Tirdzniecība un pakalpojumi

Stenders atvēris pirmo veikalu Lietuvā

Db.lv, 30.11.2023

Jaunākais izdevums

Kosmētikas ražotājs SIA "Stenders" Klaipēdā atklājis pirmo uzņēmuma veikalu Lietuvā, informē uzņēmumā.

“Mums ir veiksmīga pieredze Latvijā, kur esam zināmi kā viens no vadošajiem nozares spēlētājiem un vienīgais vannas rituālu eksperts. Arī Lietuvā vannas rituāliem ir līdzīga loma iedzīvotāju paradumos. Tāpēc kaimiņvalsts tirgus apguve ir likumsakarīgs nākamais solis, lai stiprinātu savas pozīcijas Baltijas reģionā,” skaidro “Stenders” izpilddirektore Kristīne Grapmane.

Viena no uzņēmuma prioritātēm esot palielināt klātbūtni Baltijā, tāpēc "Stenders" 2024.gada sākumā plāno atvērt veikalu Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, un zīmola veikalu pārklājumu nākamgad papildinās arī Kauņa.

"Stenders" veikalu tīklā patlaban ir 21 veikals Latvijā un veikals Klaipēdā. Uzņēmuma produkti nopērkami arī internetveikalā un citās fiziskās tirdzniecības vietās.

Kopumā uzņēmums šobrīd darbojas 30 valstīs četros kontinentos.

"Stenders" pagājušajā gadā strādāja ar 8,095 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 36% mazāk nekā 2021.gadā, un cieta 780 988 eiro zaudējumus pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Kompānijas "Stenders" vienīgais īpašnieks ir Ķīnas kompānija "Tianjin Meidaojiaye Commerce and Trade Co", bet kompānijas patiesie labuma guvēji ir Ķīnas pilsoņi Jans Gans un Džao Jans. Uzņēmums reģistrēts 2001.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2,793 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas ražotājs SIA "Stenders" šogad plāno atvērt veikalu Saūda Arābijā, intervijā sacīja "Stenders" izpilddirektore Kristīne Grapmane.

Viņa skaidroja, ka patlaban Ķīna ir viens no lielākajiem kompānijas mērķa tirgiem, kas pandēmijas laikā cieta visvairāk. Grapmane norādīja, ka "Stenders" veikaliem Ķīnā ir labs pārklājums un situācija strauji uzlabojas - apgrozījums janvārī-maijā ir dubultojies salīdzinājumā ar gadu iepriekš.

"Gads jau ir strauji iesācies, un šā gada rezultāti varētu būt līdzīgi 2021.gada apjomiem, kas "Stenders" bija veiksmīgs gads," atzīmēja kompānijas izpilddirektore.

Taujāta par pārdošanas apmēriem Ķīnā un Latvijā, Grapmane pauda, ka konkrētos tirgos situācija ir mainīga, taču šobrīd Latvijas tirgus aizņem apmēram 20% no kopējā "Stenders" apgrozījuma, Ķīnas tirgus - 60%, citas valstis - 20%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Nauda attīstībai ir pieejama, ir jāgrib to paņemt

Jānis Goldbergs, 31.08.2023

Bet, neskatoties uz to, ka bez bankas kredīta ir pieejami arī citi finansējuma veidi, uzņēmēju zināšanu par finansējuma veidiem trūkums bieži vien neļauj tās citas iespējas izmantot.

Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par zaļāko zīmolu Latvijā iedzīvotāji nemainīgi atzinuši AS “Latvijas Valsts meži”, kam seko “Silvanols” un TOP3 jaunpienācējs “Madara”, liecina pētījuma “Brand Capital” ietvaros veiktās aptaujas rezultāti.

Tikmēr Baltijas kopējā vērtējumā zaļākie zīmoli ir “Madara”, “The Body Shop” un “Ikea”, pilnībā nomainot pērnā gada uzvarētāju trijnieku. Zaļāko zīmolu tops tiek veidots jau astoto gadu, apkopojot sabiedrības priekšstatus par zīmolu draudzīgumu videi.

“Kā rāda aptaujas rezultāti Latvijā, šobrīd sabiedrības apziņā zaļa domāšana iet rokrokā ar rūpēm par veselību un labsajūtu, ko apliecina “zaļāko” zīmolu TOP 10 iekļuvušo uzņēmumu darbības jomas. Līdz ar līderi “Latvijas Valsts meži” topā ir vairāki skaistumkopšanas nozares zīmoli – “Madara”, “Stenders” un “The Body Shop”, farmācijas zīmoli “Silvanols”, “Grindex” un “Olainfarm”, dzeramā ūdens ražotājs “Venden”, kā arī sadzīves ķīmijas, ķermeņa kopšanas, augu barības un dezinfekcijas līdzekļu ražotājs “Seal” un mēbeļu un mājlietu milzis “IKEA”. Nemainīga tendence – zīmolu “zaļuma” vērtējumā joprojām esam patrioti un dodam priekšroku pašmāju uzņēmumiem,” komentē “Latvijas Zaļā punkta” direktors Kaspars Zakulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dizaina uzņēmēju biedrība "Dizaina eksporta alianse" un tās biedri investējuši 25 000 eiro un radījuši zīmolu "Design Latvia", informēja biedrības valdes priekšsēdētāja Ieva Kalēja.

"Design Latvia" ir iecerēta kā Latvijas dizaina kvalitātes zīme, līdzīgi kā "Zaļā karotīte" pārtikas nozarē. Ar "Design Latvia" plānots apzīmēt ne tikai grafisko zīmi un logotipu, bet arī vēstīt par zīmolvedības pieeju. Zīmols izveidots, lai definētu vienotus Latvijas dizaina kodus un kopīgi startētu globālajos tirgos.

"Zīme apstiprina, ka marķētā produkta zīmols seko noteiktām vērtībām un Latvijas dizaina identitātes kodiem. Marķējums kļūs kā kvalitātes, augstu standartu un Latvijas zīmola identitātes tīrības un ētikas principu ievērošanas garantija," norāda I.Kalēja.

Nākotnē biedrība plāno īstenot kopīgas Latvijas dizaina ekspozīcijas nozīmīgākajās dizaina pasaules izstādēs, piesakot sevi kā spēcīgu dizaina kopienu ar jauno zīmolu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Capitalia ir saņēmusi Latvijas Bankas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības atļauju, kas turpmāk ļaus piesaistīt investorus visā Eiropā, nodrošinot plašāku un pieejamāku finansējumu Baltijas valstu uzņēmumiem.

Capitalia ir pirmā Latvijas aizdevumu finansēšanas platforma, kas saņēmusi šādi licenci.

Kā stāsta Juris Grišins, Capitalia vadītājs: “Darbs pie atļaujas saņemšanas ir bijis ļoti svarīgs un apjomīgs, kopumā prasot aptuveni vienu gadu. Mēs esam pateicīgi par Latvijas Bankas atsaucību licensēšanas procesa gaitā. Tuvākajos mēnešos aktīvi strādāsim pie tā, lai mūsu platformas darbība atbilstu visiem vienotā regulējuma noteikumiem un informācijas publicēšanas prasībām. Tāpat drīzumā plānojam nozīmīgi paplašināt platformas investoru mērķauditoriju, samazinot minimālo ieguldījumu slieksni un piedāvājot viekāršus un automātiskus rīkus, ar kuru palīdzību jebkuršs investors var veikt ieguldījumus mūsu reģiona uzņēmumu attīstībai.”

Komentāri

Pievienot komentāru