Jaunākais izdevums

Kosmētikas līdzekļu ražotājs SIA Stenders pēdējā finanšu gadā strādājis ar 3,58 miljonu eiro zaudējumiem, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Finanšu gadu, kas ilga no 2016. gada 1. aprīļa līdz 2017. gada 31. martam, uzņēmums pabeidza ar 5,55 miljonu eiro apgrozījumu. Lielāko daļu no zaudējumiem – 2,36 miljonus eiro - veido iekļautie zaudētie debitoru parādi, db.lv informē uzņēmuma izpilddirektore Baiba Čipa- Ziemele.

Stendera apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā bija 8,02 miljoni eiro, bet zaudējumi - 633 414 eiro.

Jau ziņots, ka šogad oktobra sākumā SIA Stenders tika pārdots Kaimanu salās reģistrētais uzņēmums CICC Ehealthcare Investment Fund. Stenders sadarbībā ar ilggadējiem uzņēmuma franšīzes partneriem Ķīnā noslēdza darījumu ar Ķīnas investīciju fondu par 100% uzņēmuma daļu pārdošanu. Par uzņēmuma jaunajiem vadītājiem kļuvuši līdzšinējie partneri un franšīzes īpašnieki Ķīnā Mr. Gang Yang un Mr. Yang Zhao. Jaunais Stenders vadītājs un valdes loceklis Gang Yang sola, ka ražošana paliks Latvijā un tiks radītas papildu darbavietas.

Līdz ar Stenders īpašnieku maiņu, valde ir izveidojusi uzņēmuma augstākas vadības komandu, kas vadīs uzņēmuma operatīvo darbību. Savukārt, Valsts Ieņēmumu dienests nodokļu atbalsta pasākuma ietvaros Stenderam piešķīris nokavējuma un soda naudas atlaides nepilnu 100 000 eiro.

LASI ARĪ:

Stenders saņēmis kavējuma un soda naudas atlaides nepilnu 100 000 eiro apmērā

Papildināta - Stenders jaunais vadītājs Gang Yang: Ražošana ir un paliks Latvijā

Uldis Iltners par Stenders pārdošanu: pašmāju kosmētikas nozare no tā būs ieguvēja

Stenderu pārdod ķīniešiem

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Stenders jaunais vadītājs Gang Yang: Ražošana ir un paliks Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 11.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kosmētikas ražotājs Stenders sadarbībā ar ilggadējiem uzņēmuma franšīzes partneriem Ķīnā noslēdzis darījumu ar Ķīnas investīciju fondu par 100% uzņēmuma daļu pārdošanu. Par uzņēmuma jaunajiem vadītājiem kļūst līdzšinējie partneri un franšīzes īpašnieki Ķīnā Mr. Gang Yang un Mr. Yang Zhao, informē uzņēmuma globālā mārketinga un attīstības vadītāja Baiba Čipa – Ziemele.

Jau vairāk nekā gadu Stenders ir strādājis pie investīciju piesaistes, kas palīdzētu atrisināt finanšu saspīlējumu un ļautu uzņēmumam pilnvērtīgi strādāt, attīstīties un turpināt iepriekšējos gados uzsākto izaugsmi. Pēc gandrīz gadu ilgušām pārrunām sadarbībā ar Stenders ilggadējiem Master franšīzes partneriem Ķīnā darījums ir noslēgts ar CICC Ehealthcare Investment Fund, kas ir daļa no viena no lielākajiem Ķīnas investīciju fondiem.

Šī darījuma rezultātā uzņēmuma dibinātāji Jānis Bērziņš, Zane Stavra un līdzīpašnieki Ieva Eglīte, Ameen Ali Y Yamany un investīciju fonds BaltCap Latvia Venture Capital Fund savas uzņēmuma daļas ir pārdevuši augstākminētajam fondam, kas kopš 2017. gada 29. septembra ir uzņēmuma Stenders vienīgais īpašnieks. Pats fonds uzņēmuma vadībā neiesaistīsies, to darīs līdzšinējie Stenders partneri Ķīnā, tagadējie uzņēmuma valdes locekļi Mr. Gang Yang un Mr. Yang Zhao.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas ražotāja "Stenders" e-komercijas pārdošanas rādītāji šā gada martā, salīdzinot ar pērno martu, ir pieauguši vairāk nekā divas reizes; aprīlī šī tendence turpinās, bet nenosedz dramatisko mazumtirdzniecības apjoma kritumu.

"Šobrīd strādājam arī pie "Amazon" kanāla attīstības, lai vēl vairāk paplašinātu klientu iespējas iegādāties "Stenders" produkciju tiešsaistē un padarītu to vēl plašāk pieejamu visā pasaulē," norāda Jans Gans (Yang Gang), "Stenders" vadītājs.

