Jaunākais izdevums

Latvijas tirgotāju kooperācija Aibe aicina valdību un pārējās bankas rast risinājumu, kā saglabāt esošo Latvijas Krājbankas filiāļu, minibanku un bankomātu tīklu.

Finanšu traģēdija saistībā ar Latvijas Krājbanku smagi skārusi daudzus cilvēkus. Īpaši grūts un neērtību pilns laiks šobrīd ir mazajiem uzņēmējiem, kur Latvijas Krājbankas minibankas, filiāles un bankomāti bija vienīgie, norāda Aibe, kas apvieno 485 tirdzniecības vietas. Dundaga, Alsunga, Rucava, Viļāni, Koknese, Dagda, Priekule, Jaunpiebalga, Kalnciems – tās ir tikai dažas no Latvijas apdzīvotajām vietām, kurās vienīgā banka ir Latvijas Krājbanka. Trīs pašvaldības – Dundagas, Jaunpiebalgas un Dagdas dome – pat spiestas ņemt ārkārtas kredītus Valsts kasē.

«Uzņēmēji steigšus atver kontus citās bankās, taču līdzekļiem Latvijas Krājbankas kontos klāt netiek; nevar samaksāt par pakalpojumiem, precēm. Tā kā nestrādā Krājbankas termināli, veikalos pircēji ar kartēm norēķināties nevar. Dienās, kad bankomātos nevarēja izņemt naudu, cilvēki, kam konti ir citās bankās, brauca uz lielākām pilsētām, protams, arī iepērkoties tur. Grūti aptvert, kāds trieciens ir maza lauku veikaliņa īpašniekam, kaut tikai dienu paliekot bez pircējiem, ar iesaldētiem līdzekļiem bankā... Cilvēki lūdz preces «uz krīta», lūdz iespēju kaut kā caur mūsu kooperācijas veikaliem veikt maksājumus. Diemžēl šobrīd to nodrošināt nevaram, jo tad ir jāreģistrējas kā maksājumu pakalpojumu sniedzējam, bet tas nenotiek tik ātri,» situāciju ieskicē Latvijas tirgotāju kooperācijas Komercnodaļas vadītāja Tatjana Kuļikova. Visvairāk uztraucot nākotne – kas notiks pēc Latvijas Krājbankas likvidācijas. Tā kā šai bankai bija visplašākais nodaļu un bankomātu tīkls, pēc likvidēšanas lielā daļā Latvijas iedzīvotāji var palikt bešā, tāpēc kkooperācija vietējo mazo uzņēmēju vārdā lūdz pēc iespējas ātrāk risināt šo situāciju.

SIA Nobels ir viens no tiem Aibe partneriem, kam visa nauda glabājās Latvijas Krājbankā. «Nauda mums iesaldēta bankā, daudziem darbiniekiem arī algas tiek maksātas turpat... Nestrādā arī termināli. Tagad, protams, esam atvēruši kontu cita bankā, bet, kamēr uzstādīs jaunus karšu terminālus, paies laiks. Tikmēr ciešam zaudējumus un neērtības,» teic īpašniece Irina Artjomova. SIA Ebro īpašniece Sandra Akmeņlauka saimnieko veikaliņā Ventspils novadā, Ugālē, kur Latvijas Krājbanka bija vienīgā banka. Par laimi, uzņēmumam viens no kontiem bijis atvērts arī citā bankā. «Uzņēmējam ar vienu kontu vienā bankā nepietiek – pirmkārt, ir izdevīgāk norēķināties ar dažiem pakalpojumu sniedzējiem un preču piegādātājiem, otrkārt, tā ir drošāk. Tomēr, protams, arī mums Krājbankā palika iesaldēti līdzekļi... Privātpersonas vismaz var izņemt kaut tos 50 latus dienā, bet juridiskajām personām neko pagaidām nesola! Tagad vismaz varam redzēt, kas notiek kontā, bet pirmās dienas bijām pilnīgā neziņā, jo caur termināli nauda joprojām «gāja», bet cik, kas un kā – nebija ne jausmas. Tagad daudz vairāk ļaužu norēķinās skaidrā naudā, un man tā kaut kā jānogādā uz Ventspili, kas ir 40 km attālumā. Katru dienu to nav iespējams izdarīt, bet maksājumi taču jāveic! Protams, neērtības ir arī pircējiem, bija cilvēki, kas skaitīja pēdējos santīmus un lūdza dot to, kas par to sanāk. Daži bija tādā izmisumā, ka lūdza iedot pārtiku uz parāda,» stāsta Sandra Akmeņlauka. Viņa min arī citas neērtības – mainot banku, nākas mainīt rekvizītus, kas jāizziņo visiem sadarbības partneriem utt. Zaudējumu apmērs būšot redzams vēlāk, mēneša griezumā, bet skaidri zināms, ka tie ir, un ne mazi. Jau ziņots, ka Krājbankas krīze ietekmējusi aptuveni astoņus tūkstošus tirgotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plāni griezt izmaksas nākotnē liks bankām samazināt bankomātu skaitu, un tā vietā reģionos kredītiestādes vēlas veicināt skaidras naudas izņemšanas pakalpojuma ieviešanu tirdzniecības vietās un pašvaldību kasēs, tomēr process attīstās lēni.

