Šobrīd Eiropa pāriet uz stingrāku zaļmaldināšanas regulējumu. Tas nozīmē, ka uzņēmumu un organizāciju apgalvojumiem par klimata pārmaiņu rūpēm ir jābūt patiesiem, balstītiem konkrētās rīcībās, skaitļos un faktos. Kāpēc tas ir svarīgi?

Zaļmaldināšana ir negodīga komercprakse, ar kuru uzņēmumi maldina sabiedrību ar nepamatotiem vai pārspīlētiem vides apgalvojumiem. Saskaņā ar Eiropas Komisijas aplēsēm, 53 % vides apgalvojumu ir neskaidri, maldinoši vai nepamatoti; 40 % apgalvojumu nav pierādījumu, kas tos atbalstītu; 50 % zaļo marķējumu tiek piedāvātas vājas vai neesošas pārbaudes.

Patērētāji kļuvuši uzmanīgāki

Tikmēr patērētāju dienaskārtībā rūpes par vidi nav mazinājušās. Euromonitora 2023.gada dati atklāj, ka 64 % globālo patērētāju ir noraizējušies par klimata pārmaiņām, savukārt aizvadītā gada dati liecina, ka 45 % globālo paterētāju ikdienā cenšas pozitīvā veidā ietekmēt vidi.

Pārtikas cenu samazināšanas memoranda izvērtējumu plānots veikt 2026.gada 1.janvārī, trešdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis.

EM, ražotāji un tirgotāji ir parakstījuši memorandu, ar mērķi nodrošināt zemākas cenas pamatproduktu grozā, iedarbināt cenu salīdzināšanas rīku, samazināt administratīvo slogu un birokrātiju, kā arī veicināt vietējo produktu sortimenta palielināšanu veikalu plauktos, norādīja Miezainis.

Viņš uzsvēra, ka memorands nodrošinās to, ka "visi būs ieguvēji", tostarp valsts puse, jo nebūs jātērē papildu līdzekļi uzraudzībai, kā arī valsts nejauksies brīvā tirgus pamatprincipos. Tāpat ražotāji būs ieguvēji, jo tirgotāji ir apņēmušies palielināt vietējo produktu klāstu veikalos, savukārt tirgotāji būs ieguvēji, jo valsts nejauksies to komercdarbībā tādā mērā, ka tas varētu limitēt tiesības noteikt cenas.

Klientu iespēju uzvaras gājiens ir sācies. Finanšu tehnoloģiju uzņēmums ESTO nodrošina dalīto maksājumu preču iegādei bez papildu komisijas, un e-komercijā tā izdodas piesaistīt aizvien vairāk klientu. Tirgotāji, kuri izvēlas saviem klientiem piedāvāt ESTO dalītā maksājuma iespēju, palielina apgrozījumu un piesaista aizvien jaunus klientus.

To intervijā Dienas Biznesam pauda ESTO LV vadītājs Māris Vaivods.

Iesākumam pastāstiet, kas ir ESTO!

ESTO darbojas nebanku kreditēšanas nozarē. Mēs darbojamies patēriņu kreditēšanas segmentā visā Baltijā. Pirmsākums ir Igaunijā 2017. gadā, kur trīs jauni igauņu puiši iesāka šo biznesu ar vietējām investīcijām. Latvijas filiāle sāka darbību 2022. gadā. Proti, drīzumā būs pagājuši trīs darbības gadi. Esam pārstāvēti arī Lietuvā. Darbojamies augstas konkurences apstākļos, un pati kreditēšanas forma nav nekas unikāls. Mātes uzņēmums Igaunijas ESTO ir lielākais nebanku aizdevējs gan pēc pārdošanas, gan pēc portfeļa apmēra. Sešu gadu laikā igauņi ir paveikuši būtisku darbu tirgus iekarošanā pašu mājās. Latvija ir mērķis, un mēs uz to ejam.

Pārtikas preču cenas un Latvijas preču īpatsvaru negatīvi ietekmē mazo mazumtirgotāju loģistika, pastāstīja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis, komentējot pirmdienas mazumtirgotāju un ražotāju organizāciju tikšanās laikā izrunāto.

Pirmdien LOSP, biedrības "Zemnieku saeima", Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas un Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) pārstāvji sprieda par turpmāko rīcību valdības plānotajai pārtikas preču cenu samazināšanai un Latvijas preču īpatsvara palielināšanai.

Gūtmanis pauda, ka sarunā noteiktas divas galvenās problēmas, tostarp loģistikas problēmas mazajiem mazumtirgotājiem, jo, lauksaimniekam aizvedot saražoto produkciju lielajiem mazumtirdzniecības tīkliem, tie ir spējīgi paši produkciju izdalīt pa dažādiem veikaliem, bet mazajiem mazumtirgotājiem šādas iespējas nav. Tāpēc ražotājam produkcija jāved uz katru veikalu atsevišķi, būtiski palielinot loģistikas izmaksas, kā rezultātā palielinās arī saražotā produkta cenas.

