Kriptovalūtas ir īpatnēja ieguldījumu kategorija – no vienas puses tās joprojām šķiet tikai šauras entuziastu grupas investīciju nodarbošanās ar apšaubāmu praktisku pielietojumu, bet no otras – pat lielu valstu valdības, piemēram, ASV jau apsver daļas nacionālo rezervju izvietošanu tieši kriptoaktīvos.

Tāpat arī iecerētais digitālais eiro vai digitālais dolārs faktiski būs kriptovalūta, tikai ar lielu atšķirību, ka to plāno izdot valstu centrālās bankas, kamēr kriptovalūtas tiek radītas “decentralizēti”, jeb bez viena izdevēja jeb emitenta.

Tirgū jau tagad pastāv tūkstoši dažādu kriptovalūtu, lai arī plaši pazīstamas un aktīvi tirgotas ir būtiski mazāk. Kopumā jāsecina, ka kriptoaktīvi finanšu pasaulē visdrīzāk ir “uz palikšanu” un tiem ir nozīme no ieguldījumu stratēģijas viedokļa. Vai tie ir vajadzīgi katra cilvēka investīciju portfelī ir individuāls jautājums, taču tā ir aktīvu klase, kuru ir vērts paturēt prātā, domājot par saviem uzkrājumiem. Šajā komentārā ieskicēšu dažus faktorus, ko ņemt vērā attiecībā uz kriptoaktīviem.

Jūnijā Saeimas pieņemtais Kriptoaktīvu pakalpojumu likums apliecina kopējo tendenci, ko attiecībā uz kriptovalūtu tirgu šobrīd varam novērot visā pasaulē – pieaug kriptovalūtu sektora institucionalizācija, kas iet kopsolī ar lielāku skaidrību kripto tirgus tiesiskajā regulējumā.

Kriptovalūtu tirgus sakārtošana tiesiskās regulācijas līmenī paver ceļu liela mēroga profesionālajiem investoriem un jauna kapitāla ienākšanai kriptovalūtu tirgū.

Tāpēc pašreizējā kriptovalūtu tirgus ciklā varam novērot neierasti aktīvu lielo institucionālo investoru interesi un līdzdalību. To apstiprina arī Binance kriptovalūtu biržas statistika: institucionālo klientu reģistrācijas jomā no 2024. gada janvāra līdz jūnijam biržas ekosistēmā fiksēts vairāk nekā 36 % pieaugums. Vienlaikus prognozējam, ka tikpat liela nozīme saglabāsies arī mazajiem investoriem, jo sākotnējo kripto tirgus entuziastu loks turpinās paplašināties, piesaistot arvien jaunus kriptovalūtu lietotājus gan ģeogrāfiskā, gan demogrāfiskā perspektīvā. Tas savukārt veicinās arvien jaunas inovācijas un nesarežģītus pakalpojumus, kas spēj nodrošināt lietotāju intuitīvu pieredzi.

Atskatoties uz 2024. gadu, varam to raksturot kā nozīmīgu pavērsiena punktu visā kriptovalūtu nozarē ar daudziem izšķiroši būtiskiem notikumiem. Tostarp gan Bitcoin, gan kopējā kriptovalūtu tirgus kapitalizācija sasniedza jaunu visu laiku augstāko līmeni.

ASV spot Bitcoin ETF pārsniedza visas cerības, un tajos ieplūda investīcijas vairāk nekā 31 miljarda ASV dolāru vērtībā, kopējam pārvaldīto aktīvu skaitam pārsniedzot 100 miljardus ASV dolāru. 2024. gada jūlijā spot Bitcoin ETF pievienojās arī spot Ethereum ETF, kur ieplūda investīcijās vairāk nekā 730 miljonu ASV dolāru apmērā, kopējam pārvaldīto aktīvu skaitam pārsniedzot 9 miljardus ASV dolāru.Varam teikt, ka tas viss ir veidojis pozitīvu fonu tam, kas ir sagaidāms nākamgad. Visai droši varam prognozēt, ka 2025. gadā kriptovalūtu sektorā piedzīvosim vēl straujāku izaugsmi nekā 2024. gadā. Un viens no nozīmīgiem faktoriem ir tas, ka 2025. gadā ASV darbu sāks kriptovalūtu sektoram draudzīga valdība.

Eiropas vadošā investīciju platforma Mintos paplašina piedāvājumu, iekļaujot tajā kriptovalūtu biržā tirgotos produktus (exchange-traded products - ETPs).

Jaunie regulētie finanšu instrumenti ļauj investoriem uzsākt ieguldījumus kriptovalūtu tirgū, sākot jau no 5 eiro.

Kriptovalūtu ETP emitē tādi starptautiski atzīti aktīvu pārvaldītāji kā BlackRock iShares un VanEck. Kriptovalūtu ETPs seko līdzi attiecīgās kriptovalūtas cenu dinamikai un tiek tirgoti biržā līdzīgi kā biržā tirgotie fondi (exchange-traded funds - ETFs).

Jaunais produkts paplašina Mintos sadarbību ar Upvest, kas jau ir partneris platformas ETF piedāvājumam. Upvest nodrošina tehnisko risinājumu un starpniecības pakalpojumus, kas ļauj kriptovalūtu ETPs integrēt Mintos platformā. Jaunais piedāvājums ļauj investoriem Mintos platformā pārvaldīt kriptovalūtas papildus investīcijām aizdevumos, obligācijām, nekustamajam īpašumam un ETFs.

Kamēr Latvija vēl tikai gatavojas un domā, kā veicināt un uzturēt attiecības ar jaunā ASV prezidenta Donalda Trampa komandu, analītiķi jau ar bažām gaida politiku maiņas un ko tās varētu nozīmēt gan ekonomikai, gan drošībai, turklāt visā pasaulē.

Lēmām izpētīt, kas tad varētu būt Trampa administrācijas cilvēki un par kādām pārmaiņām varētu būt runa gan ekonomikā, gan citās jomās. Šis ir pirmais raksts no divu rakstu sērijas.

Baiba Braže (JV) pērna gada decembrī devās darba vizītē uz Vašingtonu, taču tur tikās ar vairākiem jau esošās administrācijas augsta līmeņa politiķiem un ekspertiem. Ar lielu varbūtību jaunajā administrācijā šo cilvēku nebūs. Cik efektīva bijusi šāda vizīte, diplomāti izsaka pretrunīgas piezīmes, tomēr nepievērst uzmanību ietekmīgiem jaunās Trampa administrācijas pārstāvjiem, varētu būt sāpīga stratēģiska kļūda. Kā DB anonīmi norādīja kāds diplomātiskā korpusa pārstāvis, tā vietā, lai piedalītos diskusijās "Atlantic Council" vai "HudsonInstitute", bija iespēja meklēt kontaktus un tikties ar cilvēkiem, kuri turpmākos četrus gadus lielā mērā noteiks notikumus ne tikai ASV, bet arī Eiropā, Ukrainā un Latvijā.

Kamēr Latvijas amatpersonas vēl cenšas saprast, kas būs ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijā un ir pasīvi kontaktu dibināšanā ar potenciālajiem administrācijas pārstāvjiem vai tiem tuvām personām, DB turpina rakstu par jauno administrāciju un to iespējamajiem plāniem attiecībā uz ASV un citu valstu politiku.

Turklāt, uzmanība jāpievērš ne tikai administrācijas, bet arī tiem pietuvināto personu lokam, kuri ir pamanīti arī viesojoties Rīgā. Par to lasiet raksta beigās, bet pirmo rakstu lasiet DB portālā 10.janvārī, kas veidots, balstoties uz "The Economist" iepriekš publicētu analīzi.

Amerika visupirms

Jau rakstījām, ka jaunā administrācija varētu pārstāvēt trīs grupas: konservatīvie tradicionālisti “America First” piekritēji un tehnoloģiju magnāti. Pastāv iespēja, pēc " The Economist" domām, iedomāties scenāriju, kurā visas trīs grupas virzās vienā virzienā: “America First” piekritēji darbojas kā dzinējspēks, tradicionālisti kā amortizatori, kas izlīdzina triecienus, un tehnoloģiju magnāti nodrošina instrumentus ātrākai kustībai, norāda "The Economist". Kā piemēru var minēt enerģētikas jomu. Iekšlietu ministrs Burgums mēģinās apvienot Trampa“urbj, draudziņ, urbj” mantru ar vēlmi saglabāt Amerikas tehnoloģiju pārākumu. Cerams, ka daudz vienkāršākas atļauju piešķiršanas procedūras veicinās naftas un gāzes ieguvi, kas savukārt nāks par labu mākslīgā intelekta nozarei. Viņam palīdzēs Finanšu ministrijas vietnieks Maikls Folkenders, kurš izstrādājis plānus, lai atbalstītu urbšanas projektus jau pirmajā dienā.

Abū Dabī bāzētā tehnoloģiju investīciju kompānija MGX ir paziņojusi par 2 miljardu ASV dolāru ieguldījumu pasaulē lielākajā kriptovalūtu biržā Binance.

Šis darījums ir pirmais institucionālais ieguldījums Binance. Tas ir arī vēsturiski lielākais ieguldījums kādā kriptovalūtu uzņēmumā, kā arī lielākais ieguldījums, kas jebkad veikts, izmantojot kriptovalūtu.

Šis ieguldījums ir MGX pirmās investīcijas kriptovalūtu un blokķēdes sektorā, nodrošinot mazākuma daļu Binance. Sadarbības mērķis ir veicināt inovācijas un plašāku sinerģiju mākslīgā intelekta, blokķēdes tehnoloģiju un finanšu sektoros, nodrošinot ar mākslīgo intelektu saistītus blokķēdes un decentralizēto finanšu risinājumus, kā arī tokenizētu digitālo ekonomiku.

MGX rīkotājdirektors un izpilddirektors Ahmeds Jahja: “MGX ieguldījums Binance atspoguļo mūsu apņemšanos uzlabot blokķēdes pārveidojošo potenciālu digitālo finanšu jomā. Paātrinoties institucionālai ieviešanai, nepieciešamība pēc drošas, saderīgas un mērogojamas blokķēdes infrastruktūras un risinājumiem nekad nav bijusi tik liela. Binance jau sen ir bijis dzinējspēks kriptovalūtu inovācijās, sākot no biržas tehnoloģijām un tokenizācijas līdz noguldījumiem un maksājumiem. Kopā mēs esam apņēmušies izveidot iekļaujošāku un stabilāku digitālo finanšu ekosistēmu.”Binance ir ievērojams biznesa sektora spēlētājs Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), kas ir plaši pazīstami ar progresīvu attieksmi pret inovācijām un skaidru kriptovalūtu regulējumu. Šobrīd AAE strādā aptuveni 1000 no apmēram 5000 Binance starptautiski strādājošajiem darbiniekiem.

Vašingtonā pirmdien notiks Donalda Trampa inaugurācija ASV prezidenta amatā.

