Bankas

Swedbank peļņa Latvijā pērn sasniegusi 135 miljonus eiro

Db.lv, 31.01.2023

Jaunākais izdevums

"Swedbank" peļņa Latvijā pērn bija 135 miljoni eiro, kas ir par 55,17% jeb 48 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gadā, informē bankā.

Peļņa galvenokārt palielinājusies, jo pieauguši bankas ieņēmumi. Bankas izdevumi šajā laika posmā arī ir auguši, skaidro bankas pārstāvji.

Vienlaikus bankas mājaslapā publiskotais finanšu pārskats liecina, ka 2022.gadā "Swedbank" grupas peļņa Latvijā bija 103,992 miljoni eiro, kas ir par 41,45% vairāk nekā 2021.gadā, bet pašas "Swedbank" peļņa pērn pieaugusi par 40,4% un bija 103,070 miljoni eiro.

"Swedbank" grupas aktīvi 2022.gada decembra beigās bija 8,514 miljardi eiro, kas ir par 7,1% vairāk nekā 2021.gada beigās, kad bankas grupas aktīvi bija 7,499 miljardi eiro.

Bankā norāda, ka tīrie procentu ienākumi 2022.gadā ir palielinājušies par 49%, kamēr tīrie komisiju ienākumi ir palielinājušies par 9%. Finansēšanā bankas kredītportfeļa apmērs ir pieaudzis par 7%. Mājsaimniecību kreditēšanas apjomi palielinājušies par 8%, kamēr uzņēmumu kredītportfelis palielinājies par 7%. Depozīti, salīdzinot ar 2021.gadu, ir pieauguši par 12%. Savukārt kopējie bankas izdevumi 2022.gadā ir sasnieguši 119 miljonus eiro. Savukārt kredītuzkrājumi 2022.gadā ir bijuši 2,4 miljoni eiro, kas ir līdzīgi kā 2021.gadā, kad kredītuzkrājumu apmērs bija 2,5 miljoni eiro.

"Aizvadītais gads gan bankai, gan uzņēmumiem un sabiedrībai prasījis spēju ātri reaģēt un strādāt pārmaiņu un nenoteiktības apstākļos, kas kopā ar inflāciju un rekordaugstajām elektroenerģijas cenām viennozīmīgi radīja sarežģītu fonu ekonomikas izaugsmei. Par spīti tam mēs redzam, ka arī šādos apstākļos daudzi uzņēmumi spējuši attīstīties un augt, un mēs esam gandarīti, ka ar savu finansējumu esam palīdzējuši īstenot daudzas ieceres. Tāpat pieaugošie privātpersonu uzkrājumi, ko veicina pozitīvās procentlikmes, un stabilā interese par finansējumu, liek cerīgi raudzīties uz šo gadu," norāda "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis.

"Swedbank" pārstāvji atzīmē, ka pagājušais gads bija pārbaudījums Latvijas mājsaimniecību maksātspējai - inflācijas rādītāji atstāja negatīvu ietekmi uz iedzīvotāju pirktspēju. Lai ierobežotu augošo inflāciju, Eiropas Centrālā banka pacēla savas procentu likmes, kas palielināja arī Latvijas mājsaimniecību procentu izmaksas. Tomēr "Swedbank" klientu vidū saglabājas spēja tikt galā ar šiem izaicinājumiem, nav novērota pastiprināta interese pēc kredītbrīvdienām vai citiem maksājumu restrukturizācijas pasākumiem.

Privātpersonām kopā pērn izsniegts finansējums 568 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5% vairāk nekā gadu iepriekš. 352 miljoni eiro izsniegti tieši mājokļa iegādei. Mājokļu finansēšanas tirgū gada beigās gan bija novērojams, ka daļa klientu nolemj nogaidīt ar mājokļa iegādi, ņemot vērā "Euribor" likmju ietekmi. Lai klientiem būtu iespēja labāk plānot savas finanses, "Swedbank" mājas lapā tika izveidots kalkulators, kas ļauj aprēķināt "Euribor" ietekmi uz kredītmaksājumiem.

Uzņēmumu finansēšanā situācija 2022.gadā bijusi labāka nekā gadu iepriekš. Kopā uzņēmumiem 2022.gadā izsniegts finansējums vairāk nekā viena miljarda eiro apmērā, kas ir par 52% vairāk nekā 2021.gadā. "Swedbank" īpašu lomu piešķīra klientu konsultācijām un papildu līdzekļiem, kas izmantojami apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, lai mazinātu spiedienu, kas klientiem radās pieaugošo enerģijas izmaksu dēļ.

Mazo un vidējo uzņēmumu segmentā pērn izdevies pārvarēt pandēmijas laika sastingumu, proti, atgriezās pircēju aktivitāte karšu maksājumos, pieauga uzņēmumu interese ieguldīt e-komercijas risinājumos un investēt attīstībā, kā arī pieauga nepieciešamība kāpināt apgrozāmo līdzekļu pieejamību, skaidro bankas pārstāvji.

Privātpersonu segmentā pērnais gads bija ilgtspējīgo izvēļu gads. "Zaļo" produktu finansēšanā - saules paneļi un videi draudzīgākas automašīnas - sasniegti ļoti labi rādītāji, uzsver bankas pārstāvji, piebilstot, ka tāpat audzis to klientu skaits, kas gada beigas izmantoja uzkrājumu palielināšanai, izvēloties brīvos naudas līdzekļus ieguldīt tādos finanšu instrumentos, kas ļauj saņemt nodokļu atmaksu no valsts, piemēram, iemaksas trešajā pensiju līmenī vai uzkrājumā bērna nākotnei.

Reaģējot uz "Euribor" likmju pieaugumu, "Swedbank" atsāka piemērot procentmaksājumus gan par termiņdepozītiem, gan arī par krājrīkā esošajiem līdzekļiem. Kopumā pērn pieaudzis gan jauno termniņdepozīta, gan arī krājrīka klientu skaits. Tāpat pērn audzis arī "Swedbank" jauno klientu skaits - pērn kontu bankā atvēra nepilni 40 000 jaunu klientu, no kuriem 7000 bija jaunieši.

