Finanses

Svarīgākie notikumi finanšu pasaulē

Jānis Šķupelis, 16.05.2020

Foto: AP/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas.

1. Uzmanība atkal uz riskiem

Maijā pasaules finanšu tirgos tomēr sākusi iezagties zināma nepārliecība. Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas. Viens no tiem ir ASV un Ķīnas attiecības, kuras kļūst arvien saspīlētākas.

ASV politiķu vidū izskanējusi eksperimentālā ideja par ASV parāda "atcelšanu", ko tur Ķīna (tā savas rezerves nobāzē galvenokārt ASV obligācijās). Daži politikas komentētāji to pat salīdzinājuši ar kaut ko līdzīgu kara pieteikšanai. ASV vadība paudusi milzīgu neapmierinātību, ka Ķīnas apsolītā ASV preču pirkšana nenotiek tik strauji. Piemēram, "Bloomberg" ziņo, ka ASV un Ķīnas attiecības izskatās sliktākās kopš 1979. gada. Tāpat ASV prezidents Donalds Tramps solījis cieši "skatīties" uz Ņujorkas biržā kotētajām Ķīnas kompānijām. Tiek arī runāts par to, ka ASV valdība grib panākt Ķīnas uzņēmumu izņemšanu no ASV piegāžu ķēdēm. Piemēram, piektdien ASV jau lēma, ka Ķīnas Huawei rada draudus ASV drošībai, un tā vairs nepiegādās tai vajadzīgos mikročipus. Augusi ASV un Ķīnas konfrontācija arī gandrīz visos citos iespējamos jautājumos.

Nav gan tā, ka atbildi parādā paliktu Ķīna. Piemēram, šīs valsts Komunistiskās partijas laikraksts "Global Times" ieteicis vairāk nekā trīskāršot valsts kodolgalviņu skaitu. Tāpat piesolīta atbilde ASV izsludinātajam jaunajam "čipu karam". Pārsvarā tiek prognozēts, ka ASV un Ķīnas attiecības pārskatāmā termiņā turpinās pasliktināties. No savām aprīļa beigu virsotnēm ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir sarukusi aptuveni par 3%. Savukārt kopš nesenajām augstienēm jau par 10% samazinājusies ASV finanšu, nekustamā īpašuma un komunālo pakalpojumu sektoru raksturojošo akciju indikatoru vērtība. Strauji - par 12% - zemāk noplanējis arī mazākas kapitalizācijas uzņēmumu - S&P Small Cap 600 - indekss.

Straujāka akciju atgūšanās galvenokārt bija saistīta ar optimistiskiem vērtējumiem par ekonomiku atvēršanos pēc Covid-19 ierobežojumu ēras. Savukārt nu šādos vērtējumos parādās plaisas. Faktiski, ja vēl nesen tirgus dalībnieki ļoti vājos datus izvēlējās ignorēt, tad tagad telpu sāk aizpildīt spriedumi, ka recesijas tomēr varētu būt ilgākas.

Joprojām finanšu tirgiem patīk spriest par burtu, ko atgādinās pasaules ekonomikas dinamika. Kādu brīdi tika cerēts uz to, ka tas būs burts "V" jeb krass kritums un ātra atgūšanās. Bijuši arī spriedumi par "U" un "L" burtu."Neskatoties uz visām sākotnējām cerībām par strauju ekonomikas atgriešanos pie normālā un "V" veida atgūšanos, arvien ticamāks kļūst tas, ka mūs priekšā gaida ilgstošs "L" veida ceļš," raksta, piemēram, "Bloomberg". Tas tā var būt, ja sevi lielākā mērā izpaudīs daži jau apzinātie riski (piemēram, tirdzniecības kari) vai materializējās jauni.

Šo piektdien tika publicēti arī ļoti vāji ASV mazumtirdzniecības mērījumi. Tā aprīlī sarukusi par 16,4%, kas bija krietni vairāk nekā analītiķu vidēji prognozētie 11 līdz 12%. Daudzi atgūšanos saista ar tehnoloģijām un pieaugošu automatizāciju, lai palielinātu produktivitāti. Šajā pašā laikā bieži tiek uzvērts, ka smagi laiki var gaidīt visus tos, kas šīm te pārmaiņām nepielāgosies.

2. Eiropas atšķirīgā daba un strīdi

Eirozonas ietekmīgākā tautsaimniecība - Vācija - šā gada pirmajā ceturksnī gada skatījumā sarukusi par 2,3%, kas ir visvairāk kopš iepriekšējās globālās finanšu krīzes. Tā pa īstam ekonomikas sasalums būs vērojams šā gada otrā ceturkšņa datos, jo tautsaimniecības, reaģējot uz Covid-19 izplatīšanos, ciešāk pieslēdzās vien marta vidū. Kopumā Eiropas Komisija paredz, ka Vācijas ekonomika šogad saruks par 6,5%. Tradicionāli gan tiek norādīts, ka šobrīd prognožu diapazons ir ļoti plašs.Sliktāk Eiropā klājies tiem, kas ir vairāk uz Dienvidiem. Francijas IKP jau pirmajā ceturksnī sarucis par 5,4%, Itālijas - par 4,8% un Spānijas - par 4,1%. Kopā eirozonas ekonomika pirmajā ceturksnī saplakusi par 3,2%, ziņo Eurostat. Salīdzinājumam - Latvijas ekonomika pirmajā ceturksnī saruka par 1,4%.

Eiropā pandēmija izcēlusi plaisas dažādo reģiona valstu vidū (galvenokārt plaisu starp Ziemeļiem un Dienvidiem). Eiropas valdībām un dažādām institūcijām ir ļoti atšķirīgi viedokļi par kādiem kopējiem krīzes risinājumiem, piemēram, kopēju reģiona parādu. Pandēmijas veselības un ekonomiskā krīze draud pārvērsties par plašu politisko un pat konstitucionālo krīzi. Piemēram, Eiropas Komisija piedraudējusi, ka tā Vāciju sūdzēs tiesā. Pirms tam Vācijas Konstitucionāla tiesa atzina, ka Eiropas Savienības Tiesas lēmums saistībā ar Eiropas Centrālās bankas īstenoto politiku var nebūt spēkā esošs. Tas ir pirmais precedents, kad kādas nacionālas valsts - turklāt reģiona pašas ietekmīgākās - tiesa neņem vērā Eiropas Savienības Tiesas, kas ir augstākā instance, nolemto. Manāmas spekulācijas, ka nākotnes vēsturnieki šo pandēmiju un tās laikā notiekošo atzīmēs, kā izšķirošo pavērsiena punktu Eiropas sairšanas virzienā.

3. Strupceļam tuvojas arī Brexit sāga

Britu galvenais Brexit sarunu vedējs Deivids Frosts piektdien atklāja, ka līdz šim šajās diskusijās progresa esot ļoti maz. Optimistiski par darījumu nav arī Eiropas Savienības (ES) pārstāvji. No malas izskatās, ka abas puses publiskajā telpā pārsvarā nodarbojas ar viena otras vainošanu. Jūnijā paredzēts ES un britu Brexit sarunu izvērtējums. Līdz tam ir palikusi tikai viena ES un Apvienotās Karalistes sarunu kārta.Briti likuši noprast, ka ES pieprasa pārāk daudz savus noteikumus (un tādējādi grib paliekošu ietekmi uz Apvienoto Karalisti), piemēram, par preču standartiem un dažādām citām jomām, piemēram, pat par tālāku piekļuvi britu zvejas ūdeņiem. Proti, britus aizvaino tas, ka ES prasības neesot samērīgas un nevadās pēc jaunā - neatkarīgas valsts - statusa kāds ir Apvienotajai Karalistei, raksta "Bloomberg".

Savukārt Eiropas Komisija šonedēļ piedraudējusi, ka Apvienoto Karalisti sūdzēs tiesā par to, ka tā pārkāpj vienošanos par brīvu cilvēku kustību. Jūnijs ir arī pēdējais mēnesis, kad briti var pieprasīt Brexit pārejas perioda pagarinājumu, kas šobrīd ir šā gada beigas. Britu valdība pagaidām likusi noprast, ka tā to nevēlas. Ir pat bijušas runas, ka šīs sarunas briti varētu pamest, ja tām neredzēs jēgu.Ja kāds daudzmaz "normāls" tirdzniecības līgums nebūs un tā vietā būs vien neskaidrība un jauni tarifi, tas neko labu nesola arī mūsu valsts eksportētājiem. Ja vērtē datus, tad briti no tirdzniecības ar kontinentālo Eiropu gan ir daudz vairāk atkarīgi nekā ES no tirdzniecības ar britiem. ES iepriekšējo piecu gadu laikā bijusi atbildīga gandrīz par pusi no kopējiem britu eksporta apmēriem.Uz visa notiekoša fona straujāk sarukt atsākusi arī sterliņu mārciņā. Arī tas ir slikti visiem tiem, kas uz Apvienoto Karalisti grib vest preces; vai arī sūtīt naudu uz kontinentālo Eiropu.

4. Obligāciju burbulis

Pandēmijas izmaksas pasaulē var sasniegt gandrīz deviņus triljonus ASV dolārus, rēķinājusi Āzijas Attīstības banka. Tas būtu aptuveni 10% apmērā no pasaules IKP. Turklāt nekur nav teikts, ka ar to pietiks. Lielāko daļu no no šīm izmaksām sedz bezprecedenta valdību aizņemšanās. Pagaidām šis parāds pie zemām likmēm tiek izpirkts, ko galvenokārt nodrošina varenāko centrālo banku solījumi ar bezlimita kvantitatīvajām mīkstināšanām šo saistību tirgu atbalstīt.

"Normālā gadījumā" (tiesa gan, laiki jau kopš iepriekšējās finanšu krīzes tiek saukti par "jaunajiem normālajiem") pandēmijas krīzei apvienojumā ar milzonīgu valdību tēriņu pieaugumu gan vajadzētu raisīt parādu likmju pieaugumu (jo riski, ekonomikai strauji krītot un parādiem tieši pretēji augot, palielinās).

Bilde gan tāpat vidējā termiņā pie strauji pieaugušajiem parādiem var būt visai riskanta, ja būs pazīmes, ka ekonomika atkopjas un centrālās bankas šādu savu nostāju koriģēs. Ja atgūsies arī inflācija (aktuāla problēma gan drīzāk nu ir deflācija), ko var izraisīt tie paši triljonu stimuli, tad sapirkto parādu kokteilis potenciāli var izskatīties pavisam toksisks. Sevišķi spocīgi, ja inflācija tomēr solās būt augstāka, izskatās negatīvs ienesīgums. Tieši obligāciju tirgus parasti ir sevišķi jutīgs pret inflācijas izmaiņām. Šie vērtspapīri investoriem nodrošina garantētus, fiksētus ienākumus, un lielāka inflācija gan tos apēd, gan deldē pašas obligācijas vērtību. Pēdējo gadu laikā obligāciju cenu pieaugumu galvenokārt balstījušas centrālo banku intervences šajā tirgū. Ja inflācija augs, tad mazināsies tirgus dalībnieku pārliecība par šādas politikas turpināšanos.

"Kad krīzei varēs redzēt beigas, centrālās bankas arvien mazākā mērā gribēs šim tirgum nodrošināt atbalstu. Arvien lielākā mērā "papīrus" nāksies absorbēt tirgus dalībniekiem. Pagaidām gan centrālās bankas ņems pretī visu piedāvājumu un vēl pat vairāk," Bloomberg teic finanšu uzņēmuma "Mediolanum" naudas pārvaldnieki.Dažkārt tirgus analītiķi teic, ka inflācijas palielināšanos atbalsīs arī arvien mazāk globalizēta pasaule. Ja tā, tad dārgās, it kā drošās obligācijas portfeļos var patiesībā būt visai riskantas.Protams, var būt cerība dārgi uzpirktās obligācijas ar to pašu negatīvo ienesīgumu citiem pārdot par vēl augstāku cenu, tādējādi no šī procesa gūstot peļņu. Pēdējo gadu laikā gan periodiski ir dzirdētas arī bažas par burbuli šajā tirgū un to, ka, sākoties kādām spekulācijām par priekšnoteikumu maiņu, daudzi reizē sāks agrāk dārgi uzpirkto vērtspapīru pārdošanu, jo baidīsies no vēl lielāka cenu krituma. Daļa ekspertu šādu situāciju īpaši pozitīvi nevērtē, jo etalona obligāciju tirgum tomēr pamatā ir jābūt drošam patvērumam, kas ieguldījumu portfelī kalpo kā stabilitātes garants.

5.Nafta atgriežas virs 30 dolāriem

Zināmas dzīvības pazīmes uzrādījis naftas tirgus. Melnā zelta cena, ja vērtē Brent jēlnaftas nākotnes piegāžu līgumu vērtību, atgriezusies virs 30 ASV dolāriem par barelu.Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija (OPEC) lēš, ka šā gada otrajā ceturksnī gada skatījumā pasaules pieprasījums pēc naftas saruks par 18%. Visā šajā gadā kopumā OPEC paredz, ka pieprasījums pēc naftas samazināsies par 9,1% līdz 90,6 miljoniem barelu vidēji dienā. Gaidāmā tautsaimniecību pavēršana, visticamāk, audzēs pieprasījumu pēc naftas un degvielas. Tiesa gan, ātras izmaiņas naftas fundamentālajā bildē gaidītas netiek - pagaidām viss notiekošais liecina, ka dzīvosim naftas pārpalikuma laikos.

Protams, naftas tirgus ir slavens, ka cenas tajā var mainīties visai strauji. Pasaulē šajos apstākļos ir ļoti daudz "liekas" naftas ieguves. Negatīvāks scenārijs būtu tas, ja tās tiktu "izņemtas", piemēram, ar kāda jauna kara palīdzību. Naftas krātuvēm pildoties, pagājušajā mēnesī šajā tirgū pat bija vērojams īssavienojums. Parasti nākamo mēnešu resursu piegāžu līgumu nomaiņa notiek bez kādas drāmas, jo tos vienmēr iespējams uzglabāt ASV fiziskas naftas centrā Kušingā. Tomēr, līdz ar apšaubāmām iespējām šo resursu spēt noglabāt, naftas tirgus pēkšņi nonāca līdz tādai visai absurdai un unikālai situācijai, kad dažiem šī resursa pārdevējiem-spekulantiem par fizisku šo mucu ņemšanu pretī, kuras tie acīmredzami ne par ko nevēlējās ieraudzīt pie sava mājas vai ofisa sliekšņa, bija jāpiemaksā tās ļoti retajiem pirkt gribētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru