Jaunākais izdevums

Par savu iepriekšējā ceturkšņa finansiālo veikumu šonedēļ informēja pasaules interneta tehnoloģiju grandi. Kopumā to sniegumu par vāju uzskatīt nevar, lai gan akciju mijēju reakcija šoreiz nebija tā pati optimistiskākā.

Daudzi noraizējušies par to, cik ļoti ekonomiku daudzviet smacēs pandēmijas uzplūdi un ar tiem saistītie arvien jaunie stingrie ierobežojumi.

Ja mēra tehnoloģiju līderu miljardus, tad kopaina ir visai iespaidīga. Piemēram, “Amazon.com” iepriekšējā ceturkšņa ieņēmumi sasnieguši 96,15 miljardus ASV dolārus, kas šim uzņēmumam šādā periodā ir jauns rekords. Tas ir arī gandrīz par 40% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Kopumā šādi dati uzskatāmi atklāj, ka dauzi pasaulē pandēmijas laikā turpinājuši aktīvi iepirkties internetā. Kompānijas ceturkšņa peļņa savukārt sasniegusi 6,3 miljardus ASV dolārus, kas ir trīs reizes vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Savukārt “Apple” ienākumi iepriekšējā ceturksnī sasniedza 64,7 miljardus ASV dolārus un peļņa – 12,7 miljardus ASV dolārus. Šajā gadījumā apgrozījums bija par nieka (7000 miljoniem) lielāks nekā pirms gada, bet peļņa par miljardu ASV dolāriem jeb 7,3% mazāka.

Savus rezultātus atklāja arī pārējās šādas kompānijas. “Facebook” apgrozījums ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, izrādījās palēcies par 22% līdz 21,2 miljardiem ASV dolāriem, bet peļņa – par aptuveni 30% līdz 7,8 miljardiem ASV dolāriem. Tikmēr “”Alphabet” (“Google” mātes uzņēmums) apgrozījums ceturksnī gada skatījumā izrādījās pieaudzis par 14% līdz 46,2 miljardiem ASV dolāriem un peļņa – pat par 60% līdz 11,4 miljardiem ASV dolāriem.

Faktiski var mēģināt teikt – neskatoties uz Covid-19 sāgu, šīm kompānijām iet visai labi, ja jau tās tāpat šādos laikos spēj demonstrēt šādu multimiljardu peļņu un daudzos gadījumos - pat visai strauju savu galveno finanšu rādītāju izaugsmi. Straujāk pēc pavasara Covid-19 uzplūdiem atguvies interneta reklāmas tirgus. Tāpat izaugsme vērojama e-komercija un mākoņpakalpojumu jomā. Rezumējot – plosoties pandēmijai, daudz kas turpina notikt digitālajā telpā.

“Amazon” 70% pieaugums

Šoreiz gan lielākā daļa investoru izvēlējās uzmanību pievērst sliktajam. Akciju tirgiem patīk “dzīvot nākotnē”, un arī tehnoloģiju milži to aktīvi saista ar visai lielu neskaidrību. Piemēram, “Apple” atteicās izteikt kādus paredzējumus par savu nākotnes sniegumu, un neskaidrību izcēla arī Facebook vadība. Arī no “Amazon.com” tirgus dalībnieki gaidīja vēl pat optimistiskākas paredzējumus par šā gada ceturtā ceturkšņa kompānijas ieņēmumiem. Proti, “Amazon.com” klāstīja, ka tā šī ceturkšņa ieņēmumi varētu būt 112 līdz 121 miljardu ASV dolāru diapazonā (gada skatījumā tas būtu kāpums gandrīz par 30%), kas acīmredzami tirgus dalībniekiem nebija īsti pietiekami. Turklāt pēdējā laikā akciju mijēju oma kā tāda sākusi pasliktināties.

Kopumā zināma piesardzība ir saprotama, jo šādu lielo tehnoloģiju uzņēmumu akciju vērtība pēdējā laikā palielinājusies ļoti strauji un vēl tālāka šāda pieauguma gaidīšana uz visai grīļīgas pasaules ekonomikas fona prasa zināmu drosmi. Līdz ar to šādas akcijas pat uz miljardu peļņas un prognožu pārspēšanas fona var mēģināt uzskatīt par dārgām. “Amazon.com” akcijas cena kopš gada sākuma palēkusies jau par 71%! “Apple” akcijas cena pieaugusi par 54%, “Facebook” – par 34% un “Alphabet” - par 16%. Vairāki pēdējie gadi gan liecina, ka šo akciju dārdzība tālākam spējam to pieaugumam īsti šķērslis nav.

Citiem uz ceļa noturēties grūtāk

Minēto četru tehnoloģiju kompāniju apgrozījums iepriekšējā ceturksnī palielinājies par 18% līdz 228 miljardiem ASV dolāriem, kas ir par 4% vairāk nekā pirms tam vidēji gaidīja Volstrītas analītiķi. Savukārt šo kompāniju kopējā peļņa pēc nodokļiem palēkusies par 31% un teju sasniegusi 40 miljardus ASV dolārus.

Šāds pieaugums nāk laikā, kad kopējā ASV Standard & Poor's 500 akciju indeksā ietverto uzņēmumu peļņai tiek paredzēts kritums par 17% un apgrozījuma samazināšanās par 2%. Bez šīm vidējo rādītāju uz pamatīgi uz augšu pabīdošām tehnoloģiju kompānijām pārējo ASV publiski kotēto uzņēmumu sniegums būtu vēl krietni bēdīgāks. Faktiski var spriest, ka pandēmija pastiprinājusi izteiktu diverģenci arī korporatīvajā pasaulē. Labi iet biznesiem, kas paspējuši kļūt vairāk digitāli vai pat vada šo procesu. Savukārt vājāk iet nosacīti tradicionālajai ekonomikas daļai.

Tirdzniecības digitalizācija, kam komplektā nāk tradicionālās iepirkšanās nozares nedienas, jau iemantojusi terminu “Amazon efekts””. Būtība tas tiek saistīts ar to, ka līdz šim tradicionālajiem spēlētājiem ir grūtības mainīties un konkurēt ar ļoti atpazīstamām tehnoloģiju kompānijām, kas ir ļoti pelnošas, ar lielām ambīcijām un spējīgas apkopot uz interpretēt milzīgu datu klāstu. Ir arī bažas, ka lielās tehnoloģiju kompānijas pārliecinoši virzās monopolu vai duopolu virzienā, kur uzvarētājs vai divi/trīs uzvarētāji jebkādā nozarē, kur tie saredz perspektīvas, turklāt uzreiz globālā mērogā visai ātri pārņem pilnīgi visu kontroli un atlikušajiem atliek vien cīnīties par drupačām.

Ne velti pēdējā laikā aktivizējušies arī pasaulē ietekmīgākie monopola regulatori (piem., ASV tiesā iesūdzējusi “Google” par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu), kas raizējas, ka šīm kompānijām vara jau varētu būt pārāk liela.

“Šo kompāniju atveseļošanās ir bijusi daudz straujāka, ja salīdzina ar to, kas tika gaidīts. “Online” atņem tonnām tirgus daļas “Oflainam”,” “Financial Times” klāsta, piemēram, finanšu uzņēmuma “Truist” pārstāvji. Faktiski jau tā lielie tehnoloģiju uzņēmumi pandēmijas laikā no ekonomikas paņem vēl neproporcionāli lielāku ekonomikas daļu. FT izvirza teoriju, ka arī, iespējams, tādēļ šo uzņēmumu vadība pēc to rezultātu izziņošanas centās formāli izkaustīties kriteni pesimistiskāka nekā tā ir, lai vēl lielākā mērā sevi neizceltu kādas “nevienlīdzības” prožektoru gaismā. Šādus pamatā dažus vaļus baseinā uz reņģu bariņa fona gan ir nepamanīt grūti. “Šādu neapturamo spēku būs grūti apstādināt. Mēs nezinām, cik lieli un vareni tie [esošie tehnoloģiju giganti] galu galā kļūs,” FT savukārt klāsta “Firsthand Capital Management” pārstāvji.

Kad kļūs par pārāk lieliem

Minētās kompānijas veido gandrīz piekto daļu no visas kopējās ASV 500 lielāko publiski kotēto uzņēmumu kapitalizācijas. Šo kompāniju kapitalizācijai līdz ar to akciju cenu kāpumu kļūstot lielākai, aug arī to ietekme uz to, kur klejo viss kopējais tirgus, jo lielākā daļa no tirgus raksturojošajiem indeksiem tiek aprēķināti, ņemot vērā uzņēmumu kapitalizāciju – lielākām kompānijām ir lielāka ietekme attiecīgā indeksa aprēķinā. Tas arī nozīmē, ka visiem tiem investoriem, kas ieguldījuši, piemēram, tajos biržās tirgotajos fondos, kuri seko līdzi kopējai ASV akciju tirgus uzvedībai, pastiprināti nervus kutina tieši notikumi tehnoloģiju sektorā. Būtībā cerība ir izvēlēties sabalansētu ieguldījumu, lai gan realitātē tā vērtību arvien izteiktāk noteiks tas, kas notiek ar atsevišķu tehnoloģiju un interneta uzņēmumu vērtspapīriem.

Bieži teikts, ka vērtīgākās tehnoloģiju kompānijas ir kļuvušas bez maz vai pārlieku dominējošas. Proti, gan uz tendencēm finanšu tirgos, gan uzņēmējdarbībā milzīga ietekme ir vien dažiem gigantiskiem šīs jomas pārstāvjiem, kas demonstrē augošu vēlmi savu roku izmēģināt arvien citos tautsaimniecības sektoros. To pašu “Amazon” patiesībā ir grūti ielikt kādā konkrētā uzņēmējdarbības klasifikācijas iedaļā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz globālo pandēmiju, cenas vadošajos pasaules akciju tirgos pēdējo nedēļu laikā pieaugušas.

Par to, cik noturīgs varētu būt šis kāpums, pārliecība gan ne vienmēr ir tā pati lielākā. Neskatoties uz to, notiekošais liek domāt, ka pēc šīs krīzes pat vēl pārliecinošākas varētu kļūt jau tā gigantisko interneta un tehnoloģiju līderu pozīcijas.

Tieši šādu uzņēmumu vērtspapīri lielā mērā bijuši atbildīgi par kopējo tirgus cenu palielināšanos. Piemēram, tikai pieci uzņēmumi - "Microsoft", "Apple", "Amazon", "Alphabet" ("Google") un "Facebook" – šobrīd veido jau piekto daļu no kopējās ASV akciju tirgus "Standard & Poor's 500" indeksa vērtības (to veido 500 lielākās ASV publiski kotētās kompānijas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju pasūtījuma apdrukas uzņēmums Printify atklājis tā otro biroju, kas mājvietu radis vienā no straujāk augošajiem Igaunijas tehnoloģiju kvartāliem Tallinā.

Pēdējo sešu gadu laikā kopš uzņēmuma dibināšanas tas piedzīvojis strauju attīstību, ļaujot jau vairāk nekā 3 miljoniem individuālo uzņēmēju no visas pasaules veidot savu tiešsaistes biznesu. Jaunā biroja atklāšanas pasākumu apmeklēja virkne Baltijas reģiona jaunuzņēmumu kopienas pārstāvju, kopīgi svinot uzņēmuma panākumus un paplašināšanos kaimiņvalsts teritorijā.

Pērnā gada nogalē Printify noslēdza A sērijas investīciju raundu, kopumā piesaistot 50 miljonus ASV dolāru lielu finansējumu. Līdzās vairākiem pieredzējušiem eņģeļu investoriem un uzņēmumu dibinātājiem, sākot no Baltijas reģiona līdz pat Silīcija ielejai, uzņēmuma attīstībā ieguldījuši arī tādi vadošie Igaunijas tehnoloģiju jomas giganti kā Bolt, Wise, Pipedrive un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažiem šis pandēmijas gads ir izrādījies pat ļoti veiksmīgs un, ja vērtē pasaules lielāko akciju tirgu sniegumu, tad acīs duras, piemēram, fenomenālais elektrisko spēkratu ražotāja “Tesla” akcijas cenas pieaugums.

Kopš gada sākuma šī uzņēmuma akcijas vērtības izaugsme putekļos atstājusi visu pārējo tirgu, kur tās cena ir palēkusies teju par 600% līdz 585 ASV dolāriem. Tāpat šāds tiks straujš pieaugums noticis par spīti gandrīz konstantajiem un daudzajiem ekspertu vēstījumiem, ka “Tesla” akciju burbulis drīz plīsīs.

Pagājušā gada beigās “Tesla” akciju ASV Nasdaq biržā varēja iegādāties aptuveni par 84 ASV dolāriem. Ja investoram tad būtu piederējušas 10 “Tesla” akcijas, tad viņa šāda ieguldījuma vērtība šādā periodā no 840 ASV dolāriem būtu palielinājusies gandrīz līdz 5900 ASV dolāriem, jeb peļņa būtu vairāk nekā 5 tūkst. ASV dolāri. Attiecīgi 100 “Tesla” akciju turēšana investoriem būtu nodrošinājusi 500 tūkst ASV dolāru peļņu. Jāņem vērā, ka “Tesla” akciju turēšana vēl fantastiskāk izskatās nedaudz ilgākā termiņā. Pagājušā gada maijā šīs kompānijas akciju varēja iegādāties vien par 37 ASV dolāriem!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas dēļ ASV interneta tehnoloģiju kompānija "Google" otrdien iespēju darbiniekiem strādāt no mājām pagarinājusi līdz nākamajam gadam.

Atgriešanās "Google" kompleksos visā pasaulē būs brīvprātīga līdz 10.janvārim un vietējiem birojiem dota iespēja pašiem izlemt, kad prasīt darbiniekiem atgriezties darba vietās, pavēstīja "Google" izpilddirektors Sundars Pičai.

"Es ar prieku varu teikt, ka liels skaits mūsu biroju pasaulē ir jau atvērti darbam un mēs sagaidām atpakaļ desmitiem tūkstošu "Google" darbinieku brīvprātīgi," paziņoja Pičai. "Ceļš priekšā varētu būt nedaudz garāks un grambaināks nekā mēs cerējām, taču es esmu optimistisks, ka mēs tam kopā tiksim cauri."

Viņš apsolīja "Google" darbiniekiem ziņot 30 dienas iepriekš, kad viņiem būs jāatgriežas birojā, un apsolīja papildu brīvdienu oktobrī un decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Apple kļūst par pirmo ASV kompāniju, kuras vērtība pārsniegusi divus triljonus

LETA--AFP, 20.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV informācijas tehnoloģiju gigants "Apple" trešdien kļuvis par pirmo ASV kompāniju, kuras tirgus vērtība pārsniegusi divus triljonus dolāru.

2018.gada martā "Apple" kļuva par pirmo kompāniju, kuras tirgus vērtība sasniedza triljonu dolāru.

"Apple" seko citi informācijas tehnoloģiju giganti, ieskaitot "Amazon", "Microsoft" un "Google" māteskompāniju "Alphabet", no kuriem katrs ir vairāk nekā triljonu dolāru vērts.

"Apple" akcijas šogad pieaugušas par teju 60%, kompānijai pārvarot rūpnīcu slēgšanu Ķīnā, kur tiek ražoti tālruņi "iPhone", un mazumtirdzniecības apturēšanu koronavīrusa pandēmijas dēļ.

Pagājušā gada decembrī īsi pēc debijas Rijādas fondu biržā Saūda Arābijas valsts naftas un gāzes uzņēmuma "Saudi Aramco" tirgus vērtība pārsniedza divu triljonu dolāru robežu. Šobrīd "Saudi Aramco" vērtība ir samazinājusies zem 1,82 triljoniem dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Francijas regulators soda Google ar 250 miljoniem eiro par pārkāpumiem mediju satura izmantošanā

LETA--AFP, 20.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas konkurences regulators trešdien interneta gigantam "Google" noteica 250 miljonu eiro naudassodu par nespēju ievērot nosacījumus attiecībā uz samaksu mediju uzņēmumiem par to satura izmantošanu.

Regulators norāda, ka naudassods piemērots, jo kompānija nav ievērojusi saistības, kuras tā uzņēmās 2022.gadā, un nav godprātīgā sarunu ceļā vienojusies ar ziņu publicētājiem par to, cik liela kompensācija tiem pienākas par viņu satura izmantošanu.

"Google" un citas tiešsaistes platformas tiek kritizētas par to, ka tās no ziņām pelna miljardiem eiro, taču nedalās šajos ienākumos ar šo ziņu veidotājiem.

Mediju organizāciju centienus panākt, lai tehnoloģiju giganti maksā par ziņām, sekmēja 2019.gadā pieņemtā Eiropas Savienības direktīva par blakustiesībām, un "Google" un "Facebook" galu galā piekrita maksāt dažiem Francijas plašsaziņas līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš uzņēmums piedāvā savu ēdienu piegādes biznesa programmatūru citiem uzņēmumiem, tas ir pārstāvēts jau 16 valstīs.

Pērn novembrī SIA "Zeew" mainīja biznesa virzienu un tā vietā, lai piedāvātu ēdienu piegādi un konkurētu ar "Wolt" un "Bolt Food", piedāvā risinājumu, lai citi uzņēmumi varētu atvērt savu ēdienu piegādes uzņēmumu. "Praktiski tas nozīmē, ka jebkurš, kurš vēlas piedāvāt ēdienu piegādi, var uz "Zeew" programmatūras bāzes izveidot aplikāciju, dot tam savu nosaukumu un pavisam drīz būt tirgū," stāsta Muhameds Gaits (Mohamed Ghaith), SIA "Zeew" dibinātājs.

Liela daļa klientu ir jau eksistējoši ēdienu piegādes uzņēmumi, kam ir savas platformas un tirgus daļa, bet tie izmanto "Zeew", lai uzlabotu savu piedāvājumu, tāpat klientu vidū ir restorāni, kas veido savas mobilās lietotnes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Tramps vēršas tiesā pret Facebook, Twitter un Google par nelikumīgu cenzūru

LETA/AFP, 08.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņojis, ka vēršas tiesā pret interneta tehnoloģiju uzņēmumiem "Facebook", "Twitter" un "Google", kas pakļāvuši viņu nelikumīgai cenzūrai.

Tramps žurnālistiem pavēstījis, ka saziņā ar organizāciju "America First Policy Institute" viņš vērsies tiesā ar kolektīvo prasību pret trim uzņēmumiem un to vadītājiem Marku Zakerbergu, Sundaru Pičaju un Džeku Dorsiju.

Bijušais Baltā nama saimnieks norādīja, ka interneta giganti kļuvuši par "nelikumīgas, antikonstitucionālas cenzūras ieviesējiem".

Kā ziņots, pēc 6.janvārī notikušā Trampa atbalstītāju uzbrukuma Kongresam, "Facebook" un "Twitter" bloķēja prezidenta kontus un liedza viņam turpmāk paust savu viedokli šajās platformās.

Komentāri

Pievienot komentāru