Tirdzniecība un pakalpojumi

Statoil Fuel & Retail business centre jauna valde

Žanete Hāka, 13.02.2015

Jaunākais izdevums

SIA Statoil Fuel & Retail business centre pilnībā nomainījusi valdi, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma valdes locekļa vietu atstājis Dānijas pilsonis Mortens Kristensens, kurš valdē darbojās jau kopš uzņēmuma dibināšanas, un viņa vietā stājies Norvēģijas pilsonis Kristians Simensens Kjernsmo, liecina Lursoft pieejamā informācija.

Statoil Fuel & Retail business centre norāda, ka 2013.gadā tā apgrozījums sasniedza 10,504 miljonus eiro. Uzņēmuma peļņa, ko tas ieguva pēc nodokļu nomaksas, pārskata gadā bija mērojama ar 948,654 tūkstošiem eiro. Lursoft rīcībā esošā informācija norāda, ka uzņēmuma rentabilitātes rādītājs 2013. gadā bija 32,28.

Statoil Fuel & Retail business centre ir norvēģu Statoil Fuel & Retail A SA dibināts uzņēmums, kura pamatdarbība saistīta ar pakalpojumu sniegšanu mātes uzņēmumam un saistītajiem uzņēmumiem, aptverot grāmatvedības pakalpojumus, cilvēkresursu pārvaldību, IT atbalstu, klientu servisu, distribūciju un plānošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Līderu atgriešanās: Norvēģijā izaug par vadītāju

Linda Zalāne, 17.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vienkārši gribēju būt mājās,» tā par savu lēmumu pamest darbu starptautiskā uzņēmumā Rolls-Royce Marine Norvēģijā, lai ar ģimeni pārceltos atpakaļ uz Latviju, teic Antra Bula

Pirms deviņiem gadiem Antra sakravāja ceļasomas, lai dotos dzīvot pie mīļotā cilvēka, kura dzimtene ir Norvēģija. Viņa nebūt nebija plānojusi tur kļūt par mājsaimnieci, bet aktīvi sāka mācīties norvēģu valodu, lai integrētos sabiedrībā un valodas barjera netraucētu atrast viņas izglītībai un iepriekšējai darba pieredzei atbilstošu darbu. «Darbu atrast bija sarežģīti. Dzīvoju Norvēģijas rietumu krastā, nelielā salā Ulsteinvika, kur ir krietni mazāk darba vietu nekā Oslo. Apmēram gadu sūtīju savu CV, bet atgriezenisko saiti tā arī nesaņēmu. Secināju, ka norvēģiem, visticamāk, šķiet nesaprotams mans vārds un uzvārds, tādēļ manu darba pieteikumu tie pabīdīja maliņā,» atminas Antra.

Komentāri

Pievienot komentāru