Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija veicinājusi moderno tehnoloģiju attīstību mazumtirdzniecības nozarē, tiek prognozēts, ka nākamo septiņu gadu laikā pašapkalpošanās bizness piedzīvos divkāršu izaugsmi.

To DB organizētajā konferencē Future Retail 2021: Tehnoloģijas un to inovācijas tirdzniecībā norāda SIA StrongPoint pašapkalpošanās risinājumu direktors Darius Lapienis (Darius Lapienis). Viņš uzsver, ka e-komercija pandēmijas laikā pasaulē piedzīvojusi aptuveni 50% lielu pieaugumu, Baltijā – pat vēl vairāk, ievērojami palielinājies arī to cilvēku skaits, kuri labprātāk tirdzniecības vietās izmanto pašapkalpošanās iespējas. Būtisks tehnoloģiskais lēciens vērojams arī tirdzniecības analītikas jomā.

Ieguvums visiem

Liela daļa pircēju jau šobrīd labprāt veikalos izvēlas pašapkalpošanās kases, tiek prognozēts, ka šādu cilvēku skaits katru gadu palielināsies par aptuveni 10 līdz 13%, teic D. Lapienis. “Arī StrongPoint veiktais pētījums Latvijā apliecina – šis pirkumu apmaksas veids kļuvis par daļu no mūsu sabiedrības ikdienas. Aptaujājot 1000 respondentu, noskaidrots, ka jau pašlaik 60% cilvēku pašapkalpošanās iespējas izmanto bieži vai vienmēr. Pieprasījuma pieauguma ietekmē attīstās arī tehnoloģijas. Datora redzes funkcija pašapkalpošanās kases kā norēķinu veidu padara drošāku no tirgotāju un ērtāku no pircēju skatupunkta. Tā ir viena no novitātēm, kas pašlaik pieejama gan pasaulē, gan tepat kaimiņos, Lietuvā, un drīzumā varētu tikt ieviesta arī Latvijas tirgū. Ar datora redzes palīdzību iespējams preci atpazīt bez svītru koda, tas nozīmē, ka pircējam vairs nebūs nepieciešams iedziļināties sarežģītās izvēlnēs, mēģinot saprast, tieši kuru preci viņš ir izvēlējies. Savukārt no pārdevēju aspekta tas nozīmē, ka vizuāli līdzīgas preces vairs nevarēs tikt sajauktas un dārgākas preces nebūs iespējams iegādāties par zemāku cenu. Šis risinājums palīdzēs izvairīties arī no apzinātas krāpšanas. Reāls piemērs – kāds pircējs veikalā uz svariem bija uzlicis dārgu alkohola pudeli, bet atzīmējis, ka tie ir kartupeļi. Ar datora redzes funkciju šāda krāpniecība nebūs iespējama,” pauž D. Lapienis.

Viņš stāsta, ka pašapkalpošanās sfērā ir arī vairākas citas inovācijas, piemēram, vecuma verifikācija, kas spēj identificēt pircēju. “Pārdevējam vairs nebūs manuāli jāapstiprina cilvēka vecums, kad tas iegādājas kādas preces, kas paredzētas konkrētai vecuma grupai. Vēl viena pašapkalpošanās iespēja, kas šobrīd attīstās, ir funkcija Skenē pats, kad pircējs preces iegādājas ar sava mobilā telefona vai veikalā pieejamā skenera palīdzību,” stāsta D. Lapienis.

Iepērkas bez kontakta

Funkcija Skenē pats sevišķi strauji attīstījās 2020. gadā, un jau šobrīd tā pieejama arī vairākos Latvijas lielveikalos, stāsta D. Lapienis. “Šī ir laba iespēja arī tiem tirgotājiem, kas nav gatavi veikt lielas investīcijas pašapkalpošanās pakalpojumos, jo šo risinājumu pircējs var izmantot arī savā mobilajā telefonā. Turklāt šādā veidā iespējams pircēju identificēt un piedāvājumus personalizēt. Arī StrongPoint veiktajā aptaujā noskaidrots, ka pircēji labprāt izmanto šo iespēju, jo tas ir veids, kā var iepirkties, nekontaktējoties ar pārdevēju. Kā vienu no piemēriem pilnīgai bezkontakta tirdzniecībai Latvijā varu minēt Neste Easy Deli. Tas ir tehnoloģiski inovatīvs risinājums, kas drošā vidē sniedz iespēju iegādāties nepieciešamās preces visu diennakti bez jebkāda kontakta ar personālu,” atklāj StrongPoint pašapkalpošanās risinājumu direktors.

Viņš domā, ka pilnībā autonomi veikali ir mūsu nākotne. “Nebūs vajadzīga ne klasiskā kase, ne pārdevēji, tikai tehnoloģijas – elektroniskas preču cenas, datora redzes risinājums, pašapkalpošanās kases un mākslīgā intelekta iesaiste. Jau šobrīd šādi autonomi veikali eksperimentālā kārtā darbojas Zviedrijā – mazās pilsētās, ciemos un pludmalēs tiek izvietoti nelieli konteineri, kuros ierīkotas tirdzniecības vietas. Šādi risinājumi tiek izmantoti arī Polijā. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka autonomajiem veikaliem, protams, ir arī savi mīnusi – dārgās izveides izmaksas, kā arī fakts, ka ir sarežģīti izveidot lielu autonomu veikalu,” atzīmē D. Lapienis.

Jābalsta aprēķinos

Tehnoloģijas un mākslīgais intelekts transformē mūsdienu mazumtirdzniecību, piekrīt SIA Deloitte Latvia partneris Igors Rodins.

“Žurnāls Harvard Business Review aptaujāja lielveikalus Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), mēģinot noskaidrot, kāda ir galvenā tehnoloģija, kas jāattīsta mazumtirdzniecībā. Absolūti lielākā daļa uzņēmēju norādīja, ka tas ir mākslīgais intelekts. Atbildot uz jautājumu, vai uzņēmums jau attīsta šo tehnoloģiju, secināts, ka aptuveni puse to jau dara, bet vēl apmēram puse plāno to darīt. Kad man klienti prasa, ar ko būtu jāsāk, lai attīstītu mākslīgo intelektu, es vienmēr atbildu: izmantojiet mākslīgo intelektu, lai izveidotu stratēģiju par to, kā jūs varat ieviest uzņēmumā mākslīgo intelektu. Ja šo rīku grib izmantot, tad tas ir jāsāk darīt,” uzskata I. Rodins. Tajā pašā laikā viņš aicina izvērtēt jebkuras tehnoloģijas nepieciešamību, aprēķinot tās reālo lietderību.

“Pirmkārt, ir jāsegmentē klienti, definējot viņu attiecības ar uzņēmuma pārdotajām precēm un pašu uzņēmumu. Otrkārt, jāaprēķina klienta nākotnes vērtība, ņemot vērā viņa vidējo čeku, iepirkšanās biežumu un citus paradumus. Tālāk jāaprēķina katras klientu kategorijas vērtība, bet pēc tam jāsaprot, kuras klientu kategorijas konkrētās tehnoloģijas ieviešana varētu ietekmēt. Tālāk jau tiek aprēķināta tehnoloģijas atdeve un investīciju atmaksāšanās, kas ļauj pieņemt lēmumu, vai šī tehnoloģija uzņēmumā ir vajadzīga vai nav,” skaidro I. Rodins, uzsverot, ka nākotnē mākslīgais intelekts un analītika mazumtirdzniecībā spēlēs lielu lomu.

Viņš stāsta, ka parasti Eiropa no ASV mākslīgā intelekta ziņā atpaliek par apmēram pieciem gadiem, taču tas neattiecas uz mazumtirdzniecību. “Amerikāņi uzskata, ka Eiropas mazumtirdzniecības bizness šajā ziņā ir pat veiksmīgāks nekā ASV. Es redzu, ka vadošie Latvijas mazumtirgotāji tehnoloģiski ir ļoti labi attīstīti. Kopumā, protams, mēs nedaudz atpaliekam, taču es nevarētu teikt, ka tie ir pieci gadi,” atzīmē I. Rodins.

Jābūt elastīgiem

Dažādas inovācijas pēdējo gadu laikā ieviestas arī tiešsaistes tirdzniecībā. 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols stāsta, ka ir vairāki veidi, kā izvērtēt, kādas inovācijas uzņēmumā nepieciešamas. “Mēs skatāmies uz lokālo tirgu un daudz runājam ar saviem pircējiem, mēģinot saprast, kas viņiem ir nepieciešams, lai viņi mūsu tiešsaistes vietnēs veiktu vairāk pirkumu. Viena būtiska lieta, kas raksturīga Baltijā, – būt tuvāk pircējiem. Tas nozīmē gan fizisko veikalu pieejamību, gan iespēju ar mums sakontaktēties lokālajās valodās. Piemēram, globālais milzis Amazon to nodrošināt mūsu reģionā nevar, tieši tāpēc mēs mūsu reģionā esam spēcīgāki. Internetveikalam ir jāpiedāvā visi norēķinu veidi, ērtas piegādes, jāpārdod visas produktu grupas, kā arī jābūt maksimāli elastīgam. Mūsu pieredzē Baltijas uzņēmējiem ir raksturīga ļoti liela elastīguma pakāpe – mēs spējam ātri mainīt lēmumus un pielāgoties esošajai tirgus situācijai, kas pēdējos gados ir neparedzama. Piemēram, 220.lv nebija plāna tik aktīvi attīstīt fizisko veikalu tīklu, taču pandēmijas ietekmē, kad piegādes kavējās pat divas nedēļas, mēs pieņēmām lēmumu šos veikalus atvērt maksimāli ātri,” teic K. Ozols, uzsverot, ka uzņēmuma attīstībā būtiski ņemt vērā arī pasaules pieredzi.

“Analizējot pasaules lielākos tiešsaistes tirgotājus, esam secinājuši, ka mums ir jābūt kā platformai, kurā savas preces var pārdot arī citi uzņēmēji, nevis tradicionālam interneta veikalam. 2020. gadā aptuveni 62% no visiem pirkumiem internetā veidoja pirkumi Marketplace sadarbības modelī. Varētu teikt, ka tas ir kā mūsdienu modernais tirgus, kur tiešsaistē pieejamas dažādas preces. Marketplace virzītājspēks ir pircēju vajadzības – plašs produktu klāsts un izdevīgi piedāvājumi. Savukārt pārdevēju ieguvums šajā gadījumā ir milzīga pircēju plūsma, kas ģenerē ienākumus,” teic K. Ozols

Komentāri

Pievienot komentāru