Citas ziņas

Talsos par 37 tūkstošiem izvietos videonovērošanas kameras

Lelde Petrāne, 20.05.2014

Jaunākais izdevums

Talsu novada dome piešķīrusi līdz 37 000 eiro finansējumu videonovērošanas sistēmas pilnveidošanai Talsu pilsētā, informēja Talsu novada pašvaldības komunikāciju speciāliste Ivonna Vicinska.

15.maija Talsu novada domes deputātu lēmums paredz 10 jaunu videonovērošanas kameru un divu videodatu uzglabāšanas iekārtu iegādi. Viena kamera atradīsies Brīvības ielā 17, netālu no izklaides vietas Cherry club, divas kameras tiks izvietotas Lielās ielas un K.Mīlenbaha ielas krustojumā, viena kamera - Celtnieku ielā 2, divas kameras - uz laukuma un ielas pie Talsu autoostas Jaunajā ielā 23, savukārt četras kameras atradīsies jaunizveidotās Talsu ezera promenādes teritorijā.

Pašvaldības policija cer, ka videonovērošanas sistēmas pilnveidošana ļaus vēl efektīvāk reaģēt iedzīvotāju drošību apdraudošās situācijās, kā arī novērst vandāļu postījumus. Talsu ezera promenādē vandāļi uzdarbojušies jau vairakkārt, nesen atkārtoti demolēts arī pilsētas skeitparks, bērnu laukums un citas izklaides vai atpūtas vietas. Pilsētā videonovērošanas kameras jau ir izvietotas vairākās sabiedriskās vietās, tostarp Talsu centrā, pie Tautas nama un Sauleskalna estrādē.

Finansējums kameru iegādei tiks rasts no pašvaldības budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Kameras pilsētā plānots izvietot šī gada laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Sāk pārbūvēt ceļu no Rucavas līdz Lietuvas robežai

Dienas Bizness, 26.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien būvnieki sāk pārbūvēt autoceļa posmu no Rucavas līdz Lietuvas robežai (valsts galvenais autoceļš Liepāja-Lietuvas robeža (Rucava) (A11) posms 50,5-59 km.), kas izmaksās 3,87 miljonus eiro, informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) Komunikācijas daļa.

Būvdarbu ietvaros tiks veikta segas rekonstrukcija. Plānots, ka SIA Ceļu un tiltu būvnieks darbus pabeigs nākamā gada pirmajā pusē. Būvdarbu kopējas izmaksas ir 3,87 miljoni eiro (ar PVN) un tos līdzfinansē Kohēzijas fonds.

LVC atzīmē, ka būvdarbu laikā satiksmes ātrums tiks ierobežots līdz 50-70 km/h un satiksme tiks regulēta ar luksoforiem.

Savukārt jau pabeigti šopavasar uzsāktie būvdarbi uz valsts reģionālā autoceļa Talsi-Stende-Kuldīga (34,0.-41,0.km)(P120) un Tukums-Kuldīga (17,60.-26,53.km)(P121). Uz ceļa Talsi-Stende-Kuldīga posmā aiz Rendas Kuldīgas virzienā septiņu km garumā ir uzklāta asfalta izlīdzinošā kārta un atjaunota ceļa virsma. Projekta ietvaros atjaunotas arī astoņas sabiedriskā transporta pieturvietas un vairākas nobrauktuves.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes plānošanas reģions saņēmis priekšlikumus no Autotransporta direkcijas (ATD) par konkrētiem maršruta tīkla reisu samazinājumiem, kuros ieteikts arī slēgt vairākus maršrutus, aģentūru LETA informēja Kurzemes plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja Vaira Brūdere.

Viens no maršrutiem, ko iesaka slēgt, ir Ventspils - Mazirbe, kur autobuss kursē vasaras sezonā. Iespējams, tomēr būtu jāizvērtē iespēja šo maršrutu saglabāt, piemēram, samazinot dienu skaitu, kad autobuss kursē, vai arī pagarinot maršrutu līdz Kolkai, lai būtu vairāk braucēju, pieļāva Brūdere.

Tāpat ieteikts slēgt maršrutu Talsi - Kuldīga. Kā atzina Brūdere, šis jautājums vēl ir jāpārrunā ar attiecīgo novadu pašvaldībām. Starp Kuldīgu un Talsiem autobusu satiksmi nodrošina arī maršruts Liepāja - Talsi.

Ieteikts arī slēgt maršrutu Ventspils - Blāzma - Ugāle - Usma- Ugāle, tomēr Kurzemes plānošanas reģions pret to iebilst. «Šis maršruts ir garš - to varētu padarīt īsāku, bet nekādā gadījumā slēgt. Ventspils novadā ir mazs iedzīvotāju blīvums un ir tikai seši vietējie reģionālie maršruti,» nepieciešamību saglabāt šo maršrutu pamatoja Brūdere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvnieki veikuši defektu labojumus ceļa posmā no Apšuciema līdz Tukuma krustojumam

Db.lv, 20.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ veikta būvdarbu defektu labošana uz autoceļa Sloka–Talsi (P128) posmā no Apšuciema līdz krustojumam ar autoceļu Tukums–Kolka (P131), informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Pērn šajā posmā tika pabeigti būvdarbi, taču šogad pavasarī posma seguma virskārtā vairākās vietās tika konstatētas sīkplaisas.

Ņemot vērā būvdarbu līguma nosacījumus un VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) kvalitātes prasības, konstatējot šos defektus, dažos ceļa posmos no pasūtītāja puses (LVC) būvniekam tika pagarināts garantijas laiks līdz sešiem un septiņiem gadiem regulāro piecu gadu vietā. Savukārt atsevišķās vietās būvniekam bija jāpārbūvē seguma virskārta.

Lai samazinātu risku, ka sīkplaisas attīstās arī turpmāk, būvnieks – SIA Strabag, par saviem līdzekļiem visā posmā veica arī virsmas apstrādi, pēc kuras posmā ir noteikts ātruma ierobežojums 50 km/h. Šis ierobežojums saglabāsies aptuveni nedēļu, kamēr nebūs noformējusies jaunā ceļa virskārta un no ceļa virsmas nenoslaucīs pie izlietās bitumena emulsijas nepielipušās šķembas. Virsmas apstrāde ir seguma uzlabošanas veids, kas uzlabo ceļa saķeri ar auto riepām, uzlabo ceļa spēju pretoties nodilumam, kā arī nodrošina virsmas hidroizolāciju. Pirmās divas nedēļas pēc virsmas apstrādes ieklāšanas uz autoceļa autobraucējiem jābūt piesardzīgiem un jāievēro samazinātais maksimālais braukšanas ātrums. Kad liekās šķembas tiek noslaucītas, bet palikušās satiksmes ietekmē iestrādājas bitumenā, ceļa segums ir komfortabls braukšanai un pasargā seguma apakšējās kārtas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Bēdīgi slavenais autoceļš Liepāja - Lietuvas robeža piedzīvos pārmaiņas

Dienas Bizness, 02.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pārmaiņas sāks piedzīvot bēdīgi slavenais autoceļš Liepāja – Lietuvas robeža. Iedzīvotāji vairāku gadu garumā centās pievērst uzmanību šim ceļa posmam, kur bedres bija kļuvušas bīstamas transporta līdzekļiem. Latvijas valsts ceļi (LVC) sola, ka šogad sāksies šī autoceļa remonts vairāk nekā 20 kilometru garumā. Turpināsies darbi arī uz Rīga – Liepāja šosejas, vēsta Latvijas Radio.

Autoceļš, kas ved no Liepājas līdz pat Lietuvai jau gadiem ilgi atradies sliktā tehniskā stāvoklī un daudzviet sabrucis, tāpēc arī rucavnieki sāka rīkot improvizētas talkas un paši lāpīja bedres uz ceļiem. Rucavā sievas pat apdziedāja bedraino ceļu pie Lietuvas robežas.

2015.gadā uz autoceļa sāksies rekonstrukcijas darbi, kas notiks no 22. līdz 45.kilometram.

«Šobrīd jau ir atvērti būvdarbu konkursa piedāvājumi un notiek vērtēšana. Tiklīdz tā tiks pabeigta un būs pienācīgi laika apstākļi, respektīvi, temperatūra vairs nebūs zem nulles, tad varēs uzsākt būvdarbus,» Latvijas Radio pastāstīja LVC sabiedrisko attiecību speciāliste Anna Kononova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs gados ar SIA Betolli konstruktora palīdzību tapuši 600 individuāla dizaina krekli; uzņēmums paplašinājis sortimentu ar dažādiem aksesuāriem , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Zīmola idejas autore un uzņēmuma īpašniece Līga Krauze DB atzīst, ka, sākot biznesu, viņa ar neticību klausījās pieredzējušu uzņēmēju teiktajā, ka tikai pēc trīs gadiem varētu cerēt uz peļņu. «Tolaik domāju, ka tā nebūs. Es cītīgāk strādāšu un viss būs kārtībā. Pēc gada jau varēšu redzēt darba augļus. Diemžēl optimisms nelīdzēja, jo patiesi tikai pēc trīs gadiem sāku just, ka zīmols kļūst atpazīstams, esmu izcīnījusi vietu šajā nišā. Protams, bizness prasa milzīgu darbu, tostarp arī brīvdienās. Apgrozījums ik gadu pakāpeniski palielinās, pērn tika sasniegti 23 tūkstoši eiro. Šajā gadā ceru uz 20% kāpumu,» atklāj Līga. Uzņēmums kopš pirmās publikācijas DB 2013. gada martā kļuvis bagātāks – ir palielinājies gan pircēju skaits, gan paplašinājusies komanda. Tā ir izaugusi no trijiem līdz pieciem cilvēkiem. Nemainīga gan palikusi Betolli pastāvīgā mājvieta – Talsi, kur izveidots neliels birojs, bet reizi nedēļā uzņēmuma komanda brauc uz Rīgu, lai tiktos ar klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Katram sava Latvija un formula tās apceļošanai

