Zviedrijas autoražotājs Volvo Trucks novembrī testa braucienos Spānijā iepazīstināja ar jaunajām kravas automašīnām, kas darbojas ar sašķidrināto dabasgāzi (liquefied natural gas – LNG), kas ļauj pazemināt kaitīgo CO2 izmešu apjomu atmosfērā par 20–100%. Tādējādi Volvo Trucks ideja ievērojami samazināt smago transportlīdzekļu kaitīgo ietekmi uz klimatu ir kļuvusi par realitāti. Volvo Trucks prezentēja sešas kravas automašīnas, kas darbojas ar dabasgāzi kombinācijā ar dīzeļdegvielu (5%). Jaunie kravas automašīnu modeļi Volvo FH LNG un Volvo FM LNG var strādāt ar biogāzi, samazinot kaitīgo CO2 izmešu emisiju līdz 100%, kā arī ar dabasgāzi, kas samazina izmešu apjomu līdz 20%, salīdzinot ar gāzes un dīzeļa dzinēju. Tāpat salīdzinājumā ar kravas automašīnām, kas strādā ar dīzeļdzinēju, jaunās kravas automašīnas izmanto 15–25% mazāk degvielas, un, izmantojot LNG, salīdzinot ar dīzeļdzinēju, ietaupījums veido 40%. Volvo Trucks pārstāvji uzsver, ka kravas automašīnas, kas izmanto LNG, ar pilnu tvertni var mērot no 550 līdz 1000 kilometriem atkarībā no transportlīdzekļa modeļa un 1 kg LNG rada tikpat daudz enerģijas kā 1,39 litri dīzeļdegvielas.

LNG patlaban lielākoties izmanto ražošanas nozarē, taču tā ir arī ļoti laba iespēja palielināt konkurētspēju degvielas jomā un samazināt apkārtējās vides kaitīgo piesārņojumu, norāda Volvo Trucks pārstāvji. Kā zināms, šā gada maijā Eiropas Komisija pieņēma regulu, kas liek kravas automašīnām samazināt kaitīgo CO2 izmešu apjomu. Volvo Trucks šajā regulā saskata iespēju, kā paplašināt LNG izmantošanu tirgū. “Mūsu vīzija ir kaitīgo izmešu apjoms nulles līmenī, tiesa gan, tam nederēs viens vienkāršs risinājums, bet gan vesels risinājumu komplekss,” stāsta Volvo Trucks apkārtējās vides un inovāciju direktors Larss Martensons.

“Es uzskatu, ka gāze ir dzīvotspējīgs veids dīzeļdegvielas nomaiņai kravas automašīnām, kas brauc tālajos maršrutos,” norāda Volvo Trucks produktu menedžeris Matss Frenzens. Viņš uzsver, ka, lai arī biogāzi ražo ierobežotā daudzumā, ilgtermiņā dabasgāzes pieejamība ir lieliska perspektīva. Saskaņā ar zinātnieku prognozēm attiecībā uz enerģētikas attīstību 21. gadsimtā dabasgāze kļūs par galveno enerģijas avotu pasaulē. To izmantos dažādās nozarēs, tostarp lauksaimniecībā, komunālo pakalpojumu sektorā un, protams, transporta sektorā, kas ir īpaši perspektīvs virziens starptautisko pārvadājumu izaugsmes dēļ, ņemot vērā šķidrās degvielas pieejamību un nosacījumu samazināt toksisko izmešu apjomu atmosfērā.

Igaunijas prāmju operatorkompānija «Tallink Grupp» šā gada pirmajā ceturksnī pārvadājumos starp Latviju un Zviedriju strādājusi ar 1,8 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir par 12,5% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina kompānijas publicētais pārskats.

Kopumā «Tallink» grupa pirmajā ceturksnī strādāja ar 19,6 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir par 3,7% mazāk nekā pirms gada. Grupas peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) šajā periodā samazinājās par 20,3% - līdz 4,2 miljoniem eiro.

Savukārt «Tallink» konsolidētais apgrozījums 2018.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu sarucis par 3,9%, veidojot 184,2 miljonus eiro.

Šogad pirmajā ceturksnī grupa pārvadāja kopumā 1 930 449 pasažierus, kas ir par 0,5% mazāk nekā pērn janvārī-martā. Savukārt pārvadāto kravu apmērs pieauga par 8,2% - līdz 90 687 kravas vienībām.

Pārvadājumos starp Latviju un Zviedriju «Tallink» ieņēmumi pieauga par 24% un bija 13,1 miljons eiro. Šajā maršrutā janvārī-martā «Tallink» pārvadāja 155 000 pasažieru un 4000 kravas vienību, kas bija attiecīgi par 16,8% un par 62,6% vairāk nekā pirms gada.

Tallink liek uzsvaru uz jaunu, efektīvu floti; pamatbiznesu – jūras pārvadājumus – saglabās, bet domā par izvēršanos arī viesnīcu un mazumtirdzniecības jomās.

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda AS Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs Pāvo Nogene (Paavo Nõgene). Kompānija šogad atzīmē 30. jubileju, bet Rīgas‒Stokholmas līnijai paliek 13 gadi.

Fragments no intervijas

airBaltic tiek saukts par Latvijas nacionālo lidsabiedrību. Kā Tallink tiek uztverts Igaunijā, kā cilvēki to uzlūko?

Patiesībā Tallink ir lielākā Igaunijas kompānija ar 950 milj. eiro ieņēmumiem pērn. Esam lielākais darba devējs. Kompānijai ir 7500 darbinieku, esam labākais darba devējs privātajā sektorā, kā pērn atklāja (Kantar Emor) pētījums. Pirmo vietu kopumā ieņēma valstij piederošā enerģētikas kompānija Eesti Energia. Tallink ir sava veida nacionālais mantojums. Uzņēmums attīstījās ļoti strauji, 2006. gadā Tallink nopirka Silja Line – somu nacionālo mantojumu.

Igaunijas prāmju operators «Tallink Grupp» šā gada pirmajā pusgadā strādājis ar 10,365 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir 2,4 reizes lielāki nekā pagājušā gada janvārī-jūnijā, liecina «Tallink Grupp» publiskotais pārskats.

Kompānijas ieņēmumi gada pirmajos sešos mēnešos bijuši 435 miljoni eiro jeb par 1% mazāki nekā pagājušā gada pirmajā pusgadā.

Janvārī-jūnijā ar «Tallink Grupp» prāmjiem pārvadāti 4,5 miljoni pasažieru, kas ir par 1,2% mazāk nekā pagājušā gada pirmajā pusgadā.

Peļņa pirms procentiem, nodokļiem, amortizācijas un nolietojuma (EBITDA) pirmajā pusgadā bija 54,5 miljoni eiro salīdzinājumā ar 47,7 miljoniem eiro šajā laika posmā pērn.

«Tallink» skaidroja, ka pirmā pusgada rezultātus ietekmēja tas, ka pirmajā ceturksnī plānotu prāmju remontdarbu dēļ bija par 50 reisiem mazāk nekā pērn. Savukārt lielā konkurence maršrutos starp Igauniju un Somiju rada spiedienu uz cenu politiku.

"Tallink Grupp" meitasuzņēmums "Tallink Hotels" paziņojis, ka no 1. jūnija atkal atvērs tā viesnīcu "Tallink Hotel Riga", kas atrodas Latvijas galvaspilsētā.

Uzņēmums bija apturējis viesnīcas darbību no 18. marta saistībā ar valdību ieviestajiem ceļošanas ierobežojumiem Covid-19 izplatības un valstīs izsludinātā ārkārtas stāvokļa rezultātā.

No pagājušās nedēļas ceļošanas ierobežojumi starp Baltijas valstīm ir atcelti un Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāji atkal var ceļot uz Latviju, ja viņi jūtas veseli un nav koronavīrusa simptomi, līdz ar to "Tallink Hotels" valde ir nolēmusi atvērt tās viesnīcu Rīgā no 1. jūnija.

"Vasara ir gandrīz klāt un, lai gan pārējā pasaule mums ir slēgta ceļošanai, Baltijas valstu robežu atvēršana ir radījusi tā saukto "mini Šengenas" zonu un nelielu tūrisma oāzi, atļaujot Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotājiem baudīt atpūtas brīdi kaimiņvalstīs pēc patiesi izaicinājumiem pilna laika posma," sacīja "Tallink Hotels" valdes locekle Ave Svarts.

Igaunijas prāmju operatorkompānija Tallink cenšas noskaidrot Somijas iedzīvotāju interesi par jūras braucieniem uz Rīgu, tādēļ nedēļas nogalē tiks organizēts izmēģinājuma kruīza brauciens no Helsinkiem uz Latvijas galvaspilsētu.

«Tallink jau agrāk kursējis no Somijas uz Rīgu, no Turku kuģi kursējuši jau 20 gadu. Turklāt mēs apkalpojam pasūtījuma reisus, tostarp no Helsinkiem. Šajā gadījumā mūsu klienti izrādījuši interesi, un mēs pagājušajā rudenī nolēmām tam pievērsties,» ziņu aģentūrai BNS sacīja Tallink Grupp pārdošanas un mārketinga direktors Marguss Hunts.

«Pirmais reiss notiks šajā nedēļas nogalē, biļešu tirdzniecība liecina, ka ir interese par šādu maršrutu - tāpat kā uz Visbiju vasaras sezonā ir liels pieprasījums, daudzi vēlas izmantot iespēju doties uz Rīgu,» viņš klāstīja.

«Vienlaikus mēs esam secinājuši, ka, mūsuprāt, nav tirgus pastāvīgai līnijai. Tāpat ir jāņem vērā, ka šā reisa pasažieriem nebūs iespējams Rīgā iebraukt ar automašīnu no kuģa, pasažieris būtībā varēs izmantot tikai automašīnas novietošanas iespējas kuģī,» Hunts piebilda.

Aprīļa vidū plānots atvērt pandēmijas dēļ slēgto "Tallink Hotel Riga", apstiprināja Igaunijas prāmju satiksmes uzņēmuma "Tallink Grupp" preses sekretāre Katri Linka.

Plašāku komentāru par atklāšanas datumu un citām detaļām Linka nesniedza.

Jau vēstīts, ka pērn septembrī "Tallink Grupp" vēl nebija izlēmis par naktsmītnes turpmāko darbību.

Linka toreiz atzīmēja, ka kompānija turpina uzraudzīt tūrisma un viesmīlības nozares tirgus atlabšanu un attīstību, taču plašāku komentāru par to, kad plānots viesnīcu atvērt, vai kādi ir aptuvenie dīkstāves zaudējumi, nesniedza.

Saskaņā ar "Firmas.lv" pieejamo finanšu gada pārskatu par 2021.gadu SIA "TLG Hotell Latvija", kas pārvalda "Tallink Hotel Latvia", 2020.gada 22.oktobrī spēkā stājās rīkojums par gandrīz visu darbinieku atlaišanu. Vadības ziņojumā teikts, ka uzņēmuma štatā ir tikai daži darbinieki, kuri nodrošina viesnīcas ēkas un sistēmu uzturēšanu darba kārtībā, jo vadība ir iecerējusi atsākt viesnīcas pakalpojumu sniegšanu tiklīdz esošā situācija to pieļaus.

Igaunijas prāmju operators "Tallink Grupp" ("Tallink") sācis kolektīvo atlaišanu, kas ietekmēs apmēram 2500 darbinieku grupas uzņēmumos, informēja "Tallink" pārstāvji.

"Tallink" trešdien informējis grupas uzņēmumu darbiniekus par kolektīvās atlaišanas procesa sākšanu. Par īstenoto kolektīvo atlaišanu šīs nedēļas laikā tiks sāktas sarunas ar Igaunijas bezdarba apdrošināšanas fondu un Neatkarīgo jūrniecības darbinieku savienību, kā arī tiks organizētas konsultācijas ar atbilstošajām arodbiedrībām.

Darbinieku kolektīvā atlaišana sākta arī Latvijā, iesniedzot paziņojumu Latvijas Tirdzniecības flotes jūrnieku arodbiedrībai un Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA).

Tāpat kompānijā informēja, ka "Tallink" Somijas meitasuzņēmumā "Tallink Silja" jau atlaisti gandrīz visi 1200 darbinieku - gan uz sauszemes, gan uz kuģiem "Silja Serenade" un "Baltic Princess", kas kursē ar Somijas karogu.

AS Tallink Grupp nodibinājusi meitas uzņēmumu Singapūrā – Tallink Asia Pte Ltd, un tas ir pirmais grupas meitas uzņēmums Āzijā.

Meitas uzņēmums Singapūrā ir dibināts ar mērķi, lai vienkāršotu grupas aktivitāšu attīstību un darbības paplašināšanos Āzijā. Tallink Asia Pte Ltd vadīs Tallink Grupas Attīstības direktors Taavi Tiivel.

«Mēs vienmēr esam pauduši, ka Tallink Grupa pastāvīgi meklē jaunas iespējas, lai attīstītu mūsu aktivitātes un paplašinātu darbību jaunos tirgos,» sacīja Tallink Grupas valdes priekšsēdētājs Paavo Nõgene.

Tallink pēdējos gados ir mērķtiecīgi strādājis, lai attīstītu pakalpojumus Āzijas pasažieriem un reklamētu uzņēmuma produktus un pakalpojumus dažādās Āzijas valstīs. Piemēram, Tallink katru gadu piedalās vairākos lielos Āzijas tūrisma gadatirgos, sadarbojas ar Āzijas tūrisma aģentūrām. Uz Tallink kuģiem strādā darbinieki, kas runā dažādās Āzijas valstu valodās, kā arī uz Tallink kuģiem tiek piedāvātas Āzijā populāras maksājumu metodes – AliPay un WeChat Pay.

#Megastar ir arī lielākais peldošais tirdzniecības centrs Baltijas jūrā.

LNG ātrgaitas prāmis Megastar, kas uzsāka kursēt maršrutā Tallina-Helsinki 2017. gada janvārī, savā pirmajā gadā ir pārvadājis vairāk nekā 2 miljonus pasažierus, AS Tallink Latvija Pārdošanas un mārketinga direktore Baiba Muceniece.

Šis ir lielākais pasažieru skaits, kas uz viena kuģa gada laikā ir pārvadāts Baltijas jūrā.

«Megastar ir lielākais ieguldījums Igaunijā pēdējā desmitgadē ar privāta kapitāla investīciju pamatā, un mēs esam ļoti gandarīti ar kuģa sniegumu pirmajā gadā. Šis kuģis patiesi ir jaunākās paaudzes kuģis, kas ir aizsācis jaunu laikmetu Baltijas jūrā, uzstādot jaunus standartus,» sacīja Janek Stalmeister, Tallink Grupp CEO.

AS Tallink Grupp un Rauma Marine Constructions (RMC) parakstījušas nodomu vēstuli par jauna Shuttle servisa kuģa būvniecību, informē uzņēmuma pārstāvji.

Plānots, ka jaunais kuģis kursēs maršrutā Tallina–Helsinki. Tā būvēšanas izmaksas ir aptuveni 250 miljoni eiro, un jaunais kuģis tiks būvēts Rauma kuģu būvētavā Somijā. Jaunā kuģa būvniecību plānots pabeigt 2021. gada beigās. Projekts nodrošinās kuģu būvētavai apmēram 1500 cilvēkgadu lielu nodarbinātību.

Duālās degvielas kuģis, kas pamatā izmantos LNG, būs ar 2800 pasažieru vietām. Tas kursēs maršrutā starp Tallinu un Helsinkiem, attīstot tālāk šo nozīmīgo maršrutu starp šīm divām galvaspilsētām. Kuģa būvniecībā tiks izmantota jaunākā tehnoloģija un inovatīvākie risinājumi, un kompānijas mērķis ir uzbūvēt ekonomiskāko un videi draudzīgāko kuģi, kas kursē Baltijas jūrā.

Skulte LNG Terminal attīstītāji aicina valdību uz izlēmīgu rīcību un neatteikties no idejas par sava LNG termināļa būvniecību tepat Latvijā. Ja Latvija pati nenoteiks savu enerģētisko politiku un turpinās būt atkarīga no kaimiņu labvēlības dabasgāzes piegādēs, mūsu valsts ekonomiskā atpalicība no Lietuvas un Igaunijas padziļināsies.

Šādi lēmumi nav Latvijas sabiedrības interesēs, jo draud ar bargiem siltuma un elektrības rēķiniem visiem Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Paļauties uz kaimiņu piedāvātu labvēlīgu cenu bez pašiem savas LNG piegādes ekosistēmas ir pārāk tuvredzīgi.

11. aprīlī Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) izplatītais pretrunīgais paziņojums vērtējams kā mēģinājums slēpt Ministru Kabineta mazspēju un izvairīties no pārmetumiem nākotnē, kad abi, KEM un Ministru Kabinets, var tikt pamatoti kritizēti par bezdarbību enerģētiskās neatkarības un arvien lielākas ekonomiskās atpalicības no kaimiņvalstīm Baltijā veicināšanā. Gan Igaunijai, gan Lietuvai būs savs LNG terminālis, bet Latvija kā ierasti nebūs tikusi galā ar uzdevumiem.

Igaunijas prāmju operators "Tallink" nākamajos pāris gados neplāno atjaunot prāmju satiksmi starp Rīgu un Stokholmu, apstiprināja "Tallink" pārstāvji, jautāti par kompānijas pašreizējiem plāniem attiecībā uz prāmju satiksmi Latvijā.

Kompānijā norādīja, ka lēmums par prāmju satiksmes atjaunošanu no Rīgas nav mainījies, jo "Tallink" joprojām vairāk koncentrēsies uz esošo maršrutu starp Igauniju, Somiju un Zviedriju rentabilitātes uzturēšanu un palielināšanu.

Tāpat "Tallink" pārstāvji skaidroja, ka kompānija joprojām neredz prāmju satiksmes pieprasījumu, kāds tas bija pirms Covid-19 pandēmijas, papildinot, ka galvenokārt ekonomisko un finansiālo situāciju ietekmē gan pandēmijas izraisītās sekas, gan arī karš Ukrainā.

Tādējādi, kamēr pastāv ekonomiskās un ģeopolitiskās situācijas satricinājums, kompānija koncentrēsies uz pamatuzņēmuma rentabilitāti un alternatīvajiem ieņēmumu avotiem, piemēram, "Tallink" kuģu nomu, norādīja kompānijā.

"Tallink Grupp" kuģis "Romantika" devies uz Nauta kuģu būvētavu Gdiņā, Polijā, lai tam veiktu plānotos apkopes un atjaunošanas darbus. Kuģis atradīsies kuģu būvētavā gandrīz divas nedēļas, un maršrutā Rīga - Stokholma atgriezīsies 25. janvārī.

Plānotās apkopes laikā tiks veikti regulārie tehniskās apkopes darbi un tiks atjaunotas vairākas pasažieru telpas, saskaņā ar atjaunoto zīmolu iegūstot pilnīgi jaunu izskatu.

Pasažieru telpās, piemēram, populārais zviedru galda restorāns tiks atjaunots saskaņā ar "Grande Buffet" konceptu, kuģa kafejnīca - "Coffee & Co" konceptu, kuģa krodziņš - saskaņā ar "Seapub" zīmolu. Pārmaiņas būs arī kuģa restorānos "Grill House" un "Russian Cuisine Aleksandra" un disko zālē "Space Disco".

Kuģa "Romantika" tehniskās apkopes un plānotie darbi paredz sagatavošanās darbus augstsprieguma krasta elektrības pieslēgumam. Kuģim tiks veikti tehniskie uzlabojumi, lai vēl vairāk uzlabotu tā energoefektivitāti un samazinātu emisijas. Palielināta efektivitāte un samazinātas emisijas ir visu "Tallink" kuģu prioritāte.

Pie Spānijas krastiem vairāki desmiti sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) tankkuģu gaida iespēju tikt izkrautiem, bet Spānijas gāzes pārvades tīklu operatori brīdinājuši, ka varētu apturēt izkraušanu, kamēr tiek atrisināta "ārkārtējā situācija".

Ja drīzumā netiks novērsts LNG kuģu sastrēgums pie Spānijas, tie varētu sākt meklēt alternatīvas ostas ārpus Eiropas, kur izkraut kravu.Pie Spānijas krastiem iespēju tikt izkrautiem gaida vairāk nekā 35 LNG kuģi, no kuriem vismaz astoņi ir noenkurojušies Kadisas līča rajonā, pirmdien atklāja mākleri, analītiķi un anonīmi avoti LNG termināļos.

Šonedēļ Spānijā ir pieejamas tikai sešas vietas regazifikācijas termināļos, atklājis kāds anonīms avots gāzes sektorā.

Spānijas, kurai ir seši LNG termināļi, nacionālais gāzes pārvades tīklu operators "Enagas" pirmdien paziņoja, ka tiek "izsludināta ārkārtējā operatīvā situācija", kurā varētu tikt atteikta LNG kuģu izkraušana termināļu pārslodzes dēļ.

Valdība pašlaik nav atteikusies no pozīcijas, ka Latvijai drošības apsvērumu dēļu būtu vajadzīgs savs sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināls, šorīt intervijā LTV "Rīta panorāmai" pauda premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Ministru kabinets 21.februārī noraidīja Skultes LNG termināļa attīstītāja AS "Skulte LNG Terminal" un stratēģiskā investora piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus.

Aicinām neizgāzt LNG termināļa būvniecību 

Ar ļoti nepatīkamu pārsteigumu vakar uzzinājām, ka Ministru Kabinetā tika noraidīts iesniegtais...

Kariņš skaidroja, ka piedāvājums noraidīts, jo tajā valstij bija izvirzītas pārāk lielās prasības, bet valdība jau sākotnējās lemšanas laikā bija formulējusi nostāju, ka ļaus būvēt šādu termināli, bet bez īpaši labvēlīgām garantijām privātajam attīstītajam.

Valdība noraida Skultes LNG termināļa attīstītāja piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus 

Ministru kabinets otrdien noraidīja Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa attīstītāja...

K.Kariņš teica, ka investora piedāvājumā bijušas tādas prasības, ka sabiedrība nesaprastu šādu valdības pretimnākšanu. Lūgtie atbalsta modeļi bijuši dažādi, piemēram, ka Latvijas patērētāji pat subsidētu gāzes pārvades cenu arī tām kravām, kas iet ārpus Latvijas, "kas nav nopietni".

"Izskatās, ka te kāds saskatīja iespēju bez riska gūt drošu peļņu, bet tā nav - uzņēmējdarbība ir riska darbība," par investoru vēlmēm izteicās politiķis.

Pēc valdības lēmuma pastāvot iespēja, ka parādās kāds cits termināļa projekts, kas neprasītu šādas garantijas, kā arī valdība izskatīs iespēju, ka valsts pati varētu būvēt LNG termināli, klāstīja Kariņš, gan atsakoties vērtēt, cik liela ir iespējamība, ka nonāks līdz valsts būvētam terminālim.

Kariņš tomēr uzsvēra, ka drošības apsvērumi argumentē par labu, lai valstij šāds termināls būtu, taču ir jālīdzsvaro drošības vajadzības pret izmaksām.

Kā ziņots, Ministru kabinets noraidīja Skultes LNG termināļa attīstītāja "Skulte LNG Terminal" un stratēģiskā investora piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus, jo tai nebija pieņemams prasīto garantiju apjoms.

Kā informēja Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), Ministru kabinets 24.janvārī uzdeva KEM veikt padziļinātu projekta sadarbības nosacījumu izvērtējumu. Lai nodrošinātu kvalitatīvu analīzi, 30.janvārī KEM pieprasīja attīstītājam papildu informāciju.

Pēc papildu informācijas saņemšanas, kas sniegusi detalizētāku informāciju par projekta infrastruktūru, kapacitāti un izmaksām, KEM secinājusi, ka konkrētos projekta sadarbības nosacījumus nevar atbalstīt, galvenokārt to regulatīvo priekšrocību un garantiju apjoma dēļ.

Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV) žurnālistiem pēc Ministru kabineta sēdes skaidroja, ka "Skulte LNG terminal" iesniegtie priekšlikumi paredzēja priekšrocību radīšanu regulatīvā vidē, kā arī virkni saistību gan no valsts puses, gan AS "Latvenergo" puses.

Čudars teica, ka saistībā ar attīstītāja izteikto priekšlikumu apjomu valdība lēmusi priekšlikumu neatbalstīt.

"KEM uzdots turpināt darbu pie termināla izveides, tai skaitā izskatot iespēju projektā iesaistīt valsts akciju sabiedrības un nodrošinot tām nepieciešamo finansējumu," teica Čudars, piebilstot, ka ministrija par to ziņos valdībai mēneša laikā.

Skultes priekšrocība jāizmanto 

Lai Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa izveidei varētu durt zemē lāpstu, vēl ir...

"Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons skaidroja, ka uzņēmums runās ar stratēģisko investoru, jo svarīgs priekšnosacījums no investora bija, lai valdība vienā vai otrā veidā iesaistītos projekta izveidē.

"Mēģināsim rast iespējas satikties ar KEM un klātienē pārrunāt motīvus, jo uzskatām, ka prasības par valsts iesaisti bija mērenas. Cerams, ka valdībai ir kāds plāns. Varbūt valdībai ir "plāns B", piemēram, valdībai pašai to taisīt," teica Miķelsons, piebilstot, ka stratēģiskajam investoram ir pieredze visā pasaulē, tāpēc termināla uzbūve būtu ātrāka, bet projektu realizējot valdībai, tas būtu ilgāk.

Miķelsons arī uzsvēra, ka galvenais, lai terminālis Latvijā būtu.

Kā ziņots, 2022.gada septembrī Saeima pieņēma Ekonomikas ministrijas virzīto likumprojektu, kas noteica nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu LNG terminālim pie Saulkrastiem, taču valsts garantijas gāzes piegādēm caur to nesniedza.

Turpmākajos mēnešos "Skulte LNG Terminal" atrada stratēģisko investoru un iesniedza valdībā priekšlikumus par vēlamajām sadarbības formām, taču nedz investora vārdu, nedz precīzas savas vēlmes uzņēmums publiski neatklāj.

"Skulte LNG Terminal" reģistrēta 2016.gadā. "Skulte LNG Terminal" mājaslapā norādīts, ka uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Arnfins Unums un Pēteris Ragaušs. Vienlaikus 2022.gada maija otrajā pusē par 20% "Skulte LNG Terminal" akciju iegādi paziņoja degvielas tirgotājs AS "Virši-A".

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis pie Skultes ostas Saulkrastu novadā varētu izmaksāt aptuveni 120 miljonus eiro, kas ir par 20 miljoniem vairāk, nekā rēķināts iepriekš, teica AS "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons.

Sadārdzinājums radies, ņemot vērā pieaugušās cenas izejmateriāliem. Miķelsons apgalvoja, ka termināli ātrākais varētu uzbūvēt 2023.gadā.

"Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors informēja, ka terminālis sastāv no divām daļām - savienojuma un platformas. Ikdienas apstākļos platformas piegādei būtu nepieciešams līdz diviem gadiem, tomēr, ja ir vajadzība to sagādāt strauji, piegādātāji būtu gatavi šo pasūtījumu izpildīt arī gada laikā. Tikmēr savienojumam ar Inčukalna pazemes gāzes krātuvi nepieciešamos cauruļvadus var saņemt apmēram četru līdz piecu mēnešu laikā, bet to izbūve pie ātrākā scenārija prasītu apmēram sešus mēnešus.

Pret Skultes termināļa izbūvi pie Saulkrastiem iebilst šīs vēsturiskās kūrortpilsētas iedzīvotāji. Turklāt pētījumā par vispiemērotāko LNG termināļa atrašanās vietu Latvijā, kurā tika salīdzinātas četras iespējamās vietas, iepriekš tikusi atzīta Rīga.

Valdību veidojošās partijas konceptuāli vienojušās Latvijā būvēt sašķidrinātās gāzes (LNG) termināli, 11.aprīlī pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers norādīja, ka Ekonomikas ministrijai (EM) uzdots strādāt ar potenciālajiem investoriem, lai izvērtētu, kur un kas būvēs šo termināli. Kariņš norādīja, ka šis ir vidēja termiņa projekts.

Savukārt īstermiņā EM turpinās sarunas ar Igauniju un Somiju, lai jau šā gada nogalē varētu nodrošināt dabasgāzes piegādes no topošā Paldisku LNG termināļa Igaunijā, kas varētu tikt uzbūvēts jau šogad.

Tāpat tiks turpinātas sašķidrinātās gāzes piegādes no Klaipēdas LNG termināļa, piebilda Kariņš.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) sacīja, ka sarunas ar privātajiem investoriem jau notiek un šie uzņēmēji ir informējuši, ka Latvijas LNG terminālis varētu sākt darbu 2023.-2024.gadā.

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis Latvijā būtu jāceļ kādā no lielajām ostām - Ventspils, Rīga vai Liepāja, jo visas trīs ostās ir pamata nepieciešamā infrastruktūra, uzskata Latvijas Stividorkompāniju asociācija (LSA).

Turklāt, organizācijas ieskatā ir jāņem vērā zaļā kursa prioritātes un pašreizējā situācija, kad gāzes patēriņš ir ievērojami samazinājies. LSA uzsver, ka mūsdienīgam LNG terminālim ir jāspēj ne tikai importēt gāzi, bet arī eksportēt Latvijas zaļās enerģijas resursus.

LSA padomes priekšsēdētājs Āris Ozoliņš norāda, ka "ir jābūt skaidrām prognozēm gāzes patēriņam ilgtermiņā - līdz 15 gadiem, jāņem vērā Latvijai saistošie Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa mērķi par enerģijas resursu dažādošanu, kā arī kaimiņvalstu izbūvētie LNG termināļi, kas nodrošina jau ļoti lielas jaudas".

Arī Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas vadītājs Jāni Irbe apgalvo, ka "jau tuvāko gadu laikā būs nepieciešama infrastuktūra, lai spētu eksportēt Latvijā sarožoto zaļo enerģiju".

Pirms gada enerģētikas krīze Eiropā padarīja Klaipēdas LNG termināli par ļoti nozīmīgu visam reģionam. Tagad mūsu dienvidu kaimiņiem pavērušās iespējas ne tikai saglabāt, bet arī nostiprināt tā pozīcijas, vēsta lrytas.lt.

Kad Krievija ķērās pie tā sauktās "gāzes šantāžas", vairākas Eiropas valstis sāka plānot savu LNG termināļu būvniecību, taču Lietuva jau sen bija izpildījusi šo mājasdarbu – LNG pārvadātājs “Independence”, kas paredzēts kā peldoša LNG uzglabāšanas un regazifikācijas vienība, Klaipēdā darbojas kopš 2014. gada.

Šā gada janvārī Somijas Inko ostā tika atvērts vēl viens terminālis, bet poļi plāno tādu būvēt Gdaņskas līcī.

"Iekustināti ir arī mūsu kaimiņi latvieši. Saeima Skultes LNG termināli ir atzinusi par lielu valsts projektu, kas jāpabeidz līdz 2024. gadam. Taču Latvijas galvenais gāzes piegādātājs “Latvenergo” gandrīz vienlaikus noslēdza piegādes līgumu uz desmit gadiem ar Klaipēdas LNG termināli. Tas nozīmē, ka topošais terminālis Latvijā zaudēja savu galveno pircēju un tam nācās lūgt valsts palīdzību," raksta lrytas.lt.

Ministru kabinets otrdien vienojies piešķirt nacionālo interešu objekta statusu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim pie Saulkrastiem, žurnālistiem pēc lēmuma pieņemšanas pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Tiek paredzēts, ka Ekonomikas ministrija (EM) līdz 20.septembrim iesniegs valdībā likumprojektu nacionālā interešu objekta statusa noteikšanai Skultes LNG terminālim.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) preses konferencē atzīmēja, ka nacionālo interešu objekta statusa piešķiršana projektam nozīmēs vienkāršotas un ātrākas administratīvās procedūras gan būvniecības, gan projektēšanas procesā.

Indriksone paredz, ka projektu varētu īstenot līdz 2024.gada rudens sezonai. Vaicāta, vai agrāku lēmumu gadījumā terminālis nevarētu sākt funkcionēt jau 2023./2024.gada apkures sezonā, ministre skaidroja, ka šāda veida lēmumi ir jāpieņem ar lielu atbildību un tiem nepieciešams padziļināts izvērtējums, kāds veikts šobrīd.

Videi draudzīgais kuģis Baltijas jūrā MyStar, kuru pasūtīja Tallink Grupp, un kas pašlaik tiek būvēts Rauma Marine Constructions (RMC) kuģu būvētavā Somijā, tiks pabeigts 2022. gadā.

Tradicionālās kuģa kristības plānotas 2021. gada 12. augustā, un par kuģa krustmāti ir izvēlēta Igaunijas Republikas prezidente Kersti Kaljulaida.

Kuģa MyStar kristību pasākuma ietvaros kuģis pēc kristību ceremonijas tiks nolaists ūdenī, kas ir vēl viens būtisks un svarīgs pavērsiens kuģa būvniecības gaitā, tādējādi pārbaudot uz sauszemes būvētā kuģa gatavību un tā peldspēju.

Kuģa nolaišana ūdenī notiks kuģu būvētavas sausajā dokā, kur kuģis vēl tiek būvēts. Ceremonijas laikā goda viesi svinīgi atver vārstus, lai piepildītu doku ar ūdeni, kurā atrodas kuģis. Pēc kuģa kristīšanas un nolaišanas ūdenī, kuģa būvniecības darbi, kas līdz šim notika kuģa ārpusē, tagad noritēs kuģa iekšpusē.

Igaunijas prāmju operators "Tallink" tuvākajā nākotnē neplāno atjaunot prāmju satiksmi maršrutā Rīga-Stokholma, pauda "Tallink" preses sekretāre Katri Linka.

Viņa skaidroja, ka pēc diviem ļoti izaicinošiem pandēmijas gadiem, kam sekoja ģeopolitisks un ekonomisks satricinājums saistībā ar karu Ukrainā, "Tallink" šobrīd koncentrējas uz operāciju pārbūvi un darbības atjaunošanu galvenajos maršrutos, proti, starp Igauniju, Somiju un Zviedriju.

"Kad būsim atjaunojuši darbības un darījumus galvenajos maršrutos, mēs atkal sāksim apsvērt iespējas, kas pārsniedz šos galvenos maršrutus," pauda Linka, piebilstot, ka šobrīd vēl nav iespējams atbildēt par to, kad tas notiks.

Jau ziņots, ka aprīļa vidū plānots atvērt pandēmijas dēļ slēgto "Tallink Hotel Riga". Konkrētāku informāciju par viesnīcas atklāšanas datumu un citām detaļām kompānija šobrīd nav sniegusi.

ViesnīcasTallink Hotel Riga darbība tiks īslaicīgi apturēta no oktobra vidus, līdz uzlabosies pandēmijas situācija COVID-19 un tiks atcelti ceļošanas ierobežojumi, Db.lv informēja “Tallink” komunikācijas direktore Katri Linka.

"Šajā laikā ēka tiks slēgta ar minimālām izmaksām, lai nodrošinātu ēkas drošību un funkcionēšanu, kā arī lai operatīvi varētu atjaunot darbības, pieņemot šādus lēmumus. Tallinā viena no mūsu viesnīcām - Tallink City Hotel - jau ir slēgta un tāda paliks līdz nākamajai vasarai, jo tiks pilnībā atjaunota. Divas citas viesnīcas - Tallink Express un Tallink Spa & Conference Hotel - joprojām ir atvērtas. Tuvākajā nākotnē mēs uzraudzīsim rezervācijas un attiecīgi pieņemsim lēmumus par to atvēršanu," piebilst K.Linka.

Šī būs jau otrā reize šogad, kad "Tallink Hotel Riga" pārtrauc darbu - iepriekš viesnīca tika slēgta no 18.marta līdz 1.jūnijam.

Igaunijas prāmju kompānijas "Tallink Grupp" jaunais kuģis "MyStar" maršrutā Tallina-Helsinki sāks kursēt septembrī, kas ir pusgadu vēlāk nekā bija plānots sākotnēji, atsaucoties uz laikrakstu "Turku Sanomat", vēsta Somijas sabiedriskā raidorganizācija YLE.

Laikraksta rīcībā esošā informācija liecina, ka Raumas kuģu būvētavai Somijā "MyStar" pasūtītājam vajadzēja nodot jau gada sākumā, tomēr būvniecība ieilgs vismaz pusgadu.

"Tallink" preses sekretāre Katri Linka paskaidrojusi, ka kuģa būvniecības darbi aizkavējušies, jo Covid-19 pandēmijas laikā gan darbinieku slimošanas, gan piegāžu ķēžu pārrāvumu dēļ ir bijis traucēts kuģu būvētavas darbs. Viņa uzsvēra, ka "Tallink" problēmas nesaskata un kuģa būvniecība ir par 97% pabeigta.

FOTO: Tallink jaunā kuģa MyStar interjers 

Tallink Grupp publicējusi pirmos interjera attēlus savam jaunākajam kuģim MyStar, kas pašlaik...

"MyStar" būvniecība Raumā tika sākta 2020.gada aprīlī. Kuģa izmaksas tiek lēstas ap 250 miljoniem eiro.

212 metrus garais un 31 metrus platais kuģis spēs pārvadāt līdz 2800 pasažieriem un 750 automašīnām.

Lai gan sākotnēji bija plānots, ka kuģis izmantos sašķidrināto dabasgāzi, tomēr pēdējo divu gadu laikā tās cena ir četrkāršojusies, tādēļ kuģis izmantos dīzeļdegvielu.

Linka norādīja, ka sašķidrināto dabasgāzi augstās cenas dēļ "Tallink" neizmanto kopš marta un gaida, kad Paldisku ostā tiks izveidots sašķidrinātās dabasgāzes terminālis, kas varētu samazināt cenas tirgū.

Otrajā ceturksnī "Tallink" pasažieru skaits bijis par 262,9% lielāks nekā aprīlī-jūnijā pērn, sasniedzot 1 552 174 pasažierus. Pārvadāto kravu apmērs otrajā periodā gada izteiksmē pieaudzis par 18,9% - līdz 109 380 kravas vienībām. Aprīlī-jūnijā "Tallink" pārvadāja 225 563 pasažieru automašīnas, kas ir par 79,4% vairāk nekā pirms gada.

"Tallink Grupp" veic pārvadājumus ar prāmjiem Baltijas jūrā, izmantojot zīmolus "Tallink" un "Silja Line".

Uzņēmuma akcijas kotē Tallinas fondu biržas oficiālajā sarakstā. Lielākais akcionārs ir Igaunijas investīciju kompānija "Infortar", kam pieder 40% "Tallink Grupp" akciju.