Sarucis par desmitdaļu

Pagājušā gada beigās Latvijā bija 1154 bankomāti, kas ir par 10% mazāk nekā iepriekšējā gada beigās un mazākais skaits kopš 2007. gada, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) dati. Kā skaidro banku pārstāvji, lielākoties bankomātu skaits sarucis, jo no tirgus aizgājušas bankas, kurām bija plašs bankomātu tīkls, un neviena cita banka šajās vietās jaunus nav izvietojusi, taču nākotnē par plāniem samazināt bankomātu skaitu izsakās arī pārējās bankas, kurām patlaban pieder lielākie bankomātu tīkli. Mazinās arī filiāļu skaits. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) dati liecina, ka vairākos novados tuvākā naudas izmaksas iespēja atrodas vairāk nekā 10 km attālumā, savukārt bezskaidras naudas norēķinus, pēc pašvaldību pārstāvju vārdiem, bremzē nepietiekamā interneta pārklājuma kvalitāte, kā arī sliktais iedzīvotāju aprīkojums šo darījumu veikšanai. VARAM kopā ar banku pārstāvjiem cenšas rast risinājumus skaidras naudas piekļuvei, tomēr, ņemot vērā, ka pagastos pieprasījums ir salīdzinoši zems, notiek pretējs process un bankomāti tiek nevis uzstādīti, bet demontēti. Piemēram, Beverīnas novada pašvaldība ir starp tiem novadiem, kuros nav iespēja izņemt skaidru naudu bankomātos, bet tuvākais pakalpojums ir pieejams Trikātas pagasta aptiekā personām, kuras ir SEB bankas klienti, un skaidras naudas limits ir mazs, skaidro pašvaldības pārstāvji. Viņi atzīst, ka sarunas ar kredītiestādi par iespēju ieviest bankomātu novadā noslēgušās nesekmīgi, jo banka norādījusi, ka tajā ir nepietiekams iedzīvotāju skaits. Arī Vārkavas novada domes pārstāvji norāda, ka pāris spēcīgākās bankas, kas tika uzrunātas, uz bankomātu izvietošanu novadā raugās ļoti skeptiski. Situācija tiek risināta, vietējiem iedzīvotājiem dodoties uz tuvākajām pilsētām, bet pensionāriem lielākoties pensijas piegādā pastnieki, arī vietējos veikalos ar karti var izņemt noteiktu naudas summu, skaidro domē. Reģionos skaidras naudas iemaksas un izmaksas iespēja patlaban ir aktuāla problēma, atzīst tirdzniecības tīkla LaTS pārstāvji, jo uzņēmējiem nereti jābrauc desmitiem kilometru līdz tuvākajai bankai, turklāt par pakalpojumu jāmaksā komisijas maksa, kas pēdējā gada laikā ir palielināta. Arī Latvijas Tirgotāju asociācija min, ka pēdējo gadu laikā bankomātu skaits reģionos ir sarucis, apgrūtinot darbu uzņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Antonovs: ārzemju bankās ieķīlātos Krājbankas līdzekļus var atgūt diezgan viegli

LETA, 24.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārzemju bankās ieķīlātos Latvijas Krājbankas līdzekļus var atgūt diezgan viegli, norāda bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs. Viņš, skaidrojotskaidrojot aptuveni 100 miljonu latu pārskaitīšanu uz korespondentkontiem ārzemju bankās, atzīst, ka šī nauda bija paredzēta nacionālās aviokompānijas airBaltic refinansēšanai.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Krājbankas apķīlātie līdzekļi atrodas Meinl Bank Austrijā, East-West Bank Luksemburgā un VTG Bank AG Austrijā, kā arī Ukrainas bankā Investbank un Krievijas bankā Sberkred.

«Pirmkārt, ja Lietuvā nekas nenotiktu, tad līdz Jaungadam mēs refinansētu airBaltic. Tas pilnīgi skaidrs - mums ir attiecīgie dokumenti un pierādījumi. Līdz ar to šie jaukie korespondentkonti paši no sevis slēgtos un nevienam šādā situācijā nebūtu nekādu problēmu. Tālāk - saistībā ar to, ka viss notika strauji un stresa apstākļos, visi joprojām vēl nav sapratuši, ka Krievijā nauda korespondentkontos nav bloķēta un nekad arī nav bijusi bloķēta. Uz doto brīdi, cik saprotu, "Krājbankas" administrācija cenšas šo naudu atgūt. Tas, ka - cik izskatās - šo naudu no turienes ne īpaši grib atdot, droši vien vairāk attiecas nevis uz civiltiesisko, bet uz krimināltiesisko jomu,» intervijā žurnālam Kapitāls skaidro Antonovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Brazovskis: no Antonova varētu pieprasīt 150 miljonus

LETA, 01.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks, Krājbankas pilnvarnieku grupas vadītājs Jānis Brazovskis apstiprināja, ka Latvijas Krājbankas līdzīpašnieka Vladimira Antonova pārstāvji esot ar viņu sazinājušies, lai noskaidrotu, kādu palīdzību problēmām Latvijas puse vēloties saņemt, uz ko J. Brazovskis esot norādījis, ka vēloties saņemt to naudu, kas no bankas tika izņemta.

