Citas ziņas

Tiesa ierosina lietu Zolitūdes traģēdijā cietušo pieteikumā par 100 miljonu latu piedziņu

LETA, 06.01.2014

Jaunākais izdevums

Rīgas apgabaltiesā šodien pieņemts lēmums par lietas ierosināšanu Zolitūdes traģēdijā cietušo pieteikumā par 100 miljonu latu piedziņu no Maxima lielveikala būvētājiem, attīstītājiem un Rīgas domes, informē apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš.

Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesā tika iesniegts Zolitūdes traģēdijā cietušo prasības pieteikums par 100 miljonu latu piedziņu no tirgotāja SIA Maxima Latvija, būvuzņēmuma Re&Re, sagruvušās ēkas īpašnieka SIA Tineo, ēkas attīstītāja SIA Homburg Zolitūde un Rīgas domes. Pieteikums tika atstāts bez virzības līdz šodienai, 6.janvārim, trūkumu novēršanai.

Prasītāju pārstāvis advokāts Aldis Gobzems iepriekš informēja, ka pirmā no prasībām iesniegta trīs cietušo privātpersonu vārdā, lūdzot piedzīt 50 miljonus par labu vienam, 40 miljonus par labu otram, kā arī 10 miljonus par labu trešajam cietušajam.

Uz norādi, ka policijas veiktā izmeklēšana Zolitūdes traģēdijas lietā nav noslēgusies un vainīgie nav notiesāti, Gobzems atbildēja, ka krimināllietā tiek skaidrota konkrēta fizisko personu atbildība, bet šajā gadījumā tiek runāts par juridisko personu atbildību.

«Līdzšinējā tiesu prakse ir apliecinājusi, ka faktiski nevis mums ir jāpierāda, ka viņi kaut ko nav izdarījuši, bet viņiem jāpierāda, ka viņi visu izdarījuši pareizi. Civiltiesībās šādas lietas kontekstā ir pavisam apgriezts pretējs pierādīšanas pienākums. Ja krimināllietā notiesās konkrētu personu, tad attiecīgās juridiskās personas varēs pret to vērsties ar regresa prasību,» norādīja advokāts.

Advokāts argumentē, ka ikvienam ir tiesības uz taisnīgu kompensāciju tiesību aizskāruma gadījumā. Tātad likums nosaka, ja cilvēks gājis bojā, tā tuviniekiem ir tiesības saņemt kompensāciju. Likums ir paredzējis tiesības uz analogu kompensāciju ne tikai nāves, bet arī sakropļojuma vai citādu fizisku vai emocionālu sāpju gadījumā.

Vienīgais jautājums ir par to, kas ir taisnīgs kompensācijas apmērs. Gobzems uzskata, ka viena gada peļņa kā kompensācijas apmērs nav taisnīgs un tas ir gaužām pieticīgi prasīts.

Jau ziņots, ka, pērn 21.novembrī iebrūkot lielveikala Maxima jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki. Zolitūdes traģēdija ir lielākā Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien konceptuāli atbalstīja kompensāciju izmaksu Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo tuviniekiem 10 tūkst. latu apmērā un cietušajiem - 5000 latu apmērā.

Tāpat bojāgājušo ugunsdzēsēju tuviniekiem valdība izmaksās kompensāciju 50 tūkst. latu apmērā, bet cietušajiem ugunsdzēsējiem līdz 5000.

Valdība šodien atbalstīja apropriācijas jeb līdzekļu pārdali no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) budžeta uz līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem 15 miljonu latu apmērā, lai nodrošinātu līdzekļu piešķiršanu atbalsta pasākumiem Zolitūdes traģēdijā cietušajiem.

Līdzekļi tiek pārdalīti no VARAM apakšprogrammas «Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projekti», lai nodrošinātu līdzekļu atbalsta pasākumiem cietušajām un traģēdijas seku novēršanā iesaistītajām personām, kā arī citiem neparedzētiem izdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Tiesa par labu diviem cietušajiem Zolitūdes traģēdijas civillietā piedzen 300 000 eiro

LETA;Db.lv, 21.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa šodien vienā no daudzajām tiesā aizsāktajām Zolitūdes traģēdijas civillietām par labu diviem cietušajiem piedzina 300 000 eiro.

Tiesa traģēdijā cietušo Edgara Čerņenoka un Valerijas Valentīnas Mizulas prasību apmierināja daļēji, proti, nolēma, ka SIA Maxima Latvija un SIA Homburg Zolitude jāmaksā viņiem kopumā 300 000 eiro. Proti, par labu katram no abiem prasītājiem no atbildētājiem tika piedzīti 75 000 eiro, tātad kopumā 300 000 eiro. Prasība pret SIA Tineo tika noraidīta.

Traģēdijās cietušās Oksanas Vilsones prasība tika noraidīta.

Pilns spriedums būs pieejams 4.janvārī, bet pēc tam to varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā. Lai arī ar precīziem motīviem varēs iepazīties vien pilnajā spriedumā, tiesnese Ilze Ošiņa pēc saīsinātā sprieduma pasludināšanas piebilda, ka prasība daļēji apmierināta pret Maxima Latvija, jo tiesa atzinusi par prettiesisku rīcību saistībā ar signalizāciju sagruvušajā lielveikalā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Papildināts - Maxima atvainojas; bijušais vadītājs Jasinsks - «norakstīts»

LETA, 03.12.2013

Veikalu tīkla "Maxima" īpašnieka - holdinga "Vilniaus prekyba" - akcionārs Igns Staškevičs preses konferences laikā viesnīcā "Tallink ".

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc traģēdijas Zolitūdē mazumtirdzniecības kompānija SIA Maxima Latvija mainīs uzņēmuma attīstības stratēģiju, šodien preses konferencē apstiprināja veikalu ķēdes Maxima īpašnieka - holdinga Vilniaus prekyba - akcionārs Igns Staškevičs.

Viņš norādīja, ka viņa kā līdzīpašnieka lielākā mācība šajā situācijā ir tā, ka Maxima Grupa auga pārāk strauji un izaugsmes gaitā Maxima īpašnieki ir aizmirsuši par būtiskiem darbības procesiem un svarīgām vērtībām. «Taču esmu pārliecināts, ka Maxima ir sākusi būtiskas pārmaiņas.»

Staškevičs arī atzīst, ka Maxima Latvija nav darījusi visu iespējamo, lai novērstu ēkas sabrukšanu. Viņš pauda nožēlu, ka Maximas komanda nespēja izglābt uzņēmuma darbiniekus un pircējus, kā arī par bojāgājušajiem glābējiem.

«Es gribētu no sirds atvainoties par nepareizo rīcību, maldinošo komunikāciju un aizvainojošiem izteikumiem no Maximas pārstāvjiem pagājušajā nedēļā,» teica Staškevičs, uzsverot, ka Maxima ir ievērojami līdzatbildīga, tāpēc turpmāk tiks darīts viss, lai garantētu Maxima tirdzniecības telpu drošību un uzlabotu darbinieku apstākļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības uzņēmums Maxima Latvija noslēdzis līgumu ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA) par centralizētu pabalstu izmaksu bērniem līdz 18 gadiem, kuri Zolitūdes traģēdijā zaudējuši vienu vai abus vecākus, informēja Maxima Latvija vadītāja Jeļena Kondrašova.

Līguma ietvaros Maxima Latvija pārskaitīs 1 735 546 eiro VSAA kontā Valsts kasē, lai VSAA turpmāk līdz 2031.gada augustam nodrošinātu ikmēneša pabalstu izmaksu traģēdijā bojā gājušo personu bērniem līdz pilngadībai. «Patlaban tikai gaidām, kad saņemsim bankas konta numuru,» teica Maxima Latvija komunikāciju speciāliste Daiga Grūbe.

Pabalstu VSAA sāks izmaksāt no šī gada maija valsts vidējās mēnešalgas apmērā, kas ir 711,44 eiro. Bērnam, kurš traģēdijā zaudēja abus vecākus, pabalsts tiks maksāts dubultā apmērā.

Ņemot vērā vidējos prognozētos ekonomiskās attīstības rādītājus Eiropas Savienības dalībvalstīs, pabalsta apmērs reizi trīs gados tiks indeksēts 3% apmērā par katru gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Maxima atsaka izmaksāt kasierim Mārtiņam advokātu prasīto kompensāciju

Gunta Kursiša, 22.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maxima Latvija noraidījusi Maxima kasiera Mārtiņa Plāša pilnvaroto pārstāvju – zvērinātu advokātu Alda Gobzema un Madaras Ķirses – prasību samaksāt Zolitūdes traģēdijā cietušajam 49,9 miljonus eiro.

Uzņēmuma pārstāvji norāda – aicinājumu izmaksāt 50 miljonu eiro kompensāciju būtu jāizsaka personai, kuras prettiesikās darbības rezultātā notika Zolitūdes traģēdija. «Pašlaik neviena valsts institūcija nav noteikusi personas, kuru darbību rezultātā notika nelaime,» teikts tirdzniecības tīkla valdes locekles Jeļenas Kondrašovas atbildē advokātiem, ko kustība Neesi vienaldzīgs, esi atbildīgs! nofotografējusi un ievietojusi sociālajā tīklā Facebook.

«Šobrīd Maxima Latvija nav pamata pievienoties Aicinājumā izteiktajam viedoklim par to, ka Maxima Latvija kā darba devējs būtu pieļāvusi rupju nolaidību,» pauda uzņēmuma pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Zolitūdē sākti sagatavošanas darbi sagruvušā veikala Maxima atlikušās ēkas daļas demontāžai

Nozare.lv, 18.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien sākti sagatavošanas darbi Zolitūdē sagruvušā veikala Maxima atlikušās ēkas daļas demontāžai, apstiprina SIA Maxima Latvija pārstāvis Jānis Beseris.