Pēdējā laikā publiski paustās idejas un iniciatīvas, ko lēmējvara piedāvā sabiedrībai cilvēku individuālo ekonomisko nebūšanu risināšanai, skaidri iezīmē divas lietas.

Pirmkārt, beidzot kāds ir atradis “lielo, ļauno”, kura dēļ mūsu valsts iedzīvotājiem sokas grūti. Un, protams, tas ir pārtikas tirgotājs. Otrkārt, ekonomikas eksperti, starptautiskie novērotāji un tirgus pētnieki “var iet atpūsties”, jo mūsu valdība labāk zina, kā funkcionē tirgus un ko darīt, lai tauta nonāktu miera un pārticības zemē. Proti, ir jāregulē piecenojumi, jāierobežo tirgotāju sadarbība ar piegādātājiem, un viss mūsu zemē beidzot būs labi. Un daļa tautas šim arī tic. Tikai esam piemirsuši, ka pavisam nesen jau dzīvojām miera un pieticības malā, pasaules demokrātiskākajā sabiedrībā, kur visiem bija darbs, nauda un laime. Tas bija laikos, kad sildījāmies padomju ekonomikas saulē ar deficītu, rindām un visādiem citiem labumiem. Vai tiešām atkal vēlamies būt turpat?

No 2024.gada 1.septembra Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji sešu mēnešu garumā aktīvi sekoja līdzi tam, kā mazumtirgotāji, kopš stājušies spēkā jaunie noteikumi, ievieš pārtikas produktu izcelsmes valsts norādīšanas prasības.

LOSP pārstāvji secinājuši - lai gan mazumtirgotāji pakāpeniski ievieš noteikumos iekļautās prasības, novērojams, ka teju ne visi mazumtirgotāji godprātīgi un pilnvērtīgi pieiet prasību ieviešanai pēc būtības.

LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis: "Šo noteikumu pamata mērķis ir veidot tādu vidi patērētājiem, kur tūlītēji un skaidri var iegūt informāciju par produkta izcelsmi - nelasot sīkā drukā katram produktam aprakstu, bet vien pārlaižot acis pāri rindai cenu zīmju veikalu plauktos. Diemžēl joprojām ir tādi tirgotāji, kuri normatīvā akta prasību izpildei pieiet visnotaļ virspusēji. Piemēram, svaigu dārzeņu un augļu nodaļās cenu zīmes mēdz būt A4 izmērā, taču izcelsmes valsts norādes tāpat ir grūti saskatāmas, jo atrodas virs vai aiz pašiem produktiem. Mēs ceram, ka tirgotāji arvien vairāk un biežāk izmantos iespēju atspoguļot arī izcelsmes valsts karogu, ko ir vieglāk atpazīt un saskatīt - arī no attāluma."

Memorands par pārtikas cenu samazināšanu neradīs reālu būtisku cenu samazinājumu, šādu viedokli Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" pauda Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.

Viņa norādīja, ka pārtikas cenas galvenokārt ietekmē pasaules cena, ražošanas izmaksas un mazumtirdzniecības koncentrācija. Turpretim šādu memorandu rezultātā produkti nevar palikt lētāki, uzskata Gulbe.

Institūta pārstāve norādīja, ka lielajās pārtikas ķēdēs jau šobrīd vienam produktam katrā cenu grupā "ir stipri zemāka cena", jo veikalnieki ir ieinteresēti pārdot preci. Viņa pieļauj, ka pēc memoranda ieviešanas šie produkti, iespējams, tiks vairāk izcelti, lai gan jau patlaban divās lielākajās veikalu ķēdēs tie ir apzīmēti ar īpašu zīmi.

Gulbe pozitīvi novērtēja ideju par iespēju salīdzināt cenas, norādot, ka to vēlas gan tirgotāji, gan pircēji. Tomēr viņa skeptiski vērtēja, vai cenas mainās biežāk nekā "dažas reizes gadā".

Nelabvēlīgie laikapstākļi lauksaimniekiem šogad radījuši ievērojamus zaudējumus, tirgotāji prognozē, ka ziemā veikalu plauktos dominēs importētie dārzeņi.

Lauksaimniecības nozarē šosezon nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ kopējie zaudējumi varētu sasniegt vairākus simtus miljonus eiro, liecina biedrības Zemnieku saeima sniegtā informācija. Sliktās ražas sekas atspoguļojas arī veikalu plauktos - tirgotāji norāda, ka šovasar vairumam vietējo sezonas preču cenas ir augstākas nekā iepriekš. Zemāka ir arī graudaugu kopraža un kvalitāte, taču būtisks graudaugu produktu cenu pieaugums veikalos pagaidām netiek prognozēts.