«Personas ar parakstītiem dokumentiem, kas saka, ka pārstāv V. Antonovu ar mani tiešām ir sazinājušās, bet tikai, lai noskaidrotu, kādu palīdzību varētu sniegt Krājbankas problēmu risināšanai. Sarunā ar šiem cilvēkiem esmu norādījis, ka būtu labi, ja V. Antonovs bankā atliktu atpakaļ izņemtos līdzekļus,» LTV raidījumā sacīja J. Brazovskis. Tomēr viņš piebilda, ka jau zināmo apķīlāto 100 miljonu latu vietā no V. Antonova varētu arī prasīt lielāku summu. «Nevēlos tagad publiski manipulēt ar cipariem, bet kopējā summa varētu būt pat 150 miljoni latu,» sacīja Brazovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Santīmu nekrāsi, pie lata netiksi – savulaik vēstīja liels Latvijas Krājbankas plakāts, man liekas, Lāčplēša un Gogoļa ielas stūrī. Tagad vairs nav ne santīmu, ne latu, ne Latvijas Krājbankas. Kamēr taupītājs, komponists Raimonds Pauls, latu vietā ir saņēmis «pigu», tikmēr advokāts Romualds Vonsovičs no Krājbankas maksātnespējas administrācijas procesiem ir izcēlis lielu «piķi». Krājbankas «taupītāji» kasa pakausi, prātojot, kurā «zeķē» no šādām bankām ir prātīgāk slēpt «trešo pensiju līmeni», bet «laupītāji» daudz nedomā. Latvijas Krājbankas bijušais klients Raimonds Pauls ir apzagts, bet Latvijas Krājbankas bijušais prezidents Mārtiņš Bondars dodas politikā.

Kur? Latgalē. Varbūt bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Mārtiņš Bondars ne pārāk augstu vērtē Latgales iedzīvotājus? Dažkārt rīdziniekam ir novērots tāds netikums uzskatīt, ka cilvēki simts kilometrus no Rīgas neko nesaprot. Pieļauju, ka Mārtiņš Bondars domā, ka cilvēki Latgalē, iespējams, pat nezina, ka tāda Latvijas Krājbanka vairs neeksistē.

Galu galā tā ir banka, kas Latvijā ir bijusi tikpat ilgi, cik šeit ir bijusi Latvijas valsts! Jau Kārļa Ulmaņa pirmā pagaidu valdība 1919. gadā izdeva rīkojumu par Latvijas Valsts Krājkases dibināšanu. Visiem zināmā Krājkase – kā Laima un kā Metalurgs – darbojās pat padomju okupācijas laikā. Tiešām ir grūti noticēt, ka mūsu Latvijas Krājbankas vairs nav. Bet politiķi, cilvēki, kas ir tieši vainīgi pie viena no Latvijas simboliem iznīcināšanas, ne tikai neuzņemas atbildību, ne tikai nenožēlo notikušo, bet mierīgi dodas politikā, domājot, ka viss jau ir aizmirsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas: Nevajag ļauties panikai, bankomātos izņemot skaidru naudu

Žanete Hāka, 13.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņas par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā radījušas vēlmi daļai iedzīvotāju nodrošināties ar skaidru naudu, taču banku pārstāvji uzsver, ka pastiprināti to nevajadzētu darīt, un jau vairāki tirgotāji paziņojuši, ka pieņem tikai bezskaidras naudas maksājumus.

"Bankomātu monitorings notiek nepārtraukti un šobrīd nav novērota palielināta klientu plūsma izņemt skaidras naudas līdzekļus," saka AS "Swedbank" Mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

"Protams, jāņem vērā, ka ārkārtas stāvokļa izsludināšana visā valstī var radīt vēlmi nodrošināties ar skaidras naudas krājumiem, tomēr gribētos atgādināt, ka nevajag ļauties panikai – bezskaidras naudas norēķini norit bez aizķeršanās, turklāt jāpatur prātā, ka skaidra nauda ir salīdzinoši netīra un pēc tās lietošanas īpaši rūpīgi jāievēro higiēna un jāmazgā rokas," viņš uzsver. Tāpat pārāk liela skaidras naudas glabāšana var radīt garnadžu vēlmi šo naudu iegūt savās rokās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informāciju par AS Latvijas Krājbanka apķīlātajiem līdzekļiem pagaidām nav sniegušas Ukrainas un Krievijas bankas Investbank un Sberkred, sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks un FKTK pilnvarnieku grupas Latvijas Krājbankā vadītājs Jānis Brazovskis.

«Krājbankas līdzekļu meklēšanai algojam advokātus Austrijā un Luksemburgā, un Eiropas Savienības (ES) bankas informāciju par apķīlātajiem līdzekļiem mums sniedz. Krievijas un Ukrainas bankas informāciju nesniedz. Tiks izmantoti Krievijas un Ukrainas advokātu biroju pakalpojumi, lai šo informāciju iegūtu,» sacīja Brazovskis.

Jautāts, vai kādai no šīm ķīlām jau netuvojas dzēšanas termiņš, Brazovskis sacīja, ka ķīlām situācija ir dažāda, bet plašāku informāciju sniegt atturējās.

Jau ziņots, ka dokumentus par Krājbankas līdzekļu aptuveni 100 miljonu latu vērtībā apķīlāšanu esot parakstījis bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs un bankas prezidents Ivars Priedītis. To 18.novembra sarunā ar FKTK pārstāvjiem un bankas vadību atzinis Antonovs, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas ar plašāko bankomātu un filiāļu tīklu vienojušās par skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanu

Db.lv, 03.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka, Finanšu nozares asociācija un bankas ar plašāko bankomātu un filiāļu tīklu - "Swedbank", "SEB banka", "Luminor Bank" Latvijas filiāle un banka "Citadele" - parakstījušas sadarbības memorandu par skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanu iedzīvotājiem, informē Latvijas Banka.

Memoranda mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, nosakot minimālās skaidrās naudas pieejamības un sasniedzamības prasības.

Memoranda parakstītāji vienojušies saglabāt esošo bankomātu tīklu, nesamazinot bankomātu skaitu par vairāk nekā 5% līdz 2023.gada 1.janvārim, veidojot bankomātu tīklu, kopumā ievērot ne vairāk kā 20 kilometru attālumu taisnā līnijā līdz tuvākajam bankomātam no jebkuras vietas Latvijā 99% Latvijas iedzīvotāju, kā arī noteikt atbilstošu bankomātu faktiskās pieejamības laiku patērētāju interesēs, proti, katru dienu vismaz 12 stundu.