78 gadus vecais Tramps, kurš bija 45.Savienoto Valstu prezidents un kļūs par 47.prezidentu, svētdienas vakarā Vašingtonas arēnā "Capital One Arena" uzrunāja apmēram 20 000 atbalstītāju, solot "labāko pirmo dienu, lielāko pirmo nedēļu un visneparastākās pirmās simt dienas jebkurā prezidentūrā Amerikas vēsturē". Trampa runas beigās uz skatuvas uznāca grupa "Village People" un nodziedāja savu dziesmu "YMCA", kas kļuvusi par Trampa kampaņas neoficiālo himnu, bet Tramps dziedāja un dejoja līdzi.

Kas būs Trampa administrācijā un cik gatava ir Latvija ar to sadarboties? 1.daļa

Kamēr Latvija vēl tikai gatavojas un domā, kā veicināt un uzturēt attiecības...

Mītiņā runāja arī nākamais viceprezidents Džeimss Deivids Venss un miljardieris Īlons Masks, kam bija liela loma Trampa kampaņā un kuru Tramps gatavojas iecelt par valdības efektivitātes biroja vadītāju.

Vašingtonā un citās ASV pilsētās svētdien notika arī Trampa pretinieku mītiņi, kuros runātāji atbalstīja tiesības uz abortiem, kā arī kritizēja Trampa uzskatus par klimata pārmaiņām un imigrāciju.

Kas būs Trampa administrācijā un cik gatava ir Latvija ar to sadarboties? 2.daļa

Kamēr Latvijas amatpersonas vēl cenšas saprast, kas būs ASV prezidenta Donalda Trampa...

Pirms inaugurācijas pirmdien Tramps, ievērojot tradīcijas, piedalīsies lūgšanu dievkalpojumā Svētā Jāņa episkopālajā baznīcā, bet pēc tam dosies uz Balto namu, lai dzertu tēju kopā ar aizejošo prezidentu Džo Baidenu. Gaidāms, ka tējas dzeršanā piedalīsies arī Trampa un Baidena kundzes.

Aukstā laika dēļ zvēresta došanas ceremonija un prezidenta inaugurācijas runa notiks Kapitolija telpās, nevis, kā ierasts, uz Kapitolija kāpnēm. Pēc meteorologu prognozēm, pirmdien Trampa zvēresta došanas laikā temperatūra Vašingtonā būs aptuveni mīnus septiņi grādi pēc Celsija, taču salu pastiprinās vējš.

Trampa atbalstītāji ceremoniju varēs vērot uz ekrāniem arēnā "Capital One Arena" ar 20 000 skatītāju vietām, tomēr uz brīvdabas inaugurācijas ceremoniju vietas bija rezervētas vairāk nekā 250 000 cilvēku.

Lai gan ierasti uz ASV prezidenta inaugurāciju netiek aicināti ārvalstu līderi, Tramps ir lauzis šo tradīciju un gaidāms, ka viņa stāšanos amatā vēros vairāku valstu un valdību vadītāji, kuru vidū būs Itālijas premjerministre Džordža Meloni un Argentīnas prezidents Havjers Milejs. Tramps bija uzaicinājis arī Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, kurš tomēr neieradīsies, bet Ķīnu pārstāvēs viceprezidents Haņs Džens.

Gaidāms, ka Tramps pirmajā dienā vai dienās pēc stāšanās amatā parakstīs virkni rīkojumu, kas balstīti viņa kampaņas solījumos. Tie ietver stingrāku imigrācijas politiku, tostarp nelegālo imigrantu deportācijas, kā arī izmaiņas enerģētikas un vides politikā. Paredzams arī, ka viņš apžēlos notiesātos par piedalīšanos 2021.gada 6.janvāra notikumos, kad Trampa atbalstītāji iebruka Kapitolijā.

Jau ziņots, ka republikāņu kandidāts Tramps vēlēšanās 5.novembrī uzvarēja demokrātu kandidāti, viceprezidenti Kamalu Herisu.

ASV beidzot virzās tālāk par vienkāršiem mēģinājumiem pielāgot 80 gadus vecos vērtspapīru likumus jaunajām blokķēdes un kripto tehnoloģijām. Daudzpusīgais likumprojektu klāsts – Project Crypto, GENIUS Act un tirgus regulācijas likumprojekti, kas šobrīd tiek apspriesti ASV kongresā, ietver daudzpakāpju pieeju digitālo aktīvu uzraudzībai.

Tie ieviesīs skaidrus kriptovalūtu klasifikācijas standartus, atbalstīs inovācijas (smilškastes pieeja) un ieviesīs atbilstošu regulāciju un licencēšanu, piemērojoties tam, kā reāli funkcionē kriptovalūtu tirgus.

Project Crypto “drošās ostas principi” var kļūt par izrāviena punktu visai nozarei, jo ierosinātie drošības principi beidzot dod iespēju kriptovalūtu projektiem attīstīties atbilstoši tirgus regulācijas prasībām (ievērojot informācijas atklāšanas un atbilstības kritērijus), nevis dzīvot pastāvīgās bailēs tikt sodītiem. Tas būtiski mazinās juridiskos riskus, kas līdz šim kavēja daudzus ASV izstrādātājus un veicināja talantu aizplūšanu uz ārzemēm.

Aizvadītajos gados investīciju platforma “Debitum” kļuvusi par vienu no straujāk augošajiem uzņēmumu aizdevumu finansēšanas spēlētājiem Latvijā. Sarunā ar platformas īpašnieku un vadītāju Ingu Salmiņu runājam par investoru uzticību, regulāciju, mežsaimniecības un citu nozaru finansēšanu, kā arī platformas attīstības plāniem Eiropā.

Kas ir Debitum, un ar ko uzņēmums nodarbojas?