Sākoties ārkārtas stāvoklim, kompānijā kopumā situācija nemainījās tik krasi, kā tas esot noticis ar daudziem citiem Latvijas uzņēmumiem. Ķīna ir viens no svarīgākajiem "Stenders" tirgiem, kas šobrīd veido lielāko daļu no kopējā apgrozījuma. Kad Ķīnā sākās koronvīrusa uzliesmojums un ar to saistītie ierobežojumi, pārējie tirgi vēl darbojās. Savukārt šobrīd, kad citās valstīs ir spēkā ierobežojumi, Ķīnā situācija lēnām atkal sāk uzlaboties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc īpašnieka maiņas kosmētikas ražošanas uzņēmumā Stenders tika veikta reorganizācija, un patlaban uzņēmums strādā ar peļņu, portālam DB pastāstīja Stenders vadītājs un valdes loceklis Jans Gans (Yang Gang).

Uzņēmums nupat atklājis jaunāko koncepta veikalu tirdzniecības centrā Akropole. Stenders jaunā koncepta attīstībā šobrīd investēti ap 150 tūkstoši eiro. Nākotnē paredzams, ka lielākais uzsvars tiks likts tieši uz vannošanās rituālu popularizēšanas, jo šajā segmentā Stenders ir visspēcīgākais, viņš skaidro.

«Pēc tam, kad iegādājāmies uzņēmumu, mēs to centāmies reorganizēt, lai padarītu veselīgākus finanšu rādītājus un tas ir izdevies. Patlaban Stenders strādā ar peļņu un finansiālie rādītāji ir uzlabojušies. Mēs esam strādājuši arī ar zīmola atjaunošanu - esam veikuši rebrendingu un esošo konceptveikalu rekonstrukciju, lai piedāvātu cilvēkiem svaigu Stenders,» stāsta J. Gans, gan neatklājot ieguldīto investīciju apjomu. Drīzumā plānots tirgum piedāvāt vairāk jaunu produktu, taču arī turpmāk Stenders plāno strādāt tikai ar esošo zīmolu, jauni zīmoli netiks veidoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas ražotājs SIA Stenders tiek pārdots Ķīnas investīciju fondam.

To sarunā ar biznesa portālu Db.lv apstiprināja Stendera līdzšinējais īpašnieks Jānis Bērziņš. Viņš sacīja, ka darījums vēl ir procesā un noslēgsies nedēļas laikā. Uzņēmuma pircējs ir liels Ķīnas investīciju fonds. Detalizētāku informāciju Bērziņš sola atklāt pēc nedēļas.

Kā liecina Lursoft informācija, tieši šonedēļ Uzņēmumu reģistrā ierakstītas apjomīgas izmaiņas kosmētikas ražotājā SIA Stenders- mainījušies uzņēmuma īpašnieki un vadība. Par Stenders 100% daļu īpašnieku otrdien, 3.oktobrī, kļuvis Kaimanu salās reģistrētais uzņēmums CICC Ehealthcare Investment Fund. Iepriekš uzņēmuma daļu īpašnieki bija privātpersonas Jānis Bērziņš, Zane Stavra, Ieva Eglīte un komandītsabiedrība BaltCap Latvia venture Capital Fund. Pirmdien Uzņēmumu reģistrā ierakstītas izmaiņas uzņēmuma amatpersonu sastāvā - no amatiem atbrīvoti padomes locekļi Ieva Eglīte, Mārtiņš Jaunarājs un Zane Ziedone un valdes loceklis Jānis Bērziņš. Savukārt valdē no jauna iecelti trīs Ķīnas pilsoņi - Xia Wu, kura kļuvusi par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju, kā arī Gang Yang un Yang Zhao.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar akciju emisiju AS Madara Cosmetics vēlas piesaistīt aptuveni trīs miljonus eiro, lai turpinātu attīstīties tikpat strauji kā līdz šim

Šodien sākas parakstīšanās uz AS Madara Cosmetics akcijām. Uzņēmums ir saņēmis oficiālu atļauju piedāvāt investoriem iespēju kļūt par uzņēmuma līdzīpašniekiem. Madara Cosmetics ir tiesīga izteikt akciju publisko piedāvājumu līdz 482,22 tūkstošiem akciju ar cenu 6,25 eiro par vienu akciju. Tās var tikt papildinātas ar 48,22 tūkstošiem akciju līdz kopumā 530,44 tūkstošiem akciju. Parakstīšanās uz uzņēmuma akcijām ilgs līdz 3. novembrim. Ja interese par akcijām būs pozitīva, tad aptuveni no 10. novembra sāksies otrreizējā tirdzniecība.

«Birža mūsu gadījumā ir piemērotākais risinājums gan saistībā ar to, kā piesaistām līdzekļus turpmākai izaugsmei, gan tāpēc, ka iegūstam papildu reputāciju, kas var noderēt, runājot ar nozīmīgākiem un spēcīgākiem ārvalstu klientiem,» norāda Uldis Iltners, AS Madara Cosmetics valdes loceklis un līdzīpašnieks. Uzņēmums plāno piesaistīt aptuveni trīs miljonus eiro. Tos paredzēts ieguldīt nākamo trīs gadu izaugsmē. Precīzākus investīciju plānus kompānija atklās pēc veiksmīgi notikuša akciju pirmreizējā piedāvājuma. Nozare strauji attīstās un aug, tāpēc nepieciešami saprātīgi ieguldījumi, lai varētu turpināt līdzšinējo attīstību. Kosmētikas nozare attīstās dinamiski, un arī Madara Cosmetics katru gadu sortimentā ievieš jaunus produktus. Uzņēmumam veiksmīgi rit vairāki projekti sadarbībā ar zinātniekiem, un paredzams, ka līdz gada beigām būs vairāki jauni produkti. «Mēs redzam sevi kā vienu no inovatīvākajiem uzņēmumiem savā segmentā. Sadarbība ar zinātniekiem ļauj izstrādāt risinājumus, kuru tirgū vēl nav, pierādīt efektivitāti, atrast jaunas pieejas,» saka U. Iltners.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas ražotāja «Stenders» apgrozījums pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2018.gada 1.aprīļa līdz 2019.gada 31.martam, bija 7,603 miljoni eiro, kas ir par 53,8% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga vairākkārt un sasniedza 1,1 miljonu eiro, liecina informācija «Firmas.lv».

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka uzņēmuma apgrozījums vietējā tirgū aizvadītajā finanšu gadā bija 2,718 miljoni eiro, kas ir par 4,5% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas apgrozījums ārvalstu tirgos pieauga 2,3 reizes - līdz 4,885 miljoniem eiro.

«Stenders» vadība arī norāda, ka uzņēmuma darbības rādītāji pagājušajā finanšu gadā būtiski uzlabojās, vienlaicīgi tika turpināts darbs pie kompānijas darbības optimizācijas, pielāgojot darbinieku un iekārtu noslodzi, atbilstoši aktuālajai situācijai.

Kompānijas bruto peļņa pērn pieauga par 58%, pateicoties uzņēmuma darbības restrukturizācijai un ražošanas procesu sakārtošanai. Optimizējot vadības izmaksas, kompānija būtiski samazināja arī administratīvās izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot globālajām tendencēm un arī klientu vēlmēm būt atbildīgiem pret pasauli, kurā dzīvojam, kosmētikas ražotājs "Stenders" uzsācis jauna produkta - cieto šampūnu - ražošanu.

Cietos šampūnus un kondicionierus speciālisti izstrādājuši vairāk nekā gadu. Tie vizuāli līdzinās ziepēm un puto, nonākot saskarsmē ar ūdeni. Investīcijas jauno produktu izstrādē uzņēmums neatklāj.

Jaunajā produktu kategorijā ietilpst pieci cietie šampūni dažādiem matu tipiem: atjaunojošs, normalizējošs, mitrinošs, stimulējošs, un spēcinošs, kā arī divi cietie kondicionieri - matu atjaunošanai un dziļai barošanai. Produkti radīti, balstoties uz "Stenders" ziepju un vannas bumbu izgatavošanas pieredzi un tehnoloģiskajām iespējām, kuras tiek attīstītas uzņēmuma kreatīvajā centrā.

Sarežģītā tehnoloģija ļauj produktiem pievienot augstvērtīgas, dabiskas sastāvdaļas, piemēram, mālu, medu, olīveļļu, avokado eļļu, kakao sviestu, melno trifeļu, safrāna, zīdkoka un upeņu ekstraktus, kā arī daudzas citas dabiskas sastāvdaļas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Šobrīd lielāko risku saskatām situācijas attīstībai Latvijā, jo viss "Stenders" laboratoriskais un ražošanas process ir šeit," koronavīrusa Covid-19 ietekmi uz biznesu komentē kosmētikas ražotāja "Stenders" mārketinga direktore Kristīne Grapmane.

Pašreiz ražošana "Stenders" norit ierastajos apjomos, taču situācija ieviesusi izmaiņas uzņēmuma ikdienas darba organizēšanā. Ieviesti drošības risinājumi. Piemēram, ja darbinieki apmeklējuši ārvalstis, par jebkuru ceļojumu obligāti ir jāinformē uzņēmuma vadība un jāievēro divu nedēļu paškarantīna pēc atgriešanās valstī.

"Visus darbiniekus aicinām ik rītu sākt ar temperatūras mērījumiem vai, ja novērotas jebkādas elpceļu infekcijas vai slikta pašsajūta, aicinām informēt un palikt mājās. Atbalstām attālinātu darbu no mājām arī tiem, kas jūtas labi, jo darbinieku veselība un labsajūta ir mūsu prioritāte. Papildu jau visam minētajam ražošanas darbinieki darbu veic maskās," stāsta K.Grapmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uldis Iltners par Stenders pārdošanu: pašmāju kosmētikas nozare no tā būs ieguvēja

Sandra Dieziņa, 05.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stenders līdzšinējais īpašnieks Jānis Bērziņš apliecinājis, ka uzņēmums tiek pārdots lielam Ķīnas investīciju fondam. Nozares līdera AS Madara Cosmetics līdzīpašnieks un valdes loceklis Uldis Iltners ir pārliecināts, ka pašmāju kosmētikas nozare no tā būs ieguvēja.

«Manuprāt, Stenderam tas ir veiksmīgs un loģisks solis uzņēmuma tālākajā attīstībā. Viņi jau darbojās Ķīnas tirgū, un tagad, iespējams, tiks piesaistītas papildus investīcijas. Turklāt jāņem vērā, ka Āzijas tirgus ir interesants un potenciāli kļūs aizvien pievilcīgāks,» norāda U. Iltners. Viņš atgādina, ka Madara Cosmetics savas akcijas plāno kotēt biržā, tādējādi piesaistot investīcijas, savukārt Stenders izvēlējies citu ceļu, piesaistot lielu investoru. U. Iltners domā, ka notikušais dos pozitīvu efektu visai nozarei, kas kļūs stiprāka. Lai komentētu plašāk, vēl gan esot jāsagaida Stenders oficiālā informācija par notikušo un jaunā investora tālākajiem plāniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kosmētikas ražotāji turpina augt Latvijā un ārpus tās

Anda Asere, 23.05.2019

Pagājušais gads bija zīmīgs arī ar to, ka mainīta uzņēmuma attīstības stratēģija vietējā tirgū un ir sākta sadarbība ar Latvijas lielākajām veikalu ķēdēm, stāsta Raimonds Krampāns, SIA Cita Lieta Pārdošanas daļas vadītājs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums vietējo kosmētikas ražotāju 2018.gadā spējuši audzēt apgrozījumu pat par 30 un 40%.

Jau otro gadu Latvijas lielākais kosmētikas ražotājs ir ekoloģiskās kosmētikas uzņēmums AS Madara Cosmetics, kas turpina strauji augt un attīstīties. «2018. gadā uzņēmums ir veiksmīgi strādājis iepriekšējos gados attīstītajos tirdzniecības kanālos un sasniedzis 29% neto apgrozījuma pieaugumu pret 2017. gadu. Līdz ar neto apgrozījuma pieaugumu ir pieaugusi arī uzņēmuma peļņa, veidojot 1,52 miljonus eiro pēc nodokļiem, kas ir 21,7% pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu,» uzskaita Uldis Iltners, AS Madara Cosmetics valdes loceklis.

Pagājušais gads uzņēmumā ir bijis zīmīgs ar jaunu, inovatīvu produktu ieviešanu tirgū, kas devuši būtisku pienesumu gan uzņēmuma izaugsmē, gan reputācijā. 2018. gadā ir sākts darbs pie vairākiem liela mēroga attīstības projektiem. Viens no nozīmīgākajiem pēdējo piecu gadu attīstības projektiem ir dabīgas, sertificētas dekoratīvās kosmētikas līnijas izstrāde. Tāpat tiek aktīvi strādāts un ieguldīts koncerna zīmolu atpazīstamības veicināšanā ārvalstu tirgos, radot pozitīvus apstākļus turpmākajai izaugsmei. «2018. gads uzņēmumā ir bijis aktuāls ar jaunu produktu veiksmīgu ieviešanu tirdzniecībā. Īpaši izceļama ir saules aizsardzības produktu līnija. Šīs līnijas attīstība ir turpināta, un 2019. gadā tirgū izlaisti vēl trīs jauni šīs kategorijas produkti. Saules aizsargkrēmi tiks ieviesti arī zīmola Mossa sortimentā,» atklāj U. Iltners.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Stenders saņēmis kavējuma un soda naudas atlaides nepilnu 100 000 eiro apmērā

Zane Atlāce - Bistere, 24.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu atbalsta pasākuma ietvaros, ko Valsts ieņēmumu dienests (VID) izsludinājis no š. g. 1.oktobra līdz 2018.gada 2.janvārim un kura laikā privātpersonas un uzņēmumi, nomaksājot nodokļu pamatsummu, var pretendēt uz aprēķināto soda naudu atlaišanu, kosmētikas ražotājs Stenders saņēmis nokavējuma un soda naudas atlaides nepilnu 100 000 eiro , informē uzņēmumā.

«Esam ļoti gandarīti, ka ir pieņemts šāds lēmums. Uzņēmumam, kas tikai tagad iziet no finansiālā saspīlējuma, šāda valsts iniciatīva ir liels atbalsts un par to esam pateicīgi. Tas ļaus šos līdzekļus novirzīt uzņēmuma atveseļošanai un ražošanas jaudas palielināšanai, » komentē Stenders Mārketinga un attīstības vadītāja un uzņēmuma izpilddirektore Baiba Čipa-Ziemele.

«Šis gadījums ir lielisks piemērs tam, kā dzīvē īstenojas likumā noteiktais mērķis par valsts atbalsta sniegšanu īslaicīgās grūtībās nonākušiem uzņēmumiem,» norāda VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktore Santa Garanča.

Līdz ar Stenders īpašnieku maiņu, valde ir izveidojusi uzņēmuma augstākas vadības komandu, kas vadīs uzņēmuma operatīvo darbību. Tajā iekļauti līdzšinējie uzņēmuma vadošie darbinieki Mārketinga un attīstības direktore Baiba Čipa-Ziemele, kas no oktobra ir arī uzņēmuma izpildirektore, jaunā Pārdošanas un cilvēkresursu direktore Ieva Vīna un Ražošanas direktors Aleksandrs Gurkovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes deputāti šodien apstiprināja 2019.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsētas izdevumi šogad sasniegs vēsturiski augstāko slieksni - 1,083 miljardus eiro.

Pilsētas ieņēmumi šogad plānoti 972,64 miljonu eiro apmērā, bet budžeta deficīts - 110,07 miljonu jeb 11,4% apmērā.

Lemšana par šā gada budžetu domes sēdē ilga desmit stundas. Par budžetu nobalsoja 33 valdošās koalīcijas deputāti, bet 24 opozīcijas deputāti balsoja pret.

Lielāko daļu - 583,7 miljonus eiro - pašvaldības ieņēmumu veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, bet vēl 110 miljonus eiro - īpašuma nodokļa ieņēmumi. 5,03 miljonus eiro pašvaldība plāno iekasēt arī no Azartspēļu nodokļa un 924 007 eiro - no Dabas resursu nodokļa nomaksas. 20,51 miljonu eiro no pašvaldības šī gada ieņēmumiem veidos nenodokļu ieņēmumi, piemēram, ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma, naudas sodi un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 580 000 iedzīvotāju jau ir iesnieguši ienākumu deklarācijas par 2019. gadu, no viņiem 54 102 personām bija jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksa 15,9 milj. eiro apmērā, bet teju 497 095 personām pienācās šī nodokļa atmaksa 123,3 milj. eiro apmērā.

Taču šie cipari mainīsies jo līdz 1. jūnijam vēl daudziem cilvēkiem šāda deklarācija ir obligāti jāiesniedz.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka gada ienākumu deklarācija par 2019. gadā gūtajiem ienākumiem līdz 2020.gada 1.jūnijam, bet, ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz 62 800 eiro - līdz 1.jūlijam obligāti ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri:

— ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.);

— ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus prasa 953,5 miljonus eiro, 2021.gadam - 1,82 miljardus eiro, bet 2022.gadam - 2,14 miljardus eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem turpmākajos trijos gados.

Ar minēto ziņojumu otrdien, 3.septembrī, tiks iepazīstināts Ministru kabinets. Kopumā turpmāko trīs gadu periodam kā prioritārie pasākumi iesniegti 334.

Lielāko finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai pieprasījusi Veselības ministrija (VM) - 2020.gadam 279,4 miljonus eiro, 2021.gadam - 445 miljonus eiro, bet 2022.gadam - 606,8 miljonus eiro.

FM piebilda, ka ievērojama daļa no VM pieprasītā papildu finansējuma ir paredzēta veselības aprūpes darbinieku (aizsardzības, iekšlietu, izglītības, tieslietu, labklājības un veselības nozares jomā strādājošiem) darba samaksas paaugstināšanai 2020.gadam 120,2 miljonu eiro apmērā, 2021.gadam - 261,3 miljonu eiro apmērā, bet 2022.gadam - 406,8 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Kesko Senukai Latvia (iepriekš AS Rautakesko) zaudējumi pērn bija 3,553 miljoni eiro, kas ir par gandrīz 75% vairāk nekā 2015.gadā, bet apgrozījums pērn bija 48,453 miljoni eiro, kas ir samazinājums par gandrīz 7%, liecina Firmas.lv informācija.

Uzņēmuma zaudējumi 2015.gadā bija 2,032 miljoni eiro, bet apgrozījums - 51,955 miljoni eiro.

Vadības ziņojumā teikts, ka pagājušajā gadā veiktas aktivitātes uzņēmuma darbības uzlabošanai un optimizācijai. Pērn veikta uzņēmuma darbības sinhronizēšana saistībā ar Kesko vienošanos par uzņēmējdarbības centralizēšanu Baltijā būvmateriālu un mājokļu labiekārtošanas jomā. Tāpat pērn sākts kategoriju vadības centralizēšanas projekts.

Prisma LT zaudējumi pērn bijuši 7,7 miljoni eiro

Prisma Latvija: zaudējumi nav pārsnieguši prognozēto apmēru

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Akcīzes ieņēmumi pārsniedz plānoto, PVN ieņēmumi nedaudz atpaliek

Zane Atlāce-Bistere, 31.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas Konkurences komisija sešiem kosmētikas ražošanas uzņēmumiem, tostarp «Estee Lauder», «L'Oreal» un «Christian Dior», noteikusi aptuveni 19 miljonu eiro naudassodu par konkurenci kropļojošu pasākumu īstenošanu.

Komisija norāda, ka starp luksusa kosmētikas vairumtirgotājiem atklātas konkurenci kropļojošas vienošanās, kas paredzētas mazumtirdzniecības cenu fiksēšanai.

«Estee Lauder» Grieķijas struktūrvienībai piemērots 5,4 miljonu eiro naudassods, bet «L'Oreal» un «Christian Dior» struktūrvienībām noteiktais naudassods veido attiecīgi 2,6 miljonus eiro un 1,8 miljonus eiro.

Kompānijas komentārus vēl nesniedz.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Uldis Iltners par Stenders pārdošanu: pašmāju kosmētikas nozare no tā būs ieguvēja

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada budžetā ministrijas un citas institūcijas kopumā ieekonomējušas 31,17 miljonus eiro, kas tiks pārdalīti citiem mērķiem, liecina Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums par valsts pamatbudžeta pamatfunkciju izdevumu prognozēto neapguvi un iespējamo līdzekļu pārdali 2019.gadā.

FM lūdza visām nozaru ministrijām izvērtēt 2019.gada budžeta izpildi un informēt par finansējumu, kuru nebūs iespējams līdz gada beigām izlietot atbilstoši sākotnēji plānotajam mērķim. Tika saņemta informācija no 11 ministrijām un Pārresoru koordinācijas centra. Saskaņā ar ministriju sniegto informāciju prognozētā budžeta neapguve un iespējamā līdzekļu ekonomija pamatbudžetā līdz 2019.gada beigām prognozēta 31 175 000 eiro apmērā.

Vislielākā ekonomija - 7,92 miljoni eiro - rasta Labklājības ministrijā, kam ar 7,9 miljoniem eiro seko FM, Ekonomikas ministrijā ietaupīti 6,88 miljoni eiro, Veselības ministrijā - 3,67 miljoni eiro, Izglītības un zinātnes ministrijā - 1,86 miljoni eiro, savukārt Iekšlietu ministrijā - 1,1 miljons eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Baltic Insurance Company (BTA) bruto parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms Baltijas valstīs šī gada pirmajos sešos mēnešos bija par 32,3% lielāks nekā attiecīgajā periodā pērn, informē uzņēmumā

Īpaši straujš izrāviens ir bijis Latvijas tirgū, kur vērojama lielākā izaugsme Baltijas valstu vidū - BTA bruto parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms pirmajā pusgadā bija par 43,8% lielāks nekā pērn. Turklāt BTA Latvijā šogad strādājis ar 1,8 miljonu eiro peļņu.

BTA Latvijā bruto parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms šā gada pirmajos sešos mēnešos sasniedza 41,0 miljonus eiro, pretstatā 28,5 miljoniem eiro pērn. Tieši Latvijas tirgū sasniegtie rezultāti deva ievērojamu kāpumu kopējā Baltijas tirgū, kur prēmiju kopējais apjoms sasniedza 108,8 miljonus eiro (+32,3%). Lietuvā prēmiju apjoms pieauga par 26,4%, bet Igaunijā - par 25,6%.

BTA peļņa pirms nodokļu nomaksas šā gada pirmajos sešos mēnešos sasniedza 4,2 miljonus eiro, kas ir par 2,8% vairāk nekā pērn. Latvijā peļņa pieauga trīs reizes un sasniedza 1,8 miljonus eiro, kamēr Lietuvā peļņas kāpums bija 12,1%, un sasniedza 3,7 miljonus eiro. Igaunijā šogad piedzīvoti zaudējumi 1,3 miljonu eiro apjomā. Latvijā pirmajos sešos mēnešos BTA visvairāk prēmijās parakstījusi veselības apdrošināšanā - 13,9 miljonus eiro (+55,8 %), KASKO apdrošināšanā – 8 miljonus eiro (+36,5%) un transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanā - 7,9 miljonus eiro (+80,6%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz prognozēto negatīvo fiskālo telpu, ministrijas 2019.gada budžetā prioritārajiem pasākumiem papildus prasa 1,1 miljardu eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija par ministriju papildus finansējuma pieprasījumiem 2019.gada budžetā.

Ministrijā piebilda, ka tās apkopotajā informācijā var būt tehniskas neprecizitātes, kas vēlāk tiks precizētas. Turklāt atsevišķu pasākumu finansēšanai ministrijas var būt jau atradušas līdzekļus, pārskatot savus izdevumus.

Pērn ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2018.gada budžetā prasīja gandrīz 760 miljonus eiro. Šā gada aprīlī FM informēja, ka 2019.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 6,73 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinājumā ar budžeta ietvara likumā 2019.gadam noteikto, nozīmē izdevumu palielinājumu par 75,5 miljoniem eiro.

FM apkopotā informācija par papildus līdzekļu pieprasījumiem 2019.gada budžetā liecina, ka nākamgad visvairāk papildu naudas - 431,39 miljoni eiro - nepieciešama Veselības ministrijai. Tai ar 136,2 miljoniem eiro seko Satiksmes ministrija, bet Izglītības un zinātnes ministrijai papildus nepieciešami 106,3 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija, ņemot vērā Valsts kases datus par konsolidētā kopbudžeta izpildi 2018. gadā, ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances novērtējumu.

Pērn vispārējās valdības budžeta deficīts bija 0,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 198,9 miljoni eiro. Tas bija ievērojami zemāks nekā likumā par valsts budžetu 2018. gadam pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts – 1% no IKP.

Konsolidētajā kopbudžetā pērn veidojies 215,1 miljona eiro deficīts, ieņēmumiem un izdevumiem pieaugot vienlīdz strauji. Tautsaimniecības izaugsmei un sekmīgai Valsts ieņēmumu dienesta darbībai veicinot nodokļu ieņēmumu straujāku palielināšanos, kā arī nozīmīgi pieaugot ārvalstu finanšu palīdzības un nenodokļu ieņēmumiem, kopbudžeta ieņēmumi bija par 1 258,4 miljoniem eiro jeb 13,1% lielāki nekā 2017. gadā, sasniedzot 10 882,9 miljonus eiro. Savukārt kopbudžeta izdevumi 2018. gadā palielinājās par 1 251,9 miljoniem eiro jeb 12,7% un bija 11 098 miljoni eiro. Izdevumu palielināšanos ietekmēja pieaugošās investīcijas Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai, nozīmīgais izdevumu kāpums veselības nozarē, izdevumu pieaugums pensijām un pabalstiem, kā arī izdevumu līmeņa aizsardzības nozarē palielināšana līdz 2% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nereti situācijās, kad uzņēmumam ir nepieciešams finansējums attīstībai, bankas tiek uzskatītas kā vienīgais risinājums. Tomēr tas ir maldīgs priekšstats, jo gan Latvijā, gan pasaulē strauji attīstās alternatīvais finansējums, tostarp riska kapitāls, biznesa eņģeļi un ārpus banku aizdevumi uzņēmumiem. Taču kā noorientēties, kurš finansējums būs labākais tieši Jūsu biznesam?

Biznesa eņģeļu finansējums ir lieliski piemērots uzņēmumiem, kas ir jauni un kuriem nepieciešams kapitāls līdz 100,000 eiro. Biznesa eņģeli ir privātpersonas, kas iegulda uzņēmumā naudu un pretī saņem daļas kapitālā. Šādi investori bieži vien ir aktīvi dalībnieki uzņēmumā un cenšas palīdzēt ar savu pieredzi un kontaktiem biznesa attīstībā. Biznesa eņģeļi ir ieguldījuši, piemēram, tādos Latvijas uzņēmumos kā Airdog, Sonarworks un Funderful.

Savukārt riska kapitāls ļauj uzņēmumiem īstenot strauju palēcienu - iekarot jaunu ģeogrāfisko tirgu, attīstīt jaunu produktu, strauji paplašināt ražošanu vai pārdošanas apjomus. Riska kapitāla fondi arī kļūst par līdz-īpašniekiem attiecīgajā uzņēmumā, bet, atšķirībā no biznesa eņģeļiem, pretendē uz striktākiem sadarbības noteikumiem, tajā skaitā, biznesa pārdošanu pēc četriem līdz pieciem gadiem. Kā piemēru riska kapitāla piesaistē uzņēmuma darbības paātrināšanā var minēt tādus zīmolus kā Depo, Stenders un Primekss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kopbudžeta pārpalikums šogad par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn

Žanete Hāka, 24.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos izveidojās 521,6 miljonu eiro liels pārpalikums, taču tā apmērs bija par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Finanšu ministrijas informācija.

Lai gan pērn izdevumi sāka pārsniegt ieņēmumu apjomu, tikai sākot ar septembri, šogad uzkrātā pārpalikuma apmērs kopbudžetā dilst jau kopš jūlija, ko ietekmēja būtiski zemāki nekā pērn jūlijā-septembrī ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi. Trešajā ceturksnī tika veiktas ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu atmaksas jūnijā saņemto Eiropas Komisijas ievērojamo avansu apjoma pārrēķina rezultātā. Kopumā deviņos mēnešos ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumos joprojām ir vērojams pieaugums un ir saņemts par 51,1 miljonu eiro jeb 5,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Mazāka pārpalikuma veidošanos salīdzinājumā ar pagājušo gadu ietekmēja arī mērenais nodokļu ieņēmumu palielinājums kopbudžetā – par 3,2%, kamēr pērn deviņos mēnešos nodokļu ieņēmumi pieauga par 8,7%. Izmaiņas, galvenokārt, saistītas ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu samazināšanos par 269,6 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pagājušo gadu pamatā šī nodokļa reformas rezultātā. Būtiski sarūkot UIN ieņēmumiem, valsts pamatbudžetā samazinājās gan nodokļu ieņēmumi (par 90,9 miljoniem eiro jeb 2,7%), gan kopējie ieņēmumi (par 46,7 miljoniem eiro jeb 1%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Restorāna Bangert’s līdzīpašnieks: mēs šos piecus gadus godam turamies

Linda Zalāne, 31.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gleznainā vietā Kuldīgā, ar skatu uz Ventas rumbu pirms pieciem gadiem durvis vēra restorāns Bangert’s. Tā īpašnieki ir Artis Rozītis, Edgars Zalāns un Andis Putāns, kuri vēsturisko ēku iegādājās pirms astoņiem gadiem. «Ēku iegādājāmies un ilgi renovējām, restaurējām. Kas gan cits kā skaists restorāns tik skaistā vietā varētu būt? Restorāna izveidē ieguldīti apmēram 200 tūkst. eiro,» laikrakstam Dienas Bizness atklāj Bangert’s līdzīpašnieks A. Rozītis, kurš ēdināšanas jomā strādā jau 20 gadus.

Savulaik ēkā atradās Latvijas Banka.

A. Rozītim pieder arī viens no vecākajiem bāriem pilsētā Stenders. Gadu gaitā viņš ne tikai Kuldīgā, bet arī citās Latvijas pilsētās (Talsos, Ventspilī un Saldū) attīstījis picēriju tīklu Stenders.

«Ņemot vērā ēdināšanas sfēras specifiku Latvijā, tas nav vieglākais bizness. Rīgā restorāni veras ciet un vaļā, un tam ir kāds iemesls – nodokļu sistēma un likumdošana, kas šīs jomas uzņēmumiem ir pārāk liela nasta, jo apkalpojošā sfērā ir nepieciešams liels darbaspēka resurss, līdz ar to nodokļu slogs ir liels. Ņemot vērā visus šos faktorus, mēs šos piecus gadus godam turamies,» secina A. Rozītis.

Viņaprāt, Kuldīga uz pārējo Kurzemes pilsētu fona nevar sūdzēties, jo tā piesaista ļoti daudz viesu, kas nes labumu arī restorāniem un kafejnīcām. Tāpat, sākot no jūnija līdz augusta beigām, teju ik nedēļas nogali notiek kāds pasākums, uz kuru sabrauc cilvēki no visas Latvijas. Ēdināšanas uzņēmumu uzdevums ir turēt augstu kvalitātes latiņu un prast karstajā vasaras sezonā nopelnīt iztiku ziemai. «Tad sākas īstā dzīve un «žonglēšana», jo pilsētā uzturas pārsvarā pamatiedzīvotāji. Pozitīvi, ka pilsēta pēdējos gados veiksmīgi iesaistās gastrotūrismā un rīko restorānu nedēļu. Man bija liels pārsteigums, ka pirms diviem gadiem šis pasākums izdevās un bija ļoti daudz cilvēku, kas atbrauca uz Kuldīgu, lai ieturētu maltīti,» atminas A. Rozītis.

Komentāri

Pievienot komentāru