Latvijas Banka norāda, ka mūsdienās turpina attīstīties dažādas modernu norēķinu iespējas, un sabiedrība tās arvien labprātāk un plašāk izmanto. Centrālās bankas ir sākušas darbu, lai pārskatāmā nākotnē iedzīvotājiem un uzņēmējiem kļūtu pieejama vēl viena naudas forma - digitālais eiro, kas neaizstās skaidro naudu, bet papildinās un paplašinās dažādas naudas lietojuma iespējas. Tomēr pašlaik vēl arvien liela daļa neliela apmēra maksājumu Eiropas Savienībā tiek veikta skaidrā naudā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezkontakta maksājumu skaits un apjoms turpina pieaugt, taču lielākajā daļā Latvijā pieejamo bankomātu pagaidām šī funkcija nav pieejama.

Aptaujāto lielāko banku pārstāvji skaidro, ka šāda veida bankomāti izmaksā dārgāk, jo tehnoloģiski ir sarežģītāki, tādēļ pagaidām nav zināms konkrēts laiks, kad tie varētu parādīties.

Ņemot vērā, ka bankomāti, no kuriem naudu varētu izņemt bezkontakta veidā – pīkstinot karti, nevis ievietojot to bankomātā, ir tehnoloģiski sarežģītāki, līdz ar to tie arī izmaksu ziņā prasa lielākus līdzekļus, stāsta AS "Swedbank" pārstāvis Jānis Krops.

“Visas finanšu pakalpojumu nozares dati liecina, ka Latvijā turpina samazināties skaidras naudas pieprasījums bankomātos. "Swedbank" klientu statistika apstiprina šo tendenci, tāpēc arī ir pieņemts lēmums stiprināt citas tehnoloģiskās platformas, kas kļūst klientiem svarīgākas – piemēram, bezkontakta norēķini ar viedierīcēm (viedtelefoniem vai viedpulksteņiem), jauna mobilā lietotne, kas ļauj tajā ievietot dažādas jaunas funkcijas, lai padarītu bankas piedāvātos pakalpojumus pieejamākus klientiem un ļautu lietot bankas pakalpojumus nekavējoties caur savu viedierīci, "Apple Pay" ieviešana utml. Tajā pašā laikā, tas nenozīmē, ka bankomātu tīkla atjaunošana tiktu atlikta. Kopumā "Swedbank" visā Latvijā ir izvietojusi vairāk nekā 370 bankomātu un bankas klienti jau ir pamanījuši, ka bankomātu tīkls tiek mērķtiecīgi atjaunots, šobrīd aizvien vairāk parādās bankomāti ar skārienjutīgu ekrānu, kas nomaina vecās paaudzes bankomātus, kuram vēl joprojām ir pogas,” viņš piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB bankas un bijušie DNB bankomāti vairs nebūs draudzīgo bankomātu tīklā

LETA, 22.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«SEB bankas» un bijušie «DNB Bankas» bankomāti, kuri pēc bankas apvienošanās ar «Nordea» iekļauti apvienotās «Luminor Bank» bankomātu tīklā, turpmāk vairs nebūs draudzīgo bankomātu tīklā.

«SEB bankas» ārējās komunikācijas vadītājs Mārtiņš Panke pavēstīja, ka no 26.aprīļa «DNB Bankas» bankomāti vairs nebūs SEB klientiem draudzīgo bankomātu tīklā.

«Sarunās ar «Luminor» par sadarbības turpināšanu kopīgā bankomātu tīklā pašlaik nav izdevies panākt vienošanos par abpusēji pieņemamiem tehniskajiem risinājumiem un nosacījumiem. Tādēļ no 26.aprīļa līdzšinējie DNB bankomāti vairs nebūs «SEB bankas» klientiem draudzīgo bankomātu tīklā. Esam izvērtējuši šo izmaiņu ietekmi uz mūsu klientiem, un, ņemot vērā tiem pieejamās alternatīvas - SEB bankomātu tīkls, «Swedbank» bankomātu tīkls un skaidras naudas izņemšanas iespējas tirdzniecības vietās -, finanšu pakalpojumu pieejamība klientiem nesamazināsies un neērtības būs minimālas,» sacīja Panke.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Dokumentus par Krājbankas līdzekļu apķīlāšanu esot parakstījuši Antonovs un Priedītis

LETA; Db.lv, 24.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dokumentus par AS Latvijas Krājbanka (Krājbanka) līdzekļu aptuveni 100 miljonu latu vērtībā apķīlāšanu esot parakstījuši bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs un bankas prezidents Ivars Priedītis, to 18.novembra sarunā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvjiem un bankas vadību atzinis Antonovs, liecina aģentūras LETA rīcībā esoša informācija.

18.novembra pēcpusdienā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji informējuši Krājbankas valdes locekli Mārtiņu Zalānu, ka būtu nepieciešams pārskaitīt bankas korespondējošajos kontos esošo naudu NVS bankās, Meinl Bank Austrijā, East-West Bank Luksemburgā un VTG Bank AG Austrijā uz Krājbankas korespondējošo kontu, kas atvērts Deutsche Bank. Viens no pirmajiem bijis veicams pārskaitījums no Krājbankas korespondējošā konta, kas atrodas Krievijas bankās Investbank un Sberkred.

Ņemot vērā to, ka pārskaitījuma veikšana nebija Zalāna atbildības lauciņš, FKTK lūgumu viņš nodevis Krājbankas valdes loceklim Dzintaram Pelcbergam, kurš savukārt uzdevis to izpildīt Krājbankas Operāciju pārvaldei. Pēc tam Pelcbergs informējis bankas valdi, ka parasti šādu strauju bankas kontu atlikumu samazinājumu vajadzētu saskaņot ar attiecīgo korespondējošo banku, kā arī būtu nepieciešams kontaktēties ar Investbank bijušo īpašnieku, Krājbankas padomes locekli Antonovu, kuram esot labākas attiecības ar Investbank strādājošajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank nākotnē vērtēs nepieciešamību pēc jauniem bankomātiem

Gunta Kursiša, 24.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trijās no pašvaldībām Krājbanka bija vienīgā banka, taču konkurenti vēl nesteidz apgalvot, ka ieņems Krājbankas nišu. Kopumā Latvijā Krājbankas krahs sevišķi smagi skāris desmit pašvaldību un vienas pilsētas iedzīvotājus.

Patlaban vēl ir grūti spriest, vai gadījumā, ja Krājbankas bankomāti vairs nebūtu vajadzīgi, Swedbanka būtu gatava tos pārņemt, jo vēl nevar pateikt, kāda ir šo bankomātu tehniskā specifikācija un vēl ir grūti novērtēt, kādas pārmaiņas būs skārušas bankas kopumā, Db.lv stāstīja Swedbank pārstāvis Ivars Svilāns. SEB bankas pārstāve Agnese Strazda norādīja – šogad SEB banka neplāno veikt izmaiņas bankomātu tīkla paplašināšanās plānos.

Lai arī pašlaik Krājbankas liktenis nav izlemts un ir pāragri spriest par to, vai Swedbank būtu gatava iegādāties Krājbankas bankomātus gadījumā, ja Krājbankai tie nebūtu nepieciešami, Swedbank nākotnē sekos klientu pieprasījumam. «Banka raudzīsies pēc situācijas, kas varētu izveidoties – ja noteiktās vietās būs liels Swedbank klientu skaits, bet nebūs bankomāta, tad banka šo situāciju vērtēs,» stāstīja I. Svilāns. Viņš piebilda, ka pašlaik nevar pateikt, kāda ir Krājbankas bankomātu tehniskā specifikācija un kādi līgumi šiem bankomātiem ir slēgti, tādēļ patlaban grūti teikt, vai vajadzības gadījumā Swedbank varētu iegādāties bankomātus no Krājbankas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank nolēmusi izstāties no projekta, kas paredz izveidot bankomātu tīklu kopā ar citām bankām. Šādu informāciju sniedz gan Igaunijas mediji, gan Latvijas Swedbank pārstāvis Ivars Svilāns.

Igaunijas Bbn raksta, ka banka norādījusi uz labu piedāvājumu trūkumu no izstrādātāju puses. Bankai arī esot būtiski iebildumi pret pašu ideju, piemēram, ja tiktu izveidots šāds tīkls, varētu pasliktināties piekļuve bankomātiem, jo veidotos rindas.

Arī Swedbank pārstāvis Latvijā I. Svilāns apstiprināja, ka kredītiestāde nolēmusi turpināt attīstīt savu naudas izmaksu un iemaksu bankomātu tīklu. Tajā šobrīd Latvijā kopumā ir 377 parastie bankomāti (ATM) un naudas iemaksas bankomāti (NIB). Visā Baltijā kopā - 1373.

«Vienotā banku tīkla izveidi mēs ļoti nopietni un koleģiāli ar pārējām bankām izskatījām, tomēr nolēmām neiet šajā projektā. Pamata iemesli - analīze neuzrādīja jaunas pievienotās vērtības, labāku servisu mūsu klientiem un iespējas labāk attīstīt elektroniskos pakalpojumus,» skaidroja I. Svilāns. Viņš arī piebilda: «Attīstot savu tīklu, jaunas lietas var ieviest ātrāk. Turklāt jau šobrīd pastāv iespēja bez maksas izņemt naudu draudzīgo bankomātu tīklā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kuru mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, nosakot minimālās prasības pakalpojumam, kura rezultātā kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka Latvijā par galveno maksāšanas līdzekļa veidu arvien vairāk nostiprinās bezskaidrās naudas norēķini. Taču, neskatoties uz bezskaidrās naudas norēķinu pieaugumu, skaidrās naudas norēķini joprojām ir aktuāli - saskaņā ar Latvijas Bankas aptaujas "Maksājumu radars" datiem 2024.gada februārī skaidrās naudas maksājumi vidēji veidoja 23% no ikdienas maksājumiem.

Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka skaidrās naudas pieejamības nozīme pieaug situācijās, kad nav pieejamas maksājumu sistēmas, savukārt skaidrās naudas infrastruktūra būtiski samazinās, tai skaitā pēdējos gados būtiski samazinājies kredītiestāžu filiāļu un norēķinu centru skaits, kuros ir iespējams saņemt skaidro naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Portāls: ar FKTK «svētību» no Krājbankas aizpludināti 86 miljoni latu

Dienas Bizness, 15.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc tam, kad Latvijas Krājbankas vadību no bijušajiem akcionāriem bija pārņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), no bankas aizpludināti vairāki desmiti miljoni latu. Savukārt FKTK uzsver, ka visi darījumi pēc Krājbankas darbības apturēšanas notikuši likumīgi.

FKTK norāda, ka pēc Krājbankas darbības apturēšanas, komisijas pilnvarnieki izpildījuši vairākus bankas maksājumus, ievērojot normatīvos aktus un noguldītāju intereses. Par veiktajiem darījumiem no aizvadītā gada 1. novembra līdz 31. decembrim sniegti arī skaidrojumi Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijai.

Par vairāku desmitu miljonu aizpludināšanu liecienot portāla Pietiek rīcībā nonākušie Krājbankas maksājumu rīkojumi un FKTK priekšsēdētāja vietnieka Jāņa Brazovska parakstīti rīkojumi par līdzekļu nomaksu.

Portāls raksta, ka līdz pat pērnajiem Ziemassvētkiem uz dažādu ārzonās reģistrētu kompāniju kontiem ārvalstīs, kā arī privātpersonu un Latvijā reģistrētu firmu kontiem citās bankās Latvijā tikuši pārskaitīti kopumā aptuveni 56 miljoni latu. Nedaudz vairāk nekā 30 miljoni latu tikuši pārskaitīti uz Krājbankas kontiem ārvalstīs, kas apgrūtina naudas saņēmēju identificēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Krājbanka, iespējams, tiek ziedota, lai iegūtu tās airBaltic akcijas, kas piederēja Baltijas aviācijas sistēmām.

Šādu versiju liek izvirzīt DB analīze, kas veikta, ņemot vērā datus, Krājbankas administratora darbu, valdības lēmumus, ekspertu komentārus. Šī situācija savukārt var pavērsties pret pašu valsti, tostarp pret Satiksmes ministriju (SM), kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), piemēram, saistībā ar iespējamām tiesvedībām par miljonu latu zaudējumu atlīdzināšanu, kas varētu tikt uzsāktas, ja FKTK nolems sākt Krājbankas likvidāciju.

Pagājušā gada novembra beigās SM uz pirmpirkuma tiesību pamata iegādājās Krājbankā un bankā Snoras savulaik ieķīlātos 47,2% airBaltic akciju, kas piederēja Baltijas aviācijas sistēmām (BAS).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās Latvijas Krājbankas grupas peļņa pagājušajā gadā bija 6,418 miljoni eiro pretstatā zaudējumiem 2015.gadā, liecina informācija Firmas.lv.

Savukārt pašas Latvijas Krājbankas peļņa pretēji zaudējumiem 2015.gadā bija 5,485 miljoni eiro.

Bankas maksātnespējas administratora ziņojumā norādīts, ka aizvadītā gada beigās bankā strādāja septiņi darbinieki, no kuriem viens atradās bērnu kopšanas atvaļinājumā. Savukārt šā gada 14.jūlijā bankā bija seši darbinieki, ieskaitot vienu personu bērnu kopšanas atvaļinājumā.

Turpmākā darbinieku skaita samazināšana 2017.gadā būs galvenokārt atkarīga no tādiem faktoriem kā atlikušo Latvijas Krājbankas kredītu izstrāde, atlikušo aktīvu pārdošanas procesa pabeigšana un administratīvo funkciju nodošana ārpakalpojumu sniedzējiem.

Atbilstoši ziņojumam, pērn administrators ierosinājis vairākus tiesvedības procesus, lai nodrošinātu aktīvu atgūšanu. Pagājušā gada noslēgumā Latvijas Krājbanka bija prasītājs 35 civillietās Latvijas tiesās, atbildētājs - 11 lietās, savukārt trešā puse tā bija 35 lietās. Tāpat bankai ir liecinieka un/vai cietušā statuss 43 krimināllietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Bankas nodrošinās skaidras naudas pieejamību un pārstāvību reģionos uz adekvātiem nosacījumiem

Sanita Bajāre, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja, 25.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaidras naudas lietošana – veikalā, frizētavā, kafejnīcā un citās vietās – mūsu ikdienā kļūst par aizvien retāku parādību. Skaidra nauda Latvijā veido aptuveni 25% no maksājumiem, liecina Latvijas Bankas dati*.

Asociācijas dati liecina, ka gandrīz 50% klientu ikdienā skaidru naudu no saviem kontiem neizņem vispār, bet tad, kad izņem, lielākoties summa mēnesī nepārsniedz pusi no minimālās darba algas. Lielāko daļu iemaksu bankomātos veic mazie uzņēmumi, inkasējot dienas ienākumus. Komercbankas Latvijā uztur un turpinās uzturēt bankomātu tīklu, kurā var izņemt skaidru naudu un to arī iemaksāt.

Attiecībā uz bankomātu tīklu četras lielākās bankas kopā ar Latvijas Banku jau 2021. gadā parakstīja sadarbības memorandu, apņemoties nodrošināt skaidras naudas pieejamību, un šo memorandu ir godprātīgi pildījušas. Šobrīd likumdevējs gatavojas prasību par bankomātu tīkla uzturēšanu iestrādāt arī likumā, un Asociācija šo risinājumu ir saskaņojusi, ņemot vērā to, ka tas paredz turpināt veiksmīgo praksi, ar kuru pēc SKDS datiem ir apmierināti 85% iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarežģītā atgūšanas procesa dēļ Krājbankas un Parex kreditori naudu var gaidīt vēl gadiem un galu galā tā arī nesagaidīt.

Patlaban Latvijas krājbankas maksātnespējas procesā atgūti 170 miljoni eiro, kas ir vien aptuveni ceturtā daļa no kopējās kreditoru prasījumu summas, taču bankas maksātnespējas administrators pagaidām atturas prognozēt, cik lielu naudas summu nāksies zaudēt kreditoriem. Savukārt Parex gadījumā zaudētās summas varētu būt mērāmas vairākos simtos miljonu.