Pagājušajā gadā arī turpinājās "Swedbank" ieguldījumi digitālo pakalpojumu pilnveidošanā. Ieviests jauns klientu apkalpošanas serviss, kas balstīts mākoņdatošanas pakalpojumos. Jaunais risinājums ļauj klientiem ātrāk un kvalitatīvāk saņemt apkalpošanu, zvanot uz bankas konsultāciju centru. Papildus tam pērn ieviests vēl viens autorizēšanās veids internetbankā. PIN in "App" ļauj pievienoties internetbankai tajos brīžos, kad tehnisku iemeslu dēļ nedarbojas kāds cits veids, piemēram, "Smart-ID". Īsā laika sprīdī to sāka izmantot ap 250 000 klientu. Digitālo pakalpojumu lietotāju skaits pērn ir audzis par 7%. Piemēram, "Swedbank" mobilo lietotni jau lieto teju 600 000 klientu.

Sociālās atbildības jomā "Swedbank" pērn aktīvi atbalstīja kara bēgļus no Ukrainas - gan atceļot maksājumu komisijas pārskaitījumiem uz un no Ukrainas, gan arī nepiemērojot apkalpošanas komisijas un palīdzot paātrinātā kārtībā atvērt kontus bankā. Tā pagājušajā gadā 10 000 ukraiņu kontu atvēra tieši "Swedbank". Kopumā pērn vairāk nekā 300 000 eiro novirzīti dažādām sabiedriski svarīgām iniciatīvām. Tāpat arī "Swedbank" darbinieki aktīvi iesaistījušies brīvprātīgajā darbā. Pērn 56 diennaktis jeb 1350 stundas veltītas, lai palīdzētu citiem.

Tāpat banka sniedza atbalstu arī saviem darbiniekiem un šajā apkures sezonā piešķīra ikmēneša piemaksu energoresursu cenu sadārdzinājuma mazināšanai.

Pērn nemainīgi turpinājās jau ierastais darbs pie sabiedrības informēšanas par finanšu krāpniecības riskiem. Ir izdevies ierobežot krāpniekus un pasargāt klientu līdzekļus. Tā pasargāti un atgriezti klientiem tika vairāk nekā divi miljoni eiro. Tomēr riski saglabājas īpaši ar tā dēvēto investīciju krāpšanas veidu, cilvēkiem noticot neticami lielai peļņai dažādos it kā alternatīvos ieguldījumu veidos.

Finanšu pratības veicināšanai "Swedbank" Finanšu institūts pagājušajā gadā organizēja tiešsaistes mācību stundu bērniem "Naudas diena". Tās laikā skolēniem bija iespēja vairāk uzzināt par sava budžeta veidošanu un plānošanu. Interese no skolēniem bija tik liela, ka nolemts "Naudas dienu" organizēt arī 2023.gadā.

"Swedbank" grupa Latvijā 2021.gadā strādāja ar peļņu 73,515 miljonu eiro apmērā, bet pašas "Swedbank" peļņa bija 73,414 miljoni eiro.

Pēc aktīvu apmēra "Swedbank" ir lielākā banka Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Swedbank Latvija Privātpersonu pārvaldes vadītāju no 12.septembra kļūs Karīna Kulberga, kura šajā amatā nomainīs līdzšinējo vadītāju Renāru Rūsi, informē bankā.

R.Rūsis pēc vairāk nekā 20 bankā pavadītiem gadiem, nolēmis atrast jaunus izaicinājumus ārpus Swedbank Grupas.

Līdz ar kļūšanu par Privātpersonu pārvaldes vadītāju, Karīna Kulberga pievienosies arī Swedbank Latvija vadības komandai. Savukārt pēc Eiropas Centrālās bankas saskaņojuma saņemšanas, pievienosies arī Swedbank Latvija valdei.

“Vēlos visa Swedbank kolektīva vārdā pateikt paldies Renāram Rūsim par rezultātiem, kas sasniegti, strādājot dažādos amatos bankā. Viņš ir bijis iesaistīts neskaitāmos bankai izšķirošos procesos un projektos, kas palīdzējuši veiksmīgi ieviest pārmaiņas, audzēt biznesu un stiprināt Swedbank pozīcijas kā lielākajai privātpersonu apkalpojošajai bankai Latvijā. Renāra pieredze un devums gan iekšējās kultūras veidošanā, gan klientu risinājumu attīstībā noteikti būs vērtīgs kapitāls, dodoties tālākos izaicinājumos. Savukārt Karīna Kulberga ar panākumiem veidojusi attiecības un sasniegusi nozīmīgus rezultātus, strādājot ar bankas turīgākajiem un nereti – prasīgākajiem klientiem, tāpēc novēlu turpināt labi iesākto, uzņemoties atbildību nu jau par teju pusi Latvijas iedzīvotāju, kuri ir Swedbank klienti”, uzsver Swedbank Latvija valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka apstiprinājusi Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītāju Jevgeniju Ivanovu par bankas valdes locekli. Līdz šim Jevgenijs Ivanovs kā Uzņēmumu pārvaldes vadītājs darbojās Swedbank Latvija vadības komandā.

Jau ziņots, ka iepriekšējais Swedbank Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs Jevgenijs Ivanovs par Uzņēmumu pārvaldes vadītāja v.i. kļuva pēc tam, kad Lauri Menci apstiprināja par Swedbank Latvija valdes priekšsēdētāju.

Jevgenijs Ivanovs Swedbank uzņēmumu apkalpošanas jomā darbojas jau vairāk nekā 18 gadus. Karjeras gaitas uzsācis kā juridisko klientu apkalpošanas menedžeris. Tad vadījis Starptautisko klientu apkalpošanas nodaļu, mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas daļas, kā arī Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļu.

Izglītību ieguvis Ventspils augstskolā un RTU Ventspils fakultātes Ekonomikas nodaļā. Papildus studējis arī Latvijas Universitātes Starptautisko ekonomisko attiecību katedrā, kamēr Uzņēmējdarbības un vadības maģistra grādu ieguvis Biznesa augstskolā “Turība”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" peļņa Latvijā šogad deviņos mēnešos bija 84 miljoni eiro, kas ir par 33% jeb 21 miljonu eiro vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, informē bankā.

"Peļņa galvenokārt palielinājusies, jo pieauguši bankas ieņēmumi un ir bijuši mazāki izveidotie kredītuzkrājumi," skaidro bankas pārstāvji, piebilstot, ka kredītuzkrājumi 2022.gada deviņos mēnešos veidoja 1,3 miljonus eiro pretstatā 5,3 miljoniem eiro pērn attiecīgajā periodā.

Vienlaikus bankas mājaslapā publiskotais finanšu pārskats liecina, ka 2022.gada deviņos mēnešos "Swedbank" grupas peļņa Latvijā bija 56,617 miljoni eiro, kas ir par 10,1% vairāk nekā 2021.gada deviņos mēnešos, bet pašas "Swedbank" peļņa pieaugusi par 7,7% un bija 57,343 miljoni eiro.

"Swedbank" grupas aktīvi 2022.gada septembra beigās bija 7,988 miljardi eiro, kas ir par 6,5% jeb 489,565 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gada beigās, kad bankas grupas aktīvi bija 7,499 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas finanšu regulators - Finanšu inspekcija - Zviedrijas "Swedbank" piemērojis administratīvo sodu 850 miljonu zviedru kronu (aptuveni 75 miljoni eiro) apmērā saistībā iekšējās kontroles mehānismu trūkumu, kas pērn bija par iemeslu nozīmīgiem traucējumiem bankas informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmā.

Finanšu inspekcijas trešdien publiskotajā paziņojumā norādīts, ka 2022.gada 28.-29.aprīlī "Swedbank" saskārās ar būtiskiem IT sistēmas traucējumiem, kad banka sistēmā veica izmaiņas. Šī incidenta dēļ gandrīz miljonam klientu bija kļūdainas konta bilances ar naudas iztrūkumiem, jo sistēmā tika apturēts liels skaits darījumu.

Finanšu inspekcijas izmeklēšanā konstatēts, ka "Swedbank" veikusi izmaiņas IT sistēmā, neievērojot iekšējās procedūras attiecībā uz šādām izmaiņām. Tāpat bankai nav bijis atbilstošu kontroles mehānismu, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas iekšējās procedūras, tāpēc banka pārkāpusi noteikumus attiecībā uz iekšējo kontroli.

Atbilstoši bankas procedūrām "Swedbank", piemēram, bija jāveic paredzēto IT sistēmas izmaiņu riska un ietekmes analīze, bet izmaiņu īstenošanas laiks bija jānovērtē, balstoties uz vairākiem faktoriem, to vidū laiku, kad tiek izmaksātas algas, skaidro regulators.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank vadībā līdz ar jauno gadu notikušas izmaiņas - par Swedbank Individuālās apkalpošanas daļas jeb Private Banking vadītāju kļuvusi Astra Šepa, bet kamēr Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļu turpmāk vadīs Olga Kotova.

Astrai Šepai ir gandrīz 20 gadu pieredze finanšu nozarē, ar specializāciju tieši ieguldījumu un uzņēmumu finansēšanas jomā. Pirms pievienošanās Swedbank Astra Šepa strādājusi Baltijas lielākajā investīciju fondu pārvaldniekā BaltCap, tostarp kā valdes locekle. Tāpat bijusi arī dažādu uzņēmumu padomes locekle, piemēram, dārza mēbeļu ražotājā EKJU, auto dīlera uzņēmumā Adam Auto, kosmētikas ražotājā Stenders, šokolādes ražotājā Pure Chocolate u.c.

Papildus pieredzei uzņēmējdarbībā, Astra Šepa darbojusies arī nevalstiskajās organizācijās un nozares interešu pārstāvniecībā, darbojoties Latvijas Riska Kapitāla asociācijas valdē, tostarp kā valdes priekšsēdētāja. Savā līdzšinējā darbā Swedbank vadījusi mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas segmentu Rīgas reģionā. Viņai ir augstākā izglītība ekonomikā un finansēs, kas iegūta Rīgas ekonomikas augstskolā, kā arī papildus izglītojusies līderības, pārrunu vadības, riska kapitāla pārvaldības, un biznesa efektivitātes jomās, tai skaitā Oxford Saïd Business School.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Jaunuzņēmums Longenesis iekļauts Pasaules Uzņēmējdarbības kausa "Top 100"

Db.lv, 21.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmums "Longenesis" iekļuvis Pasaules Uzņēmējdarbības kausa ("Entrepreneurship World Cup" - EWC) "Top 100" uzņēmumu skaitā, izturot konkurenci starp 30 000 uzņēmumiem, informē "Swedbank" pārstāvji.

Jau otro gadu pēc kārtas "Swedbank" un partneru rīkotā Pasaules Uzņēmējdarbības kausa Latvijas nacionālā fināla uzvarētājs tiek iekļauts starp EWC prestižākajiem dalībniekiem. No 10. līdz 12.martam "Longenesis" piedalīsies globālajā finālā Rijādā, Saūda Arābijā, lai cīnītos par balvu fondu viena miljona ASV dolāru apmērā.

"Longenesis" ir veselības tehnoloģiju jaunuzņēmums no Rīgas, kas vairākkārt paātrina farmācijas industrijas klīnisko pētījumu gaitu, vienlaikus nodrošinot drošu un caurskatāmu pacientu datu apstrādi.

EWC "Top 100" dalībnieki ir no Āfrikas (seši), Āzijas (17), Eiropas (28), Tuvajiem Austrumiem (12), Ziemeļamerikas (14), Okeānijas (divi), Dienvidamerikas (20) un Karību jūras reģiona (viens).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centra Olimpia īpašnieks Grinvest vienojies ar Swedbank par 17,5 miljonu eiro finansējumu tirdzniecības centra saistību refinansēšanai un arī pārbūvei.

Grinvest šo tirdzniecības centru iegādājās 2020. gada beigās un uzreiz sāka pakāpenisku tā pārveidi un renovāciju.

2023. gada sākumā pirmajā stāvā tiks veikta renovācija, paplašinot veikalu Sports Direct, pilnībā renovējot RIMI lielveikalu, atverot Rīgā pirmo Tradehouse veikalu. Renovācijā un remontdarbos plānots ieguldīt teju 6 miljonus eiro.

Kā uzsver Grinvest partneris Antans Danis (Antanas Danys), "Lēmums iegādāties šo tirdzniecības centru tika pieņemts pandēmijas pašā smagākajā laikā, un daudzi biznesa plānā paredzētie pasākumi bija jāīsteno lielas nenoteiktības apstākļos. Tomēr nu jau esam pārliecināti par tirdzniecības centra piedāvājumu rīdziniekiem. Tāpēc esam gandarīti, ka ar Swedbank finansējuma palīdzību varēsim paātrināt centra pārbūvi un realizēt visus paredzētos renovācijas pasākumus jau līdz 2023. gada vidum."

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Maksājumi uz Krieviju un Baltkrieviju ir ļoti augsta riska un arī dārgs pakalpojums

LETA, 09.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksājumu nodrošināšana uz Krieviju un Baltkrieviju pašlaik ir ļoti augsta riska un arī dārgs pakalpojums, intervijā atzina Latvijas "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis.

Viņš norādīja, ka atbilstoši sankciju paketēm, kuras pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ieviesa Eiropas Savienība, ASV un Lielbritānija, bankām bija jāpārskata maksājumi, lai nebūtu iespējami darījumi ar sankciju sarakstos nonākušiem cilvēkiem, uzņēmumiem un korespondentbankām.

"Risks, lai nodrošinātu tādu pakalpojumu kā pārrobežu pārvedumi uz Krieviju un Baltkrieviju, faktiski kļuva neakceptējams. Faktiski visas lielās universālās bankas un ne tikai Latvijā šo pakalpojumu pakāpeniski slēdza, un šobrīd tas ir nišas, ļoti augsta riska un arī dārgs pakalpojums," sacīja Mencis.

Viņš pauda, ka pat noliekot malā morāles un ētikas aspektu, arī tīri tehniski un juridiski sadarboties ar Krievijas un Baltkrievijas tirgiem ir kļuvis teju vai neiespējami. Ir arī vienprātība, ka valsts nekādā veidā neatbalstīs un nepalīdzēs risināt problēmas, ja kāds uzņēmējs, apzinoties šo ļoti augsto risku un turpinot darboties šajās valstīs, nonāks kaut kādās problēmsituācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Hagberg piesaista 6 miljonus eiro uzņēmuma attīstībai

Db.lv, 09.08.2022

Ar saņemto finansējumu ir plānots pabeigt jau iesāktā “Hagber” Mācību centra būvniecību.

Publicitātes foto/no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilna servisa apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Hagberg” ir saņēmis finansējumu 6 miljonu apmērā no Swedbank. Finansējumu paredzēts izmantot uzņēmuma attīstībai, tostarp energoefektivitātes uzlabošanai.

Ar saņemto finansējumu ir plānots pabeigt jau iesāktā “Hagberg” Mācību centra būvniecību, kur 1200 kvadrātmetru platībā būs iespējams attīstīt un pilnveidot darbinieku prasmes. Tā atklāšana ir plānota nākamā gada sākumā.

Papildus Swedbank piešķirtais finansējums ļauj arī realizēt nekustamā īpašuma “Dzilnupes” būvniecību un teritorijas labiekārtošanu, lai jau šī gada rudenī tur varētu uzņemt pirmos īrniekus. “Dzilnupes” ir pirmais energoefektīvais ciemats Pierīgā, kur pirmajā kārtā īrei būs pieejami 24 labiekārtoti dzīvokļi.

“Atbalsts no Swedbank ļaus mums nostiprināt savu pozīciju apsaimniekošanas tirgū, kā arī turpināt īstenot uzņēmuma mērķi par kvalitatīvas un energoefektīvas dzīves telpas radīšanu,” Ivars Lukaševičs, “Hagberg” uzņēmuma īpašnieks un vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jaunas sendvičpaneļu ražotnes izveidē Tenax investē 12 miljonus eiro

Db.lv, 24.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank ir piešķīrusi 7,7 miljonu eiro lielu finansējumu uzņēmumu grupai Tenax jaunas sendvičpaneļu ražotnes izveidei, no kuriem 3 miljoni eiro tiks ieguldīti ražošanas ēkas būvniecībā, kamēr 4,7 miljoni eiro paredzēti ražošanas iekārtu iegādei.

Kopējās Tenax grupas uzņēmumu investīcijas šajā projektā plānotas vairāk nekā 12 miljonu eiro apmērā.

SIA “Tenax Panel”, kas ir viens no lielākajiem sendvičpaneļu ražotājiem Baltijā, jauno uzņēmuma ražotni veido līdzās jau esošajai ražotnei Dobelē. Uzņēmums ir daļa no Tenax grupas, kurā vēl ietilpst tādi uzņēmumi, kā SIA ”Tenax’, SIA “Tenax Panel”, SIA “Tenapors”, SIA “Tenax Install”.

“Tenax mērķis ir būt līderim ne tikai savā uzņēmējdarbības jomā, bet arī pārmaiņu nesējam būvniecības nozarē kopumā. Esam ieviesuši Environmental Product Declaration sertifikātu, kas ļauj mums ražot sendvičpaneļus atbilstoši augstākajiem ilgtspējas standartiem. Tāpēc arī mūsu klienti augstu novērtē to, ka ražotā produkcija ļauj būvēt ēkas, kas atbilst ne tikai augstākajām būvniecības, bet arī ilgtspējas prasībām,” saka uzņēmuma valdes loceklis Roberts Kurma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasliktinoties situācijai ekonomikā, turpmākajos ceturkšņos bezdarbs varētu pieaugt, prognozē banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs skaidro, ka uzņēmēju ražošanas izmaksu un risku palielinājums pirms apkures sezonas sākuma, kā arī kopēja augstā nenoteiktība ekonomikā ietekmēja bezdarbu 2022.gada trešajā ceturksnī, palielinot to līdz 6,9%. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) operatīvie dati par trešo ceturksni, kā arī oktobri un novembri, spriežot pēc reģistrēto bezdarbnieku skaita, neuzrāda būtisku bezdarba pieaugumu.

Parādās arī citas pazīmes tam, ka bezdarba tendence jau maina virzienu, norāda Migunovs. Piemēram, pēc Eiropas Komisijas veikto aptauju datiem par uzņēmēju ekonomiskā noskaņojuma rādītājiem, nedaudz samazinājies apstrādes rūpniecības uzņēmēju īpatsvars, kas uzskata darbaspēka trūkumu par uzņēmējdarbības kavējošo faktoru. Turklāt pēc NVA datiem, ir vērojams pakāpenisks samazinājums jauno vakanču skaitā. Darbinieku trūkums joprojām paliek augstā līmenī, taču uzņēmumu interese pieņemt jaunus darbiniekus šobrīd esot pagrieziena punktā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Hipotekāro kredītu pirmstermiņa dzēšana Euribor likmju dēļ nav izteikta

LETA, 03.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban nav novērojama izteikta hipotekāro kredītu pirmstermiņa dzēšana augsto "Euribor" likmju dēļ, atzina aptaujāto komercbanku pārstāvji.

"Swedbank" pārstāvji informēja, ka pagājušā gada beigās bija vērojama lielāka klientu piesardzība pēc jauniem hipotekārajiem kredītiem, kam noteikti viens no iemesliem bijusi nogaidošā attieksme "Euribor" dēļ. Tomēr bankā atzīst, ka katru gadu ir vērojams intereses samazinājums tieši gada beigās un parasti tas atjaunojas pēc gadu mijas. Līdzīgas tendences vērojamas arī šī gada janvārī, jo interese nedaudz jau sāk atjaunoties.

Savukārt hipotekāro kredītu pirmstermiņa dzēšana nav tik izteikta, jo vidējā aizņēmuma summa pārsniedz 70 000 eiro, skaidro "Swedbank" pārstāvji. Lai dzēstu hipotekārās saistības, privātpersonai jābūt gana lieliem uzkrājumiem, kurus novirzīt šādam mērķim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Swedbank izsniegto aizdevumu apmērs mazajiem uzņēmumiem pērn pieaudzis par 34%

Db.lv, 09.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gadā Swedbank mazajiem uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums nepārsniedz 2 miljonus eiro, izsniegtā finansējuma apjoms sasniedza 62 miljonus eiro, kas ir par 34% vairāk nekā gadu iepriekš. Populārākais finansējuma veids, tāpat kā iepriekš, ir bijis līzings, kas aizņem vairāk nekā 70% no izsniegtā finansējuma.

Top 5 finansētās nozares ir lauksaimniecība (26% no izsniegtā apjoma), pakalpojumu nozare (14%), transporta pakalpojumu sniegšana (11%), ražošana (10%) un vairumtirdzniecība (8%). Jāatzīmē, ka finansēto nozaru top 5 ir nemainīgs, salīdzinot ar 2021. gadu, taču izsniegtā finansējuma pieauguma temps ir būtiski atšķirīgs. Tā, piemēram, lauksaimniecības nozarei izsniegtais finansējums ir palielinājies par 71%. Tas ir saistīts ar 2022. gadā pieejamo valsts atbalstu lauksaimniecībā strādājošajiem uzņēmumiem dažādu investīciju veikšanai. Bieži šo investīciju veikšanai tiek izmantots bankas vai līzinga finansējums. Vēl būtiska izaugsme ir vērojama ražošanas nozarē: 24%. Pārējās top nozarēs pieauguma tempi ir mērenāki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Osmanis: Kapitāls biržā pašlaik nav pietiekami pieejams

LETA, 20.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāls biržā pašlaik nav pietiekami pieejams, pauda augsto tehnoloģiju uzņēmuma "HansaMatrix" dibinātājs un lielākais akcionārs Ilmārs Osmanis.

Viņš arī informē, ka ir nolēmis pieņemt privātā kapitāla fondu pārvaldnieka "BaltCap" meitasuzņēmuma SIA "Emsco" izteikto akciju atpirkšanas brīvprātīgo piedāvājumu.

Izteikto akciju atpirkšanas brīvprātīgo piedāvājumu Osmanis vērtē kā labu iespēju gan institucionālajiem investoriem, gan privātajiem ieguldītājiem. Piedāvātā cena, Osmaņa ieskatā, ir racionāla un esošajai situācijai nozarē un kopumā valdošajām tendencēm pasaulē atbilstoša.

Osmanis norāda, ka vairāk nekā 20 gadus ar savām investīcijām un savu darbu, esot dibinātāja statusā, atbalstījis "HansaMatrix" izaugsmi, un šo piedāvājumu redz, kā saprātīgu iespēju savam "exit" no biznesa projekta. "Šobrīd situācija atbilst teicienam - labāk kārtīga zīle rokās, nekā mednis kokā. Šajā tirgus situācijā labāk nopelnīt mazāk, nekā paļauties uz to, kas, iespējams, tuvākajā nākotnē nenotiks," viņš pauž.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Rīgas siltums” ir saņēmis Swedbank finansējumu 25 miljonu eiro apmērā apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai.

Uzņēmums plāno šos līdzekļus izmantot naudas plūsmas vadībai, jo, ņemot vērā siltumenerģijas resursu – gan gāzes, gan šķeldas – šobrīd mainīgās izmaksas, papildus finanšu resursi rada drošības rezervi Rīgas siltumenerģijas galvenajam nodrošinātājam. Tas būtiski ļaus stabilizēt uzņēmuma finanšu plūsmu laikā, kad energoresursu cenas piedzīvo ļoti straujas pārmaiņas.

Talcis vairs nevadīs Rīgas siltumu 

AS "Rīgas siltums" līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Normundu Talci amatā nomainījis uzņēmuma...

Kā uzsver uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ilvars Pētersons: “Šādu praksi īstenojam ik gadu. Par piegādāto enerģiju mums tekoši jānorēķinās ar saviem piegādātājiem, savukārt siltumenerģijas lietotājiem par patērēto siltumu ar mums jānorēķinās līdz nākamā mēneša noteiktam datumam. Situācijā, kad aktīvās apkures sezonas laikā būtiski pieaug siltumenerģijas patēriņš un rēķini, kredītlīnija palīdz stabilizēt finanšu plūsmu”.

AS “Rīgas siltums” savos siltumavotos saražo aptuveni 30% Rīgai nepieciešamā siltuma, no kuriem 50% tiek saražoti no šķeldas, bet otri 50% no dabasgāzes. Savukārt 70% siltuma iepērk no neatkarīgajiem ražotājiem, kur lielākais piegādātājs ir AS “Latvenergo”.

Kā norāda Jevgenijs Ivanovs, Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītāja vietas izpildītājs: “Esam gandarīti būt Latvijas galvaspilsētas siltumapgādes uzņēmuma finanšu partneris ilgtermiņā. Šajā laikā esam guvuši pārliecību par uzņēmuma darbinieku degsmi, spēju rast risinājumus un profesionālo pieeju ilgtspējīgas darbības nodrošināšanā arī ekonomiski tik izaicinošā laikā, lai spētu nodrošināt siltumenerģiju Rīgas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Tieši šobrīd piešķirto aizdevumu uztveram arī kā savā ziņā sociāli atbildīgu finansējumu, ne vien ekonomiskos aprēķinos balstītu, kā tas būtu stabilas un nemainīgas attīstības posmā”.

AS "Rīgas siltums" ir galvenais siltumenerģijas piegādātājs Rīgā, kas veic siltumenerģijas ražošanu, pārvadi un realizāciju, kā arī nodrošina siltumenerģijas lietotāju ēku iekšējās siltumapgādes sistēmu tehnisko apkopi.

Uzņēmums dibināts 1995. gadā, un tā lielākie akcionāri ir Rīgas valstspilsētas pašvaldība (49%) un Latvijas Valsts (48,995%) un arī mazākuma akcionāri SIA "Enerģijas risinājumi. RIX" (2%) un AS "Latvenergo" (0,005%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmieras rajona Burtnieku pagasta zemnieku saimniecība “Kļaviņas”, realizējot Lauku atbalsta dienesta modernizācijas projektu, sadarbībā ar Swedbank ieguldījusi 1,5 miljonu eiro graudu pirmapstrādes kompleksa izveidē.

Šīs investīcijas ļaus efektīvāk apstrādāt izaudzēto ražu, samazinot zaudējumus, kas var rasties jau pēc ražas novākšanas.

Kā uzsver saimniecības “Kļaviņas” pārstāvis Aigars Daugulis: “Zemniekam raizes par izaudzēto ražu nebeidzas tad, kad raža novākta no lauka. Graudu pirmapstrādes komplekss ir ļoti nozīmīgs, lai efektīvi pieņemtu produkciju, sagatavotu to glabāšanai un arī veiktu precīzu produkcijas uzskaiti. Tādēļ lēmums par finansējuma piesaisti ir pārdomāts nākamās attīstības solis mūsu saimniecībai.”

ZS “Kļaviņas” Burtnieku pagastā apsaimnieko 1670 hektāru lielu saimniecību. Tajā tiek audzēti ziemas un vasaras kvieši, rudzi, auzas, mieži, ziemas rapsis, kā arī lauku pupas. Saimniecība apsaimnieko arī pļavas siena un skābsiena iegūšanai, ko izmanto piena lopkopības saimniecībām, kā arī nodarbojas ar mežsaimniecību ziemas mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pensiju pārvaldītāja IPAS “Indexo” vadības komandai, kas šobrīd strādā pie jaunas bankas dibināšanas, no 1.novembra pievienosies Vladimirs Bolbats, lai virzītu jaunās bankas privātpersonu pakalpojumu piedāvājuma izstrādi.

V. Bolbats Indexo nodrošinās plašu pieredzi privātpersonu banku pakalpojumu jomā un finanšu nozarē kopumā, ko viņš ir uzkrājis, vairāk nekā desmit gadus strādājot Swedbank AS, kur viņš vadīja gan ikdienas banku pakalpojumu, gan uzkrājumu un apdrošināšanas nodaļas Baltijas valstu mērogā.

V.Bolbats strādās pie Indexo nākotnes bankas privātpersonu pakalpojumu piedāvājuma izveides, kas ietvers jaundibināmās bankas privātpersonu apkalpošanas stratēģijas un ikdienas bankas produktu attīstību, tostarp maksājumus, uzkrājumus un citus finanšu pakalpojumus.

“Vladimirs mums pievienojas kritiski svarīgā brīdī, jo tieši šobrīd mēs būvējam nākotnes Indexo banku. Mēs jau esam panākuši būtisku progresu bankas IT sistēmu, darbības struktūras un finanšu pārvaldības pīlāru izveidē, bet Vladimira ieguldījums palīdzēs radīt INDEXO bankas ikdienas finanšu pakalpojumu klāstu. Mūsu stratēģija privātpersonu banku segmentā paredz balstīties uz pakalpojumu modernu vienkāršību, intuitīvu ērtību un patiesu, draudzīgu attieksmi servisā un produktu piedāvājumā,” saka Valdis Siksnis, Indexo valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātā un riska kapitāla investīciju fonda "BaltCap" grupas uzņēmums SIA "Emsco" akciju atpirkšanas brīvprātīgajā piedāvājumā plāno iegādāties vismaz 75% augsto tehnoloģiju uzņēmuma AS "HansaMatrix" balsstiesīgo akciju, teikts "HansaMatrix" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Gadījumā, ja akciju atpirkšanas brīvprātīgais piedāvājums būs veiksmīgs, "Emsco" plāno ierosināt "HansaMatrix" akciju izslēgšanu no regulētā tirgus.

"BaltCap" Investīciju direktors Juris Pārups skaidro, ka viens no "BaltCap" fondiem ir "HansaMatrix" mazākuma akcionārs jau vairāk nekā četrus gadus, un ir bijusi iespēja vērot uzņēmuma attīstību.

Viņš arī norāda, ka "BaltCap" kā privātā kapitāla investora mērķis ir palīdzēt perspektīviem uzņēmumiem augt un kļūt par vadošajiem spēlētājiem reģionā un plašāk.

Tāpat Pārups uzsver, ka "BaltCap" ir pārliecināti, ka "HansaMatrix" ir iespējas panākt straujāku izaugsmi ar konsolidētāku akcionāru struktūru.

Biržas "Nasdaq Riga" valde 20.februārī nolēmusi, ka uzraudzības statuss "HansaMatrix" nekavējoties tiek piemērots, arī ņemot vērā iespējamo sabiedrības akciju izslēgšanu no regulētā tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsto tehnoloģiju uzņēmums "HansaMatrix" parakstījis līgumus ar "SEB banku" un "SEB līzingu" par faktoringa, overdrafta, garantiju līnijas, reversā faktoringa un kredīta termiņu pagarināšanu līdz 2023.gada 30.novembrim par kopējo summu 5,92 miljonu eiro apmērā, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Līdzekļi tiek izmantoti investīciju, apgrozāmo līdzekļu finansēšanai un saimnieciskās darbības vajadzībām, tai skaitā eksporta darījumiem.

"HansaMatrix" sāka sadarbību ar SEB grupu 2017.gada decembrī. Parakstītie finansējuma termiņu pagarinājuma līgumi turpina sadarbību ar banku un ļauj uzņēmumam nodrošināt nepieciešamo finansējumu pietiekošā apmērā, skaidro "HansaMatrix" valdes priekšsēdētājs Jānis Sams.

Jau vēstīts, ka "HansaMatrix" koncerna apgrozījums 2022.gada deviņos mēnešos bija 20,171 miljons eiro, kas ir par 18% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, taču koncerns cieta 1,293 miljonu eiro zaudējumus pretstatā peļņai 2021.gada deviņos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank un Latvijas graudaudzētāju Kooperatīvā sabiedrība „VAKS” ir vienojušies par jaunu aizdevuma līgumu 1,8 miljona eiro vērtībā. Apgrozījuma ziņā otrais lielākais Latvijas graudu kooperatīvs līdzekļus plāno izlietot graudu pirmapstrādes kompleksa kapacitātes palielināšanai Viļānos.

Projekta laikā plānots veikt divu noliktavu pārbūvi par graudu pieņemšanas un uzglabāšanas kompleksu un uzlabot tehnisko nodrošinājumu - kā piemēram, lai uzstādītu graudu torņus, iekārtas graudu pārkraušanai dzelzceļa vagonos, graudu laboratorijas izveidi produkcijas kvalitātes noteikšanai. Tas ietver graudu krišanas skaitļa novērtēšanas iekārtas, graudu, rapša un pākšaugu paraugu ņemšanas iekārtu komplektu, kā arī pagarinot esošo dzelzceļa pievedceļu, lai palielinātu graudu pārkraušanas jaudas.

Pirmapstrādes kompleksa “Grozu kalte” kapacitātes palielināšanas projekts, kas atrodas Viļānos, Rēzeknes novadā, tiek realizēts kopā ar Lauku atbalsta dienestu. Projekta kopējās izmaksas ir 2,3 miljoni eiro, no kuriem 1,8 miljonus eiro veido aizdevums starp Swedbank un KS “VAKS”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsto tehnoloģiju uzņēmums AS "HansaMatrix" šogad prognozē koncerna apgrozījumu 26-28 miljonu eiro apmērā, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Iepriekš martā uzņēmums prognozēja koncerna apgrozījumu šajā gadā 24-26 miljonu eiro apmērā.

Tāpat uzņēmumā prognozē EBITDA rentabilitāti 9-12% apmērā, pretēji martā prognozētajiem 13-15%.

Savukārt 2023.gadam "HansaMatrix" prognozē 32-34 miljonu eiro apgrozījumu un EBITDA rentabilitāti 10% līdz 13% apmērā.

Paziņojumā biržai teikts, ka "HansaMatrix" neizpildīto pasūtījumu apmērs 2022.gada trešā ceturkšņa beigās sasniedza 19,2 miljonus eiro, kas, nedaudz uzlabojoties pusvadītāju pieejamībai, samazinājās par 11,9%, salīdzinot ar attiecīgo rādītāju 2022.gada otrā ceturkšņa beigās.

Maržas 2022.gadā ietekmējuši tādi faktori kā ražoto produktu klāsta izmaiņas, globālais pusvadītāju deficīts un enerģijas cenu pieaugums un svārstīgums, kas, cita starpā, veicina vispārējo un algu inflāciju Latvijā, Eiropas Savienības un citās valstīs, teikts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas nozare Latvijā 2022. gadā augusi par 14,4%, kas būtiski pārsniedz gada sākuma prognozes.

Kopumā apdrošinātāji prēmijās pērnā gada laikā parakstījuši 668 miljonus eiro, savukārt atlīdzībās klientiem izmaksājuši 429 miljonus eiro, kas ir 22,2% pieaugums pret iepriekšējo gadu, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati.

Visneveiksmīgākais 2022. gads ir bijis dzīvības apdrošināšanai, kura prēmijās gada laikā saņēmusi par 3% mazāk nekā 2021. gadā. Kopumā gada griezumā dzīvības apdrošināšana gan saglabājusi tirgus līdera lomu ar 145,5 miljonu eiro prēmijām un 21,8% tirgus daļu, lai arī cieši uz papēžiem min veselības apdrošināšana ar 129,3 miljoniem eiro gada prēmiju, 19,2% pieaugumu un 19,4% tirgus daļu.

Divciparu prēmiju pieaugums bijis arī pārējos lielākajos apdrošināšanas veidos: KASKO par 21,4%, OCTA par 33,2%, īpašuma apdrošināšana par 15,4%. Tāpat strauji pieaugusi ceļojumu apdrošināšana – par 48,4%, sasniedzot 15,3 miljonu eiro prēmijas un atspoguļojot pēckovida ceļošanas bumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Konferencē spriež par modernajām tehnoloģijām un zaļajām idejām

Magda Riekstiņa, Diena, 15.11.2022

Tallinā notikušajā konferencē par zaļo domāšanu digitālo tehnoloģiju laikmetā diskutēja uzņēmuma SK ID Solutions valdes priekšsēdētājs Kalevs Pihls (Igaunija), vides aktīviste Mairita Lūse (Latvija) un žurnāliste Goda Raibite (Lietuva).

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroniskās identitātes risinājumu Smart-ID Latvijā šobrīd lieto vairāk nekā puse iedzīvotāju.

Igaunijā dibinātās kompānijas SK ID Solutions izstrādātais, starptautiskais elektroniskās autentifikācijas risinājums Smart-ID šogad svin savu piekto gadadienu. Šā gada 10. novembrī pieejami dati rāda, ka Latvijā Smart-ID lietotāju skaits sasniedzis 1 036 884, Igaunijā – 653 923, bet Lietuvā – 1 514 454 personas.

«2019. gadā Smart-ID bija populārākais mobilās autentifikācijas risinājums visā Baltijā. 2021. gadā uzņēmuma SK ID Solutions veiktajā aptaujā secināts, ka Smart-ID Baltijas valstu iedzīvotāji vērtē kā visuzticamāko autentifikācijas risinājumu. Uzņēmuma veiktā aptauja arī rāda, ka Latvijā pēdējo trīs gadu laikā šī risinājuma popularitāte pieaugusi par 20%,» sacīts SK ID Solutions sagatavotajā informācijā, kurā arī norādīts, ka Smart-ID ir pazīstams kopumā vairāk nekā 40 valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas notiks ar mājokļu tirgu, Euribor likmei sasniedzot 3% atzīmi?

Mareks Kļaviņš “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs, 31.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa pasaules centrālo banku šobrīd diezgan straujiem soļiem paaugstina procentu likmes – sešu mēnešu Euribor likme sasniegusi jau teju 3% atzīmi. Tas būtiski ietekmē kreditēšanu, bez kuras savukārt nav iedomājams nekustamā īpašuma tirgus.

Augstas procentu likmes gan esam piedzīvojuši arī iepriekš, tomēr šoreiz situācija no 2007. gadā pieredzētās būtiski atšķiras. Atšķirīgi ir gan inflācijas iemesli, gan NĪ tirgus piedāvājuma un pieprasījuma attiecības, būvniecības izmaksu prognozes un potenciālo pircēju maksātspēja.

Šī krīze atšķiras no iepriekšējās

Tie, kuri nekustamo īpašumu iegādājās ap 2007.–2008. gadu, droši vien diezgan labi atceras, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) tajā laikā regulāri un mērķtiecīgi pa 0,25% solim paaugstināja bāzes procentu likmi, kas tieši ietekmē Euribor, līdz tā 2007. gada otrajā pusē un 2008. gada sākumā sasniedza rekordaugsto 4% robežu. Tas tika darīts, lai bremzētu pārkarsušo un pārkreditēto ekonomiku, samazinātu pieprasījumu un augsto inflāciju. Valstī aizsākās ekonomiskā lejupslīde, kuras rezultātā ievērojami pieauga bezdarba līmenis, 2009. gadā sasniedzot pat 18%. Inflācijai, kuru piedzīvojam šobrīd, ir citi iemesli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankām ir jāsniedz krietni lielāks ieguldījums Latvijas tautsaimniecības attīstībā, aktīvāk kreditējot un palīdzot valstij augt straujāk, uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, komentējot diskusijas Lietuvā par solidaritātes maksājuma ieviešanu bankām ar mērķi ierobežot pārmērīgu peļņu.

Latvijas Bankas prezidents akcentēja, ka vāja un dārga kreditēšana ir problēma, kas novērojama ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā. Jau vairākus gadus sarunās ar bankām Latvijas Banka uzstājīgi aktualizē kreditēšanu, jo redz gan nepieciešamību, gan iespēju bankām, īpaši lielajām un tirgū dominējošajām bankām, sniegt lielāku pienesumu Latvijas ekonomikai.

Vienlaikus Kazāks atzīmēja, ka līdz šim vairāk ir dzirdēts, ko bankas nevar, bet tā vietā ir vēlme dzirdēt, ko tās var un ko darīs, lai kreditēšana būtu atbalsts Latvijas ekonomikas izaugsmei, nevis šķērslis.

"Banku sektoram ir jābūt pelnošam, jo tikai tad tas ir stabils un noturīgs pret krīzēm. Tomēr īpaši augsta peļņa, tas ir, krietni virs vēsturiskiem līmeņiem, var norādīt uz nesabalansētību. Ja šāda peļņa veidotos, bankām nodrošinot ekonomikas asinsriti, proti, caur aktīvu un pārdomātu kreditēšanu, domāju, ka jautājums par papildu peļņas nodokļi nebūtu aktuāls," uzsvēra Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru