Likumi

Stena Line reģionālais direktors: burta kalpību joprojām esam pacēluši uz pjedestāla

Dienas Bizness, 18.04.2013

Jaunākais izdevums

«Mēs burta kalpību joprojām esam pacēluši uz pjedestāla tik lielā mērā, ka birokrātija tiek vērtēta augstāk par veselo saprātu. Nebūtiska kļūda dokumentā var būt par iemeslu tam, ka ierēdņi uzņēmumu grib slēgt,» intervijā laikrakstam Diena sacījis loģistikas eksperts, Stena Line reģionālais direktors Aivars Tauriņš.

«Eiropas Savienības regulu un direktīvu prasības mēs arī cenšamies ievērot daudz fanātiskāk nekā Centrāleiropas valstīs. Latvijā mēs pat nevis dažreiz, bet vienmēr birokrātiju paceļam pāri tam, kas izdevīgs uzņēmējdarbības izaugsmei. Ja kādam uzņēmējam iestādes grib radīt problēmas, tad tās arī rada - formāli, nevis pēc būtības, jo pēc būtības kaut ko aizrādīt visbiežāk nav iemesla. Bet tas ir pilnīgi aplams ceļš!» skaidrojis A. Tauriņš.

«Tā kā esmu iepazinis darba vidi Vācijā, varu teikt, nav tur cilvēki ne īpaši gudrāki, ne enerģiskāki par Latvijas iedzīvotājiem, bet Vācijā daudziem uzņēmumiem veicas labāk, jo visa valsts sistēma vērsta uz attīstību. Piemēram, Vācijā par formālu kļūdu muitas dokumentos, ja vien nav bijusi ļaunprātība, nevienam ierēdnim pat neienāk prātā uzņēmēju sodīt. Ierēdnis pasaka: «Izlabosim, un viss.» Jo tur ierēdņi atzīst, ka kļūdās ne tikai uzņēmēji, bet arī viņi paši, ierēdņi, un kļūdas jānovērš, nevis par tām jāsoda.

Latvijā ierēdnis saka uzņēmējam: «Man ir pienākums par kļūdām jūs sodīt.» Vācijā ierēdnis uzņēmējam saka: «Man ir pienākums palīdzēt kļūdas novērst.» Lai panāktu nodokļos iekasēto naudas summu pieaugumu, būtu jāatbalsta jaunu darbvietu rašanās, nevis jārada nodokļu maksātājiem problēmas formālu sīkumu dēļ,» Dienai paudis eksperts.

Viņš arī akcentējis: «Protams, ja no ierēdņiem Latvijā prasa skrupulozu normu ievērošanas pārbaudi, viņi arī prasības izpilda. Bet, ja ierēdņiem Valsts prezidents Andris Bērziņš, premjers Valdis Dombrovskis un finanšu ministrs Andris Vilks pateiktu: «Koncentrēsimies uz valsts attīstību, uz konstruktīvu pieeju, formālās prasības vērtēsim no veselā saprāta viedokļa», tad visa sistēma mainītos pozitīvā virzienā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāmju satiksmes uzņēmums "Stena Line" paziņojis par savas darbības paplašināšanu un nostiprināšanu Baltijas jūras reģionā. Nākamajā gadā pašreizējie kuģi maršrutā Nīnashamna-Ventspils tiks aizstāti ar diviem pagarinātiem RoPax prāmjiem – "Stena Lagan" un "Stena Mersey", informē uzņēmums.

"Stena Line" norāda, ka jaunie prāmji paplašinās piedāvājumu gan pasažieriem, gan ļaus par 30 procentiem palielināt kravu pārvadājumu apjomu šajā maršrutā.

Prāmji, kuru garums būs 222 m, nodrošinās vairāk vietas pasažieriem un spēs uzņemt uz klāja vairāk kravu vienību. Interjers būs atbilstošs pazīstamajam skandināvu dizainam. Prāmjos būs jaunas kajīšu kategorijas, kuģa veikals, atpūtas vietas ar guļamkrēsliem un daudz citu telpu, to skaitā divi restorāni, bārs, kafejnīca un ārējais klājs. Kajīšu skaits būs gandrīz divreiz lielāks nekā šobrīd – tiks nodrošinātas 764 gultasvietas.

"Ir pieaudzis pieprasījums no mūsu klientiem Baltijas jūras reģionā. Tagad mēs nostiprinām savu pozīciju reģionā, paplašinot piedāvājumu ar jauniem, moderniem kuģiem un lielāku ietilpību," stāsta Niklass Martensons (Niclas Mårtensson) "Stena Line" izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāmju operatora Stena Line darbības stratēģija nākamgad ir vērsta uz to, lai pielāgotos sēra direktīvas radītajām tirgus izmaiņām, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pārmaiņu laikā uzņēmums saviem klientiem sola nodrošināt stabilitāti, tomēr direktīvas ietekmē izmaksu pieaugumu novērst nevar. «Skatoties no ekonomikas perspektīvas, šis ir visnegatīvāk vērtējamais politiskais lēmums kopš tax free zonu atcelšanas,» uzskata Stena Line grupas direktors Karls Johans Hagmanis. Viņš atzīst, ka vides aizsardzība ir būtiska, taču noteikumiem jābūt vienādiem visiem tirgus spēlētājiem, turklāt ar uzņēmējiem un klientiem pieņemamām likmēm. «Diemžēl sēra emisiju samazināšanas regula nav šis gadījums,» savu viedokli pauž K.J.Hagmanis.

Paplašinās tīklu

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Stena Line sāks pārvadājumus maršrutā Liepāja-Kārlskrūna-Trāveminde

Db.lv, 05.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāmju operators "Stena Line" uzsāks jaunu, uz kravu pārvadājumiem orientētu maršrutu starp Latviju, Zviedriju un Vāciju, jau esošajā maršrutā Liepāja - Trāveminde pievienojot piestāšanu Kārlskrūnas ostā.

Prāmju operators "Stena Line" nodrošina kravu un pasažieru pārvadājumus septiņos maršrutos Baltijas jūrā. Sākot ar 13.augustu, kā papildpakalpojums kravu pārvadātājiem tiks piedāvāts reiss maršrutā Liepāja-Trāveminde ar piestāšanu Kārlskrūnas ostā, tā nodrošinot plašākas tirdzniecības un transporta iespējas starp Baltijas valstīm un Skandināvijas dienvidu daļu.

"Mēs novērojam pieprasījuma pieaugumu pēc jūras pārvadājumiem Baltijas reģionā. Mūsu mērķis ir nākotnē palielināt arī reisu skaitu un kapacitāti," saka Ēriks Tulins (Erik Thulin), Baltijas jūras ziemeļu reģiona vadītājs.

Maršrutā no Liepājas uz Trāvemindi zem dāņu karoga kursē divi RoPax kuģi "Stena Gothica" un "Urd" – abi ir 171 metru gari un ar 1600 līnijmetru ietilpību. Sākotnēji piestāšana Kārlskrūnas ostā būs tikai ceturtdienas vakarā - vienā virzienā no Liepājas uz Trāvemindi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktivizējoties kravu plūsmai dienvidu – ziemeļu virzienā, prāmju operators Stena Line pārkārto prāmju loģistiku, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Izmaiņas kravas un pasažieru prāmju maršrutos, ko Stena Line piedāvā no Liepājas un Ventspils, nozīmē jaudu pārdali, palielinot to virzienā uz Zviedriju (Nīneshamni) un samazinot uz Vāciju (Travemindi). Maršruts Liepāja – Nīneshamne papildus ieguvis 4000 līnijmetru ietilpību nedēļā, nomainot līdz šim kursējošo prāmi Urd pret modernāko un komfortablāko Stena Flavia.

Tirgus mainās

Prāmis Urd turpmāk tiks izmantots maršrutā Liepāja – Traveminde (Vācija). Izmaiņas veiktas, reaģējot uz tirgus konjunktūru, skaidro Stena Line komercdirektora pienākumu izpildītājs Oskars Osis. «Redzot to, ka kravu plūsma starp Skandināviju un Baltiju attīstās stipri aktīvāk, nekā tas notiek starp Eiropu un Baltiju, tika pieņemts lēmums nedaudz samazināt kapacitāti uz Vāciju un palielināt uz Zviedriju,» viņš skaidro. Arī šā gada pirmajā ceturksnī pārvadāto kravu vienību skaits pieaudzis par 20% salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni. Līnija tiek pozicionēta kā savienojums starp Latviju un Zviedriju, līdz ar to prāmis Stena Flavia ienāks ne tikai Liepājas, bet arī Ventspils ostā. Tas joprojām kursēs arī no Ventspils uz Travemindi, taču samazināts ir kursēšanas biežums. Šādi prāmju kustību organizē ļoti maz operatoru, atzīst O. Osis. Skandināvijas un Baltijas tirgus ir mazāk atkarīgs no tranzīta kravām, bet orientēti uz vietējām kravām, skaidro Stena Line pārstāvis. To apstiprina arī prāmju apkalpotājas, Liepājas ostas komercsabiedrības Terrabalt termināla vadītājs Andris Ivanovs. Pēc viņa teiktā, virzienā no Liepājas kravu struktūrā dominē zāģmateriāli, savukārt pretējā virzienā ceļo lietotas automašīnas. Katrā braucienā ir vismaz 10 automašīnu treileri, tostarp no Igaunijas un Lietuvas. Tāpat tiek sūtītas dažādas iekārtas, lauksaimniecības tehnika. Ievērojami samazinājušās kravas, kas iepriekš tika sūtītas uz Krieviju un Kazahstānu, galvenokārt valūtas svārstību dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tauriņš būs Stena Line Freight reģionālais vadītājs Baltijas valstīs, Krievijā un NVS

Egons Mudulis, 25.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No pirmdienas Aivars Tauriņš, kurš līdz šim strādāja uzņēmumā Schenker, sāks darbu Stena grupā ietilpstošajā zviedru prāmju kompānijā Stena Line Freight. A. Tauriņš ir arī Latvijas Loģistikas asociācijas vadītājs.

«Uzņemties jaunos pienākumus mani pamudināja iespēja veidot reģiona pārvaldes galveno biroju tieši Latvijā,» tā A. Tauriņš, kurš stāsies Hansa Hansona vietā. Stena Line Freight ir atbildīga par visu komerciālo kravu pārvadājumu pārdošanu un mārketingu Stena Line ietvaros, liecina kompānijas informācija.

DB jau rakstīja, ka Zviedrijas prāmju operators plāno kāpināt Zviedrijas preču pārvadājumus uz Latviju un NVS. Olsonu ģimenei piederošās Stena grupas uzņēmums Latvijā ir uz ilgu palikšanu, bet vispirms plāno uzlabot un paplašināt šā gada oktobrī pārņemtos Scandlines maršrutus Ventspils-Nīneshamna uz Zviedriju un Ventspils-Traveminde, Liepāja-Traveminde uz Vāciju. Šis ir jauns tirgus, jo Stena Line līdz šim darbojusies Skandināvijas valstu, Lielbritānijas, Īrijas un Polijas virzienā. Sākumā ir jāsaprot tirgus, jānodibina kontakti, strauju attīstību nesolīja Stena Line izpilddirektors Gunnars Blomdāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Liepājas uz Zviedrijas pilsētu Nīneshamnu sāks kursēt prāmis Stena Flavia, kurš šobrīd apkalpo Stena Line maršrutu no Ventspils uz Vāciju un Zviedriju. Papildu sagaidāmas izmaiņas kursēšanas grafikā starp Latviju un Zviedriju, atjaunojot 8 atiešanas nedēļā katrā virzienā, tā palielinot pakalpojuma kapacitāti, liecina medijiem sniegtā informācija.

Izmaiņas stāsies spēkā 2015. gada 12. aprīlī.

Ro-pax tipa prāmis Stena Flavia ir būvēts 2008. gadā, tā ietilpība ir 2300 kravu līnijmetri, 200 pasažieru auto un 830 pasažieru vietas, un kopš 2010. gada tas kursē no Ventspils uz Travemindi (Vāciju). Stena Flavia aizvietos prāmi URD, kas līdz šim kursēja no Liepājas uz Nīneshamnu. Turpmāk URD tiks izmantots maršrutā Liepāja – Traveminde (Vācija).

«Mēs tuvojamies jau agrāk izvirzītajam mērķim: ieviest divus identiskus prāmjus, kas būtu vienlīdz piemēroti kā kravu pārvadāšanai, tā pasažieru ērtībām,» tā Tonijs Mikelsens, Baltijas jūras maršrutu direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Prāmju operatoram Stena Line nosaka labvēlības statusu Liepājas ostā

Vēsma Lēvalde, 29.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāmju operatora Stena Line prāmjiem Liepājas ostā saglabāsies visi labvēlīgie nosacījumi, kas 2012.gadā bija noteikti iepriekšējam prāmju operatoram - Scandlines.

Prāmjiem piešķirta speciāla ostas maksas atlaide, nosakot vienu pastāvīgu ostas maksu - 200 eiro par katru ostas apmeklējumu. Šajā summā ietverta kanāla, loču, pasažieru, piestātnes, tonnāžas un sanitārā maksa.

Terminēta atlaide 80% apmērā piešķirta arī prāmju apkalpotājai - LSEZ SIA Terrabalt - par ostas kopējās infrastruktūras lietošanu kravām, kuras tiek nosūtītas vai saņemtas ar kravas - pasažieru prāmjiem. Atlaide piešķirta līdz 2013.gada beigām.

Lēmums bijis nepieciešams, lai jaunais prāmju operators Stena Line nemainītu savu politiku attiecībā uz prāmju maršrutiem Baltijas jūrā un saglabātu līniju Liepāja - Trāveminde, skaidroja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Iespējams, brauciena laikā bīstami sasvēries Stena Line prāmis; Liepājā veic kuģa pārbaudi

Gunta Kursiša, 25.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas ostā tiek apsekots prāmju kompānijas Stena Line kuģis URD, kurš, saskaņā ar kādas pasažieres teikto, brauciena Liepāja – Traveminde (Vācija) laikā esot bīstami sasvēries.

Stena Line pasažiere pauda, ka, viņasprāt, 9. aprīlī, kuģim braucot maršrutā Liepāja – Tramevinde (Vācija), tas bīstami sasvēries, draudot nogrimt. Atsaucoties uz pasažieres bažām, Latvijas Jūras administrācijas speciālisti 24. aprīlī un Liepājas ostas drošības virsnieks veica prāmja URD apsekošanu.

Kuģa apskates laikā iegūto informāciju Latvijas Jūras administrācija apkopos un analizēs, norādīja Liepājas ostas drošības virsnieks Kaspars Poņemeckis.

Stena Line ir starptautisks transporta un tūrisma pakalpojuma uzņēmums ar maršrutu tīklu Eiropā. Stena Line ir 22 prāmju maršruti Skandināvijas un Lielbritānijas reģionā un Baltijā. Kopumā Stena Line pārziņā ir 38 prāmji, kompānijā strādā seši tūkstoši darbinieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Konteineru vilciena kravu ar prāmi līdz Skandināvijai nogādā 11 stundās

Žanete Hāka, 13.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāmju operatoram Stena Line izdevies sasniegt īsāko tranzīta laiku jaunā konteineru vilciena Jivu-Rīga kravas piegādei uz Skandināviju.

Pirmais vilciens maršrutā Jivu-Zabaikaļska-Rīga galapunktā ieradās sestdien, 5.novembrī, jeb 13 dienas no brīža, kad tas izbrauca no Ķīnas, tādējādi apliecinot, ka šis ir ātrākais sauszemes koridors kravām uz Skandināviju, un to izdevies īstenot, pateicoties prāmju kompānijai Stena Line, kas piedāvā prāmju maršrutu no Ventspils uz Nīneshamnu.

Kompānijas piedāvāto prāmju reisu biežums pašreiz ir deviņas reizes nedēļā, taču nākamajā gadā tiek plānots kapacitāti palielināt par 30%. Tādējādi 17 dienu laikā no brīža, kad krava pametīs Ķīnu, to būs iespējams nogādāt galvenajos patēriņa centros Skandināvijā (Oslo/Stokholmu/Gēteborgu). Tas ir jaunums steidzamiem, bet vērtīgiem sūtījumiem transporta pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāmju kompānija Stena Line paziņojusi par turpmāku savas darbības paplašināšanu maršrutā Traveminde-Liepāja.

No nākamā gada pašreizējos kuģus aizstās ar diviem moderniem RoPax kuģiem, kas ļaus par 40 procentu palielināt kravu ietilpību, saīsinās šķērsošanas laiku no 27 līdz 20 stundām un piedāvās fiksētu grafiku ar 12 reisiem nedēļā.

Maršrutā starp Trāvemindi un Liepāju pašlaik pārvadājumus veic divi viena modeļa prāmji "Stena Gothica" un "Urd". 2021.gadā to vietā stāsies divi moderni RoPax prāmji, kuru nosaukumus Stena Line pagaidām nav atklājis.

Atbildīgais par kompānijas Latvijas maršrutiem Johans Edelmans norāda, ka plānotie uzlabojumi ir atbilstoši klientu pieprasījuma pieaugumam Baltijas jūras reģionā. Savukārt Stena Line Baltijas jūras Kravu pārvadājumu nodaļas vadītājs Oskars Osis uzsver, ka šādā veidā tiks uzlaboti prāmju kravu pārvadājumu pakalpojumi klientiem un veicinās dažādus kombinētos pārvadājumu risinājumus. Jaunie prāmji palielinās pasažieru ērtības un būs pieejams lielāks kajīšu skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākos Ventspils brīvostas termināļos vērojams apjomu kritums, taču atsevišķas kravu grupas apkalpojošie komersanti saglabā līdzšinējo apgrozījumu vai pat to kāpina, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kopš darbības sākšanas 2000. gadā termināļa darbība ir nostabilizējusies, sarunā ar DB norāda Noord Natie Ventspils terminals (NNVT) komercdaļas vadītājs Artis Šenkevics. Sākotnēji bijusi neziņa par nākotni, kravu trūkums, mazāki kravu apjomi nekā plānots, taču pēc krīzes situācija nostabilizējusies un lielie, pastāvīgie klienti saglabājušies. Tāpat nav mainījušies trīs pamatdarbības virzieni. Proti, prāmju kravas, konteineri, ģenerālās kravas. Līdz ar apaļkoksnes un šķeldas kravu pārcelšanos (uz Ventplac sauskravu termināli Ventas otrā krastā) atbrīvojusies sešus hektārus liela teritorija, kuru iespējams piedāvāt jauniem klientiem ar projektu kravām ar pagarinātu to bezmaksas glabāšanu. Pirmajā pusgadā terminālī vērojams 15% kravu apgrozījuma kāpums, tā liecina Ventspils brīvostas pārvaldes dati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Ventspils un Liepājas ostām savienojumus ar Zviedriju un Vāciju nodrošinošā zviedru kuģniecība Stena Line gan rēķinās ar citiem pārvadājumu maršrutiem un transporta veidiem nākotnē, taču par draudu savam biznesam tos neuzskata.

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Stena Line (SL) kravu pārdošanas direktoru Baltijas un NVS valstīs, SIA Stena Line valdes loceklis Oskars Osis.

Kā iespējamā arktiskā ceļa attīstība var ietekmēt SL darbību?

Arktiskais ceļš, protams, ir konkurētspējīgs ar dienvidu maršrutu attāluma dēļ. Taču gan tagad, gan nākotnē, pat izkūstot ledājiem, tas ir nesalīdzināmi sarežģītāks. Pie noteiktiem apstākļiem tam gan ir nākotne. Tas, ka Krievija attīsta šīs ziemeļu teritorijas, kas pēc Padomju Savienības sabrukuma netika izmantotas, un būvē tur militārās bāzes, nenotiek tāpat vien. Šī reģiona resursi aizvien nav apgūti. Šobrīd no Āzijas līdz Eiropai konteiners pa jūru tiek vests ap 45 dienas, pa dzelzceļu aptuveni 15 dienas. Jautājums, cik ātri un kvalitatīvi to var izdarīt pa ziemeļu koridoru. Ja cenas ziņā tas būs konkurētspējīgs ar vilcienu, grūti pateikt, kas attīstīsies vairāk. SL darbību Baltijas jūrā gan tas daudz neietekmēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stena Line liks jaunākus prāmjus; mudinās uz bezpavadības pārvadājumiem

To Dienas Biznesam norāda zviedru kompānijas Stena Line (SL) kravu pārdošanas direktors Baltijas un NVS valstīs, SIA Stena Line valdes loceklis Oskars Osis.

Vai Latvijas virzienā jums ir kāda konkurence, neesat kā monopolisti?

Konkurenti prāmju biznesā ir līdzvērtīgi spēlētāji. Nevar saukt par konkurentu sauszemes pārvadājumus Rietumeiropas virzienā. Par konkurentiem šajā reģionā uzskatu DFDS Seaways, Tallink un Transfennica Rietumeiropas un Skandināvijas pārvadājumos no Klaipēdas, Rīgas un Paldiskiem. SL no Lietuvas un Igaunijas pārvadājumus neveic. Pārvadājumus Skandināvijas virzienā (Ventspils‒Nīneshamna) izmanto Latvijas un Lietuvas klienti. Tā kā Lietuvas tirgus ir lielāks, ap 65% no šiem klientiem ir Lietuvas pārvadātāji. Savienojumā ar Rietumeiropu (Liepāja‒Trāveminde) lielākais pārvadātāju segments – ap 65% ‒ ir igauņi ģeogrāfiskā novietojuma dēļ, jo Igaunijas šoferis, nostrādājot vienu maiņu, var ievērot darba un atpūtas režīmu, pēc tam piegādāt kravu Rietumeiropai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Schenker valdē ievēlēta jauna valdes priekšsēdētāja, līdzšinējā SIA Schenker finanšu direktore Evija Āboliņa, liecina Lursoft dati.

Līdzšinējais Schenker valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš februārī sācis darbu Zviedrijas prāmju kompānijā Stena Line Freight kā reģionālais vadītājs Baltijas valstīs, Krievijā un NVS. A. Tauriņš ir arī Latvijas Loģistikas asociācijas vadītājs.

SIA Schenker 2012. gadu pabeidza ar rekordlabiem finanšu rezultātiem, peļņai EBIT līmenī sasniedzot 875 tūkst. eiro. Tāpat pagājušajā gadā Schenker ir izveidojusi pirmo specializēto dzelzceļa konteineru termināli Baltijā (Railport Riga). 2012. gadā Schenker Latvijas teritorijā pārvadāto kravu apjoms ir pieaudzis par 45%, liecina uzņēmuma dati. Arī starptautisko kravu apjoms 2012. gadā ievērojami pārsniedza 2011. gada rādītājus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Apspriež iespēju atklāt jaunu kravu un pasažieru prāmju līniju starp Dāniju un Rīgu

LETA, 10.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānijas vēstnieka Latvijā Hana Braska (Hans Brask) un Rīgas brīvostas pārvaldnieka Anša Zeltiņa tikšanās laikā apspriesta iespēja atklāt jaunu kravu un pasažieru prāmju līniju starp Dāniju un Rīgu, pavēstīja Rīgas brīvostas pārstāve Vita Gerharde.

Viņa informēja, ka Dānijas vēstnieks trešdien, 9.augustā, bija ieradies vizītē Rīgas brīvostas pārvaldē. Vizītes galvenais mērķis bija iepazīšanās ar Rīgas brīvostas jauno pārvaldnieku.

Tikšanās laikā Dānijas vēstnieks tika iepazīstināts ar Rīga ostas attīstības rādītājiem, jaunajiem projektiem un investīciju iespējām. Tostarp Zeltiņš apliecināja, ka Dānija jau pašreiz ir nozīmīgs Rīgas ostas sadarbības partneris, bet situācijā, kad jauni kravu tirgi un jauni investīciju projekti Rīgas ostai ir vitāli nozīmīgi, Rīgas brīvostas pārvalde ir ieinteresēta vēl ciešākā sadarbībā ar Dānijas ostām, loģistikas nozares komersantiem un institūcijām.

Savukārt vēstnieks atzīmējis Rīgas ostas pakalpojumu kvalitāti. Tāpat arī vēstnieks informēja, ka drīzumā ir sagaidāma liela Dānijas uzņēmēju vizīte Latvijā, kuras viens no galvenajiem mērķiem ir stiprināt Dānijas-Latvijas sadarbību un atrast jaunas iespējas tieši transporta, loģistikas un kravu pārvadājumu jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāmju un konteineru līnijas gatavas jebkuram Brexit scenārijam

To Dienas Biznesam norāda Latvijā strādājošo kuģniecību pārstāvji.

Šobrīd skaidrs ir vien tas, ka jābūt gataviem situācijai, kad vienošanās nav panākta, norāda zviedru prāmju operatora Stena Line kravu pārdošanas direktors Baltijas un NVS valstīs, SIA Stena Line valdes loceklis Oskars Osis. Viņa pārstāvētā kompānija palīdz saviem klientiem ar papildu informāciju, tostarp par Portbase informācijas apmaiņas sistēmu, lai kravu nosūtītāji varētu labāk sagatavoties gaidāmajām izmaiņām procedūrās ostās Nīderlandē, Anglijā un Īrijā, kur Stena Line ir regulāri savienojumi. Prāmju līnija gan nav muitas brokeris, un arī kādu konkrētu šīs jomas pakalpojumu sniedzēju nelobē, līdz ar ko lielākais darba apjoms dokumentu sagatavošanā gulstas uz autopārvadātājiem un ekspeditoriem. Pēc viņa teiktā, nekādas izmaiņas prāmju grafikos vai cenās saistībā ar Brexit nav gaidāmas ne Baltijas jūras, ne Ziemeļjūras, ne Īrijas jūras maršrutos. Taču satiksmes sastrēgumi saistībā ar papildu procedūrām varētu būt sagaidāmi, līdz ar to Holandes ostās tiek paplašinātas automašīnu stāvvietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadot uzņēmumu Krievijā, Tauriņa pārziņā būs visu veidu pārvadājumi un noliktavu saimniecība

Līdzšinējais Stena Line Freight vadītājs Baltijā, Krievijā un NVS Aivars Tauriņš izlēmis pamest Stena Line, lai uzsāktu darbu vācu kompānijas Schenker birojā Maskavā, liecina zviedru kuģniecības informācija. Arī pats A. Tauriņš apstiprina, ka no pirmdienas uzsāks darbu Krievijas DB Schenker vadītāja amatā.

Krievijas a/s Schenker ietilpst DB Schenker, kas ir vācu kompānijas Deutsche Bahn transporta un loģistikas daļa. Viņa pārziņā cita starpā būs gan aviācijas, gan jūras, gan sauszemes pārvadājumi, kā arī noliktavu saimniecība, liecina Schenker.com dati.

Faktiski šī ir A. Tauriņa atgriešanās Schneker sistēmā, jo pirms Stena Line piedāvājuma pieņemšanas 2013. gada janvārī viņš Schenker jau bija nostrādājis 17 gadus, aiziešanas brīdī būdams SIA Schenker vadītājs un kā DB Scheker Rail dzelzceļa pārvadājumu vadītājs Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāmju operatora Stena Line maršruts Ventspils – Nīneshamna (Zviedrija) kļūstot arvien pieprasītāks (kopš tas tika pārņemts no Scandlines pirms vairākiem gadiem), kravu un pasažieru skaits turpina augt. Šā gada pirmajos 9 mēnešos kravu vienību un pasažieru skaits palielinājies par 23 procentiem, tādēļ Stena Line palielinās prāmju reisu skaitu abos virzienos, šī maršruta izpildē iekļaujot prāmjus ASK un URD, liecina medijiem sniegtā informācija.

Šobrīd maršrutā Ventspils – Nīneshamna kursē prāmji Scottish Viking un Stena Flavia. Ar prāmju ASK un URD iekļaušanu reisu skaits abos virzienos tiek palielināts no 6 līdz 8 reizēm nedēļā, turklāt viena atiešana uz Nīneshamnu un atpakaļ tiks veikta no Liepājas ostas. Prāmji ASK un URD turpinās kursēt arī maršrutā Liepāja – Traveminde (Vācija).

«Šobrīd mums ir iespēja palielināt kapacitāti ar papildu atiešanām klientu pieprasītos laikos. Un tas iespējams, šī servisa sniegšanā iesaistot papildu prāmjus, kas līdz šim kursējuši no Latvijas uz Vāciju. Tas ir pašsaprotami, ka pielāgojam savu darbību tirgus pieprasījumam,» informē Tonijs Mikelsens, Baltijas jūras maršrutu direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedru prāmju operators plāno kāpināt Zviedrijas preču pārvadājumus uz Latviju un NVS, sarunā ar DB norāda viena no pasaules lielājkajiem prāmju operatoriem Stena Line (SL) izpilddirektors Gunnars Blomdāls.

Olsonu ģimenei piederošās Stena grupas uzņēmums Latvijā ir uz ilgu palikšanu, bet vispirms plāno uzlabot un paplašināt šā gada oktobrī oficiāli pārņemtos Scandlines maršrutus Ventspils–Nīneshamna uz Zviedriju un Ventspils–Traveminde, Liepāja–Traveminde uz Vāciju.

Tas, ka nopirkām jau esošu biznesu, ir liela priekšrocība, jo uzreiz nav jāveic lieli iegudījumi, stāsta SL vadītājs Pagaidām gan šis ir jauns tirgus, jo SL līdz šim darbojusies Skandināvijas valstu, Lielbritānijas, Īrijas un Polijas virzienā. Tādēļ sākumā tiks pētīts tirgus un dibināti kontakti. Jebkurā gadījumā paplašināšanās sāksies ar papildu kravām no Zviedrijas un citām Skandināvijas valstīm, jo tur «mēs pazīstam industriju», skaidro G. Blomdāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Rīgas meži iecerējis ne tikai teju vai dubultot saražotās zāģētās produkcijas apjomus, bet arī uzbūvēt kokskaidu granulu ražotni, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Šobrīd ir uzsākts šī ambiciozā projekta pirmais posms, kurā paredzēta zāģmateriālu šķirošanas līnijas nomaiņa un administratīvā korpusa iznešana no kokzāģētavas,» stāsta SIA Rīgas meži valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš. Viņš norāda, ka iecerētais ir uzņēmuma attīstības vīzija 2020. gadam. «Trīs gadu laikā ir paredzēts ne tikai palielināt skujkoku kokzāģētavas jaudu, kas ļautu tajā pārstrādāt uzņēmuma apsaimniekojamos mežos iegūto resno dimensiju apaļkoksni un vienlaikus uzbūvēt kokskaidu granulu ražotni, kurā tiktu izmantotas koksnes pārstrādes procesā radušās atliekas un vismaz daļa no apsaimniekojamos mežos iegūtās tievās dimensijas apaļkoksnes (malka un papīrmalka), kā arī palielināt augstas pievienotās vērtības koksnes izstrādājumu (gatavu produktu) ražošanas apjomus,» attīstības ieceres plānu rāda A. Tauriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie šī Eiropas un Āzijas savienojuma koridora gan nopietni jāpiestrādā

Par to ir pārliecināts Samskip Van Dieren Multimodal izpilddirektors Henks van Dīrens, kuram ir vairāk nekā 40 gadu ilga pieredze transporta nozarē. 1993. gadā pēc 20 gadu darba viņš pieņēma būtisku lēmumu pārorientēties no autopārvadājumiem uz intermodālo transportu (īsjūras un dzelzceļa pārvadājumi). Kopš tā laika viņa ikdienas darbs esot būt «intermodālajam arhitektam». Kompānija Samskip, kurai ir 250 apakšuzņēmēju, pieder 22 kuģi, lielākais Eiropas 45 pēdu konteineru parks (10 000), četras saldētavas, 1000 puspiekabes un 200 kravas auto. Latvijas dzelzceļa rīkotajā konferencē «Globālās transporta kustības vīzija 2050» H. van Dīrens stāstīs par dzelzceļa būtisko lomu gan šodienas kravu plūsmā, gan nākotnes izaugsmē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sakārtotu infrastruktūru prāmju apkalpošanai un palielinātu kapacitāti, stividorkompānija Terrabalt savā teritorijā Liepājas ostā īsteno vērienīgu rekonstrukciju. Līdzšinējos apstākļos darbības jaudu palielināt būtu sarežģīti, atzīst uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Āris Ozoliņš.

Terrabalt galvenais darbības virziens ir prāmju satiksmes apkalpošana. Šobrīd reisus uz Vācijas pilsētu Travemindi piecas reizes nedēļā nodrošina operators Stena Line. Sākotnēji prāmis no Liepājas uz Vāciju kursēja divas reizes nedēļā, vienu – uz Zviedriju. «Stena Line izmainīja darbības stratēģiju un tagad katrā pilsētā attīsta vienu līniju. No Ventspils vairs nekursē prāmis uz Vāciju, bet no Liepājas – uz Zviedriju,» stāsta Ā. Ozoliņš. «Kā būs turpmāk, grūti pateikt. Skaidrs, ka mūs arī interesē Zviedrija.»

Novērojumi rāda, ka kravu šai virzienā būtu pietiekami daudz. «Tomēr tā nav mūsu izvēle. Mums ir jāsakārto infrastruktūra un jāpiedāvā operatoriem,» norāda Terrabalt valdes priekšsēdētājs. Tādēļ uzņēmuma teritorijā notiek vērienīga rekonstrukcija, ko plānots pabeigt oktobrī. Ceļu sakārtošanai un izbūvei, videonovērošanas iekārtām, lielākai publiskajai teritorijai, stāvlaukumam atvēlētas aptuveni 0,5 milj. eiro lielas investīcijas. Paralēli vērienīgu projektu īsteno arī Liepājas SEZ, rekonstruējot piegulošos ceļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Stena Line zondē perspektīvas

Egons Mudulis, 07.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedru prāmju kompānija šodien un rīt tiekas ar Latvijas tranzīta, tranporta un loģistikas biznesā iesaistītajiem. Vienota piedāvājuma, ko celt priekšā Stena Line vadībai, Latvijas pusei gan nav.

DB jau rakstīja, ka Stena Line pārņēma Scandlines Latvijas prāmju maršrutus, un šobrīd strādā Ventspilī un Liepājā. Satiksmes ministrija līdzīgi pāris lielajām ostām izsaka vispārēju vēlmi iegūt vairāk maršrutu un kravu. Savukārt biznesa pārstāvjiem domas dalās par piemērotāko ostu un maršrutu izvēli.

Būtu svarīgi palielināt pārvadājumu kapacitāti virzienā uz Zviedriju no Rīgas, norāda SIA DSV Transport vadītājs Jānis Meikulāns. Lai pilnībā izmantotu Rīgas ostas potenciālu, pakalpojumu kvalitātes un cenas attiecībai jābūt ne sliktākai kā Vācijā vai Zviedrijā, kas ne visos gadījumos tā ir, saka Ave Trans Group pārstāvis Uldis Cimdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Stena Line aicinās meklēt piemērotas kravas

Egons Mudulis, 27.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavi piedāvāt prāmju pakalpojumus Eiropas – Āzijas savienošanai caur Latviju

Zviedru kuģniecības Stena Line (SL) bizness 100% apmērā ir atkarīgs no tā, vai tirgū ir reāls pieprasījums pēc jūras pārvadājumiem. Tiklīdz kā tāds būs, piemēram, lai sasaistītu Latvijas loģistikas koridoru ar Skandināviju, kur tiktu nogādātas Ķīnas preces, kas te būtu nonākušas pa dzelzceļu, SL uzreiz būs gatava piedāvāt nepieciešamos prāmja pakalpojumus, DB norāda kompānijas Baltijas jūras maršrutu direktors Tonijs Mikelsens. Viņš ir aicināts piedalīties paneļdiskusijā 3. ASEM (Āzijas un Eiropas) transporta ministru sanāksmē «Multimodālu transporta savienojumu attīstība Eirāzijā – status quo un ieskats nākotnē».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāmju bizness Liepājā un Ventspilī konkurē un attīstās; līniju skaitu atzīst par optimālu, neizslēdzot jaunus maršrutus.

Abās Latvijas rietumu ostās prāmju prioritāte ir kravu pārvadājumiem, kaut Ventspilī ir vairāk pasažieru vietu un infrastruktūra labāk piemērota pasažieru apkalpošanai. Lielākais prāmju operators Ventspilī un Liepājā ir Stena Line, tomēr šīs ostas iekļautas arī citu operatoru maršrutos, kas savieno Eiropu vai Skandināviju ar Krieviju.

Stena Line prāmji apkalpo vairākus tirgus segmentus. Viens ir industriālie klienti, otrs - autopārvadātāji, bet trešais prāmju klientu loka sektors ir loģistikas operatori, kas veido preču piegādes ķēdes, iekļaujot tajās arī prāmju maršrutus. Ventspilī iebrauc arī Finnlines prāmji, kas savieno Vāciju un Krieviju, bet Ventspils ir starposta, kurā kravas un pasažierus uzņem pa ceļam.

Komentāri

Pievienot komentāru