Sāk norēķinus

Neskatoties uz to, ka patlaban izsolīta puse no Krājbankas īpašumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, kā arī visi pieci kredītu portfeļi, kopš bankas maksātnespējas procesa sākšanas ir atgūti vien 170 miljoni eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un KPMG Baltics sniegtie dati. Kā stāsta KPMG Baltics pār- stāvis Oskars Fīrmanis, kopējais kreditoru prasījumu tiesību apjoms pret Krājbanku ir vairāk nekā 700 miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa jeb aptuveni 470 miljoni eiro ir jāsaņem Noguldījumu garantiju fondam (NGF), un administrators jau sācis norēķinus ar fondu, līdz pērnā gada nogalei atmaksājot 193 miljonus eiro (fonds saskaņā ar likumu ir pirmais prasītājs, kas saņem līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas. Tālākā kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība ir šāda: bankas darbinieki, nodokļu maksājumi, neizpildītie maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, valsts prasījumi par garantētajiem kredītiem, pārējie likumīgie prasījumi, procentu maksājumi kreditoriem, kreditoru prasījumi, kas pieteikušies pēc termiņa, sub- ordinētie aizdevumi un visbeidzot akcionāri). NGF saņemtā summa pārsniedz admini- stratora atgūtos līdzekļus tādēļ, ka, uzsākot maksātnespējas procesu, jau bija pieejama daļa līdzekļu, kas nebija jāatgūst, piemēram, bankas kontā Latvijas Bankā esošie līdzekļi, skaidro FKTK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Stradiņa slimnīca aicina SIA Velve demontēt pelējuma skarto pagrabstāvu un apmaksāt līgumsodu

LETA, 25.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) aicina SIA "Velve" pildīt līgumsaistības, veicot pelējuma skartā pagrabstāva demontāžu, kā arī apmaksāt līgumsodu, informēja slimnīcas padomes konsultante Gundega Vārpa.

SIA "Velve" adresētajā vēstulē Stradiņa slimnīca norāda, ka būvnieks līdz šim nav izpildījis 2020.gada 27.augustā noslēgtajā būvniecības līgumā minētos darbu izpildes nosacījumus, kā arī tiek būtiski kavēti plānotie būvdarbu izpildes termiņi un naudas plūsma. Tā rezultātā iestājies Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļu neapguves risks. Tāpat konstatēta neatbilstoša būvdarbu izpildes kvalitāte - piemēram, gandrīz 8000 kvadrātmetru plašajā pagrabstāvā nav novērsts pelējums - un ikdienas būvniecības procesa norise, kā arī darbu progress neatbilst tam, par kādu abas puses vienojušās.

Slimnīca akcentē, ka tās jaunbūvējamā korpusa A2 pagrabstāvā atklāts pelējums būvnieka nolaidības dēļ. Pelējuma klātbūtne ir kategoriski nepieļaujama telpās, kurās paredzēts uzturēties pacientiem un ārstniecības personālam. Saskaņā ar projektu teju 8000 kvadrātmetru plašajā pagrabstāvā paredzēts izvietot operāciju bloku, kam ir īpaši augstas drošības prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Rubenis: Lai Latvijā izveidotu vienotu bankomātu tīklu, jāsaprot pēc kādiem principiem to īstenot

LETA, 25.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvijā izveidotu vienotu bankomātu tīklu, visiem būtu jāsaprot pēc kādiem principiem tas notiks, piemēram, vai bankomāti atradīsies pie visu banku filiālēm jeb nē, intervijā aģentūrai LETA sacīja «Swedbank» valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

Viņš norādīja, ka ideja par vienotu bankomātu tīklu Latvijā virmo gaisā jau daudzus gadus, bet šim jautājumam ir daudz dažādu aspektu, kuri jāizvērtē pirms lēmuma pieņemšanas.

«Mēs pie bankomāta tīkla un tā efektivitātes esam strādājuši daudz. Lai kā tas nebūtu, bet bankomātu tīkls mazākos novados pilda arī sociālo funkciju. Mēs esam izlēmuši, ka ikvienā novadā bankomātam ir jābūt, lai gan tie ir ieguldījumi. Ja bankomātu tīkla pārvalde tiek atdota kādai trešajai personai, ir jāsaprot, uz kādiem principiem tas notiks. Iespējams, ka daudzos novados tad bankomātus vienkārši noskrūvēs, jo skaidrs, ka tie nekad sevi neatpelnīs. Lai bankomāts sevi atpelnītu, ir jābūt noteiktam transakciju skaitam. Vēl viens aspekts ir saistīts ar to, ka daudzas filiāles, turklāt ne tikai »Swedbank« filiāles, pāriet uz darbības konceptu, kurā vairs nav skaidras naudas darījumu. Tas ir iespējams tikai tad, ja blakus ir bankomāts, no kura var izņemt naudu vai iemaksāt naudu, veikt noteiktas transakcijas. Ja ir vienots bankomātu tīkls, tad rodas jautājums, pie kurām filiālēm tad tas atradīsies? Tādēļ ir jautājums, vai visu minēto var atrisināt,» sacīja Rubenis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas pasts" slēgs 12 pasta nodaļas, Latvijā saglabājot kopumā 155 pasta nodaļas, informēja "Latvijas pasta" pārstāvji.

Vienlaikus kompānija plāno celt tarifus, tostarp vienkāršās iekšzemes vēstules līdz 20 gramiem nosūtīšanas cenu palielinot par 36,4% - no 1,65 eiro līdz 2,25 eiro, kā arī preses izdevējiem tiks palielināts preses piegādes tarifs.

Kompānijā norāda, ka kopējo pasta nodaļu skaitu samazinās par 12 pasta nodaļām, kas atrodas Cēsīs, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Ogrē, Rīgā un Valmierā, kur pasta nodaļu ir vairāk, nekā nosaka universālā pasta pakalpojuma (UPP) prasības.

Attiecīgo pasta nodaļu slēgšana notiks pakāpeniski līdz šā gada beigām, informējot iedzīvotājus par turpmākajām iespējām saņemt pasta un finanšu pakalpojumus, kā arī par tuvāko pasta nodaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Bankomātu skaits reģionos ir palielinājies  

Žanete Hāka, 21.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaidrās naudas pieejamība Latvijas novados pēdējā gada laikā ir uzlabojusies – reģionos uzstādīto bankomātu skaits ir palielinājies, bankomāts pieejams katrā novadā, kā arī ir palielinājusies skaidrās naudas izmaksa, izmantojot karšu pieņemšanas terminālus veikalos, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas informācija.

Kopējais bankomātu skaits ir mazinājies, optimizējot to tīklu Rīgā, kā arī novēršot filiāles un bankomāta dublēšanos vienuviet.

Banku pārstāvji uzsver, ka skaidrās naudas pieejamība tieši Latvijas reģionos ir palielinājusies, kaut arī skaitliski kopš pērnā gada beigām kopējais bankomātu skaits ir samazinājies. Šobrīd bankomāts ir pieejams katrā Latvijas novadā, un kopējais bankomātu skaits ir samazinājies uz Rīgas rēķina, kā arī novēršot filiāles un bankomāta dublēšanos vienuviet. Lai nodrošinātu bankomātu pieejamību reģionos, lielākā Latvijas vietējā tirgū strādājošā banka Swedbank pat bija izveidojusi speciālu reģionu programmu, kuras ietvaros uzstādīja bankomātus katrā pašvaldībā, kur to iepriekš nebija ekonomisku apsvērumu dēļ. Septembra beigās Latvijā bija pieejami 1015 bankomāti, kā arī klienti tika apkalpoti 275 klientus apkalpojošās vietās (filiālēs, norēķinu grupās).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Krājbankas darbības atjaunošanas iespēja pastāv, bet ir tīri teorētiska, jo vairums Krājbankas klientu jau pārgājuši uz citām bankām, uzskata DNB bankas prezidents Andris Ozoliņš.

A. Ozoliņš intervijā Latvijas Radio 1 sacīja, ka katras bankas lielākā vērtība ir klients, bet Krājbankas gadījumā vairums klientu jau ir izvēlējušies kādu no pārējām Latvijas komercbankām.

Krājbankā ir arī citas vērtības – darbinieki, filiāļu tīkls, bankomātu tīkls, kredītportfelis. Tomēr Latvijas lielajām bankām šis kopums nav interesants, sacīja DNB bankas prezidents.

Latvijā ir divi miljoni iedzīvotāju un valsts tika diezgan stipri «pārbankota» - katrā mazpilsētā ir četras, piecas, sešas bankas. Tāpēc nopirkt filiāļu tīklu un atklāt vēl vienu filiāli, kuras klienti ir aizgājuši uz citām bankām, nav lielas jēgas, atzina A. Ozoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Administratori: Krājbankas maksātnespējas procesā ir aizmirsts galvenais – kreditori

Dienas Bizness, 20.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesa administratora darbībā saskatāmi vairāki pārkāpumi, tomeŗ pats galvenais ir kreditoru interešu neievērošana. Tā uzskata Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija.

Asociācija norāda, ka kreditoru interešu neievērošana ir galvenais administratora pārkāpums, kas sagrauj maksātnespējas procesu būtību.

Šāds pārkāpums, iespējams, radies tādēļ, ka bankas maksātnespējas procesu īsteno personas, kurām nav maksātnespējas procesa administratora sertifikāts. Asociācijas norāda, ka pieredze liecina, ka citos maksātnespējas procesos par šādu prettiesisku rīcību administrators tiek atcelts, atgādinot, ka maksātnespējas procesa mērķis ir parādnieka saistību izpilde, tātad kreditoru interešu nodrošināšana.

Maksātnespējas procesa ietvaros kreditoru galvenā interese ir savu līdzekļu atgūšana. Tieši maksātnespējas procesa administratoram ir jānodrošina tāda procesa virzība, lai kreditori varētu pilnvērtīgi aizstāvēt savas intereses, norāda asociācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Snoras klientiem izmaksāti jau 3,2 miljardi litu

Gunta Kursiša, 12.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Snoras bankas maksātnespējas administratoru komanda un kompāniju Indėlių ir investicijų draudimas jau sazinājusies ar 95% no visiem 450 tūkstošiem bijušo Snoras bankas klientu, kuriem ir tiesības saņemt kompensāciju, vēsta delfi.lt.

Patlaban bijušajiem bankas klientiem no Noguldījumu apdrošināšanas fonda jau izmaksāti kopumā 3,2 miljardi litu (apmēram 610 miljonu latu).

Jau vēstīts, ka Snoras bankas meitas Latvijas Krājbankas klientiem līdz 12. janvāra pulksten 10 Valsts garantētā atlīdzība tika izmaksāta 305,5 miljonu latu apmērā, kas ir 91% no kopējās valsts garantēto atlīdzību summas. Kopumā atlīdzību saņēmuši vairāk nekā 92 tūkstoši Latvijas Krājbankas klienti.

Lietuvas valdība nacionalizējusi 100% Latvijas Krājbankas lielākās īpašnieces ‒ bankas Snoras ‒ akciju, kuru kontrolpakete piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam. Lietuvas centrālā banka saņēmusi informāciju no ārvalstīm, ka Snoras aktīvos trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā. Savukārt 24. novembrī Lietuvas centrālās bankas valde atzina banku Snoras par maksātnespējīgu un nolēma vērsties tiesā ar prasību atzīt to par bankrotējušu. Snoras pieder nedaudz vairāk kā 60% Latvijas Krājbankas akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru