākā priekšvēlēšanu kampaņa.

Nevarētu teikt, ka šī priekšvēlēšanu kampaņa kopumā iezīmējas ar ļoti gudru mārketingu, taču jāsaka, ka ir viens politiskais spēks, kurš šajā jomā ir galvas tiesu pārāks par citiem. Tajā pašā laikā dažas politiskās partijas izmanto ļoti novecojušas metodes, par ko 21. gs. atliek tikai pabrīnīties. Lai gan medijos tiek publicētas kandidātu savstarpējas telefona sarunas, kas parāda viņus neglaimojošā gaismā, vai arī informācija par aizdomīgiem finanšu darījumiem, tāda izteikti primitīva melnā PR nav. Nomelnojošās kampaņas jau nekur nav pazudušas, taču tās paliek elegantākas un rafinētākas. Atlikuši tikai daži politiķi, kas konkurentus atklāti sauc par zagļiem.

Normunds Skauģis maizes cepšanas biznesu aizsāka ģimenes lokā, dzimtajās Lāču mājās, un šovasar viņa ražotajai rupjmaizei būs 15 gadi – spurains vecums, kad vēl nepieciešami tikai daži būtiski soļi, lai stabili nostātos uz kājām un izietu pasaules ceļos.

Šķiet, savai dzīvei tās personiskajos apvāršņos Normunds nav izvirzījis augstas pretenzijas un varbūt tieši tāpēc ir radis sevī iekšēju līdzsvaru, bet viņa panākumi biznesā apliecina latviešu folklorā rodamo patiesību – mazs cinītis gāž lielu vezumu. Ar sīkstumu un apdomīgumu. Un šim uzņēmējam ir savs skatījums uz lietām, kas dara viņa viedokli saprotamu daudziem: «Šobrīd Latvijas biznesam ir ļoti svarīgi pēc iespējas vairāk eksportēt savu produkciju uz ārzemēm, bet šo procesu joprojām bremzē nesakārtotā likumdošana. Mums ir dota iespēja piekļūt lielajam daudzmiljonu Eiropas Savienības tirgum, robežu taču vairs nav! Dzīvojam kārtējā pārmaiņu laikā, un ir svarīgi, lai mūsu cilvēki to veiksmīgi pārdzīvotu, lai valsts augtu uz gudriem pamatiem un garīgām vērtībām. Diemžēl mēs turpinām attīstīties kā patērētāju sabiedrība, jo to uzspiež bizness, un valsts šo procesu atbalsta.»

Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols Krugmans (Paul Krugman) nav laidis garām izdevību paust savu viedokli par Latvijas «veiksmes stāstu», šoreiz piesaucot citu ekonomistu pausto «nepareizo faktu interpretāciju» par ASV atveseļošanos no krīzes un salīdzinot viņu teikto ar Latvijas gadījumu.

Strauja ekonomikas izaugsme īsā laika posmā uzreiz pēc dziļa ekonomikas krituma nenozīmē veiksmes stāstu – tādā gadījumā ASV atradās savas izaugsmes augstumos Lielās depresijas laikā - šādu viedokli saistībā ar ASV ekonomiku pauduši ekonomisti Kenets Rogofs (Kenneth Rogoff) un Karmena Reinharta (Carmen Reinhart). Šādā gadījumā daudz labāk ir salīdzināt produkcijas apjomus un bezdarba līmeni ar pirmskrīzes līmeni, savā blogā The New York Times P. Krugmans citē ekonomistus K. Rogofu un K. Reinhartu.

Japānas autobūves uzņēmuma «Nissan Motor» bijušais padomes priekšsēdētājs Karloss Gosns ceturtdienas rītā atkal tika aizturēts Tokijā, ziņoja Japānas raidsabiedrība NHK un citi mediji.

Jaunā aizturēšana notika laikā, kad Tokijas prokuratūra apsver iespēju izvirzīt Gosnam jaunu apsūdzību, kas būtu ceturtā viņa lietā.

Kā ziņots, 65 gadus vecais Gosns martā pēc drošības naudas samaksāšanas viena miljarda jenu (7,8 miljonu eiro) apmērā atstāja Tokijas cietumu, kurā bija atradies kopš 19.novembra.

Prokurori ceturtdienas rītā ieradās Gosna pagaidu mājvietā Tokijas centrā, un pēc tam Gosns kopā ar viņiem iekāpa automobilī un aizbrauca.

Prokurori vēsta, ka Gosns aizturēts saistībā ar «Nissan» līdzekļu pārskaitīšanu 15 miljonu dolāru apmērā laika periodā no 2015.gada beigām līdz 2018.gada vidum. Prokuroriem ir aizdomas, ka piecus miljonus dolāru no šiem līdzekļiem Gosns izmantojis personīgiem tēriņiem.

«Zelta globusu» godalgu ceremonijā svētdien Losandželosas piepilsētā Beverlihilsā ar četrām balvām triumfēja filma «Three Billboards Outside Ebbing, Missouri», savukārt Holivudas sievietes, paužot nostāju pret seksuālo uzmācību kinoindustrijā, ceremonijā bija saģērbušās melnas krāsas drēbēs.

«Three Billboards Outside Ebbing, Missouri» saņēma galveno godalgu kā labākā kinofilma drāma, bet divas filmas zvaigznes Frensisa Makdormanda un Sems Rokvels tika pie aktierdarbu godalgām - Makdormanda kā labākā aktrise drāmā, bet Rokvels kā labākais otrā plāna aktieris drāmā. Filma arī uzvarēja labākā scenārija kategorijā.

Ja citus gadus zvaigžņu ierašanās ceremonijā ir krāšņa modes dizaineru jaunāko veikumu parāde, šogad uz sarkanā paklāja dominēja melnā krāsa.

Pēc «sarežģītā gada» Holivudā izvēle par labu melnam apģērbam ir solidaritātes izpausme, skaidroja aktrise Rīza Viterspūna. Viņa ir viens no centrālajiem cilvēkiem koalīcijā pret seksuālo uzmācību «Time's Up Now», kas mudinājusi ceremonijā sarīkot modes «aptumšošanu».

Izvēloties ziemas vai vasaras riepas, bieži rodas jautājumi par riepu zīmolu, kur ražotas, cik tās ir labas?

Sākšu ar jautājumu - kur ražotas? Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka pateikt konkrēti, kur šis riepu zīmols tiek ražots, vairs nav iespējams. Visiem lielajiem ražotājiem ir rūpnīcas ļoti daudzās valstīs. Piemēram, franču zīmolam Michelin ražotnes ir 17 valstīs, Itāļu zīmolam Pirelli rūpnīcas ir 14 valstīs, tai skaitā pat Ķīnā. Riepu ražotājs Nokian, kas vairumam cilvēku asociējās ar Somiju, lielāko daļu no saviem riepu ražošanas apjomiem ir pārcēlis uz ražotni Krievijā. Šobrīd, pērkot kādu konkrēta zīmolu riepas, cerēt, ka tās būs ražotas tajā valstī, kur šis zīmols ir radies, viegli izsakoties, ir naivi.

Cilvēki aizvien aktīvāk interesējas par iespēju tiesāties saistībā ar Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu kartotēku jeb tā dēvēto čekas maisu publicēšanu. Prokuratūrā, lai tiesa izvērtētu sadarbības faktu ar VDK, šogad saņemti divi jauni pieteikumi, bet konstitucionālu sūdzību saņēmusi Satversmes tiesa, pirmdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas».

Ja «maisos» atrodamais vēlas tiesā pierādīt, ka nav sadarbojies ar VDK, viņam sākotnēji ir jāvēršas Ģenerālprokuratūrā, kas šogad saņēmusi divus pieteikumus. «Saņemot pieteikumu, prokuratūrā piecu dienu laikā tiek ierosināta pārbaudes lieta, un tad šo pārbaudes lietu izmeklē divu mēnešu laikā. Tad lieta tiek nosūtīta uz tiesu,» skaidro Specializētās vairāknozaru prokuratūras virsprokurora pienākumu izpildītāja Antra Sprudzāne.

Vienlaikus iepriekš izskanējis, ka iespējamība, ka tiesa apzinātu sadarbību nepierādīs, ir liela, jo valstī nav saglabājies liels skaits dokumentu, kas sadarbību apstiprinātu. Līdz šim brīdim tiesās skatītas ap 300 šādu lietu, un tikai uz rokas pirkstiem saskaitāmās sadarbības fakts ir pierādīts. To, ka tiesas spriedums, kurā sadarbība nav konstatēta, simtprocentīgi nenozīmē, ka cilvēks nav bijis VDK aģents, neslēpj arī Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja Inese Siliņeviča, kura pati skatījusi šādas lietas. Vienlaikus viņa uzsver, ka iespējai tiesas ceļā pierādīt nesadarbošanos ar čeku ir jābūt. «Tas, ka lietas ir bezjēdzīgas, es noteikti neteiktu, jo, pirmkārt, cilvēkam pastāv tiesības uz nevainīguma prezumpciju,» saka tiesnese. Viņa uzskata, ka šo lietu skaits tuvākā pusgada laikā pieaugs.

2010 būs ļoti izaicinošs gads mums visiem. Latvijas liktenis vidējā termiņā ļoti daudz būs atkarīgs no mūsu darbiem un mūsu lēmumiem.

Pirms dažām nedēļām,Unileverizpilddirektors teicaFinancial Timesintervijā, ka svarīgākā mācība no viņa karjeras bija sapratne par cilvēku un vērtību svarīgumu viņa panākumu gūšanā. Gan cilvēki, gan vērtības ir ekonomikas veiksmes pamats ilgtermiņā. Inovācija, efektivitāte, un rentabilitāte ir ekonomikas «vērtības», kas tiek garantētas ilgtermiņā tikai tad, ja iepriekš minētie pamati eksistē un tiek saglabāti. Šajā virzienā pēdējos gados mēs sakām dzirdēt par jauniem vadīšanas modeļiem un metodēm, kas mēģina kompensēt kapitālisma efektus, piemēram, stakeholder model, servant leadership, corporate social responsibility. Mums var patikt vai nepatikt šādas metodes un idejas, bet galvenais ir tas, ka mēs sākam domāt plašāk un dziļāk par ekonomikas stūrakmeņiem. Šādas metodes mums atgādina, ka peļņa nav tikai ekonomikas veiksmes radītājs, kā arī vienīgais ekonomikas veiksmes motivējošais faktors.

Valdība ir precizējusi atsevišķus jautājumus noteikumos par patērētāja kreditēšanas līgumiem. Piemēram, līdz šim tika paredzēts, ka par kreditēšanas līgumiem varēja nosaukt līgumus par ilgstošu pakalpojumu piegādi, piemēram mobilo sakaru pardosanas līgumus, šobrīd tas skaidri noteikts kā izņēmums. Tāpat precizēts, kāda informācija noteikti ir jāsniedz patērētāju kreditēšanas līgumos — tieši šajā jomā ir bijušas lielākās neskaidrības komercbankām.

Precizēts ir arī tas, ka, aizņemto summu atmaksājot ātrāk, nekā līgumā ar kredītiestādi ir paredzēts, patērētājam tai nav jāmaksā nekāda veida kompensācija. Jāatzīst gan, ka to nevarēja darīt arī iepriekš, taču šobrīd tas ir skaidri noteikts, ka minētajā gadījumā var prasīt saprātīgu samaksu par refinansēšanas pakalpojumu. Tādējādi, patiesību sakot, atšķirība starp abiem minētajiem terminiem ir stipri vien nosacīta. Vienīgā atšķirība starp kompensāciju un saprātīgu samaksu ir tā, ka pēdējā gadījumā tās apmēru klients var apstrīdēt tiesā. Taču jebkurā gadījumā bankas maksu par šādu pakalpojumu prasīt var.

Juris Kalnrācenis, Bizon broker direktors, dalās savā pieredzē un atziņās, kādas attiecības pastāv starp uzņēmuma pircēju un pārdevēju, ko nozīmē godīga biznesa darījuma organizēšana un kādēļ Latvijā pastāv mežonīga biznesa kultūra.

Vairāku gadu garumā Latvijā ir pārdoti daudzi vērtīgi uzņēmumi. Cik veiksmīgs ir bijis šis ceļš?

Uzņēmums Bizon broker Latvijā darbojas 15 gadus, faktiski sākumā tā bija tukša niša uzņēmuma pirkšanas un pārdošanas jomā. Patiesībā ne tajā laikā, ne šobrīd nav īsti tādu uzņēmumu, kas nodarbotos ar mazo un vidējo uzņēmumu konsultēšanu biznesa pārdošanas jomā.

Uzņēmumu skaits Latvijā ir neliels, tirgus ir šaurs. Bieži vien īpašnieki vēlas pārdot uzņēmumus ar salīdzinoši sliktiem finanšu rādītājiem. Ir jāiegulda daudz vairāk darba, lai atlasītu spēcīgākus un pircējiem pievilcīgākus uzņēmumus. Pircēji reti ir gatavi iegādāties uzņēmumus, kas ir sliktā stāvoklī vai sākotnējā attīstības stadijā. Ceļš šī biznesa izveidē nav bijis viegls.

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Gemius Latvia vadītāja Linda Egle. SIA Gemius Latvia ir starptautiskā interneta pētījumu un konsultāciju uzņēmuma Gemius meitas uzņēmums. Gemius darbojas no 1999. gada un šobrīd aptver vairāk nekā 40 valstis. Viens no pazīstamākajiem un senākajiem Gemius produktiem - auditorijas pētījums gemiusAudience - ir interneta auditorijas datu valūta, ko ikdienā lieto interneta mediji un mediju un reklāmas aģentūras, plānojot reklāmas kampaņas.

Dāņu cūkkopības celmlauzis Latvijā, viena no lielākajiem ražotājiem SIA Gaižēni direktors Alekss Rasmusens (Alex Rasmussen) domā, ka sabiedrībā joprojām valda mīti par dāņu cūkkopju darbību Latvijā, turklāt sabiedrība tiek mākslīgi tracināta. Pēdējā laikā uzbangojušie nemieri Gudeniekos, arī Sesavā, kur dāņi plāno būvēt cūkkopības kompleksus, liek izvērtēt situāciju kopumā.

A. Rasmusens, kurš Latvijā darbojas kopš 90. gadu sākuma, domā, ka vainīga arī lēmējvaras neizglītotība, pieņemot lēmumus. Uzņēmējs ir pārliecināts, ka šeit iespējams taisīt biznesu, taču atgādina, ka konkurence ir milzīga.

Kāpēc atkal un atkal uzbango sabiedrības nemieri pret dāņu plāniem attīstīt jaunus cūkkopības kompleksus Latvijā?

Latvijā dzīvoju kopš 1993. gada - faktiski uzskatu sevi par vietējo, kaut gan mans uzvārds ir nevis Bērziņš, bet Rasmusens. Tas mani jau sāk mazliet personiski aizskart, ka aizvien vairāk tiek teikts «dānis, dānis», piesaukta cūkkopība un piesārņojums - sabiedrība tā ļoti tiek tracināta ar negatīvismu. Šeit ir daudz subjektīvisma, nepatiesu apgalvojumu, ļoti daudz mītu un nepatiesības.

Bijušais PNB Banka akcionārs Grigorijs Guseļņikovs atklātā intervijā portālam Rus.db.lv atbild uz vairākiem jautājumiem, kurus patlaban cilvēki uzdod saistībā ar PNB Bankas darbības pārtraukšanu. Viņš ir pārliecināts, ka banka ir kļuvusi par korupcijas spēku upuri un visā šajā stāstā ir daudz melu un noklusētu faktu.

Sāksim ar PNB Bankas pārdošanas darījuma faktu. Neskatoties uz to, ka Lursoft kā labuma guvēji parādās jaunie akcionāri, nevis jūs, aizvien nav skaidrs, kā šo darījumu bija iespējams noslēgt bez Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) atļaujas? Starp citu, FKTK pārstāvji paziņoja, ka darījums vēl nemaz nav pabeigts.

Saskaņā ar likumu investoram, kurš iegādājas mazāk nekā 10% bankas akciju, nav nepieciešams šāds apstiprinājums. Darījumos (vairākos) bija ne tikai vairāki pircēji, bet arī vairāki pārdevēji, kuri patstāvīgi izlēma, kā viņiem rīkoties. Tādējādi no juridiskās puses varu pateikt, ka darījumi tik tiešām ir noslēgti. Attiecībā uz FKTK - komisija slēpj patiesību un nestāsta, kā noticis īstenībā.