Viņš norādīja, ka patlaban vēl netiek veikta aktīva darbība, jo demontāžas darbu veicēji SIA Āboltiņa būvuzņēmums AG darbinieki veic sagatavošanas darbus. No rīta viss sākās, kā iepriekš plānots. Demontāžas darbu veicēji bija klāt. Patlaban tiek sagatavota teritorija.

Pirms pašas ēkas demontāžas sākšanas teritorijas līdzīpašniekiem - SIA Tineo un SIA Homburg Zolitūde - jāsaskaņo ar Rīgas pilsētas būvvaldi atsevišķas demontāžas projekta nianses.

Kā ziņots, Maxima Latvija šodien plāno sākt Zolitūdes traģēdijā sabrukušā veikala atlikušās ēkas virszemes daļas demontāžu.

Šo darbu veikšanai būs nepieciešamas aptuveni divas nedēļas. Uzņēmums atvainojas Zolitūdes iedzīvotājiem par iespējamām neērtībām - trokšņiem un putekļiem, kas var rasties darbu veikšanas laikā, atzīmēja Beseris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības uzņēmuma Maxima ieņēmumi gada nogalē salīdzinājumā ar pagājušā gada nogali samazinājušies par aptuveni piektdaļu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam 1:1 sacīja viens no Maxima Latvija īpašnieku holdinga Vilniaus prekyba akcionāriem Igns Staškevičs.

Pēc I. Staškeviča teiktā, ieņēmumu samazinājums saistīts arī ar Zolitūdes traģēdiju. Tomēr vienlaikus uzņēmuma līdzīpašnieks arī uzsvēra, ka ieņēmumus ietekmē dažādi faktori - ir atvērti vairāki jauni veikali, ir aizvērti veikali, ir mainītas cenas.

Intervijā I. Staškevičs arī atkārtoti atzina, ka jūtas personīgi līdzatbildīgs par notikušo traģēdiju.

«Žēl, ka nespējām novērst ēkas sabrukšanu. Nezinu vai tas bija mūsu spēkos,» sacīja I. Staškevičs. Šādas lietas varot gadīties ar katru, sacīja uzņēmējs. Viņš piebilda - ja lēmums iegādāties ēku, lai izvairītos no īres maksas, būtu bijis savādāks, varbūt uzņēmums būtu varējis izvairīties no saistības ar šo traģēdiju. Izmeklēšana arī parādīšot, vai Maxima pārstāvji varēja būt profesionālāki pārņemot šo ēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Maxima Latvija un Re&Re noliedz savu atbildību Zolitūdes traģēdijā, uzskatot apsūdzības par nepamatotām

LETA, 01.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan SIA «Maxima Latvija», gan SIA «Re&Re» nepiekrīt valsts apsūdzības viedoklim par uzņēmumu atbildību Zolitūdes traģēdija, ceturtdien notikušajā tiesas sēdē liecināja abu uzņēmumu pārstāvji.

«Re&Re» vārdā liecības nolasīja Kaspars Krūmiņš, kurš skaidroja, ka valsts apsūdzība, nododot lietu tiesai, ir norādījusi, ka traģēdija ir saistīta ar nelikumībām, kas veiktas uzņēmuma interesēs. Krūmiņš tiesai norādīja, ka «absurdi būtu uzskatīt, ka būvkompānijas interesēs būtu ēkas sagrūšana».

Tāpat «Re&Re» pārstāvis uzsvēra, ka uzņēmums neuzskata, ka lietā apsūdzētais būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš būtu veicis viņam inkriminēto noziegumu jeb strādājis nolaidīgi.

Savukārt «Maxima Latvija» vārdā liecības tiesā nolasīja uzņēmuma pārstāve Elīna Stībele.

Savās liecības viņa lielākoties atkārtoja «Maxima Latvija» bijušās vecākās darba drošības speciālistes Innas Šuvajevas liecībās sacīto, uzsverot, ka sagruvušā veikala darbinieki rīkojušies atbilstoši spēkā esošajām instrukcijām. Stībele arī vairākkārt slavēja Šuvajevas kompetenci darba aizsardzības jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Maxima Latvija valdes locekli Jeļenu Kondrašovu

Lelde Petrāne, 31.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Maxima Latvija valdes locekle Jeļena Kondrašova. Lietuvā 2007.gadā tika reģistrēts uzņēmums MAXIMA GRUPĖ, UAB, kam šobrīd pieder tirdzniecības tīkli Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Bulgārijā un Polijā. Starptautiskās audita un biznesa konsultāciju kompānijas Deloitte ekspertu CE TOP 500 (500 lielākās kompānijas 18 Centrāleiropas valstīs) pagājušajā gadā veidotajā pārskatā MAXIMA GRUPĖ ieņēma 57.vietu.

Latvijā uzņēmums Maxima Latvija darbību uzsāka 2001.gadā, atverot pirmos veikalus.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Šis uzņēmums attīstās ļoti dinamiski. Uzņēmuma vadība velta lielu uzmanību darbinieku apmācībai un kvalifikācijas celšanai visos līmeņos. Tāpat viena no lielākajām priekšrocībām, strādājot šajā uzņēmumā, ir iespēja strādāt gan lokālā, gan starptautiskā mērogā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maxima Latvija apgrozījums 2013.gadā ir sasniedzis 660,3 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2012.gadu ir kāpums par 4%, atklāja jaunā Maxima Latvija vadītāja Jeļena Kondrašova.

Vadītāja arī atzina, ka pircēju boikots veikalos turpinās.

Apgrozījuma pieaugums Latvijā nav lielākais starp Baltijas valstīm, teica Kondrašova. «Lietuva un Igaunija mūs ir apsteigusi. Lietuvā apgrozījums palielinājies par 4,6%, bet Igaunijā - 13,5%. Igaunijā kāpums saistīts ar straujo Maxima tīkla attīstību, pagājušajā gada laikā atverot vairākus Maxima XX formāta veikalus, izpildot gada plānu.»

Savukārt par pērnā gada peļņu J. Kondrašova nevēlējās runāt, jo tas esot pāragri un šo finanšu rādītāju viens no lielākajiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem Latvijā varēšot komentēt tad, kad būs noslēdzies gada pārskata audits. Tas varētu būt pēc Lieldienām, uz vasaras sākumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Kāpēc Andris Vilcmeiers izvēlējās pāriet darbā uz Maximu?

Kristīne Stepiņa, 02.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos divus gadus SIA Maxima Latvija galvenokārt ir cīnījusies ar Zolitūdes traģēdijas sekām. Ir pienācis laiks fokusēties uz biznesa attīstību, kas uzticēta bijušajam putnu fabriku vadītājam Andrim Vilcmeieram

Andris Vilcmeiers mazumtirdzniecības biznesā nav iesācējs, viņa pakļautībā vairākus gadus bija a/s Putnu fabrika Ķekava veikalu tīkls. Lai arī runāt par konkrētiem biznesa plāniem jaunais Maxima vadītājs šobrīd atturas, viņš izrāda uzņēmuma loģistikas saimniecību un pauž gatavību jaunas veikalu ķēdes ienākšanai Latvijā.

Pirms gada, tiekoties Ķekavas putnu fabrikā, jūs aizrautīgi stāstījāt par plāniem sākt produkcijas eksportu uz Ķīnu. Vai jūsu kļūšana par SIA Maxima Latvija šefu nozīmē, ka ķīnieši nesaņems kāroto delikatesi – vistu ķepiņas?

(Smejas.) Ķekavas putnu fabrikā palika spēcīga komanda, plāni nav mainījušies. Šobrīd notiek sarežģītākais – administratīvais process, proti, tiek kārtotas visas nepieciešamās formalitātes ar Ķīnas pārtikas un veterināro dienestu, lai varētu sākt produkcijas eksportu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Maxima advokāts: Sociāli atbildīgs uzņēmums nedzenā cilvēkus no veikala iekšā un ārā

LETA, 16.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zolitūdes traģēdijas lietā Maxima Latvija pārstāvis zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs šodien pauda, ka sociāli atbildīgs uzņēmums neveic cilvēku evakuāciju un nedzenā viņus no veikala iekšā un ārā ik reizi, kad nostrādā trauksmes signalizācija, ja netiek konstatēta potenciāla ugunsnelaime.

Uz prasītāju pārstāvja zvērināta advokāta Alda Gobzema jautājumu, vai Maxima pirms un pēc traģēdijas rīkojās sociāli atbildīgi, Rozenbergs atbildēja apstiprinoši, izklāstot, ka pirms lielveikala jumta iebrukšanas Maxima ievēroja un turpināja ievērot normatīvo aktu prasības. Gobzems papildināja jautājumu, norādot, ka viņu interesē tieši, kāpēc netika veikta veikala apmeklētāju un darbinieku evakuācija. Rozenbergs pauda, ka evakuācija nebija jāveic, tā nebija nepieciešama.

«Protams, tas bija sociāli atbildīgi. Sociāli atbildīgi bija nedzenāt cilvēkus no veikala iekšā un ārā ik reizi, kad nostrādā trauksmes signalizācija, ja netiek konstatēta potenciāla ugunsnelaime. Šī signalizācija neko citu nespēj «pareģot» kā vien ugunsgrēku - ugunsgrēks šajā veikalā nav bijis un tas netika konstatēts, par to strīda nav. Līdz ar to neevakuēšana bija pilnīgi loģiska, pamatota un saprātīga,» rezumēja advokāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo glābēju tuvinieki no valsts un uzņēmējiem vēlas piedzīt 1,5 miljonus eiro

LETA, 27.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo ugunsdzēsēju tuvinieki no valsts, Rīgas domes un privātām kompānijām vēlas piedzīt kopumā 1,5 miljonu eiro lielu morālā kaitējuma kompensāciju.

Lielveikalā Maxima pēc ēkas pirmā konstrukciju nogruvuma ieradās daudz ugunsdzēsēju, lai glābtu veikalā iesprostotos cilvēkus. Otrā nogruvuma laikā zem veikala drupām gāja bojā trīs ugunsdzēsēji - Rīgas reģiona pārvaldes 5.daļas komandiera kapteinis Vilnis Šteinītis, Rīgas reģiona pārvaldes 1.daļas inspektora dežuranta vada komandieris virsleitnants Edgars Reinfelds un Rīgas reģiona pārvaldes 1.daļas ugunsdzēsējs glābējs kaprālis Sergejs Ižiks.

Visu trīs ugunsdzēsēju tuvinieki vērsušies Rīgas rajona tiesā pret Latvijas valsti Ekonomikas ministrijas (EM) personā, SIA Maxima Latvija, SIA Homburg Zolitude, arhitektu biroju Kubs, SIA Re&Re, Rīgas domi un arī SIA HND Grupa. Tiesa bija ierosinājusi trīs atsevišķas lietas un katrā lietā glābēju tuvinieki vēlas piedzīt morālo kompensāciju 500 000 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Eksperti: uzņēmumu komunikācija Maxima traģēdijā - kliedzoši kļūdaina

Lāsma Vaivare, 09.12.2013

Sabiedrisko attiecību aģentūras P.R.A.E. sabiedriskās attiecības projektu direktors Arnis Lapiņš (no kreisās) un Maxima Latvija vadītājs Gintars Jasinsks piedalās preses brīfingā saistībā ar Priedaines ielas Maxima XX veikala ēkā notikušo traģēdiju.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iesaistīto uzņēmumu komunikācija lielveikala Maxima traģēdijā, kas prasīja 54 cilvēku dzīvības, uzskatāma par kliedzoši kļūdainu, tā norāda vairāki komunikācijas eksperti, ko DB uzrunāja. Arī citi nozares profesionāļi, kas savu viedokli pauduši, piemēram, sociālajos tīklos, bijuši kritiski.

Jāpiebilst, ka ne visi eksperti piekrita sniegt komentārus DB, korekti norādot uz savu saistību ar kādu no iesaistītajām pusēm.

Jāatgādina arī, ka sabiedrisko attiecību kompānija P.R.A.E. atteikusies no tālākas sadarbības ar SIA Homburg Zolitūde, kā arī norobežojusies no Maxima vadības komunikācijas, norādot, ka «mūsu izpratne par efektīvu publisko komunikāciju ir kardināli atšķirīga un vismaz patlaban ir skaidrs, ka mūsu un Maxima grupas vērtību un komunikācijas labās prakses izpratne būtiski atšķiras».

Bija jāatvainojas

«Iesaistītās puses (arhitekti, būvnieki, veikalu tīkls) 21. novembra krīzē izvēlējās zemas atbildības krīzes komunikācijas stratēģiju, ko raksturo noliegšana, distancēšanās un vainas novirzīšana uz citiem. Šāda prakse nevar tikt uzskatīta par atbildīgu un ilgtspējīgu, jo krīzes situācijā sabiedrība ļoti saasināti uztver katru vārdu, ko pauž krīzē iesaistītās puses. Labā prakse, ko būtu sagaidījusi: jau otrajā dienā visām nelaimē iesaistītajām pusēm (uzņēmējiem) vienai aiz otras bija jānāk klajā ar vēstījumiem, kas pauž atvainošanos, atbildības uzņemšanos par notikušo un gatavību darīt visu iespējamo, lai saprastu, kur bijusi kļūda, lai to labotu un šādi gadījumu nekad vairs neatkārtotos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā joprojām valda atbildības novelšanas princips. Pat pieķerti pie rokas, politiķi un arī citu sabiedrības slāņu pārstāvji cenšas izvairīties no atbildības, un tiecas vainot citus. To apliecina gan Zolitūdes traģēdija, gan ar 12. Saeimas vēlēšanām saistītie skandāli, gan pēdējā laika vētras uzņēmējdarbības vidē.

SIA Maxima Latvija septembrī vērsās Administratīvajā rajona tiesā apstrīdot Valsts darba inspekcijas atzinumu par Zolitūdes traģēdijas cēloņiem. VDI atzinums ir par to, kā Maxima gādājusi par saviem darbiniekiem, un būtībā meklē atbildes uz jautājumu, kādēļ gan, atskanot trauksmes signālam, no veikala netika evakuēti cilvēki? Kādēļ netika izvērtēts un ņemts vērā tāds riska faktors kā uz jumta notiekošie būvdarbi? Kādēļ pārējie sagruvušās telpas tirdzniecības punktu īrnieki, atskanot trauksmei pameta ēku, bet Maxima turpināja strādāt kā strādājusi? Pēc traģēdijas visos Maxima veikalos esot veiktas gan ugunsdrošības mācības, gan atkārtotas darba drošības instruktāžas, bet atbildes uz to, kurš īsti liktenīgajā 21. novembrī pieņēma lēmumu neevakuēt cilvēkus, nav. Veikala drupās dzīvības zaudēja 54 cilvēki, bet atbildību par trauksmes signāla ignorēšanu un evakuācijas neveikšanu nav uzņēmies neviens. Nedēļu pēc traģēdijas Maxima pārvaldošās Lietuvas holdingkompānijas Vilniaus prekyba vadītāja Jolanta Bivainyte intervijā BNS pat izteicās: «Pagaidiet, kāds gan Maxima ar to sakars? Vai Maxima vainīga tajā, ka gāja bojā cilvēki?» Dienu vēlāk viņa par saviem izteicieniem gan atvainojās, tomēr atbildības jautājums par rupju drošības noteikumu neievērošanu joprojām paliek atklāts. Pēc traģēdijas toreizējais premjers Valdis Dombrovskis uzņēmās politisko atbildību un atkāpās no amata, toties Rīgas dome un Rīgas mērs Nils Ušakovs, pret kuriem arī iesniegtas prasības tiesā, savam advokātam Zolitūdes traģēdijas lietā «par juridisko pakalpojumu sniegšanu» no 2014. gada februāra līdz augustam sešos piegājienos izmaksājusi 251 980 eiro un 96 centus. Vai tā ir tikai dīvaina apstākļu sakritība vai tomēr vēlēšanās par katru cenu izvairīties no atbildības?

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - Pēc paša lielveikala iniciatīvas demontē Maxima burtus no grausta Zolitūdē

Gunta Kursiša, 21.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielveikalu tīkls Maxima piektdien demontē burtus Maxima no grausta Zolitūdē, kur pirms trim mēnešiem, iegrūstot jumtam, bojā gāja 54 cilvēki, Db.lv apstiprināja veikalu tīkla pārstāvis Jānis Beseris.

Papildināta ar Valsts policijas un Maxima Latvija komentāru 4., 5., 6. un 7. rindkopā

Viņš pauda, ka burtu noņemšana esot bijusi veikalu tīkla Maxima iniciatīva, taču šāds lēmums esot pieņemts «drošības apsvērumu dēļ». J. Beseris skaidroja, gruvešos vēl aizvien strādā cilvēki, un burti apdraudot viņu drošību. Demontāžas darbi esot sākušies jau pirms mēneša.

Db.lv informēja Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāve Ilze Žūka, lai ēkā veiktu kādas izmaiņas, kas skar konstrukcijas, šīs darbības ir jāsaskaņo ar pilsētas būvvaldi, skaidroja I. Žūka. Tādējādi, visticamāk, pats bijušā lielveikala Maxima grausts vismaz pagaidām netiks nojaukts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības uzņēmums SIA Maxima Latvija traģēdijā daļēji sagruvušā veikala telpas Zolitūdē īrēja no savulaik pašu dibināta uzņēmuma SIA Tineo, liecina Firmas.lv informācija.

Tineo dibināts 2012.gada 12.aprīlī. Maxima Latvija bija uzņēmuma īpašniece līdz 2012.gada 30.maijam, kad par Tineo īpašnieci kļuva Nīderlandē reģistrētā kompānija Lincoln Land Erste B.V., kas ir arī Lietuvā reģistrētā Maxima Latvija mātesuzņēmuma Vilniaus Prekyba UAB īpašniece.

Savukārt no 2012.gada 26.novembra par Tineo īpašnieci kļuva Kiprā reģistrētā Foumico Investments Limited.

Firmas.lv informācija liecina, ka no Tineo dibināšanas brīža līdz 2012.gada 6.decembrim uzņēmuma valdes loceklis bija patlaban esošais Maxima Latvija vienīgais valdes loceklis Gintars Jasinsks, kurš Maxima Latvija valdē darbojas no 2011.gada 7.oktobra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēkā stājies Vidzemes apgabaltiesas 31. maija lēmums, noraidot Zolitūdes traģēdijā bojā gājušā ģimenes prasību pret SIA «Maxima Latvija» par 70 miljonu eiro piedziņu, informē SIA «Maxima Latvija» vadītājs Andris Vilcmeiers.

Viņš norāda, ka tiesa savā spriedumā ir attaisnojusi uzņēmumu, secinot, ka «Maxima Latvija» nevarēja konstatēt ēkas jumta sabrukšanas cēloni un ugunsgrēka viltus trauksmes atskanēšana neilgi pirms ēkas jumta sabrukuma ir sagadīšanās.

A. Vilcmeiers: «Saprotam, ka šis ir bijis smags process traģēdijā bojā gājušo tuviniekiem un, neskatoties uz tiesas lēmumu, mēs joprojām esam gatavi cietušo ģimenei sniegt atbalstu 100 000 EUR apmērā.»

Šī ir pēdējā civillieta, kas tika izskatīta Zolitūdes traģēdijas kontekstā saistībā ar bojā gājušo tuvinieku prasību pret uzņēmumu «Maxima Latvija». SIA «Maxima Latvija» atzīmē, ka konkrētajā tiesvedībā bojā gājušā ģimenes prasība par kompensācijas piedziņu no citiem lietā iesaistītajiem uzņēmumiem joprojām tiek uzturēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Maxima Zolitūdes traģēdijā cietušajiem izmaksājusi vairāk nekā 270 000 eiro

Lelde Petrāne, 11.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Zolitūdes traģēdijas SIA Maxima Latvija pēc savas iniciatīvas uzsāka pabalstu izmaksu cietušajiem. Līdz š.g. 10.februārim uzņēmums cietušajiem kopumā ir izmaksājis 270 660 eiro (190 221 latu), un darbs pie pabalstu izmaksas un dokumentu noformēšanas tiek turpināts, informēja uzņēmuma pārstāvis Jānis Beseris.

Februāra sākumā saņemti un apstiprināti pieteikumi no vēl divu bērnu aizbildņiem, kuriem pabalsts tiks izmaksāts tuvākajā laikā. Savukārt pabalsti par decembri, janvāri un februāri patlaban jau ir izmaksāti 19 bērniem kopumā 42 686 eiro (30 000 latu) apmērā.

Maxima Latvija pagājušā gada nogalē izteica gatavību pabalstu izsniegšanā sadarboties ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA), un abas puses drīzumā gatavojas panākt vienošanos, noslēdzot līgumu. Tā ietvaros Maxima Latvija pārskaitīs pabalstiem paredzētos līdzekļus Labklājības ministrijas pakļautībā esošajai aģentūrai, kas savukārt administrēs šos naudas līdzekļus, kurus nākamo 18 gadu laikā paredzēts izmaksāt bērnu pabalstos. Taču, kamēr norisinās darbs pie līgumprojekta noslēgšanas, lai atbalsts bērniem tiktu sniegts nekavējoties, uzņēmums pabalstus bērnu aizbildņiem izmaksā nepastarpināti, skaidroja Beseris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Tiesa ierosina lietu pret Ušakovu un Re&Re valdes priekšsēdētāju Pauniņu saistībā ar Zolitūdes traģēdiju

LETA, 16.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā 10.maijā ierosināta trīs Zolitūdes traģēdijā cietušo prasība pret Rīgas mēru Nilu Ušakovu (SC) un SIA Re&Re valdes priekšsēdētāju Aināru Pauniņu.

Prasība pret Ušakovu vērsta par viņa nepietiekamajām darbībām pēc Zolitūdes traģēdijas, lai noskaidrotu vainīgos un sauktu atbildīgās personas pie atbildības. Tikmēr prasība pret Pauniņu iesniegta par to, ka viņš ar savu faktisko rīcību kā Re&Re valdes priekšsēdētājs turpina nodarīt papildu morālo kaitējumu cietušajiem, piemēram, atrodoties Maldīvu salās, nevis piemiņas pasākumā.

Kā norādīts prasības pieteikumā, tas ir iesniegts par atvainošanos saistībā ar nodarīto morālo kaitējumu. Tāpat no prasības izriet, ka Pauniņš un Ušakovs nav darījuši visu iespējamo, lai Zolitūdes traģēdijas rezultātā radušās sekas, prasītāju pārdzīvojumus maksimāli samazinātu, bet gan, gluži pretēji, viņu rīcība bijusi tāda, kas vēl vairāk pastiprina prasītāju ciešanas, tādējādi pēc traģēdijas radīto morālo kaitējumu vēl palielinot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Zolitūdē notikušās traģēdijas, ne visos veikalos tiek ievērota darba drošība, šodien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma teica Valsts darba inspekcijas (VDI) direktors Renārs Lūsis.

Pašlaik VDI veic pārbaudes visā Latvija. Lūsis atzīst, ka cilvēkiem atmiņa ir pārāk īsa, un Maxima mācība tiek aizmirsta. VDI darbinieki atklājuši veikalus, kuros evakuācijas ejas nav atbrīvotas, darbinieki ne visi ir apmācīti evakuēties, kā arī visiem darbiniekiem nav veiktas veselības pārbaudes.

Tematiskās pārbaudes notiek arī būvniecībā, kur šogad notikuši jau trīs letāli nelaimes gadījumi, kas ir vairāk nekā visā 2013.gadā, teica Lūsis.

Viņš atgādināja, ka VDI ir pabeigusi izmeklēšanu par nelaimes gadījumu Maxima veikalā Zolitūdē. VDI izmeklēšanas komisija identificēja nelaimes gadījuma cēloņus, par kuriem ir atbildīga Maxima Latvija, proti, netika novērtēta uz veikala ēkas jumta notiekošo būvdarbu potenciālā ietekme uz veikala darbiniekiem, nodarbinātie netika instruēti par rīcību trauksmes signalizācijas iedarbošanās gadījumā un netika organizēta nodarbināto evakuācija trauksmes signalizācijas darbības laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Maxima Latvija algās un darba apstākļu uzlabošanā šogad ieguldīs 6,4 miljonus eiro

Nozare.lv, 04.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības uzņēmums Maxima Latvija darba algu palielināšanā un darba apstākļu uzlabošanā šogad kopumā ieguldīs 6,4 miljonus eiro, informē Maxima Latvija jaunā vadītāja Jeļena Kondrašova.

Maxima Latvija šogad paredzējusi īstenot «Pārmaiņu plānu», kura mērķis ir uzlabot darbinieku darba apstākļus, drošību veikalos un atgūt cilvēku uzticību, tā, piemēram, jau no februāra ir veiktas darba samaksas izmaiņas tirdzniecības darbiniekiem - pirmo algu pēc jaunajām likmēm darbinieki ir jau saņēmuši, stāstīja Kondrašova.

Salīdzinot ar Maxima Lietuvā, kur šogad gandrīz par astoņiem miljoniem eiro tiek palielināts darba samaksas fonds, Latvijā, īstenojot izmaiņas darba samaksas politikā, darba algu fonds ir pieaudzis par 5,4 miljoniem eiro.

«Salīdzināt Latvijas un Lietuvas investīciju apjomus nebūtu korekti, jo Latvijā darbinieku skaits ir divkārt mazāks, turklāt Lietuvā algu fonda pieaugums ir saistīts arī ar jaunu veikalu atvēršanu, tāpēc arī summas algu fonda pieaugumā ir atšķirīgas,» intervijā skaidroja Kondrašova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Lietuvas parlamentāriete: Daļa vainas par traģēdiju Zolitūdē ir jāuzņemas uzņēmumam Maxima

LETA, 29.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļa vainas par traģēdiju Zolitūdē ir jāuzņemas uzņēmumam Maxima - tas ir jādara saistībā ar uzņēmuma pārstāvju reakciju uz notikušo, šodien Baltijas Padomes preses konferencē Saeimā sacīja Baltijas Asamblejas viceprezidente, Lietuvas parlamentāriete Ģiedre Purvaneckiene.

Piemēram, aktuāls ir jautājums, kāpēc Maxima laicīgi nenoreaģēja uz pirmo signalizāciju, norādīja Lietuvas parlamenta deputāte.

Viņa norādīja, ka Lietuvas parlaments kopā ar valdību vērtēs šo situāciju un nebūs tā, ka viņi centīsies aizstāvēt Maxima. Būs jāskatās, vai uz Maxima vadību būs jāizdara spiediens.

Gan Purvaneckiene, gan Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Neris Germans šodien kā ļoti nesaprotamus nodēvēja uzņēmuma Maxima Latvija bijušā vadītāja Gintara Jasinska izteikumus par atbildību Zolitūdes traģēdijā. Lietuvas ārlietu ministra vietniekam šie izteikumi cilvēciski nav saprotami.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu apsaimniekotājam SIA «Tineo» mainījies īpašnieku sastāvs un turpmāk to pārvaldīs SIA «Maxima Latvija». Šāds lēmums pieņemts, lai vienkāršotu un padarītu efektīvāku uzņēmuma administratīvo pārvaldību, informē «Maxima Latvija».

Pašlaik ir atrisināti administratīvie jautājumi, kas bija saistīti ar «Tineo» īpašuma Priedaines ielā 20 sakārtošanu, zemes īpašumtiesību atdāvināšanu Rīgas domei Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveidei, kā arī atbalsta sniegšanu Zolitūdes traģēdijā cietušajiem.

«Maxima Latvija» norāda, ka ņemot vērā, ka pašlaik uzņēmums «Tineo» neveic saimniecisko darbību, noslēdzoties tiesvedībām, tā darbību plānots izbeigt atbilstoši spēkā esošajai kārtībai un uzņēmuma statūtiem.

Abiem uzņēmumiem ir saistīta īpašnieku struktūra, tādēļ uz pilnvaras pamata «Maxima Latvija» jau iepriekš darbojusies «Tineo» vārdā, jo tai ir lielāki administratīvie resursi. Līdz šim SIA «Tineo» administratīvās funkcijas pildīja amatpersonas no Lietuvas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildināta - Sākts kriminālprocess par iespējamiem darba drošības pārkāpumiem SIA Maxima Latvija

Žanete Hāka, 10.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saņemot Valsts darba inspekcijas (VDI) slēdzienu uz vairāk nekā 2400 lappusēm, Valsts policijā uzsākts vēl viens kriminālprocess – par darba drošības noteikumu pārkāpumiem uzņēmumā SIA Maxima Latvija, informē policijas pārstāvji.

Process pēc Krimināllikuma par darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldē uzsākts, jo tas ir vienīgais veids, kā pārbaudīt VDI slēdzienā minētos faktus, par darba drošības noteikumu pārkāpumiem uzņēmuma SIA Maxima Latvija tirdzniecības objektā Priedaines ielā 20 un izvērtēt, vai darba devējs saucams pie kriminālatbildības, skaidro policija. Zolitūdes traģēdijā bojā gāja četri uzņēmuma darbinieki, bet divi guva smagus ievainojumus.

Apjomīgajā Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas gaitā, šis jau ir otrs atsevišķi uzsāktais kriminālprocess. Pirmais bija par dokumentu viltošanu. 17.februārī kriminālprocess par dokumentu viltošanu tika nodots prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai. 27.februārī jau pieņemts prokurora priekšraksts par sodu 1920 eiro apmērā. Persona piespriesto sodu jau ir samaksājusi.

Komentāri

Pievienot komentāru