“Debitum” ir Latvijā licencēta investīciju platforma, kas savieno investorus ar maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem nepieciešams finansējums biznesa attīstībai. Princips ir vienkāršs – uzņēmumi, kuriem nepieciešams finansējums attīstībai, izvieto savus aizdevumus “Debitum” platformā, bet investori (gan privātpersonas, gan institucionālie) var ieguldīt savu kapitālu šajos biznesa aizdevumos uz noteiktu termiņu un saņemt atpakaļ ieguldīto summu kopā ar procentiem.

Svarīgi uzsvērt, ka šie ieguldījumi darbojas ar iepriekš noteiktu fiksētu procentu likmi. Pēdējos gados redzam, ka daļa investoru ir noguruši no ļoti sarežģītiem finanšu produktiem un lielām akciju tirgus svārstībām. Cilvēki atkal vēlas saprotamus ieguldījumus – skaidru termiņu, paredzamu ienesīgumu un reālus aktīvus aiz ieguldījuma. Atšķirībā no akciju tirgus svārstībām, investors jau sākotnēji zina potenciālo ienesīgumu un termiņu. Būtiski arī tas, ka “Debitum” investoru peļņa tiek ģenerēta no reālu uzņēmumu darbības un izaugsmes, piemēram, mežsaimniecībā. Mūsu modelis balstās uz uzņēmumu finansēšanu ar skaidru un saprotamu nodrošinājumu. Tas nozīmē, ka investoram ir skaidrs, kas stāv aiz ieguldījuma: zeme, mežs vai citi aktīvi/nodrošinājums.

Apsverot, ko Eiropai nozīmē Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā, Eiropas laikraksti nodēvējuši Trampa uzvaru par izaicinājumu.

Daudzi laikraksti brīdinājuši, ka Trampa otrais pilnvaru termiņš Eiropai būs vēl lielāks izaicinājums nekā viņa pirmā prezidentūra. No Lielbritānijas līdz Polijai redaktori bija vienisprātis, ka Trampa uzvara ir satricinoša un vēsturiska, bet citi mediji pievērsās faktam, ka amerikāņi nav vēlējušies redzēt sievieti prezidenta amatā.

Laikraksts "Financial Times" norādīja, ka Tramps ieguvis mandātu pārveidot ASV "neiedomājami graujošā veidā". "No Amerikas 2024.gada vēlēšanu seismiskā iznākuma nebūs atpakaļceļa," brīdināja medijs.

Laikraksta ASV nacionālais redaktors un publicists Edvards Lūss rakstīja, ka Trampa pirmā ievēlēšana, iespējams, bija nejaušība, bet otro reizi amerikāņi par viņu balsoja apzināti.

Gada sākumā ievērojamu kriptovalūtu cenu lēcienu izraisīja Bitcoin (BTC) spot ETF tirdzniecības uzsākšana ASV biržās. Savukārt šobrīd esam pavisam tuvu otras lielākās kriptovalūtas Ethereum (ETH) spot ETF tirdzniecības uzsākšanai ASV biržās, kas varētu kļūt par starta šāvienu jaunam kriptovalūtu cenu rallijam.

Lai gan atsevišķās biržās, piemēram, Kanādā un Zviedrijā, jau iepriekš tika tirgoti Bitcoin un Ethereum cenai piesaistīti finanšu instrumenti, tomēr ETF ledus kriptovalūtu jomā reāli iekustējās tikai šā gada sākumā, kad ASV tika apstiprināti 11 ETF (biržā tirgotie fondi), kuru bāzes aktīvs ir Bitcoin. Šo ETF starts kļuva par vienu no vienu no visveiksmīgākajiem ETF vēsturē. Līdz jūnija beigām Bitcoin ETF izdevās piesaistīt 33,1 miljardu ASV dolāru. Šim notikumam bija divi nozīmīgi aspekti.

Pirmkārt Bitcoin ETF nodrošināja ērtu un regulētu piekļuvi investīcijām kriptovalūtās esošajā finanšu tirgus sistēmā, bez nepieciešamības pašam tieši pārvaldīt kriptoaktīvus. Tādejādi, tiek plaši atvērtas durvis institucionālajiem investoriem. Otrkārt, kriptovalūtu tirgū ievērojamā apjomā ienāca jauns kapitāls, kas šogad nodrošināja jauna augstākā Bitcoin cenu līmeņa sasniegšanu vēl pirms BTC dalīšanas notikuma, kad atlīdzība par viena bloka ieguvi tiek samazināta uz pusi.

Pieci pasaules bagātākie cilvēki, kas 20.janvārī bija klāt ASV prezidenta Donalda Trampa inaugurācijā, kopš tās ir zaudējuši 209 miljardus ASV dolāru akciju tirgu krituma dēļ, pirmdien ziņoja aģentūra "Bloomberg".

Vislielākos zaudējumus 145 miljardu dolāru apmērā cietis miljardieris Īlons Masks, sarūkot viņa elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Inc." akcijas cenai.

Trampa inaugurāciju apmeklējušie miljardieri, tai skaitā Īlons Masks, Džefs Bezoss un Marks Zakerbergs, līdz 20.janvārim bija kļuvuši vēl bagātāki, kāpjot viņu uzņēmumu akciju cenām biržā.

Tomēr nākamo septiņu nedēļu laikā šie miljardieri zaudēja 209 miljardus dolāru, bet Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500" samazinājās par gandrīz 7%.

Periods starp Trampa uzvaru prezidenta vēlēšanās un viņa inaugurāciju bija labvēlīgs pasaules bagātākajiem cilvēkiem, jo Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500" bija pieaudzis, sasniedzot vairākus vēsturiskus maksimumus. Investori pievērsās akciju un kriptovalūtu tirgiem, paredzot, ka Trampa politika būs izdevīga uzņēmējdarbībai.

Februāra mēnesis noslēdzās ar krasu kritumu tirgū, un visu vadošo kriptovalūtu vērtība strauji samazinājās. Tostarp Bitcoin (BTC) vērtība nokritās par 17,5 %, Ethereum (ETH) zaudēja vairāk nekā 32 %, savukārt Ripple (XRP) vērtība samazinājās par 30 %.

Vēl sliktāks februāris kriptovalūtu tirgū tika piedzīvots tikai 2014. gadā, kad BTC cena nokritās vairāk nekā par 30 %.

Bitcoin februāri iesāka visai cerīgi pie 98 393 eiro cenu atzīmes, tomēr mēneša laikā tā vērtība virzījās uz leju, straujākos kritumus piedzīvojot 24. februārī un mēneša pēdējā dienā. BTC cena februārī īslaicīgi noslīdēja pat zem 76 000 eiro, bet pēc tam atkal atguvās, mēnesi noslēdzot pie 81 138 eiro cenu atzīmes. Šis 17,5 % kritums sekoja spēcīgajam kāpumam janvārī, ko daudzi analītiķi jau iepriekš raksturoja kā pārlieku strauju un neilgtspējīgu.

Ethereum (ETH) turpināja uzrādīt salīdzinoši sliktākus rezultātus un arī februārī piedzīvoja straujāku vērtības samazināšanos nekā Bitcoin. Mēneša sākumā ETH cena bija 3183 eiro, bet līdz februāra beigām noslīdēja pat līdz 2150 eiro, sasniedzot 32,5 % kritumu. Tas, ka ETH cena krīzes brīžos piedzīvo salīdzinoši straujāku kritumu nekā BTC kopumā, ir ierasts cenu veidošanās modelis kriptovalūtu tirgū, jo nenoteiktības periodos investoriem ir tendence samazināt riska pozīcijas, pārdodot altkoinus un atgriežoties pie BTC.

Marts kriptovalūtu tirgū bija pilns ar raibiem notikumiem, un kriptovalūtas uz tiem reaģēja ļoti atšķirīgi. Piemēram, vadošās kriptovalūtas Bitcoin (BTC) cena mēneša ietvaros gandrīz nemainījās, savukārt otra nozīmīgākā kriptovalūta Ethereum (ETH) piedzīvoja ievērojamu kritumu.

Vienlaikus citu vadošo kriptovalūtu – XRP un BNB – cena martā pat palielinājās, izvērtējot pēdējā mēneša notikumus kriptovalūtu tirgū norāda Binance pārstāve Latvijā un Igaunijā Polina Brotjē. Par nozīmīgāko notikumu martā varam uzskatīt ASV prezidenta 6. martā parakstīto dekrētu par ASV stratēģiskās kriptovalūtu rezerves izveidi. Saskaņā ar to stratēģisko rezervi veidos piecas kriptovalūtas – Bitcoin, Ethereum, XRP, Solana un Cardano. Šī ziņa sākotnēji izraisīja strauju cenu kāpumu minētajām kriptovalūtām, tomēr eiforijai mazinoties, arī cena pēc dažām dienām atgriezās mēneša sākuma līmenī.

Bitcoin mēnesi sāka pie 81 217 eiro cenu atzīmes un noslēdza ar 0,9 % kritumu, samazinoties līdz 80 512 eiro. Ziņas par ASV stratēģisko kriptovalūtu rezervi mēneša sākumā uz īsu brīdi ļāva cenai palēkties līdz 91 000 eiro, tomēr pēc tam cena atkal atkāpās līdz iepriekšējam līmenim. Tādejādi BTC cena martā, neskatoties uz nelielo kritumu, parādīja noturību. Jāņem arī vērā, ka marts vēsturiski Bitcoin ir bijis visai sarežģīts mēnesis, tāpēc kritumu, kas nesasniedz pat vienu procentu, var uzskatīt par samērā pozitīvu zīmi.

Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijai (LBAA) oficiāli pievienojas divi jauni biedri – “Kraken”, viena no pasaulē ilgāk pastāvošajām un drošākajām kriptovalūtu platformām, un Latvijā dibinātā finanšu tehnoloģiju un investīciju platforma “Twino”.

To dalība apliecina organizāciju apņemšanos veicināt drošu, atbildīgu un inovatīvu blokķēdes tehnoloģiju attīstību Latvijā un reģionā.

“Šogad esam daudz paveikuši, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi WEB3 un fintech uzņēmumu attīstībai Latvijā. Redzam, ka arvien vairāk pasaules uzņēmumu atzīst, ka Latvija var kļūt par vienu no WEB3 nozares attīstības centriem visā Eiropā. “Kraken” ir viens no lielākajiem vārdiem kriptovalūtu nozarē, un uzņēmuma lēmums paplašināt darbību Latvijā apliecina, ka mūsu izvēlētā stratēģija ir pareiza. Vadošie kriptovalūtu uzņēmumi Latvijā saskata ievērojamu potenciālu, taču, lai šo potenciālu realizētu, visiem ir jāspēj strādāt komandā – gan valstij, gan arī privātajam sektoram. Tikpat svarīgs ir “Twino” lēmums pievienoties asociācijai, jo tas apliecina, ka arvien vairāk finanšu tehnoloģiju uzņēmumu savu nākotni saskata WEB3 jomā. Tas sniedz jaunu pievienoto vērtību gan asociācijai, gan blokķēdes un finanšu tehnoloģiju nozarei Latvijā,” saka LBAA izpilddirektors Reinis Znotiņš.

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien parakstīja izpildrīkojumu par "stratēģisko "Bitcoin" rezervju" izveidi, tādējādi izsakot dedzīgu atbalstu kriptovalūtai, kas ir tikusi kritizēta kā naudas atmazgāšanas instruments.

Valdības rezerves veidos digitālā valūta, kas ASV konfiscēta kriminālprocesos, paziņoja Deivids Sakss, kurš Trampa administrācijā vada mākslīgā intelekta un kriptovalūtas stratēģiju.

Viņš uzsvēra, ka Trampa vēlēšanu kampaņas solījuma izpilde nodokļu maksātājiem neradīs nekādus izdevumus.

Kriptovalūtas "Bitcoin" cena uzreiz pēc paziņojuma saruka pat par 5%, atspoguļojot tirgus vilšanos, ka valdība neveiks tūlītēju valūtas iepirkumu.

Piektdien Baltajā namā notiks samits par kriptovalūtu. Nozīmīgi šī tirgus pārstāvji bija lieli Trampa kampaņas ziedotāji.

Kriptovalūtas aizstāvji pauž, ka tā ir finanšu revolūcija, kas samazina atkarību no centralizētām varasiestādēm, ļaujot neizmantot tradicionālas banku sistēmas, savukārt kritiķi norāda uz aprites kontroles nepilnībām un iespējām izmantot kriptovalūtu nelegāliem darījumiem un naudas atmazgāšanai.

Baku 10. februārī notika Azerbaidžānas Republikas prezidenta Ilhama Alijeva un Amerikas Savienoto Valstu viceprezidenta Dž. D. Vensa tikšanās, kuras laikā tika parakstīta abu valstu valdību stratēģiskās partnerības harta, kas Dienvidkaukāza reģionā iezīmē miera, stabilitātes un tirdzniecības uzplaukuma ēru.

Stratēģiskās partnerības harta starp divām valstīm paredz sadarbību četrās galvenajās sadaļās: reģionālā savienojamība, tostarp enerģētika, tirdzniecība un tranzīts; ekonomiskās investīcijas, tostarp mākslīgais intelekts (MI) un digitālā infrastruktūra; sadarbība drošības jomā; institucionālā sistēma un īstenošana.

Miera un tirdzniecības ēra

Eiropas Savienībai nozīmīgākās sekas no parakstītās hartas ir divās jomās. Proti, pirmkārt Armēnijas un Azerbaidžānas attiecībās ir sasniegts miers, kas paver iespējas tālākai tirdzniecības koridora pastāvēšanai.

Proti, abas valstis plāno sadarboties, lai veicinātu reģionālo savienojamību, īpašu uzmanību pievēršot Transkaspijas transporta koridoram (Vidējam koridoram), sadarbojoties sauszemes, jūras un gaisa transporta infrastruktūras attīstībā, enerģētikas un datu savienojamībā, tirdzniecības un tranzīta atvieglošanā, muitas kontrolē un robežšķērsošanā, starptautiskajā multimodālajā loģistikā un citās saistītās jomās. Tās atzīst Trampa maršruta nozīmi starptautiskajam mieram un labklājībai (TRIPP) kā multimodālu savienojamības projektu, kas nodrošinās netraucētu savienojamību starp Azerbaidžānas Republikas galveno daļu un tās Nahčivanas Autonomo Republiku, sniedzot abpusējus ieguvumus starptautiskajai un iekšējai savienojamībai iesaistītajām valstīm, un atraisīs reģiona potenciālu starptautiskajai tirdzniecībai un tranzītam saskaņā ar 2025. gada 8. augusta Vašingtonas Miera samita deklarāciju.Citas parakstītās hartas sadaļas papildina būtiskāko sadaļu, nostiprinot to finansiāli un drošības aspektā.

Kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība pirmdien pirmoreiz pārsniegusi 109 000 ASV dolāru atzīmi cerībā, ka Donalds Tramps pēc inaugurācijas ASV prezidenta amatā veiks pasākumus kriptovalūtu regulējuma samazināšanai.

"Bitcoin" vērtība pirms Trampa inaugurācijas pirmdien uz brīdi sasniedza 109 241 dolāru, taču tirdzniecības sesijas turpinājumā tā samazinājusies līdz 107 765 dolāriem.

Šīs kriptovalūtas vērība strauji pieaugusi, kopš ASV prezidenta vēlēšanās 5.novembrī uzvarēja Tramps, kurš vēlēšanu kampaņas laikā bija solījis padarīt ASV par "pasaules bitkoinu un kriptovalūtu galvaspilsētu".

Decembra sākumā "Bitcoin" vērtība pirmoreiz pārsniedza 100 000 dolāru atzīmi pēc tam, kad Tramps nominējis ASV Vērtspapīru un biržu komisijas (SEC) vadītāja amatam kriptovalūtu aizstāvi Polu Etkinsu.

Etkinss, kurš no 2002. līdz 2008.gadam bija SEC komisārs, 2009.gadā nodibināja riska konsultāciju firmu "Patomak Global Partners", starp kuras klientiem ir uzņēmumi banku un kriptovalūtu nozarēs.

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien guvis nozīmīgu politisku uzvaru, jo Pārstāvju palāta ar nelielu balsu vairākumu apstiprinājusi viņa piedāvāto likumprojektu par nodokļu atvieglojumiem un izmaksu samazināšanu.

Balsojums, domājams, nostiprinās Trampa kontroli pār Republikāņu partiju, kuru plosīja nesaskaņas par likumprojekta, kas varētu palielināt nacionālo parādu un samazināt sociālo un veselības aprūpes programmu finansējumu.

Neliela grupa likumprojekta pretinieku republikāņu rindās galu galā pakļāvās partijas disciplīnai, ieklausoties Pārstāvju palātas spīkera Maika Džonsona pārliecināšanā.

Džonsons visu nakti mudināja disidentus tomēr atbalstīt Trampa "lielo, skaisto likumprojektu" un, galu galā, par to nobalsoja 218 Pārstāvju palātas locekļi, pret balsojot 214 kongresmeņiem. Visi likumprojekta atbalstītāji bija republikāņi, bet pret balsoja visi 212 Pārstāvju palātas demokrāti un divi republikāņi.

Latvijas iedzīvotāju kriptoaktīvu kopējā vērtība tiek lēsta aptuveni 833 miljonu eiro apmērā, lai gan lielākā daļa investoru kontrolē salīdzinoši nelielus apjomus. Latvijā kriptovalūtas pieder aptuveni 11,5% pieaugušo jeb ap 175 000 cilvēku, liecina K33 Research aptaujas dati.

Salīdzinot ar mūsu kaimiņvalstīm, kriptovalūtās pieder 11,6% Lietuvas iedzīvotāju, bet Igaunijā – 8,7% iedzīvotāju. Pētījumā tika novērotas arī dzimumu atšķirības attiecībā uz kriptovalūtu iegādi, proti, 15% vīriešu un 9% sieviešu Latvijā pieder kriptovalūtās. Taču kopumā sievietes veido aptuveni 41% no visiem kriptovalūtu īpašniekiem valstī. Salīdzinājumam, Baltijā, vidēji, sieviešu iesaiste kriptovalūtu tirgū ir 6%, bet Ziemeļvalstīs - 5%.

No visām Baltijas un Ziemeļvalstīm, Latvijā ir visaugstākais sieviešu īpatsvars, kurām pieder kriptovalūtās, jo īpaši starp sievietēm vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Tomēr kripto tirgū joprojām dominē vīrieši - katram ceturtajam vīrietim Latvijā vecumā no 18 līdz 39 gadiem pieder kriptovalūta. Interese par kriptoaktīviem pieaug ne tikai jauniešu vidū, bet arī vecāka gadagājuma grupās – 2026. gadā kriptovalūtas savā pārvaldībā iegādājās 13% iedzīvotāju vecumā no 40 līdz 49 gadiem. Tas ir būtisks pieaugums salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kad šajā vecuma grupā kriptoaktīvi piederēja vien 10% iedzīvotāju.

ASV Federālā starptautiskās tirdzniecības tiesa trešdien atzina, ka prezidents Donalds Tramps, nosakot lielāko daļu muitas importa tarifu, pārkāpis savas pilnvaras, tādēļ tiesa likusi šos tarifus bloķēt.

Tiesa devusi Trampa administrācijai desmit dienas, lai apturētu tarifu darbību, tomēr lielākā daļa tarifu jau ir apturēti, lai, kā paziņojis Tramps, ASV varētu sarunās panākt tirdzniecības vienošanas ar valstīm, kurām šie tarifi tika noteikti.

Trampa administrācija tirdzniecības tiesas spriedumu pārsūdzēja apelācijas tiesā jau dažu minūšu laikā pēc tā pasludināšanas.

Ja apelācijas tiesa atstās spēkā tirdzniecības tiesas spriedumu, to vēl varēs pārsūdzēt ASV Augstākajā tiesā.

Arī tad, ja ASV administrācija tiesas prāvās uzvarēs, tirdzniecības tiesas spriedums tiek uzskatīts par būtisku triecienu Trampa ekonomikas politikai. Pēc sprieduma pasludināšanas sākās kāpums pasaules akciju tirgos un pieauga ASV dolāra kurss.

ASV prezidenta Donalda Trampa haotiskā tarifu politika ir radījusi papildu nenoteiktību pasaules ekonomikā un svārstīgumu finanšu tirgos.

Pēc sākotnējās atlikšanas uz mēnesi, šonedēļ papildu importa tarifi 25 % apmērā tika uzlikti ASV lielākajiem tirdzniecības partneriem – Kanādai un Meksikai, uz mēnesi atbrīvojot no tiem automašīnu importu, kas veido vidēji piektdaļu no abu valstu importa uz ASV.

Nav izslēgti arī citi atvieglojumi. Arī tarifi Ķīnas importam tika pacelti vēl par 10 %, un kopējais pieaugums kopš D. Trampa stāšanas amatā jau sasniedza 20 %. Tam sekoja mērenie atbildes soļi no Ķīnas un Kanādas puses.

Importa tarifu ieviešana un valstu atbilde uz tiem var vājināt globālās ekonomikas izaugsmi un kāpināt cenu līmeni, sevišķi pašiem ASV patērētājiem. Taču visvairāk izaugsmei traucē nenoteiktība. Ražotāju noskaņojums ASV kopš gada sākuma saglabājas mēreni pozitīvs, kaut arī uzņēmējus arvien vairāk uztrauc neskaidrība par jaunās Trampa administrācijas tarifu politiku. Pēdējā Piegādes vadības institūta (ISM) uzņēmumu aptaujā arvien vairāk ASV menedžeru atzina, ka klienti sāk atlikt pasūtījumu veikšanu, kamēr nav skaidrākas izpratnes par ASV importa tarifiem. Februārī tas izraisīja pirmo ASV ražošanas pasūtījumu samazinājumu kopš Trampa ievēlēšanas novembrī.

Pēc jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanās amatā būs jārisina nopietnas dilemmas, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Prezidents pauda, ka līdzšinējā sadarbība ar ASV bijusi ļoti laba un noturīga, neatkarīgi no tā, kuras partijas pārstāvis ir Baltajā namā. Viņš ir pārliecināts, ka šī sadarbība turpināsies.

Vienlaikus būs daudz lietu, pie kurām būs ļoti nopietni jāstrādā, atzina Rinkēvičs. Katru reizi pēc jauna ASV prezidenta stāšanās amatā nepieciešams pastāvīgs diplomātisks darbs, atgādinot par mums būtiskām lietām, uzsvēra Rinkēvičs.

Kas būs Trampa administrācijā un cik gatava ir Latvija ar to sadarboties? 1.daļa

Kamēr Latvija vēl tikai gatavojas un domā, kā veicināt un uzturēt attiecības...

Otrkārt, būs risināmas diezgan nopietnas dilemmas, sacīja prezidents. Piemēram, tiek prognozēts, ka ASV izstāsies no Parīzes klimata nolīguma. Bez ASV daudzus mērķus esošajā līgumā sasniegt nevarēs, norādīja Rinkēvičs.

Tāpat iepspējami potenciāli tarifi Eiropas Savienības (ES) ekonomikai, kas mūs ietekmēs, uzsvēra Rinkēvičs.

Vienlaikus aktuāls būs jautājums par aizsardzības izdevumiem. Vinaprāt, Latvijai vajadzētu domāt par 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) atvēlēšanu aizsardzībai. "Es pilnīgi noteikti redzu, ka mūsu pašreizējās vajadzības, vismaz, kā man ziņots, ir virs 4% no iekšzemes kopprodukta," viņš sacīja, pieļaujot, ka Latvija varētu drīzāk pietuvoties 5%. Pie šī jautājuma strādā valdība. Tāpat par to ir gaidāmas diskusijas Nacionālās drošības padomē februārī.

Kas būs Trampa administrācijā un cik gatava ir Latvija ar to sadarboties? 2.daļa

Kamēr Latvijas amatpersonas vēl cenšas saprast, kas būs ASV prezidenta Donalda Trampa...

Rinkēviču gan mazliet baida tas, ka ne visi Eiropas sabiedrotie to redz šādā veidā. "Tā būs vēl viena situācija," komentēja prezidents.

Viņš rezumēja, ka gaidāms diezgan neskaidrs, turbulents gads. Latvijas diplomātijai un politikas veidotājiem gan Baltijā, gan Eiropā būs daudz jāstrādā, lai izveidotu saprātīgas attiecības. "Bet daudzas lietas noteikti mainīsies," viņš uzsvēra.

Kā ziņots, Vašingtonā pirmdien notiks Trampa inaugurācija ASV prezidenta amatā.

78 gadus vecais Tramps, kurš bija 45.Savienoto Valstu prezidents un kļūs par 47.prezidentu, svētdienas vakarā Vašingtonas arēnā "Capital One Arena" uzrunāja apmēram 20 000 atbalstītāju, solot "labāko pirmo dienu, lielāko pirmo nedēļu un visneparastākās pirmās simt dienas jebkurā prezidentūrā Amerikas vēsturē".

Mītiņā runāja arī nākamais viceprezidents Džeimss Deivids Venss un miljardieris Īlons Masks, kam bija liela loma Trampa kampaņā un kuru Tramps gatavojas iecelt par valdības efektivitātes biroja vadītāju.

Vašingtonā un citās ASV pilsētās svētdien notika arī Trampa pretinieku mītiņi, kuros runātāji atbalstīja tiesības uz abortiem, kā arī kritizēja Trampa uzskatus par klimata pārmaiņām un imigrāciju.

Lai gan ierasti uz ASV prezidenta inaugurāciju netiek aicināti ārvalstu līderi, Tramps ir lauzis šo tradīciju un gaidāms, ka viņa stāšanos amatā vēros vairāku valstu un valdību vadītāji, kuru vidū būs Itālijas premjerministre Džordža Meloni un Argentīnas prezidents Havjers Milejs. Tramps bija uzaicinājis arī Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, kurš tomēr neieradīsies, bet Ķīnu pārstāvēs viceprezidents Haņs Džens.

Republikāņu kandidāts Tramps vēlēšanās 5.novembrī uzvarēja demokrātu kandidāti, viceprezidenti Kamalu Herisu.

Kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība ceturtdien pirmoreiz pārsniedza 100 000 ASV dolāru atzīmi cerībā, ka jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps pēc savas inaugurācijas janvārī veiks pasākumus kriptovalūtu regulējuma samazināšanai.

"Bitcoin" vērtība sasniedza 102 700 dolārus tirdzniecībā Āzijā.

Tā bija pieaugusi, kopš ASV prezidenta vēlēšanās 5.novembrī uzvarēja Tramps, kurš vēlēšanu kampaņas laikā bija solījis padarīt ASV par "pasaules bitkoinu un kriptovalūtu galvaspilsētu".

Šīs kriptovalūtas vērtība kopš gada sākuma ir pieaugusi par aptuveni 134%, bet kopš Trampa uzvaras - par vairāk nekā 50%.

Pēdējo nedēļu laikā šis pieaugums bija apstājies, un "Bitcoin" vērtība bija nedaudz zem 100 000 dolāru, tirgus dalībniekiem gaidot jaunus katalizatorus tās pirkšanai.

Šāds katalizators bija ziņa, ka Tramps nominējis ASV Vērtspapīru un biržu komisijas (SEC) vadītāja amatam kriptovalūtu aizstāvi Polu Etkinsu. Tā izskanēja dažas stundas pirms tam, kad "Bitcoin" vērtība pieauga līdz jaunajam rekordam.