Ietekmēs ekonomiku

Daudzas saimniecības šobrīd strādā krīzes režīmā, koncentrējoties uz ražas saglābšanu un faktiski cīnoties par saimniecību izdzīvošanu, norāda Maira Dzelzkalēja-Burmistre, biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietniece. “Laikapstākļu dēļ ir ļoti cietusi ražas kvalitāte, un tas nozīmē to, ka zemnieki nevarēs pilnībā izpildīt savas līgumsaistības. Cietēji gan nebūs tikai saimnieki, jo šogad piedzīvoto problēmu sekas izjutīs arī citas nozares, piemēram, produktu pārvadātāji, ostas un citi. Arī nodokļu ieņēmumi būs ievērojami mazāki, tas ietekmēs visu Latvijas sabiedrību, jo vistiešākajā veidā skars Latvijas ekonomiku. Kopumā jāsaka, ka aizvadītajos trīs gados laikapstākļi ir bijuši sarežģīti, bet šis gads ir sagādājis īpaši lielus izaicinājumus. Pamatīgi aizkavējušies kulšanas darbi, un dažviet ražu nemaz nevarēs novākt, līdz ar to šajos laukos neko nevarēs iesēt. Piemēram, augusta sākumā jau ir jāsēj rapsis, taču to nevar izdarīt, jo vēl nav novākta kviešu raža. Pat ja ražas apjomi lielākoties ir optimāli un dažviet pat labi, ražas novākšana ir ļoti apgrūtināta. Uz laukiem ar tehniku bieži vien nav iespējams uzbraukt, ja tas tomēr ir izdarāms, tehnika pārmērīgā mitruma dēļ grimst. Arī pati raža ir sākusi bojāties, proti, graudi sākuši dīgt, bet kartupeļi un dārzeņi - pūst. Tāpat ir apgrūtināta arī zāles savākšana lopbarībai,” norāda M.Dzelzkalēja-Burmistre.

Lietuva vēros, kā Latvijā darbosies valdības, pārtikas ražotāju un tirgotāju parakstītais memorands pārtikas cenu samazināšanai, paziņoja Lietuvas premjerministrs Gintauts Palucks.

"Mēs pagaidīsim tādu vienošanos ietekmi un skatīsimies, vai ir vērts ko tādu ieviest Lietuvā," viņš atbildēja uz žurnālistu jautājumu, vai ir vērts sekot Latvijas piemēram.

Palucks atgādināja, ka Lietuvā pēc viņa iniciatīvas ir izveidota Pārtikas padome, lai "risinātu cenu ķēdes caurskatāmību" un analizētu pārtikas cenu struktūru.

"Es domāju, ka tas nedaudz vairos uzticību vai vismaz skaidri parādīs, kas ir atbildīgs par cenu pieaugumu šajās nozarēs, kas to dara, kā mēs bieži strīdamies, vai tie ir lauksaimnieki, pārstrādātāji vai tirgotāji. Un tad, balstoties uz to, mēs varēsim izlemt, vai mēs varam panākt kaut kādu vienošanos [ar tirgotājiem], vai to dara tirgotāji, vai pārstrādātāji, un varbūt mēs skatīsimies, kas palielina lauksaimniecības produktu primārās izmaksas un citas lietas," klāstīja Lietuvas premjerministrs.

Pērn Latvijā ieviestās izmaiņas polimēru iepakojuma apsaimniekošanā ir būtiski palielinājušas pārstrādājama plastmasas iepakojuma izmantošanu, taču šīs sfēras aprites ekonomiku ietekmē naftas cenu svārstības un iepakojuma ražošanā izmantojamo materiālu pārstrādes īpašības.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas Zaļais punkts valdes loceklis Kaspars Zakulis. Viņš atzīst, ka līdz tam ražotājiem (tirgotājiem) nebija tiešas — finansiālas – motivācijas pievērsties plastmasas iepakojuma jautājumiem un izmantot (cik vien tas iespējams) pārstrādājamu iepakojumu.

Fragments no intervijas

Kādas pārmaiņas notikušas tirgū, kopš Latvijā tika ieviests nodoklis 800-1250 eiro/t apmērā nepārstrādātas vai nereģenerētas plastmasas iepakojumam?

Latvijas nacionālo normatīvo aktu prasības lielākoties ir nevis pašmāju politiķu, aktīvistu vai kādu citu interesentu darba rezultāts, bet gan Eiropas Savienības (ES) normatīvu izpilde. Tā 2024. gadā Latvijā tika ieviesta ES regula, kura tika akceptēta jau 2021. gadā. Lai izprastu kopējo ainu, ir vērts atgriezties vairākus gadus senā pagātnē un palūkoties uz laiku, pirms attiecīgā ES regula tika radīta. Proti, ES bija un joprojām ir vēlme papildināt (neskaitot dalībvalstu iemaksas) savu budžetu, lai no tā varētu finansēt dažāda veida programmas, tāpēc, lai šo procesu padarītu jēgpilnu un lietderīgu attiecībā uz vides ilgtspējas mērķiem, tika nolemts ieviest maksājumu – nodokli – plastmasas iepakojumam (mikroplastmasa, pudeles, trauki, maisiņi, iesaiņojums), kura apmēri daudzu gadu laikā bija pieauguši desmitiem reižu. Situāciju vēl sarežģītāku padarīja fakts, ka daļa no plastmasas iepakojuma ir ļoti grūti – sarežģīti – pārstrādājama, bet daļa vispār nav pārstrādājama.

Atjaunīgās enerģijas ražošanai ir daudz zināmu un plaši apspriestu ieguvumu – no klimata pārmaiņu novēršanas līdz Latvijas enerģētiskai neatkarības stiprināšanai un eksporta potenciālam.

Taču ir vēl kāda priekšrocība, par kuru nav zināms pietiekami daudz. Proti, ražotājiem “zaļās enerģijas” izmantošana var dot iespēju pārdot un eksportēt vairāk, vai pārdot par labāku cenu. Un svarīgi, ka tam nav vajadzīgs pašiem savs saules vai vēja parks. Turklāt uzņēmumi, kas var apliecināt ilgtspējīgu principu ievērošanu savā darbībā, saņem arvien vairāk dažādu priekšrocību, piemēram, bankas jau šobrīd piedāvā labākus finansēšanas nosacījumus uzņēmumu attīstībai.

Zaļās enerģijas sertifikāti ļauj jebkuram uzņēmumam vai institūcijai pierādīt, ka visa elektroenerģija, ko tas izmanto ikdienā, ir ražota ilgtspējīgi no atjaunīgiem enerģijas resursiem. Savukārt ilgtspējīgi ražotas enerģijas izmantošana uzņēmuma darbībā var būt kā svarīgs mārketinga un komunikācijas aspekts ne tikai Latvijā, bet arī eksporta tirgos, kur patērētāji pievērš pastiprinātu uzmanību ilgtspējas jautājumiem.

Latvijā tuvākajos mēnešos nav pamata prognozēt pārtikas cenu samazināšanos, sacīja Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš skaidroja, ka laika apstākļi gan Latvijā, gan citās valstīs ir nelabvēlīgi ietekmējuši ražu, tāpēc palielināsies izmaksas.

"Mazumtirgotājiem būs gandrīz neiespējami nodrošināt gan produktu pieejamību, gan zemākas cenas, tāpēc tiks meklētas alternatīvas iepirkumiem arī ārvalstīs. Taču zemo cenu groza pamatproduktiem cenas joprojām tirgotāji uzturēs zemākajā līmenī, cik tas būs iespējams," piebilda Krūzītis.

Viņš sacīja, ka memoranda par pārtikas cenu samazināšanu un zemo cenu groza iniciatīvas lielākais sasniegums ir tas, ka pircējiem vissvarīgākajās pārtikas produktu grupās ir pieejami produkti, kuru cenas nepalielinās, lai arī tam būtu objektīvi iemesli.

Ja pārvaldāt e-veikalu vai klātienes veikalu, jūs to ļoti labi ziniet – gada pēdējais ceturksnis nav tikai intensīvs, tas ir izšķirošs. Ar Melnās Piektdienas, Ziemassvētku un Jaunā gada izpārdošanām pircēju plūsma strauji pieaug.

Taču ir kāda būtiska nianse – pircēju plūsmas pieaugums ne vienmēr nozīmē pārdošanas apjoma kāpumu, it īpaši, ja norēķinu process klientam šķiet neērts.

Ko darīt, ja pircējs pie apmaksas apstājas, vilcinās un saka: “Varbūt nākamajā mēnesī”?

Viņš nesaka “nē”. Viņš saka, ka vēlas elastīgas maksājumu iespējas.

Pircēji joprojām vēlas veikt pirkumum

Visā Baltijā patērētāji rūpīgi izvērtē katru pirkumu. Cenas aug, ģimeņu budžeti kļūst ierobežotāki, un tirgotājiem nākas pielāgoties.

Saskaņā ar Baymard (neatkarīgs web UX pētniecības institūts) datiem gandrīz 70 % tiešsaistes iepirkumu grozu tiek pamesti, un viens no galvenajiem iemesliem ir ierobežotas maksājumu iespējas.

Uzņēmumu nodokļu iemaksas valsts kopbudžetā pagājušajā gadā sasniegušas 11,33 miljardus eiro, kas ir par 0.73 milj. eiro vairāk nekā 2023. gadā, kad samaksāja 10,60 miljardus eiro.

To tāda SIA Lursoft IT aprēķini apkopojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās uzņēmumi 2024. gadā samaksājuši 3,91 miljardu eiro, kas ir par 0.27 miljardiem eiro vairāk nekā 2023. gadā, ka šajās iemaksās tika samaksāti 3,64 miljardi eiro. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodoklī uzņēmumi pērn samaksājuši 2,12 miljardus eiro, kas ir par 0.2 miljardiem eiro vairāk nekā 2023. gadā, kad tika samaksāti 1,92 miljardi. eiro.

Visvairāk nodokļos samaksājuši degvielas tirgotāji SIA Neste Latvija 206,33 milj.eiro, SIA Orlen Latvija — 202,32 milj. eiro un SIA Circle K Latvia —193,16 milj. eiro. Savukārt gan samaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa — 22,66 milj. eiro, gan arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu 40,39 milj. eiro līdere 2024. gadā bijusi SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, kūra pērn nodarbināja teju 5,4 tūkstošus darbinieku, liecina SIA Lursoft IT informācija.

Igaunijā no pirmdienas stāsies spēkā grozījumi Patērētāju aizsardzības likumā, kas nozīmē, ka tirgotājiem vairs nebūs prasības par pirkumu automātiski izsniegt kvītis papīra formātā, ja vien pircējiem ir iespēja vēlāk piekļūt darījumu apliecinošam dokumentam.

Kvīts joprojām būs jāizsniedz gadījumos, ja to pieprasa klients vai arī maksājums tik veikts skaidrā naudā un netiek izmantota lojalitātes karte. Turklāt tirgotāji drīkstēs nesūtīt papīra rēķinu dublikātu un varēs informēt klientus arī īsziņā.

Ekonomikas un rūpniecības ministrs Erki Keldo norādīja, ka daudzi veikali jau izmanto digitālos risinājumus un automātiski neizsniedz papīra kvītis.

"Likuma atjaunināšana neuzliek par pienākumu tirgotājiem veikt izmaiņas savās sistēmās, taču tā rada iespēju samazināt administratīvo slogu un izmaksas. Tas ir vienkāršs veids, kā atcelt bezjēdzīgu pienākumu, radīt mazāk atkritumu un aizsargāt vidi," sacīja Keldo.

Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) ietilpība būtiski pārsniedz Latvijas patēriņu, un tās šī brīža piepildījums, aptuveni 56% no krātuves tehniskās ietilpības, neliecina par paaugstinātiem gāzes apgādes riskiem apkures sezonas laikā, aģentūrai LETA norādīja Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM).

Ministrijā skaidroja, ka, vērtējot Inčukalna PGK piepildījuma rādītājus, ir jāņem vērā, ka krātuves ietilpība būtiski pārsniedz Latvijas patēriņu apkures sezonā, un daļa no krātuves lietotājiem ir arī ārvalstu komersanti, kuri dabasgāzi krātuvē uzkrāj savu klientu apgādei vai arī tālākai pārdošanai ziemas sezonā, tāpēc krātuves piepildījuma rādītājs, kas šobrīd veido aptuveni 56% no krātuves tehniskās ietilpības, nav uzskatāms par rādītāju, kas norāda uz paaugstinātiem dabasgāzes apgādes riskiem apkures sezonas laikā.

Papildus KEM pārstāvji norādīja, ka 2025.gada iesūknēšanas sezonā dabasgāzes krātuves sistēmas operators ir noteicis arī lielāku krātuves maksimālo jaudu nekā vairākos iepriekšējos gados - piemēram, 2020.gadā krātuves tehniskā jauda bija 21,52 teravatstundas (TWh) dabasgāzes, kas ir par 3,3 TWh mazāk nekā noteiktais apjoms šobrīd. Ministrijā skaidroja, ka dabasgāzes krātuves maksimālās ietilpības apjomus galvenokārt ietekmē tās ekspluatācijas režīmi iepriekšējos gados, kā arī krātuvē un pārvades sistēmā veicamo remontdarbu un rekonstrukcijas darbu grafiks un norise.

Mūsdienu dinamiskajā tirgū, kurā konkurence ir arvien sīvāka, maksājumu plūsmu pārvaldības nozīme uzņēmumiem strauji pieaug. Maksājumu plūsmu pārvaldības pamatā ir maksājumu dzīves cikla integrēšana un optimizācija. Efektīvi ieviestas maksājumu pārvaldības platformas ne tikai vienkāršo un automatizē procesus, bet arī būtiski palielina veiksmīgo darījumu skaitu un saīsina maksājumu apstrādes laiku. Tas, savukārt, veicina tirgotāju pārdošanas rādītāju pieaugumu un nodrošina lielākus ieņēmumus. Pateicoties vienotajai platformai, tirgotāji var ērti pieslēgties dažādiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (PSP), pieņēmējiem un citiem partneriem, piedāvājot pircējiem plašu maksājumu metožu klāstu un tādējādi nodrošinot gan ērtāku iepirkšanās pieredzi, gan lielāku efektivitāti.

Aktuālie izaicinājumi maksājumu apstrādes jomā

Nepietiekama maksājumu metožu dažādība: Lai apmierinātu dažādās patērētāju vajadzības, uzņēmumiem ir jāpiedāvā ne tikai tradicionālās maksājumu metodes, piemēram, kredītkartes, bet arī digitālie maki un alternatīvās maksājumu metodes, kas pielāgotas konkrētām valstīm un reģioniem.

Sarežģītas integrācijas: Maksājumu pakalpojumu sniedzēju (PSPs) integrācija un dažādu API pārvaldība prasa ievērojamus laika un resursu ieguldījumus. Šī procesa vienkāršošana kļūst būtiska, lai samazinātu izstrādes komandu slodzi un uzlabotu darbības efektivitāti.

Izpratne par maksājumu vadības sistēmu

Pieaugot atkritumu apjomam, arvien aktuālāks kļūst jautājums, kā ātri un efektīvi nodrošināt atkritumu šķirošanu un to atgriešanu otrreizējā apritē. Viens no plastmasas pārstrādes lielākajiem ierobežojumiem ir tas, vai izdodas savākt pietiekami tīru viena veida atkritumu plūsmu bez citu materiālu piemaisījumiem.

Kamēr tirgotāji un ražotāji ar jauno polimēra nodokli tiek mudināti rūpēties par pārstrādājamu materiālu izmantošanu, atkritumu apsaimniekošanas operatori meklē mūsdienīgus risinājumus un investē, lai paplašinātu šķirošanas iespējas. Vai varēsim paļauties uz robotu spēku, lai sašķirotu to, kas ierindas pilsonim iebiris nepareizajā konteinerā?

Pātaga izrādījusies jaudīgāka par burkānu

Par nepārstrādājamas plastmasas izmantošanu būs jāmaksā arvien vairāk: jaunais nepārstrādājamās plastmasas jeb t. s. polimēra nodoklis, kā to dēvē nozarē, ir labs veids, kā mudināt ražotājus rūpēties par tīrāku materiālu izmantošanu. Polimēra nodokļa ieviešana ir izrādījusies ļoti efektīva iniciatīva. Nodoklis stājās spēkā tikai 1. jūlijā, bet jau šobrīd redzam, ka uzņēmumi cenšas apzināt un sašķirot visu līdz pat sīkākajai plastmasas detaļai, jo katra nepārstrādātā tonna saņem nepatīkami augstā polimēra nodokļa sitienu. Tas ir arī labs pamudinājums ražotājiem uzņemties atbildību par to, ko viņi novieto tirgū, un rūpēties, lai iepakojums veikala plauktā ne tikai glīti izskatītos, bet arī lai to varētu sašķirot un pārstrādāt.

Saules enerģijas ieguves apjomu pieauguma sprādziens pēdējos gados, ko izraisīja energoresursu cenu lēciens, vēl nav beidzies, jo dažādās attīstības stadijās ir nozīmīgs attiecīgās enerģijas projektu daudzums, vienlaikus nozarei jārēķinās ar jauniem izaicinājumiem, kuru risināšanā tiks ierauti ne tikai politikas izstrādātāji, bet arī elektroenerģijas tirgotāji, ražotāji un patērētāji.

Šādas atziņas skanēja konferencē Saules enerģija Latvijai (foto skatiet galerijā-red.). Saules elektroenerģijas apjoms Latvijā pašlaik strauji pieaug, perspektīvā tai kopā ar vēju jau tiek atvēlēta nozīmīga spēlētāja loma enerģētikā, jo īpaši vasarās, kad ir salīdzinoši mazāka HES elektroenerģijas izstrāde, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību. Vienlaikus no saules saražotās elektroenerģijas apjoms bija un būs atkarīgs no meteoroloģiskajiem apstākļiem un, protams, gadalaika, jo visvairāk saražot var gaišā dienas laikā — vasarā, taču šajā gadalaikā arī elektroenerģijas pieprasījums ir zemāks nekā ziemā, rudenī, kad ir mazāk saules.

Afganistānā pērn opija cena strauji pieaugusi līdz 750 dolāriem par kilogramu, un tas ir desmitkārtīgs pieaugums, salīdzinot ar situāciju pirms diviem gadiem, teikts ANO Narkotiku un noziedzības apkarošanas biroja (UNODC) ziņojumā.

Straujais kāpums sekojis pēc tam, kad talibu valdība 2022.gadā aizliedza magoņu audzēšanu un iznīcināja sējumus.

Rezultātā ievērojami samazinājās opija ražošana, teikts trešdien publicētajā ziņojumā. Tomēr narkotiku tirgotāji gūst peļņu, lielā mērā pateicoties augstajām cenām.

Afganistānas opija krājumi 2022.gada beigās tika lēsti 13 200 tonnu apmērā, kas ir pietiekami, lai potenciāli apmierinātu globālo pieprasījumu pēc afgāņu opiātiem līdz 2027.gadam.

UNODC izpilddirektore Gada Vali brīdināja, ka no narkotiku tirdzniecības gūtā peļņa tiek novirzīta starptautiskiem organizētās noziedzības grupējumiem, kas destabilizē situāciju Afganistānā, reģionā un ārpus tā.

Latvijā dīzeļdegvielas un benzīna mazumtirdzniecības cena varētu samazināties, esošajām tendencēm pasaules tirgū saglabājoties ilgstoši, atzīmēja aptaujātie degvielas tirgotāji.

SIA "Circle K Latvia" degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs norādīja, ka pēdējo nedēļu notikumi starptautiskajā politikā, īpaši saistībā ar ASV noteiktajiem tarifiem, ir ietekmējuši gan naftas, gan tās produktu cenu biržā, kā arī papildu ietekmi uz cenām rada šī brīža piedāvājuma un pieprasījuma attiecība globālajā tirgū.

"Ja šāda virzība saglabāsies ilgtermiņā un nemainīsies citi ietekmējošie faktori, ir iespējams, ka arī Latvijā varēs novērot dīzeļdegvielas un benzīna mazumtirdzniecības cenu kritumu," teica Titovs.

Tomēr viņš uzsvēra, ka cenu kritums ne vienmēr tieši un uzreiz atspoguļojas degvielas mazumtirdzniecībā, jo ir jāņem vērā, ka degvielas mazumtirdzniecības cenu veido ne tikai iepirkuma cena, bet arī ASV dolāra un eiro valūtas kursa attiecība, ģeopolitiskā situācija, nodokļi un dažādas mazumtirgotāja izmaksas, tostarp loģistika un citi ar piegādes ķēdi saistīti faktori. Tāpat cenu dinamiku ietekmē situācija vietējā tirgū, pieprasījums un esošo degvielas krājumu līmenis.

Ik pa laikam publisko telpu satricina Latvijas Bankas ekspertu apkopotās pārtikas cenu atšķirības Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lielveikalos. Pavasarī zem lupas nonāca kafija, tagad – rīsi.

Skrupulozi analizējot cenas internetveikalu lapās, acīmredzot nav atlicis laika iedziļināties mazumtirdzniecības darbības pamatos: izraujot no konteksta pāris faktus, sanāk labi mediju virsraksti, taču pēc būtības izplatītā informācija ir aplama.

Sāksim ar to, kas tirgotājiem visās Baltijas valstīs un visā pasaulē ir kopīgs: lielveikalu bizness ir sarežģīta un visaptveroša sistēma, kuras centrā ir plašs sortiments, pārdomāts veikala iekārtojums, izcila klientu apkalpošana, gudra piegādes ķēdes pārvaldība, mārketings un sabiedriskās aktivitātes, kā arī adekvāta cenu politika. Efektīvi pārvaldot šīs sastāvdaļas, lielveikali var attīstīties konkurētspējīgā mazumtirdzniecības vidē un nodrošināt klientiem ērtu un patīkamu iepirkšanās pieredzi.

Ir piepildījusies prognoze, kuru bankas izteica pirms gadiem desmit, piecpadsmit – skaidra nauda pamazām izzūd no mūsu ikdienas, tās vietā nākot digitāliem norēķiniem. Ja uz 21. gadsimta sliekšņa šāda prognoze varētu šķist gandrīz fantastiska, šodien, pat pērkot diļļu buntīti tirgū vai saldējumu pludmalē, – monētas kabatā vairs nemeklējam.

Milzīgo pārmaiņu, kas gadu no gada ir pietuvinājusi mūs bezskaidras naudas norēķiniem apliecina statistika: Swedbank POS termināļu apgrozījums šī gada pirmajā pusgadā sasniedza rekordaugstu apjomu – 1,3 miljardus eiro (pērn šajā laikā bija par 100 miljoniem eiro mazāk).

Skaidras naudas apjoms sarūk gadu no gada

Skaidras naudas apjoms, ko viens Latvijas iedzīvotājs izmanto nedēļas laikā, šī gadā sākumā bija tikai 22 % no kopapjoma, liecina Latvijas Bankas Maksājumu radara dati . Pirms pieciem gadiem tie bija 36 %, bet 2017. gada sākumā – pat 42 %. Nepilnas desmitgades laikā skaidrās naudas apjoms iedzīvotāju norēķinos ir samazinājies aptuveni uz pusi. No 14 maksājumiem, ko viens cilvēks vidēji veic nedēļas laikā, 11 maksājumi tiek veikti ar bezskaidru naudu. Saprotot milzīgo pārmaiņu cilvēku ikdienas paradumos, tirgotāji un bankas piedāvā jaunus un ērtākus veidus drošiem norēķiniem – populārajiem karšu maksājumiem, šodien aizvien biežāk blakus stājas arī maksājumi ar digitālajām ierīcēm. Ja līdzi ir telefons vai viedpulkstenis, nav vajadzīgs ne maks, ne karte.Līdzās digitālajiem maksājumiem, arī skaidrai naudai ir un būs sava vieta mūsu ikdienas norēķinos, it īpaši ņemot vērā esošos ģeopolitiskos apstākļus. Tomēr blaknes, ko skaidras naudas izmantošana rada iedzīvotājiem un uzņēmējiem, liek no tās pamazām atteikties ikdienas norēķinos.

Saskaroties ar pastāvīgu darbaspēka trūkumu, sīvu konkurenci un augošajiem klientu apkalpošanas standartiem, tehnoloģiju integrācija mazumtirdzniecībā vairs nav greznība, bet teju izdzīvošanas jautājums. Tā kā demogrāfiskā situācija turpina pasliktināties, arvien jaunu risinājumu ieviešana veikalos ir tikai laika jautājums.

Saskaņā ar Centrālas statistikas pārvaldes datiem iedzīvotāji vecuma grupā no 20 līdz 24 gadiem, kad cilvēki visbiežāk uzsāk darba attiecības, 2014. gadā bija 134 tūkstoši, bet šogad tikai nepilni 88 tūkstoši, kas ir samazinājums par 35 % 10 gadu laikā. Tas nozīmē, ka konkurence uz darba rokām strauji palielinās. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras dati liecina, ka 2024. gada 2. ceturksnī no gandrīz 25 tūkstošiem reģistrētajām brīvajām darba vakancēm 11 % bija tirdzniecības nozarē, tāpēc darba sludinājumi pie tirdzniecības vietām nav retums.

Jau esam pieraduši pārtikas veikalos izmantot preču skenerus un pašapkalpošanās kases, taču, tehnoloģijām attīstoties, klāt nāks arvien jauni risinājumi, kas ļaus vēl vairāk racionalizēt operācijas, uzlabot klientu pieredzi un veicināt izaugsmi. Minēšu dažus risinājumu piemērus, kas jau ir izplatīti citviet pasaulē un tuvākajā laikā varētu tikt ieviestas arī lielākajos Latvijas veikalos.

Tehnoloģiju uzņēmums “Wolt” sadarbībā ar “finmid”, Berlīnē bāzētu finanšu uzņēmumu, turpmāk piedāvās jaunu pakalpojumu – “Wolt Capital”, kas komersantiem Latvijā nodrošinās ātru un vienkāršu piekļuvi papildu finansējumam.

Uzņēmumi “Wolt Capital” finansējumu varēs piesaistīt tādām vajadzībām kā aprīkojumu iegādei, īpašumu nomai, apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, lai izlīdzinātu sezonalitātes svārstības un citiem uz attīstību vērstiem mērķiem. Tirgotāji un ēdināšanas uzņēmumi finansējumu varēs saņemt vienu līdz divu dienu laikā.

“Uzklausot mūsu sadarbības partneru vajadzības vairākās valstīs, tostarp Latvijā, izkristalizējās vajadzība uzņēmumiem, īpaši ēdināšanas biznesā, sniegt finansiālu atbalstu, lai veicinātu to attīstību. Bieži vien uzņēmumiem ir pietiekami daudz apgrozāmo līdzekļu ikdienas darbības nodrošināšanai, taču ir ierobežotas iespējas lielāku projektu realizācijai. Piemēram, vasaras sezonā, kad ir nepieciešamas papildu investīcijas terases sezonas uzsākšanai, vai Ziemassvētku laikā, kad pie restorāniem iespējams piedāvāt karstos dzērienus garāmgājējiem, nereti uzņēmumiem tam vienkārši trūkst līdzekļu. Taču mums, kā šo uzņēmumu sadarbības partnerim, ir redzams, ka šādas papildu investīcijas varētu atmaksāties. Tāpēc arī kopā ar vācu uzņēmumu esam izstrādājuši vienkāršu un caurspīdīgu piedāvājumu papildu finansējuma saņemšanai,” norāda Mantas Lomsarģis, “Wolt” vadītājs Baltijā.