Linda Zalāne, 04.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Izsludināti valsts autoceļu būvdarbu iepirkumi gandrīz 100 miljonu eiro apmērā

Žanete Hāka, 20.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas Valsts ceļi kā pirmie uzsāka apgūt jaunā Eiropas Savienības fondu perioda finansējumu, un mēs aktīvi turpināsim realizēt visus ieplānotos projektus, norāda LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

«Būvdarbu iepirkumi tiek gatavoti savlaicīgi, rēķinoties ar to, ka vērtēšana un iepirkumu uzraudzība var prasīt papildu laiku. Mūsu mērķis – lai, sākoties būvniecības sezonai, uzņēmēji varētu nekavējoties uzsākt darbu,» piebilst J. Lange.

Kā informē Satiksmes ministrija, šogad oktobrī izsludināti jau deviņi būvdarbu iepirkumi par gandrīz 100 miljoniem eiro.

To vidū ir autoceļa Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža (A3) būvdarbi par vairāk nekā 21 miljonu eiro, Talsi – Stende – Kuldīga (P120) par vairāk nekā 15 miljoniem eiro un Rīga – Ventspils (A10) segas pārbūve un Augšlīgatne – Skrīveri (P32) pārbūve – katrs par 11,5 miljoniem eiro. Līdz gada beigām tiks izsludināti vēl 2 iepirkumi par kopējo summu aptuveni 13 miljoni eiro.Šos projektus plānots realizēt ar Kohēzijas un ERAF fondu līdzfinansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rendā atklāts pārbūvētais tilts pār Abavu uz autoceļa Talsi–Stende–Kuldīga (P120) tā 27,8. kilometrā, informē Latvijas Valsts ceļi.

Tilta pārbūvi veica SIA Tilts, un darbu līgumcena ir 954,5 tūkstoši eiro (ar PVN). Būvdarbu laikā ir pastiprinātas tilta sijas, izbūvēta jauna brauktuves konstrukcija, atjaunota hidroizolācija un segums, kā arī uzbēruma nostiprinājumi. Tilts ieguvis jaunu apgaismojumu un ietvi, kā arī drošības barjeras. Pēc pārbūves tilts ir kļuvis par gandrīz metru platāks – tas ir 62,5 m garš un brauktuves platums tagad ir 7 m.

Tā kā tiltam tika veikta pastiprināšana uzstādot papildus stiegrojumu sijām, būvdarbu laikā tika uzstādīti arī 16 sprieguma mērītāji un pārbaudes ar slodzi laikā tika izmērīti faktiskie spriegumi konstrukcijās.

Turpmāk, piesaistot Rīgas Tehniskās Universitātes speciālistus, paredzēts veikt mērījumus tilta ekspluatācijas laikā, gadījumos, kad pār tiltu pārvietosies smagsvaru slodzes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Šoferim, kurš vadīja automašīnu ar priekšējā buferī iestrēgušu stirnu, piespriež 70 eiro sodu

LETA, 04.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Policijai izdevies noskaidrot personu, kura 27.februārī manīta, vadot automašīnu Volkswagen Amarok ar buferī iesprūdušu stirnu, viņam piemērojot 70 eiro sodu, aģentūra LETA uzzināja Valsts policijā (VP).

Vīrietis policijai paskaidroja, ka sadursme notikusi Engures pagasta Engures novadā uz autoceļa Sloka-Talsi. Vīrietis braucis Rīgas virzienā un pēkšņi uz ceļa izskrējušas vairākas stirnas, un autovadītājs jutis nelielu sadursmi. Taču pēc mirkļa, paskatoties atpakaļskata spogulī, viņš redzējis, ka meža zvēri aizskrien. Vīrietis nodomājis, ka nopietna sadursme nav notikusi un visas stirnas palikušas veselas, tādēļ, nepārliecinoties, ka viss ir kārtībā, un neizkāpjot no auto, turpinājis ceļu.

Taču Rīgā citu autovadītāju norāžu dēļ viņš izkāpis no automašīnas un konstatējis, ka tās priekšējā buferī iesprūdis meža zvērs. Vīrietis vērsies pie apdrošinātājiem, taču policijai par negadījumu nav ziņojis, kā to pieprasa likums. Notriekto dzīvnieku viņš aizvedis uz mežu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Sācies garantēto atlīdzību izmaksu process AS PNB Banka klientiem

Lelde Petrāne, 22.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 22.augusta sācies garantēto atlīdzību izmaksu process AS «PNB Banka» klientiem. Lai optimizētu izmaksu procesu un sakārtotu klientu plūsmu, katrai AS «PNB Banka» klientu grupai izstrādāta kārtība, kā saņemt valsts garantēto atlīdzību.

Daļai klientu ne šodien, ne tuvākajās dienās nekur nav jādodas – atlīdzību viņi saņems automātiski. Arī pārējos klientus Citadeles pārstāvji aicina iespēju robežās plānot vizīti nākamajās dienās un nedēļās. Ņemot vērā pieteikuma apstrādes laiku un cilvēku skaitu, kam primāri nepieciešams pārskaitīt VSAA maksājumus, paredzams, ka izmaksu process aizņems vismaz mēnesi.

Kārtība, kādā AS «PNB Banka» klientiem pieteikties valsts garantētajām atlīdzībām:

- Privātpersonas, VSAA pensiju un pabalstu saņēmēji, ar kontu bankā Citadele

Klientiem, kuri paspējuši atvērt kontu Citadelē līdz 22. augustam, garantētā atlīdzība automātiski tiks ieskaitīta norēķinu kontā. Klientiem nekur nav jādodas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Uz valsts autoceļiem turpinās būvdarbi; jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem

Žanete Hāka, 10.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ceļu tīklā turpinās būvdarbi, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Visvairāk būvdarbu posmu uz valsts autoceļiem joprojām ir uz Ventspils šosejas (A10). Tur darbi turpinās četros posmos no Jūrmalas šosejas līdz Tukuma rotācijas aplim. Lai izvairītos no iespējamiem sastrēgumiem, ieteicamie apbraucamie ceļi ir caur Jūrmalu vai pa Liepājas šoseju (A9).

Kurzemē remontdarbi notiek arī uz reģionālā autoceļa Talsi–Stende–Kuldīga (P120), sākot no Talsiem, ir pieci luksoforu posmi, un paredzamais būvdarbu posma šķērsošanas laiks ir viena stunda.

Darbi turpinās uz Liepājas šosejas (A9) uz tilta pār Kauguru kanālu; satiksme novirzīta pa pagaidu tiltu, to regulē luksofors; atsevišķos gadījumos satiksme var būt palēnināta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būtiski maina satiksmes organizāciju Jūrmalas šosejas remontdarbu posmā

Zane Atlāce - Bistere, 23.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No pirmdienas, 23.septembra veiktas būtiskas izmaiņas Jūrmalas šosejas remontdarbu posmā krustojumā ar Rīgas apvedceļu, informē VAS Latvijas valsts ceļi.

Satiksmei tiks atvērta uzbrauktuve virzienā no Rīgas uz Jūrmalu, uzbraucot no Jūrmalas šosejas uz Rīgas apvedceļu Liepājas virzienā, un nobrauktuve virzienā no Babītes uz Rīgu, nobraucot no Rīgas apvedceļa uz Jūrmalas šoseju.

Savukārt satiksmei tiks slēgta nobrauktuve virzienā no Liepājas uz Rīgu, braucot no Rīgas apvedceļa uz Jūrmalas šoseju. Lai nokļūtu uz Rīgu, autovadītājiem būs jābrauc taisni Babītes virzienā, jāveic apgriešanās manevrs un tad jānobrauc no Rīgas apvedceļa uz Jūrmalas šoseju.

Satiksme pa Jūrmalas šoseju joprojām notiek pa divām joslām katrā virzienā.

Arī uz Vidzemes šosejas posmā no Garkalnes līdz Sēnītei joprojām turpinās būvdarbi. Tur ātruma ierobežojumi dažādos ceļa posmos ir 30, 50 un 70 km/h. Rīta un vakara stundās, kā arī brīvdienās satiksme tur var būt palēnināta, tāpēc ceļu uzturētāji aicina ieplānot papildu laiku ceļam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Lielākais aizvadītajā nedēļā reģistrētais uzņēmums – SIA Rūdolfa mantojums

Žanete Hāka, 02.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā uzņēmumu reģistrā un komercreģistrā reģistrēti 125 jauni subjekti, kas ir par 67 subjektiem mazāk nekā pirms nedēļas.

Biedrību un nodibinājumu reģistrā tika reģistrēti 21 subjekti. No kopējā skaita visvairāk jeb 112 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību un 6 individuālie komersanti.

Pagājušajā nedēļā likvidēti 353 subjekti, kas ir par 2 subjektiem vairāk nekā pirms nedēļas.

Aizvadītajā nedēļā lielākais reģistrētais uzņēmums bija SIA Rūdolfa mantojums ar 3,5 miljonu eiro pamatkapitālu. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Rīga, Lāčplēša iela 75B. Kompānijas valdes locekļi ir Jānis Lielcepure un Māra Gaveika-Lielcepure. Kā portālam db.lv skaidroja J. Lielcepure, Rūdolfa mantojums ir kompānija, kas nodarbosies ar privātu ieguldījumu pārvaldi.

Otrs lielākais uzņēmums bija SIA Vides resursu centrs ar 300 tūkstošiem eiro. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Rīga, Vietalvas iela 5. Kompānijas valdes priekšsēdētājs ir Jānis Leimanis, bet valdes loceklis – Guntars Levics.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: Nostiprina pozīcijas robotikas apmācībā

Linda Zalāne, Latvijas Radio, speciāli DB, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Robo Hub trīs gados attīstījusies gan savas skolas ietvaros, gan mācot robotiku un programmēšanu vispārizglītojošās iestādēs daudzviet Latvijā.

«2016. gadā biznesu sākām ar pirmajām apmācībām nelielām bērnu grupām. Šajos gados esam attīstījušies, pie mums regulāri uz nodarbībām nāk vairāk nekā 600 bērnu. Jaunākajiem skolēniem ir trīs gadi, vecākajiem – 13 gadi. Nodarbības notiek darba dienu vakaros un sestdienās no rītiem mūsu skolā pie VEF. Vienlaicīgi bērni strādā vairākās klasēs dažādās vecuma grupās; katrā klasē ir līdz 10 bērniem. Lielākas klases neveidojam, lai saglabātu individuālu pieeju. Tāpat ir pieaudzis mūsu skolotāju pulks. Sākām ar trīs četru cilvēku komandu, kas strādāja no rīta līdz vakaram, bet tagad mums ir skolotāji, kuri nāk dažas reizes nedēļā un novada atsevišķas nodarbības. Šobrīd esam jau 16 skolotāju komanda,» trīs gadu izaugsmes tempu apraksta robotikas skolas Robo Hub (SIA Robo Hub) dibinātāja Felicita Zatlere-Kotāne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem ceļu būves uzņēmumiem Latvijā SIA Strabag pērn apgrozījis 18,6 miljonus eiro un guvis vairāk nekā 941 tūkstoti eiro peļņu, kas, ir nedaudz mazāk nekā gadu iepriekš, informē uzņēmuma pārstāvji.

Pērn SIA Strabag ekspluatācijā nodeva 43 būvobjektus, kas ir par 18 būvobjektiem vairāk nekā gadu iepriekš. Aizvadītā gada laikā uzņēmums atjaunojis arī 47 km valsts autoceļu segumus. Starp Strabag klientiem pērn bija VAS Latvijas Valsts ceļi, Tukuma, Engures un Kandavas pašvaldības, kā arī vairāki privātie pasūtītāji.

Starp lielākajiem Strabag darbiem minami tādi projekti kā seguma atjaunošana uz valsts galvenā autoceļa A10, uz valsts reģionālajiem autoceļiem P128 Sloka – Talsi un P73 Vecumnieki – Nereta – Subate, kopumā vairāk nekā 25 km garumā. Tāpat realizēti vairāki pilsētvides projekti, tostarp Tukuma pilsētas parka rekonstrukcija. Papildus tam, pērn uzsākti būvdarbi trīs ielu būvniecībai Tukumā, kur STRABAG SIA veica arī tehnisko projektu izstrādi apvienotu projektēšanas un būvniecības līgumu ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms svētku brīvdienām daudzi dosies ārpus Rīgas, tāpēc pēcpusdienā Pierīgā būs augsta satiksmes intensitāte un palēnināta satiksme, atgādina VAS Latvijas Valsts ceļi.

Sastrēgumi ir iespējami Rīgas apkārtnē uz autoceļa Ulbroka–Ogre (P5), kur būvdarbi notiek Ulbrokā un starp Tīnūžiem un Ogri, kā arī dodoties ārpus Rīgas pa Ventspils šoseju (A10), kur līdz Kandavas pagriezienam ir kopumā četri remontposmi.

Līdzīgs stāvoklis var veidoties uz autoceļa Sloka–Talsi (P128) posmā no Apšuciema līdz rotācijas aplim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atgriežoties no svētku brīvdienām, autovadītājiem jārēķinās, ka pēcpusdienā Pierīgā var būt palēnināta satiksme, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Īpaši tā ir iespējama Rīgas apkārtnē uz autoceļa Ulbroka–Ogre (P5), kur būvdarbi notiek Ulbrokā un starp Tīnūžiem un Ogri, kā arī dodoties ārpus Rīgas pa Ventspils šoseju (A10), kur līdz Kandavas pagriezienam ir kopumā četri remontposmi.

Remontdarbu dēļ palēnināta satiksme var būt arī uz autoceļa Sloka–Talsi (P128) posmā no Apšuciema līdz rotācijas aplim.

Autobraucēji aicināti laicīgi plānot braucienus un iepazīties ar plānotajiem satiksmes ierobežojumiem LVC mājaslapā. Aktuālā informācija par satiksmes apgrūtinājumiem valsts autoceļu tīklā ir pieejama arī aplikācijā Waze.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Talsu novadā, Abavas pagastā uz autoceļa Talsi–Stende–Kuldīga Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Satiksmes uzraudzības rotas darbinieki, patrulējot ar netrafarēto policijas automašīnu, ap plkst. 21:30 pamanījuši motociklu Yamaha, kurš lielā ātrumā brauca virzienā no Stendes uz Kuldīgu. 1982.gadā dzimis vīrietis traucies ar ātrumu 197 kilometri stundā vietā, kur atļautais braukšanas ātrums ir 90 kilometri stundā.

Vīrietis transportlīdzekli vadīja bez attiecīgas kategorijas, kā arī transportlīdzeklim nav veikta valsts tehniskā apskate un obligātā civiltiesiskā apdrošināšana. Tāpat vīrietim līdzi nebija vadītāja apliecība un transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība.

Turklāt vīrietis jau iepriekš ir sešas reizes administratīvi sodīts par citiem pārkāpumiem.

Par šādu pārkāpumu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā transportlīdzekļa vadītājam ir paredzēts naudas sods no 360 līdz 480 eiro, kā arī transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana uz 6 mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būves uzņēmums SIA Strabag pēc VAS «Latvijas Valsts ceļi» pasūtījuma pabeidzis autoceļa P128 Sloka – Talsi 24,48 – 32,02 km rekonstrukciju. Kopumā 7,54 km garajā ceļa posmā veikta autoceļa pārbūve, mainot ceļa segumu un labiekārtojot to, informē Strabag Valdes loceklis Pēteris Lejnieks.

«P128 ir viens no mūsu ievērojamākajiem reģionālo ceļu rekonstrukcijas projektiem pēdējā gada laikā. Projekta laikā mēs veicām apjomīgus nederīgās grunts apmaiņas darbus, zemes klātnes ierakuma būvniecību, asfaltbetona segas būvniecību un citus nozīmīgus autoceļa labiekārtošanas darbus,» skaidro Mārcis Gulbis, Strabag projektu vadītājs.

Visā posma garumā tika veikta pilna ceļa segas konstrukcijas pārbūve, izbūvējot 32 632 m3 salizturīgo kārtu, 87 016 m2 šķembu pamatu un virskārtu un 55 730 m2 asfaltbetona segas apakškārtu un dilumkārtu, kā arī uzstādot metāla drošības barjeras (1556m). Ņemot vērā, ka pārbūvējamais posms ietver divas apdzīvotas vietas, tika veikta arī gājēju celiņu būvniecība Apšuciemā un Plieņciemā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lux Express sāk starppilsētu pārvadājumus Igaunijā un atkārtoti kritizē Latvijas sistēmu

Gunta Kursiša, 13.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igauņu uzņēmums LuxExpress, kurš vasarā protestēja pret sabiedriskā transporta subsidēšanu Latvijā, sācis starppilsētu iekšzemes pārvadājumus vairākos maršrutos Igaunijā.

Lux Express veiks pārvadājumus maršrutos Tallina – Tartu, Tallina – Narva un Tallina – Pērnava.

Šovasar, augustā, Lux Express uzsāka akciju, protestējot pret sabiedriskā transportēšana subsidēšanu, piedāvājot pārvadāt pasažierus maršrutā Rīga – Liepāja bez maksas. Akcijas mērķis bija Latvijas iedzīvotājiem demonstrēt «kādā kvalitātē pasažieru pārvadājumi varētu būt arī Latvijā», pauda uzņēmuma pārstāvji.

Latvijā valsts budžeta līdzekļu apmērs sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju zaudējumu kompensēšanai 2013. gadā pārsniegs 40 miljonus latu, ziņojot par vietējo pārvadājumu uzsākšanu Igaunijā, norāda Lux Express valdes priekšsēdētājs Hannes Sārpū (Hannes Saarpuu). Viņš norāda, ka šī sistēma būtu jāreformē un ka tā nav ilgtspējīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Kurzemē asfaltētos segumus atjaunosStrabag un Saldus ceļinieks

Gunta Kursiša, 04.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts a/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) novirzīs 1,34 miljonus eiro valsts autoceļu ar asfaltēto segumu atjaunošanas darbiem Kurzemes reģionā.

Konkursā par asfaltēto segumu atjaunošanu Kurzemē uzvarējuši divi uzņēmumi – SIA Strabag un SIA Saldus ceļinieks.

Tiks atjaunoti ceļa posmi uz autoceļa P120 Talsi – Stende – Kuldīga, V1160 Ezere – Vadakste, P112 Kuldīga - Aizpute – Līči, P96 Pūri - Auce – Grīvaiši, P121 Tukums – Kuldīga, V1446 Tukums - Milzkalne - Smārde – Slampe, P111 Ventspils (Leči) – Grobiņa, P131 Tukums -Ķesterciems - Mērsrags – Kolka.

Db.lv jau ziņoja, ka tāpat šodien izsludināti arī uzņēmumi, kas uzvarējuši LVC konkursā par valsts autoceļu asfaltēto segumu atjaunošanas darbu veikšanu Latvijas Centra reģionā. Šiem darbiem tiks atvēlēti 1,13 miljoni eiro, un par konkursa uzvarētājiem izsludināti Panevežio Keliai, Saldus ceļinieks un Strabag.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot elektrolīnijas Kurzemes loks trešā posma izbūvi no Ventspils uz Rīgu, šogad plānots zem sprieguma ieslēgt četrus 110 kV posmus – Ventspils–Dundaga, Sloka-Dzintari, Tume-Tukums un Dzintari-Priedaine, informē Augstsprieguma tīkls (AST).

Kopējais elektrolīnijas Kurzemes loks garums ir 214 km un tās būvniecība izmaksās aptuveni 127 miljonus eiro, no kuriem 55 miljoni eiro ir Eiropas Savienības līdzfinansējums.

«Šobrīd pieņemam, ka ietekme uz pārvades tarifiem būs nebūtiska. Izmaksas, kuras netiek segtas Eiropas Savienības programmas ietvaros, sedz pārvades sistēmas īpašnieks AS Latvijas elektriskie tīkli, kuriem šāds pienākums noteikts Elektroenerģijas tirgus likumā, papildus izmaksu segšanai tiek novirzīti Pārvades sistēmas operatora pārslodzes maksas ieņēmumi,» skaidro AST valdes loceklis Arnis Staltmanis.

Pašlaik projekta ietvaros izbūvēti 444 balsti, kas ir vairāk nekā 62% no kopumā elektrolīnijai nepieciešamajiem, tāpat 113 km garumā izvilkti vadi. Līnijas būvniecību pēc AST pasūtījuma veic pilnsabiedrība LEC, RECK un Empower. «Šobrīd būvniecība tiek veikta posmos Ventspils-Dundaga, Talsi-Kandava, Tume-Tukums, Tukums-Ķemeri, Sloka-Dzintari un Dzintari-Priedaine. Katrā posmā ir cita gatavības pakāpe un darbu temps, bet kopsummā darbi rit veiksmīgi un uz doto brīdi puse no plānotajiem darbiem ir veikta,» par darba gaitu stāsta A.Staltmanis. AST norāda, ka pārbūvētās līnijas pārsvarā atrodas līdzšinējā līniju trasē. 110 kV ķēdes zem sprieguma tiek ieslēgtas pakāpeniski pēc kārtējā posma izbūvēšanas. Savukārt līnijas 330 kV ķēdes darbā tiks ieslēgtas pēc pilnīgas darbu pabeigšanas, kas plānota 2019.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Lielākie tiltu būvniecības objekti šogad Latvijā

Laura Mazbērziņa, 06.09.2018

Tilts pār Daugavu uz Daugavpils apvedceļa (Kalkūnos). Izmaksas 1,38 miljoni eiro. Paredzams, ka būvdarbi notiks visu šī gada būvsezonu.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad valsts ceļu tīklā tiek pārbūvēti 8, bet atjaunoti 17 tilti, kā arī pārbūvētas trīs caurtekas, bet uz trim tiltiem tiek atjaunots brauktuves segums. Divi tilti, uz kuriem patlaban notiek aktīvi būvdarbi – pār Daugavu Daugavpils apvedceļā un pār Raunu uz vietējā ceļa Lodes stacija – Jaunrauna- Veselava (V296) tiks pabeigti nākamgad, informē Anna Kononova, VAS Latvijas valsts ceļi, Komunikācijas daļas vadītāja.

Lielākie tiltu būvniecības objekti vasts autoceļu tīklā šogad:

Tilts pār Daugavu uz Daugavpils apvedceļa (Kalkūnos). Izmaksas 1,38 miljoni eiro

Daugavpils apvedceļa (Kalkūni–Tilti) (A14) 12,97. kilometrā ir sākta tilta pār Daugavu atjaunošana. Tiltam tiks pilnībā nomainīta brauktuve un attīrītas no rūsas un nokrāsotas četras metāla kopņu konstrukcijas, kā arī ieklāta jauna hidroizolācija. Tilta garums ir 312,8 metri un krāsojamā platība vien ir 12 275 kvadrātmetri. Kopš uzbūvēšanas 1967. gadā tiltam ir atjaunots vien asfalta segums. Pašreiz notiek segas demontāža tilta labajai brauktuvei, satiksme pār tiltu ir reversīva, tā tiek regulēta ar luksoforu un ir noteikts ātruma ierobežojums 70, 50 un 30 km/h. Vienlaikus tiek būvēts pagaidu apbraucamais tilts. Būvdarbus veic SIA «Rīgas tilti», to līgumcena ir 1,38 miljoni eiro (ar PVN). Paredzams, ka būvdarbi notiks visu šī gada būvsezonu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Balta nopelnījusi 542 tūkstošus eiro

Žanete Hāka, 31.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas kompānijas Balta (PZU Grupa) peļņa sasniegusi 542 tūkstošus eiro, informē kompānijas pārstāvji.

Apdrošināšanas tehniskais rezultāts ir uzlabojies par 674 tūkstošiem eiro, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu.

«Pērn varējām novērot, ka apdrošināšanas kompānijas Latvijā nopelnīja nevis apdrošināšanas darbības dēļ, bet gan, pateicoties veiksmīgajām investīcijām. Tieši šī iemesla dēļ esam īpaši gandarīti par Baltas pirmā pusgada rezultātu un peļņu no apdrošināšanas darbības,» skaidro Baltas valdes priekšsēdētājs Bogdans Benčaks.

Pozitīvu pienesumu uzņēmuma pamatdarbības rezultātam ir devušas iepriekšējos gados veiktās aktivitātes izdevumu samazināšanas jomā, kā arī būtiskais parakstīto prēmiju apjoma pieaugums. Balta ir audzējusi parakstīto prēmiju apjomu līdz 33.4 miljoniem eiro, kas ir par 28% vairāk nekā pērn pirmajos sešos mēnešos. Apdrošinātāja parakstīto prēmiju apjoms ir audzis būtiski virs tirgus līmeņa, kas šajā periodā bija 7%. Daļu pieauguma ir nodrošinājis no PZU LT Latvijas filiāles pārņemtais portfelis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četras māsas Talsos apvieno saldumu kāri un saimnieko savā konditorejā Māsas.

Konditoreju izveidojusi Laine Jekuma, kam palīdz māsa Beate Šteinberga un arī ģimenes jaunākās atvases Rebeka un Natālija Dragūnes. Lai gan oficiāli Laine ir vienīgā īpašniece, viņa uzsver, ka tas ir ģimenes uzņēmums, visu četru māsu lolojums.

«Mums ir pastāvīgie klienti, kuri nāk katru dienu. Man prieks, ka talsinieki mūs atbalsta,» saka Laine. Klientiem visvairāk garšo bezē kūciņas Pavlova. «Mēs Talsos tādas cepam vienīgās. Cik esmu mācījusies un Rīgā ēdusi, uzskatu, ka Pavlovai jābūt ar svaigām ogām. Konditoreju atvērām ziemā, tāpēc sākumā domāju, ka necepšu to, kamēr nav svaigu sezonas ogu, taču vienreiz pamēģināju ar pašvārītu ievārījumu un svaigo sieru un kopš tā laika cepu katru dienu, un visas arī izpērk. Cilvēki ir pieraduši pie mūsu sortimenta, ir iemīļojuši gan brūnīšus (brownies), gan Crème brûlée. Nekā tāda Talsos iepriekš nav bijis, bet tagad cilvēki ir pieraduši pie šiem desertiem,» priecājas Laine. Viņa teic, ka cilvēki atgriežas, lai gan šī vieta Talsiem esot visai dārga, jo par to cenu, cik prasa Māsas par vienu kūciņu, citur var nopirkt divas vai trīs smalkmaizītes. «Sākumā baidījos par cenu līmeni. Nevaru likt tādas, kādas tās ir Rīgā, ir jāpielāgojas vietējai pirktspējai, bet, protams, nevaru pati palikt zaudētājos. Tantītes, saņemot pensiju, reiz mēnesī atnāk apēst kūku. Viņas ir priecīgas, un arī es tāda esmu. Reizēm cilvēki ienāk un svārstās – pirkt vai nepirkt. Ja redzu, ka kundzītes gados skaita santīmus, iedodu tēju par velti, jo no tā, ka uzvāru ūdeni, neko daudz nezaudēju. Ja vien tas nenotiek katru dienu un cilvēki mani neizmanto, viss ir kārtībā,» uzsver Laine.

Komentāri

Pievienot komentāru