Quantcast
Finanses

Starptautisko pētījumu eksperts: kamēr būs nabagi, būs mikrokredīti

Didzis Meļķis, 13.02.2012

Ievērojamu starptautisko prēmiju laureāts, pētnieciskais žurnālists Toms Heinemans.

Foto: Elīna Kursīte, Dienas Mediji

Jaunākais izdevums

Nabadzīgie pasaules iedzīvotājiem «arī vajag naudu, tāpat kā mums, tikai viņi ir ar mieru maksāt nesalīdzināmi augstākus procentus, lai to dabūtu», tā intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda ievērojamu starptautisko prēmiju laureāts, pētnieciskais žurnālists Toms Heinemans, kas pazīstams ar mikrokreditēšanai neglaimojošu faktu atklāšanu.

Vai var pateikt tā skaidri un gaiši, ka mikrokreditēšana ir slikta?

Ne pilnībā slikta, tomēr arī ne tuvu ne tik laba, kā ir uzskatīts 25 gadus. Šos gadus to uzskatīja par «sudraba lodi», lai izskaustu nabadzību. Jebkurā interneta mājaslapā, kur tiek reklamēti mikrokredīti, redzēsit tikai smaidīgas sejas un laimīgas sievietes viscaur pasaulē, bet nekad tur neredzēsit stāstus par izgāšanos un nabagos, kas šo kredītu dēļ kļuvuši vēl nabagāki.

Kad sāku savu pētījumu, atklāju kādas 20 tēmai veltītas dokumentālās filmas, kas vienā mutē slavēja mikrokredītus kā risinājumu nr. 1 pret nabadzību. Neatradu nevienu kritisku balsi.

Kas tās bija finansējis?

Visdrīzāk, ka mikrofinansēšanas veicinātāji. Attīstītās valstis, kas uzņēmušās pienākumu maksāt par attīstības palīdzību, bija ieinteresētas to dzirdēt, jo to problēma līdz tam bija neatbildētais jautājums: ko gan iesākt ar tik plašu nabadzību?

Un mikrokreditēšana kļuva par tādu kā jauku mēģinājumu. Vai ne tik jauku?

Nabagiem Indijā, kas parādu dēļ taisa pašnāvības, un nabagiem Meksikā, kas par to naudu spiesti maksāt 200%, tas noteikti nešķiet ne jauki, ne taisnīgi.

Kāda ir mikrokredītu nākotne?

Kamēr būs nabagi, būs mikrokredīti. Viņiem arī vajag naudu tāpat kā mums, tikai viņi ir ar mieru maksāt nesalīdzināmi augstākus procentus, lai tikai to dabūtu.

Salīdzinoši mēs esam mazas zivtiņas, bet SMS un cita veida mikrokredīti nav sveši arī Latvijā.

Arī Dānijā. Un tos nedrīkstētu pieļaut. Sevišķi runājot par SMS kredītiem, kam interešu procenti var uzaugt tūkstošos. Ja nesamaksā līdz nākamajai piektdienai, summa dubultojas. Tāda necilvēcība būtu jāaizliedz. Parasti šādus aizdevumus ņem trūcīgie un izmisušie, jo neviens daudz¬- maz turīgs uz to neparakstītos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijā pieejams online instruments uzņēmuma kredītspējas noteikšanai

Dienas Bizness, 20.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzlabotu finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), banka Citadele ieviesusi jaunu instrumentu uzņēmuma individuālās kredītspējas noteikšanai – kredītreitingu tiešsaistes režīmā, informē bankas Citadele Ārējās komunikācijas vadītāja Baiba Ābelniece.

Tas dod iespēju dažu minūšu laikā noskaidrot uzņēmumam pieejamo aizdevuma summu un procentu likmi.

«Turpinot bankas digitālo pakalpojumu attīstīšanu un sekojot pasaules labākajai praksei, Citadele kā pirmā banka Baltijā arī uzņēmējiem ievieš kredītspējas noteikšanu tiešsaistē. Tas dod iespēju dažu minūšu laikā noskaidrot iespējamo aizdevuma summu un procentu likmi ikvienam Latvijas uzņēmumam neatkarīgi no tā, kuras bankas klients tas ir,» saka bankas Citadele valdes loceklis Vladislavs Mironovs.

«Kredītreitings veidojas, izvērtējot un pēc īpašas formulas summējot kopā dažādus kritērijus. Kredītu, rēķinu un nodokļu maksājumi nav kavēti, uzņēmuma apgrozījums palielinās, nav pārāk lielas kredītsaistības – tie ir galvenie kritēriji, kas ir laba kredītreitinga pamatā, līdz ar to arī dod iespēju saņemt aizdevumu ar zemāku procentu likmi. Tāpat kredītreitingu pozitīvi ietekmē uzņēmuma pieredze, piemēram, uzņēmumam ar vairāk nekā divu gadu aktīvu darbību būs labāks kredītreitinga vērtējums nekā jaunākam uzņēmumam. Vēl kredītspēju pozitīvi ietekmēs tas, ka uzņēmumam ir nemainīgs īpašnieku sastāvs. Ja uzņēmēja kredītspēja ir vāja un tas nevar uzņemties jaunas kredītsaistības, tad šis online instruments sniedz informāciju par jomām, kas uzņēmumam var būt uzlabojamas, lai nākotnē kredītspēja būtu labāka,» saka V. Mironovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvija var gaidīt līdzīgas cenu kāpuma tendences kā Igaunijā

Žanete Hāka, 16.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas salīdzinoši straujo cenu kāpumu pēdējos mēnešos lielākoties veicināja pārtikas cenu un mājokļu izmaksu sadārdzināšanās, skaidro eksperti.

Kā liecina Eurostat dati, jūnijā Igaunijā cenu kāpums bijis 4,1%, kas ir otra straujākā inflācija Eiropas Savienībā. Šajā gadā valstī patēriņu cenu kāpums ir turējies starp augstākajiem katru mēnesi. Savukārt Latvijā jūnijā bijusi zemākā gada inflācija ES 0,2% līmenī.

Inflācijas tendences Igaunijā lielā mērā ataino ekonomikā notiekošo, skaidro SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, piebilstot, ka ekonomika turpina attīstīties, lai arī pirmajā ceturksnī izaugsme ir krietni vājinājusies. Tomēr Igaunija spēj relatīvi ātrā tempā atgūt lielu daļu krīzes zaudētās darba vietas un atsākās straujš darba samaksas kāpums. Papildus tam nāca ārējo faktoru ietekme augstākas pārtikas un degvielas cenu veidolā. Tāpat cenu līmeni ietekmēja arī netiešo nodokļu palielināšana, uzsver eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Demogrāfs: Latvijā novērojams zemākais dzimstības līmenis pēdējo desmitgažu laikā

LETA, 16.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijā turpināja kristies dzimstība, sasniedzot zemāko līmeni pēdējās desmitgadēs, akcentē demogrāfs Ilmārs Mežs.

Mežs prognozēja dzimstības rādītāju pasliktināšanos arī turpmākajos gados, ja netiks novērsti galvenie šķēršļi, kas patlaban bremzē jaunu ģimeņu veidošanos. Iztirzājot pašreizējās demogrāfijas pamatproblēmas, eksperts klāstīja, ka primāri politiķiem būtu jādomā par nodokļu atlaižu ieviešanu tieši jaunajiem vecākiem, pabalstu pilnveidošanu un bērnudārzu pieejamības uzlabošanu it īpaši Rīgas teritorijā.

Eksperts atzīmēja, ka vidējais bērnu skaits ģimenē krītas. Viņa ieskatā valsts nedara pietiekoši, lai mazinātu šķēršļus, ar ko saskaras gan vienu vecāku ģimenes, gan daudzbērnu ģimenes. Viens no tiem ir bērnudārzu nepieejamība.

Eksperts klāstīja, ka Latvijai būtu jāseko pārējo Baltijas valstu piemēram, jo īpaši Igaunijai, kas ieguldot teju divreiz vairāk nekā Latvija demogrāfiskās situācijas uzlabošanā, kā rezultātā Igaunijā populācijas samazināšanās notiek vien par aptuveni tūkstoti gadā, kamēr Latvijā iedzīvotāju skaits sarūk par aptuveni 10 000 gadā, norādīja demogrāfs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Spēks sakņojas mežzinātnē


Māris Ķirsons, 11.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais laboratoriju korpuss ļauj mežzinātniekiem veikt pētījumus koku audzēšanā . Tie ļaus audzēt nākotnes ienākumus īpašniekiem un radīt kvalitatīvu izejvielu – apaļkoksnes – bāzi kokrūpniekiem.

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava 1,15 milj. Ls (ar vienu milj. Ls lielu ES struktūrfondu atbalstu) vērtā jauno laboratoriju kompleksa nodošana ekspluatācijā ir pēdējo 30 gadu lielākā investīcija mežzinātnes infrastruktūrā. Uzbūvētie laboratoriju kompleksi nodrošinās fundamentālo un lietišķo pētījumu īstenošanu meža selekcijas un ģenētikas, mežkopības, meža fitopatoloģijas un entomoloģijas, meža ekoloģijas, bioenerģijas un medību faunas menedžmenta jomā, radot jaunas zināšanas Latvijas mežu ražības, veselības un kvalitātes paaugstināšanai, tādējādi sekmējot visas meža nozares konkurētspējas palielināšanu. Latvija ir mežiem bagāta valsts, un mežsaimniecībā, kas ir kok­rūpniecības pamats, ir pieprasījums pēc zinātnieku pētījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Būs vienota kārtība valsts un pašvaldību pētījumu pasūtīšanā

Lelde Petrāne, 23.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izstrādāta vienota kārtība, kādā valsts un pašvaldības iestādes plānos un pasūtīs pētījumus, kā arī publiskos tos, lai tie būtu pieejami sabiedrībai. Šo Ministru kabineta noteikumu projektu otrdien, 24.jūlijā, plānots izskatīt valdības sēdē.

Noteikumu projekts Kārtība, kādā valsts iestādes, pašvaldības un pašvaldību iestādes pasūta pētījumus izstrādāts, lai veicinātu valsts pārvaldes un pašvaldības iestāžu sadarbības koordināciju, kā arī lai uzlabotu pasūtīto pētījumu sagatavošanas un vadības kvalitāti, un pētījumu pieejamību sabiedrībai.

Līdzšinējā darbībā konstatēti vairāki trūkumi: piemēram, nepietiekama pētījuma kvalitātes uzraudzība un pētījuma neatbilstība sākotnēji izvirzītajiem mērķiem; nav regulēta pētījuma izstrādes vadība un koordinācija; dažādās institūcijās tiek veikti pētījumi par vienu un to pašu vai līdzīgām tēmām; nav vienotas informācijas aprites sistēmas par plānotajiem un esošajiem pētījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Stradiņa slimnīcā atklāj Klīnisko pētījumu ambulatoro centru

Db.lv, 20.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā atklāts Latvijā pirmais Klīnisko pētījumu ambulatorais centrs, informē slimnīcas pārstāvji.

Par Slimnīcas komercdarbībā nopelnītiem līdzekļiem no klīniskajiem pētījumiem ir radīts moderns klīnisko pētījumu centrs, kas ir Slimnīcas Zinātniskā institūta struktūrvienība. Moderna infrastruktūra un medicīniskais aprīkojums ambulatoro klīnisko pētījumu veikšanai, paaugstināts komforts pacientiem - tā ir jaunā Slimnīcas radītā vide klīnisko pētījumu norisei.

Slimnīcā vienlaikus norit vairāk nekā 160 klīniskie pētījumi dažādu zāļu un medicīnisko ierīču izstrādei. Slimnīca ieņem līderpozīciju Latvijā kā klīnisko pētījumu centrs. Galvenās klīniskās izpētes jomas ir endokrinoloģija, pulmonoloģija, kardioloģija, gastroenteroloģija, reimatoloģija, redzes saslimšanas, nefroloģija, neiroloģija, asinsvadu ķirurģija, onkoloģija un uroloģija, . Pētījumus veic vairāk kā 100 ārsti - pētnieki ar izcilu pieredzi, nozaru viedokļu veidotāji, no tiem vairāk kā 30 pieredzējuši atbildīgie pētnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts attīstības finanšu institūcija darbosies kā tirgus ekonomikas nepilnību novērsēja, mazā biznesa un specifisku valsts programmu attīstītāja, bet ne kā konkurente komercbankām

To intervijā DB stāsta valsts a/s Attīstības finanšu institūcija Altum valdes priekšsēdētājs Rolands Paņko. Viņš norāda, ka pavasarī pilnībā noslēdzies jaunā, specifiskā uzņēmuma izveides process, kurā tika apvienota SIA Latvijas Garantiju aģentūra, valsts a/s Lauku attīstības fonds un valsts a/s Latvijas attīstības finanšu institūcija Altum, ir pieņemts un stājies spēkā (1. martā) Attīstības finanšu institūcijas likums. Septiņu gadu laikā kopumā tās devums tirgus nepilnību novēršanai būs 607 milj. eiro.

Kāda ir pašreizējā situācija ar Altum?

Latvijā ir īstenots tāds pats process, kāds savulaik ir noticis vecajās ES dalībvalstīs, kur vairākas attīstību veicinošas finanšu iestādes tika koncentrētas vienā. Tagad viss ir vienviet – kredītgarantijas (lauksaimniekiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, daudzdzīvokļu māju siltināšanai, jaunajām ģimenēm), eksporta kredītu garantijas, kredīti (biznesa uzsācējiem, mikrouzņēmumiem, MVU), izaugsmes riska kapitāls, mezanīna aizdevumi (kad pašu kapitāls nepietiekams). Iespējamo atbalstu var saņemt biznesa uzsācēji, mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi, lauksaimnieki – lielākoties tie ir tie, kuriem nav kredītpieredzes un kurus (vai kādas specifiskas aktivitātes) īsti objektīvu vai subjektīvu iemeslu dēļ nevēlas kreditēt komercabankas. Altum ir tirgus nepilnību novērsējs finanšu pieejamībā dzīvotspējīgiem projektiem. Altum koncentrējies tieši uz finanšu instrumentiem, kas ļauj akumulēt un vairākkārtīgi izmantot uzņēmējdarbības atbalstam paredzētos finanšu resursus. Veidojas sava veida pieaugošas «sniega bumbas» efekts, kur katrs atbalstam izmantotais eiro ļauj piesaistīt privātos līdzekļus, periodiski kopā arvien pieaugošā apjomā. Atbalstam tiek izmantota gan iepriekšējā ES plānošanas perioda, gan arī jaunā 2014.–2020. gada perioda nauda. Ņemot vērā atbalstam izmantoto līdzekļu mērķtiecīguma izvērtējumu ES un nacionālā līmenī, finanšu instrumentu daļa struktūrfondos ir pieaugoša, taču arvien no kopējā «katla» nav tā lielākā. Jaunajā ES plānošanas periodā orientējamies uz struktūrfondu līdzekļiem uzņēmējdarbībai finanšu instrumentu veidā 126 milj. eiro apmērā. Tā kā daļu šīs naudas plānots izmantot riska, paaugstināto izdevumu segumam, piesaistot papildu naudu, šajā periodā šīs «sniega bumbas» pamats – Altum jaunajās programmās piedāvātie finanšu instrumenti – kopā būs 607 milj. eiro. Protams, šī nauda nav dāvanas, tie ir atmaksājami līdzekļi, tāpēc svarīga ir tās saņēmēju uzraudzīšana līdz pilnīgai līdzekļu atmaksai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mikrokreditēšanas programmā norakstīti kredīti 206 433 eiro apmērā

LETA, 28.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mazo un vidējo komersantu mikrokreditēšanas programmā norakstīti kredīti 206 433 eiro apmērā, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija.

Programmas mērķis ir ieviest mazo un vidējo komersantu un pašnodarbināto personu mikrokreditēšanas mehānismu un veicināt mikrokredītu pieejamību neliela biznesa uzsākšanai un attīstīšanai. Atbilstoši programmas mērķim mikrokredīti tiek piešķirti biznesa projektiem - nelielām investīcijām un apgrozāmajiem līdzekļiem visā Latvijas teritorijā.

Programmas īstenošanu 2009.gada 16.februārī sāka VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka", bet tagad to turpina VAS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum"). Programmas noslēgums ir paredzēts 2019.gada 31.decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) nav izdevies izveidot konkrētus nozares politikas plānošanas dokumentus, kā arī ministrijas rīcība neveicina efektīvu piešķirtā finansējuma izlietošanu, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Revīzijā VK secinājusi, ka IZM īstenotā valsts zinātnes politika nesekmē tās mērķa – nodrošināt zināšanu ekonomikas īstenošanu un ilgtspējīgas tās izaugsmes – sasniegšanu, jo zinātnes politika nav veidota tā, lai zinātniskā darbība un tās sasniegumi veicinātu tautsaimniecības attīstību.

VK norāda, ka politikas plānošanas dokumenti faktisko situāciju zinātnē attaino vispārīgi, kā rezultātā arī rīcības virzieni un uzdevumi zinātnes jomā identificēto problēmu risināšanai ir definēti plaši un vispārīgi, un nav orientēti uz konkrētu rezultātu sasniegšanu.

Savukārt Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu atbalstu paredzot visiem prioritārajiem zinātnes virzieniem, netiek veicināta to zinātnes nozaru attīstība, kurās ir izveidojies izaugsmes potenciāls un ir iespējams piedāvāt starptautiski konkurētspējīgus produktus un pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoruden pētījumu aģentūra TNS ir investējusi resursus un Igaunijā izveidojusi pirmo neiromārketinga pētījumu laboratoriju Baltijā. Tā kā iekārtas ir pārvietojamas, neiromārketinga pētījumus būs iespējams veikt arī Latvijā un Lietuvā.

Oktobrī TNS plāno veikt pirmos neiromārketinga pētījumus Latvijā.

Neiromārketinga pētījumu laboratorijā tiks pielietotas trīs biometrijas tehnoloģijas, kas ļauj fiksēt un novērtēt cilvēku reakciju, apskatot reklāmu, zīmolu vai produktu. Pirmkārt, elektroencefalogrāfs jeb EEG fiksē smadzeņu viļņu elektrisko aktivitāti un ļauj noteikt, kā cilvēks reaģē uz dažādiem reklāmas kadriem, zīmoliem vai produktiem. Otrkārt, GSR (Galvanic Skin Response) ierīce mēra nervu sistēmas reakciju jeb fiksē elektrovadāmības izmaiņas uz ādas virsmas. Pēc līdzīgiem principiem darbojas tā saucamais «melu detektors». Tā iespējams fiksēt cilvēka emocionālās aktivizēšanās līmeni un noteikt, vai reklāma pamudinās uz rīcību. Treškārt, speciālas brilles acu skenēšanai jeb acu zīlīšu kustību analīzei palīdz atklāt to, kam un cik ilgi reklāmā cilvēki velta uzmanību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pāreju uz eiro atbalsta 51% uzņēmēju, kas ir par 16,4 procentpunktiem vairāk nekā pagājušā gada septembrī, liecina bankas Citadele un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS septembrī veiktā uzņēmēju aptauja Citadele Index.

Jūnijā eiro ieviešanu atbalstīja 48,8% uzņēmēju, taču pirms gada – 2012.gada septembrī to atbalstīja vien 34,6% uzņēmēju. Vislielākais atbalsts eiro ieviešanai ir lielo uzņēmumu vidū - no uzņēmumiem, kuru apgrozījums ir lielāks par vienu miljonu latu, eiro ieviešanu atbalsta 80%. Savukārt raugoties pēc darbinieku skaita uzņēmumā, visvairāk eiro ieviešanu atbalsta uzņēmumi ar 50 līdz 249 darbiniekiem jeb 71% no šiem uzņēmumiem.

«Kopš šīs aptaujas sākuma pirms gada, uzņēmēju atbalsts eiro ir mērķtiecīgi pieaudzis,» saka bankas Citadele galvenais ekonomists Zigurds Vaikulis. «Šo tendenci daļēji var izskaidrot ar pieraduma faktoru, vienlaikus gribētos ticēt, ka arvien vairāk uzņēmēju eiro ieviešanā ir saskatījuši sagaidāmus taustāmus, pozitīvus ieguvumus savam konkrētajam uzņēmumam,» norāda eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

IZM prioritātēm nākamā gada budžetā pieprasa kopumā teju 137 miljonus eiro

LETA, 13.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir iesniegusi pieprasījumu prioritāro pasākumu īstenošanai nākamā gada budžetā aptuveni 137 miljonu eiro apmērā, informēja ministrijā.

IZM kā vienu no nākamā gada nozīmīgākajām prioritātēm izvirzījusi pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanu pirmsskolas izglītībā, vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā, profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā, kā arī augstākajā izglītībā. Pēc ministrijā sniegtās informācijas, kopumā šim mērķim 2021.gadam nepieciešami vairāk nekā 45 miljoni eiro.

IZM norādīja, ka pedagogu darba samaksas palielināšana ļaus piesaistīt izglītības sistēmai jaunus pedagogus, motivēs palikt strādāt izglītības sistēmā augsti kvalificētus pedagogus, tādējādi novēršot speciālistu trūkumu.

Ierīces un internetu skolēniem jānodrošina valstij 

Izglītības un zinātnes ministrija gatavo izmaiņas Izglītības likumā, kas noteiktu, ka attālināta...

Tāpat ministrijas ieskatā, būtiski ir pakāpeniski tuvināt pedagogu darba samaksu Eiropas Savienības valstu vidējai pedagogu darba samaksai. IZM uzsvēra, ka zemākā mēneša darba algas likme tiek paaugstināta pakāpeniski un 2022.gada 1.septembrī tā indikatīvi varētu pieaugt līdz 900 eiro.

Savukārt normatīviem regulējumiem atbilstošs finansējums augstskolām un koledžām ir nepieciešams konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanai, tajā skaitā akadēmiskā personāla atjaunotnei un ārvalstu akadēmiskā personāla piesaistei, klāstīja ministrijā.

Vienlaikus IZM būtiska prioritāte ir finansējuma piesaiste valsts pētījumu programmu īstenošanai, lai nodrošinātu nozaru politikas prioritāšu īstenošanu un rastu zinātniski pamatotus risinājumus aktuāliem nozaru izaicinājumiem.

Ministrijā uzsvēra, ka papildu finansējums pieprasīts arī zinātniskās darbības nodrošināšanai - fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektu īstenošanai. Īstenojot fundamentālo un lietišķo pētījumu projektus tiks nodrošināta zinātnes kapacitāte, sniegts ieguldījums tautsaimniecības transformācijā uz augstāku pievienoto vērtību un eksporta nozaru konkurētspējas paaugstināšanā.

Pēc IZM paustā, prioritāro pasākumu sarakstā iekļauts arī augstākās izglītības finansēšanas trešā pīlāra pieaugums, lai motivētu Latvijas augstākās izglītības iestādes piedalīties starptautiskos konkursos, kas būtiski sekmē Latvijas augstākās izglītības iestāžu atpazīstamību un paaugstina to starptautisko konkurētspēju, veicinot jaunu zināšanu apriti un to rašanos.

Šādos projektos piesaistītais starptautiskais finansējums un valsts budžeta līdzfinansējums uzskatāms par nozīmīgu attīstības finansējumu ne tikai attiecīgajai augstskolai, bet Latvijas augstākās izglītības sistēmai kopumā, atklāja ministrijā.

Kopumā šo pasākumu īstenošanai 2021.gadā pieprasīti 24 miljoni eiro, no tiem valsts pētījumu programmu īstenošanai paredzēti astoņi miljoni, fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektu īstenošanai - 15 miljoni, savukārt augstākās izglītības finansēšanas trešā pīlāra pieaugumam - viens miljons.

Tāpat ministrijā informēja, ka viens no svarīgākajiem IZM uzdevumiem ir arī valsts funkciju sporta nozarē izpildes nodrošināšana. Pēc IZM paustā, papildu finansējums vairāk nekā 2,8 miljonu eiro apmērā nepieciešams sporta federācijām un sporta pasākumiem, augstas klases sasniegumu sportam, dotācija biedrībai "Latvijas Paralimpiskā komiteja"" pielāgotā sporta attīstībai un dotācija komandu sporta spēļu izlašu nodrošināšanai.

Vienlaikus papildu finansējums nepieciešams arī dalības maksas nodrošināšana Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (CERN) asociētās valsts statusā. Tāpat kā svarīgs uzdevums izvirzīts mērķis izveidot ilgtermiņa atbalsta programmu darba ar jaunatni kapacitātes stiprināšanai pašvaldībās, īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, uzlabojot pakalpojumu pieejamību un jaunatnes darbinieku profesionālo kapacitāti.

Papildu finansējums pieprasīts arī latviešu valodas lietojuma vides paplašināšanai, lībiešu valodas attīstībai un nostiprināšanai, bāzes finansējuma nodrošināšanai profesionālās izglītības programmu īstenošanai, Latvijas skolu jaunatnes un studentu dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai un citiem pasākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējā situācijā maksāt sociālo nodokli nozīmē izķēzīt naudu - ir iracionāli maksāt sociālo nodokli, zinot, ka pensiju nebūs, uzskata investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.

Viņa ieskatā, patlaban ir racionāli nemaksāt sociālo nodokli, zinot, ka bezatbildīgi politikāņi pieņems populistiskus politiskus lēmumus un šī nauda tiks iztērēta šodienas vajadzībām, nevis tiks nākotnes pensionāriem. Šādu viedokli šodien aģentūras LETA, SEB bankas un Labklājības ministrijas rīkotajā diskusijā par pensijām pauda Ģ. Rungainis.

Rungainis uzskata, ka pašreizējā pensiju sistēma ir jāmaina pēc būtības. «Šī sistēma bremzē ekonomisko aktivitāti. Izbeidzam šo cirku, pārvietojam šos nodokļus uz pamatbudžetu, pasakām cilvēkiem - strādājiet paši sev, krājiet paši sev, laidiet pasaulē bērnus,» aicināja Rungainis, uzsverot, ka demogrāfiskās situācijas dēļ pašreizējā pensiju sistēma nav ilgtspējīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Demogrāfisko procesu dēļ nākotnē var rasties draudi pirmā pensiju līmeņa sistēmas pastāvēšanai.

Šādu viedokli pirmdien Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) rīkotajā sanāksmē par pensiju sistēmas aktualitātēm pauda "KPMG Baltics" darbinieks, ekonomikas doktors un eksperts pensiju jautājumos Edgars Voļskis.

Voļskis skaidroja, ka pēdējo divu desmitgažu laikā ir kritusies dzimstība, kas ved pie tā, ka trūkst nodarbināto, kuri veic iemaksas pirmajā pensiju līmenī. Pēc eksperta aplēsēm, tālākai pirmā pensiju līmeņa sistēmas funkcionēšanai līdz 2023.gadam vajadzēs papildus 100 000 darbinieku, un ļoti ticams, ka šī problēma būs "risināma tikai ar imigrāciju".

Pēc Voļska paustā, pašreizējā demogrāfiskā situācija ved pie tā, ka pašreizējais strādājošo skaits pret pensionāru skaitu radīs līdzekļu nepietiekamību pirmā pensiju līmeņa sistēmas uzturēšanā. Eksperts skaidroja, ka pirmais pensiju līmenis nevarētu pastāvēt, ja iepriekš deviņdesmitajos gados nebūtu izveidots uzkrājums sociālajā budžetā. Viņaprāt, bez pēdējo desmitgažu laikā pieņemtajiem lēmumiem pensiju pirmā līmeņa uzkrājumu veicināšanai Latvija patlaban atrastos līdzīgā situācijā kā Francija, proti, valstij būtu problemātiski izmaksāt pirmā līmeņa pensiju uzkrājumus saviem iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Viens cilvēks mēnesī tērē vidēji 198 latus; eksperts pieļauj, ka šī summa ir lielāka

Žanete Hāka, 17.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājsaimniecību patēriņa izdevumi 2012. gadā vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī bija 198 lati, kas ir par 11 latiem vairāk nekā 2011. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā mājsaimniecību budžetu apsekojuma datu analīze. Tomēr SEB bankas eksperts Edmunds Rudzītis pieļauj, ka šī summa varētu būt lielāka.

Pēdējos divos gados vērojama mērena mājsaimniecību patēriņa pieauguma tendence, tomēr patēriņa izdevumi 2012. gadā joprojām bija zemāki nekā 2008. gadā.

Patēriņa izdevumu palielinājums 2012. gadā pret 2011. gadu faktiskajās cenās bija 5,7%. Tajā pašā laikā patēriņa cenas palielinājās par 2,3%, kā rezultātā patēriņa izdevumi salīdzināmajās cenās pieauga par 3,3%.

Lielāki patēriņa izdevumi bija pilsētās dzīvojošām mājsaimniecībām, kurās tie sasniedza 215 latus vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Laukos tie bija 163 lati.

Vislielākais patēriņa izdevumu pieaugums 2012. gadā bija uzņēmēju un pašnodarbināto mājsaimniecībās – par 22%, savukārt vismazākais tas bija pensionāru mājsaimniecībās – par 1,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Eksperts: Ja Krievija vēlētos, tā varētu noteikt sankcijas, kas Latvijas ekonomiku iedzītu dziļā recesijā

Žanete Hāka, 11.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noteiktās Krievijas sankcijas negatīvi ietekmēs Latvijas ekonomikas izaugsmi, bet samazinās izaugsmi mazāk nekā par vienu procentpunktu, norāda DNB bankas sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Šī gada pirmajos piecos mēnešos embargo skarto preču kategoriju eksports uz Krieviju veidoja ap 0,5% no kopējā preču un pakalpojumu eksporta, tātad to nevar saukt par graujošu kaitējumu.

Iekšzemes kopprodukta ātrais novērtējums un to papildinošā epizodiskā informācija viegli pārsteidz, saka eksperts.

Nav šaubu, ka šī gada 2.ceturksnis nebija tas labākais laiks apstrādes rūpniecībai. Jau iepriekš CSP ziņoja, ka rūpniecības izlaide 2.ceturksnī gada laikā auga par 1,8%, bet tie ir kalendāri izlīdzināti dati, tātad ņem vērā darba dienu skaita atšķirības.

Nozares pievienotā vērtība gada laikā nav mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Viegli ir vienā dienā pateikt: mēs jūs vairs neapkalpojam, jo lidostu neapmierina jūsu samaksas disciplīna vai tās apmērs par sniegtajiem pakalpojumiem,» spriež lidostas Rīga vadītājs Aldis Mūrnieks, uzsverot, ka ir jāskatās plašāk, ņemot vērā valsts iedzīvotāju intereses, kuri izmanto Ryanair pakalpojumus.

Starptautiskā lidosta Rīga finansiālās domstarpības ar Īrijas zemo cenu lidsabiedrību Ryanair plāno atrisināt sarunu ceļā, Rietumu Radio atzina Mūrnieks.

«Ar Ryanair ir jārunā, bet aviokompānija ir smags sarunu partneris un vairākās Eiropas lidostās tai neizdodas veikt sarunas pozitīvā gaisotnē,» atzīst Mūrnieks. Viņš norāda, ka Ryanair un lidostai Rīga ir dažāda izpratne par līguma punktiem - «viens uzskata, ka tas ir parāds, otrs, ka ne».

«Ņemot vērā, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji devušies strādāt uz ārzemēm, Ryanair pilda arī tādu kā sociālo funkciju - ārzemēs strādājošajiem ir iespējas biežāk apciemot radiniekus Latvijā. Jāsaprot, ka, Ryanair aizejot no lidostas, par ceļošanu nāktos maksāt vairāk,» uzskata Mūrnieks, norādot, ka Ryanair Latvijā mainījis izpratni par ceļošanas tradīcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts: Labāku rezultātu jaunattīstības valstu akciju tirgos varēs sasniegt nogaidot, nevis ieguldot uzreiz

Žanete Hāka, 18.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumu veikšana jaunattīstības tirgos ir sarežģītāka nekā ieguldījumi attīstītajās valstīs, jo jaunattīstības valstīs ir jāpievērš pastiprināta uzmanība gan politiskajiem, gan arī dažādiem strukturālajiem faktoriem, saka Swedbank Finanšu tirgus daļas investīciju jomas vadītājs Jānis Spriņģis.

Viņš norāda - nenoteiktība jaunattīstības valstīs ir lielāka nekā attīstītajās valstīs. Bieži vien investori vispār izvairās no ieguldījumu veikšanas jaunattīstības valstīs, un, piemēram, slavenais investors Vorens Bafets (Warren Buffett) pārsvarā iegulda tikai ASV tirgū. Lai ieguldīšanu jaunattīstības tirgos padarītu drošāku, investors var no sākuma apsvērt ieguldījumu veikšanu, piemēram, plaši diversificētos biržā tirgotajos fondos, jo ieguldījumu veikšana individuālu uzņēmumu akcijās jaunattīstības valstīs ir daudz riskantāka un neparedzamāka nekā līdzīgu ieguldījumu veikšana attīstīto valstu uzņēmumu akcijās, iesaka eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku nozares tiešais pienesums Latvijas iekšzemes kopproduktā (IKP) 2015.gadā bija 2,75%, liecina starptautiskās revīzijas un biznesa konsultāciju kompānijas KMPG Baltics SIA veiktais pētījums.

Iekšzemes klientu segmenta pienesums 2015.gada IKP tiek lēsts 1,49% jeb 362,1 miljona eiro apmērā, bet starptautisko klientu segmenta pienesums - 1,27% jeb 309,2 miljoni eiro.

Banku starptautisko klientu segmenta pienesums IKP ir pielīdzināms tradicionālajām nozarēm, piemēram, lauksaimniecībai, un veido nedaudz virs 1% no IKP, šodien Rīgā notiekošajā konferencē par finanšu sektoru sacīja KPMG Baltics direktore Evija Miezīte. Līdzīgi kā banku starptautisko klientu segments, arī pakalpojumu un tehnoloģiju nozaru, piemēram, informācijas tehnoloģijas un telekomunikāciju nozare, pienesums IKP ir robežās no 1 līdz 2%.

KMPG Baltics pētījumā, ņemot vērā multiplikatora ietekmi, aplēsts arī netiešais banku industrijas starptautisko klientu pienesums Latvijas IKP. Netiešais banku nozares starptautisko klientu pienesums Latvijas IKP tiek lēsts 1,18% jeb 287,6 miljonu eiro apmērā. Tādējādi kopējais - gan tiešais, gan netiešais - banku starptautisko klientu devums Latvijas tautsaimniecībai 2015.gadā tiek rēķināts 596,8 miljonu eiro apmērā jeb 2,45% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Kā viesabonēšanas tarifu atcelšana ietekmēs pakalpojumu cenas?

Žanete Hāka, 14.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības Telekomunikāciju regula paredz viesabonēšanas tarifu atcelšanu no 2017. gada 15. jūnija, kas nozīmē, ka patērētāji par mobilā telefona zvaniem un internetu varēs vienādi maksāt gan savā valstī, gan citur Eiropas Savienībā.

Jaunā kārtība, par kuras detaļām ES līmenī vēl jāpieņem lēmumi, var veicināt tarifu celšanos tur, kur tie patlaban ir zemāki, jo šo valstu operatori būs spiesti piemaksāt savu klientu vietā, norāda eksperti.

Iespējams, mobilo sakaru tarifu pieaugumu nākotnē šīs pārmaiņas ietekmētu mazāk, ja ar dalībvalstu pūlēm zemākā līmenī tiktu noturētas viesabonēšanas vairumtirdzniecības cenas, kas sāpīgāk ietekmē tās valstis, kurās patlaban mobilo sakaru pakalpojumi ir lētāki. Kā liecina Eiropas Padomes izplatītā informācija, regulas projektā ir noteiktas robežas maksām, ko operatori var viens otram prasīt par savu tīklu izmantošanu, lai sniegtu viesabonēšanas pakalpojumus. Šie cenu griesti attiecas uz balss zvaniem, SMS un datu izmantošanu. Tāpat jauno noteikumu mērķis ir saglabāt stimulus ieguldījumiem tīklos un nepieļaut konkurences izkropļojumus ne vietējā, ne apmeklētajā sakaru tīklā. Vispārējā pieeja paredz jaunu mehānismu vairumtirdzniecības līmenī, lai izņēmuma apstākļos nodrošinātu ilgtspēju. Ja operatori nespēj atgūt savas izmaksas, tie var savas valsts regulatoram lūgt atļauju piemērot papildmaksu virs noteiktajiem griestiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Par saskaņotu piedāvājumu sniegšanu LAD iepirkumos KP soda trīs meliorācijas uzņēmumus

Db.lv, 01.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu sodīt trīs meliorācijas uzņēmumus – SIA «Limbažu Melio», SIA «Bauskas meliorācija» un SIA «Meliorācijas eksperts» – par saskaņotu piedāvājumu sniegšanu Lauku atbalsta dienesta (LAD) administrētā fonda projektu iepirkumos.

Par konkurences tiesību normu pārkāpumu kopumā piemērots naudas sods vairāk nekā 70 tūkstošu eiro apmērā, informē KP.

Saskaņā ar Eiropas Komisijā apstiprināto Lauku attīstības programmu 2014. – 2020. gadam, zemnieku saimniecībām un citiem uzņēmumiem Latvijā ir iespēja saņemt Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansējumu lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībai. Potenciālajiem atbalsta saņēmējiem – zemnieku saimniecībām – ir jāizstrādā projekts un jānodrošina tā īstenošana vairākos posmos, aptverot meliorācijas sistēmu projektēšanu, topogrāfisko uzmērīšanu, būvniecību un būvuzraudzību, turklāt katrā no posmiem organizējot iepirkuma procedūru. Zemnieku saimniecībām ir iespēja piesaistīt projektu vadītājus, kas to vārdā veic visas ar iepirkumu organizēšanu, dokumentu parakstīšanu un iesniegšanu nepieciešamās darbības. Savukārt fonda finansējuma piešķiršanu projektiem administrē un uzrauga LAD.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ārvalstu eksperts: Ugunsgrēks Rīgas pilī nav izcēlies būvnieku pārvaldītajā zonā

Gunta Kursiša, 19.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ugunsgrēks Rīgas pilī sākās pils neizmantotajā šautuvē, kas atrodas ārpus būvnieku pilnsabiedrības SBRE pārvaldītās Rīgas pils daļas, secinājis britu eksperts Pīteres Mansi (Peter Mansi), Apvienotās Karalistes Ugunsgrēku izmeklētāju apvienības prezidents un Starptautiskās Ļaunprātīgās dedzināšanas izmeklētāju apvienības pirmais viceprezidents.

Uguns izcēlusies un vispirms pārņēmusi Rīgas pils neizmantoto šautuvi ēkas centrālās daļas ziemeļaustrumos, un tikai tad izplatījās virs kāpņu telpas jumta zonā augšup pa sijām, kur pirmo reizi no ēkas ārpuses varēja redzēt atklātu liesmu, pauda eksperts.

Atbildot uz jautājumu par Valsts a/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) algoto igauņu ekspertu norādīto potenciālo ugunsgrēka izcelsmes vietu, P. Mansi skaidroja, ka tas nekādā gadījumā nevar būt nelaimes izcelsmes sākuma punkts. Eksperts jau iepriekš izplatītajā paziņojumā skaidrojis, ka laikā, kamēr uguns izplatījās pa spārēm, tā izlauzās cauri sienai blakus kāpņu laukumam, no kura ugunsdzēsējiem bija piekļuve jumta telpas dienvidu daļai. Turklāt Svētku zālē veiktie izrakumi atklāja uguns neskartas sienas koka karnīzes paliekas, kas apgāž apgalvojumus, ka ugunsgrēks ir izcēlies no gruzdēšanas šajā zonā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Latvijas un ES iedzīvotāji visbiežāk apsvērtu lietotu grāmatu, CD, DVD un videospēļu iegādi

Lelde Petrāne, 10.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētījumu kompāniju TNS sadarbībā ar Eiropas Komisiju veikusi Flash Eirobarometra pētījumu, kurā noskaidrota ES dalībvalstu pilsoņu attieksme pret lietotu preču iegādi. Lielākā daļa eiropiešu atzīst, ka iegādātos lietotas grāmatas, kompaktdiskus (CD), DVD un videospēles (72%). Līdzīgi vairāk nekā puse eiropiešu iegādātos lietotas mēbeles (55%).

Lietotu grāmatu, kompaktdisku, DVD un videospēļu iegādi salīdzinoši visbiežāk apsvērtu Zviedrijas un Apvienotās Karalistes (81%), kā arī Somijas (79%) un Vācijas (78%) pilsoņi. Tomēr būtiski, ka šī ir biežāk norādītā atbilde visu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu vidū, izņemot Igauniju, kuras pilsoņi salīdzinoši biežāk apsvērtu tekstilizstrādājumu iegādi: šādu atbildi norādījuši 63% Igaunijas pilsoņu, kamēr lietotas grāmatas, kompaktdiskus, DVD un videospēles apsvērtu iegādāties 53% igauņu.

TNS sabiedrības uzvedības pētījumu eksperte Alise Lāce komentē - interesanti, ka salīdzinoši biežāk lietotu preču iegādi apsver vidēji gados jaunāki eiropieši, kamēr sievietes salīdzinoši biežāk norādījušas, ka iegādātos tekstilizstrādājumus (apģērbu, gultasveļu, aizkarus u.tml.).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai pietiekami izmantojam akadēmiskās jaudas un biznesa partnerību?

Andris Nātriņš, Banku augstskolas rektora v.i. un prorektors pētniecības un attīstības jautājumos, 12.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svarīgi, lai partnerība starp augstskolām un biznesa vidi nedzīvotu realitātei svešu lozungu pasaulē, bet veidotu auglīgu vidi izaugsmei un labklājībai.

Šāds mērķis Banku augstskolas gadījumā ir ierakstīts tās ģenētiskajā kodā. Tomēr mana vadības un akadēmiskā pieredze liecina, ka Latvijā augstskolu un dažādu industriju partnerības jomā pašsaprotami un pats no sevis nekas nenotiek. Savukārt nosacītie veiksmes stāsti vēl neveido kritisko masu tādai sakarību sistēmas uztverei, kas uzturētu stabilu priekšstatu par augstskolu spēju radīt īstajā laikā un vietā vērtīgas zināšanas. Tāpēc, manuprāt, būtiski ir dalīties veiksmīgā partnerības pieredzē. Nozīmīgākais – lai tā veidotu pārmaiņas abu pušu (akadēmiskās un biznesa) uztverē, piemēram, mazinātu akadēmiskās jomas pārstāvju tieksmi pamācīt vai biznesa jomā iesakņojušos pieņēmumu par akadēmisko partneru nespēju elastīgi pielāgoties nozares prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru