Jaunākais izdevums

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien uzrunā ANO Ģenerālajā asamblejā paziņojis, ka pasaulei ir jāsauc Ķīna pie atbildības par tās rīcību saistībā ar jaunā koronavīrusa pandēmiju.

Runā, kas bija iepriekš ierakstīta video un tagad atskaņota ANO Ģenerālās asamblejas zālē, Tramps pārmeta Pekinai, ka tā ļāvusi Covid-19 izkļūt no Ķīnas un inficēt visu pasauli.

"Apvienotajām Nācijām ir jāsauc Ķīna pie atbildības par tās rīcību," sacīja Tramps.

Tramps, kuru 3.novembrī gaida smaga cīņa par pārvēlēšanu prezidenta amatā, centies kliedēt vēlētāju kritiku par viņa politiku pandēmijas laikā, vainojot šajā nelaimē Ķīnu.

"Mums jāsauc pie atbildības valsts, kas palaida šo sērgu pasaulē," uzsvēra Tramps.

Viņš pārmeta Ķīnai, ka tā rūpējusies tikai un vienīgi par savām interesēm, kad potenciāli letālais vīruss pagājušajā gadā pirmo reizi parādījās Uhaņā.

Tramps sacīja, ka "Ķīnas valdība un Pasaules veselības organizācija (PVO), ko principā kontrolē Ķīna, nepatiesi pasludināja, ka nav pierādījumu par [vīrusa] nodošanu no cilvēka cilvēkam".

"Vēlāk viņi nepatiesi pagalvoja, ka cilvēki bez simptomiem neizplatīs slimību," viņš piebilda.

Pandēmijas dēļ ANO Ģenerālā asambleja šogad norisinās virtuālā formātā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja par ASV finansējuma apturēšanu Pasaules Veselības organizācijai (PVO), jo šī ANO aģentūra, pēc viņa teiktā, slēpusi jaunā koronavīrusa uzliesmojuma nopietnību Ķīnā pirms tā izplatīšanās pa visu pasauli.

Tramps preses konferencē paziņoja, ka ir devis savai administrācijai norādījumus apturēt finansējumu, kamēr "tiek veikta pārbaude, lai izvērtētu Pasaules Veselības organizācijas lomu koronavīrusa izplatības nopietni aplamā pārvaldībā un slēpšanā".

Tramps sacīja, ka PVO ir liegusi pārredzamības iespēju saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu un ka ASV tagad "apspriedīs, ko darīt ar visu naudu, kas tiek nodota PVO". PVO lielākais finansējuma avots ir ASV, kas pērn tai piešķīra 400 miljonus ASV dolāru.

"Pēc Covid-19 pandēmijas izcelšanās mums ir dziļas bažas, vai Amerikas dāsnums ir izmantots vislabākā iespējamā veidā," sacīja ASV prezidents.

Jau vēstīts, ka Tramps 7.aprīlī paziņoja, ka viņš apsver ASV finansējuma apturēšanu PVO, un apsūdzēja šo ANO aģentūru Ķīnai labvēlīgā neobjektivitātē jaunā koronavīrusa pandēmijas laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien paziņoja par 10% muitas tarifa noteikšanu alumīnijam no Kanādas, un šis lēmums tiek uzskatīts par atbildi uz alumīnija importa apjoma palielināšanos no Kanādas.

Tramps 2018.gadā bija noteicis palielinātus tarifus Kanādas tēraudam un alumīnijam, bet pērn tos atcēla. Tramps paziņoja par plānotā tarifa noteikšanu, sakot runu kādā fabrikā Ohaio štatā. Viņš šajā runā arī apgalvoja, ka Kanāda "izmanto" ASV.

ASV Tirdzniecības pārstāvja biroja paziņojumā teikts, ka alumīnija imports no Kanādas "pieaudzis virs vēsturiskiem līmeņiem" un tas attaisno tarifa noteikšanu, kas tikusi apsvērta kopš jūnija.

Pirms piecām nedēļām stājās spēkā jauna Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības vienošanās, kas nosaukta par USMCA, starp ASV, Meksiku un Kanādu.

Tramps bija centies panākt tās pieņemšanu, lai nomainītu iepriekšējo vienošanos NAFTA, kas bija pieņemta 1994.gadā un kuru viņš uzskatīja par neizdevīgu ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Tramps draud anulēt TikTok darījumu, ja ByteDance saglabās jebkādu kontroli

LETA--AFP, 21.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien paziņojis, ka darījums starp ASV uzņēmumiem "Oracle" un "Walmart" un Ķīnas kompāniju "ByteDance" par "TikTok" ASV segmenta pārdošanu tiks anulēts, ja "ByteDance" saglabās jebkādu kontroli.

"ByteDance" ir panākusi principiālu vienošanos ar diviem ASV uzņēmumiem - datorprogrammatūru kompāniju "Oracle" un mazumtirdzniecības tīklu "Walmart". Paredzēts, ka "Oracle" kļūs par "TikTok" datu partneri un "Walmart" - par komerciālo partneri Savienotajās Valstīs. Šim nolūkam tiks izveidots uzņēmums "TikTok Global", kas būs reģistrēts ASV un kura akcijas paredzēts kotēt biržā, kā arī īstenot akciju sākotnējo publisko piedāvājumu. Plānots, ka "ByteDance" piederēs 80% "TikTok Global" akciju.

Jautāts, vai "ByteDance" saglabās kādu iesaisti, Tramps telekanālam "Fox News" sacīja, ka "viņiem ar to nebūs nekādas darīšanas un, ja būs, tad mēs vienkārši neslēgsim darījumu".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien oficiāli sāka ASV izstāšanos no Pasaules Veselības organizācijas (PVO), īstenojot savus draudus par galvenā finansējuma avota atņemšanu PVO tās reakcijas uz Covid-19 dēļ.

Veselības nozares pārstāvji un Trampa politiskie pretinieki pauda sašutumu par ASV aiziešanu no šīs ANO institūcijas, kura vada globālo cīņu pret slimībām, tai skaitā Covid-19.

Tramps paziņo par finansējuma apturēšanu PVO 

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja par ASV finansējuma apturēšanu Pasaules Veselības...

Trampa administrācija, kas bija draudējusi apturēt ikgadējo finansējumu PVO 400 miljonu ASV dolāru apmērā un pēc tam paziņojusi par izstāšanos no šīs organizācijas, otrdien oficiāli nosūtīja izstāšanās paziņojumu ANO ģenerālsekretāram Antoniu Gutērrešam, pavēstīja Valsts departamenta preses sekretāre.

Izstāšanās stāsies spēkā pēc gada - 2021.gada 6.jūlijā.

Ja ASV prezidenta vēlēšanās novembrī uzvarētu Trampa sāncensis Džo Baidens, tad ir gaidāms, ka viņš apturētu šo izstāšanos un ASV paliktu PVO sastāvā.

Finanšu tirgus sāk domāt par Baidena uzvaru 

Šis gads pasaulē pagaidām padevies vētrains, tomēr nozīmīgākajos akciju tirgos kopš pavasara...

Gutērreša preses sekretārs un PVO apstiprināja, ka PVO dibinātājvalsts ASV ir nosūtījusi šādu paziņojumu.

PVO vadītājs Tedross Adhanoms Gebreiesuss otrdien teica runu, kurā sacīja, ka "nacionāla vienotība un globāla solidaritāte ir svarīgākas nekā jebkad agrāk, lai sakautu kopīgu ienaidnieku".

Saskaņā ar PVO dibināšanas 1948.gadā nosacījumiem ASV var izstāties gada laikā, bet valstij ir jānokārto atlikušās finanšu saistības.

Tramps maija beigās paziņoja, ka Ķīnai ir ''pilnīga kontrole" pār PVO, un apsūdzēja šo organizāciju reformu neīstenošanā.

Tramps, kurš bieži kritizējis ANO, vainoja Ķīnu jaunā koronavīrusa pandēmijā un sacīja, ka ASV novirzīs finansējumu "citām pasaules mēroga un steidzamām, globālām sabiedriskās veselības vajadzībām".

Trampa administrācija ir paziņojusi, ka PVO ignorēja agrīnās pazīmes par Covid-19 nodošanu no cilvēka cilvēkam Ķīnā, kā arī brīdinājumus no Taivānas, kura Ķīnas spiediena dēļ nav PVO dalībniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņas, ka ASV prezidents Donalds Tramps saķēris Covid-19 vīrusu, pasaulē izplatījušas ar kūlas ugunsgrēka cienīgu ātrumu. Attiecīgi šādu realitāti mēģina “iecenot” arī finanšu tirgus dalībnieki.

Sākotnējā reakcija uz šādiem jaunumiem finanšu tirgū bijusi pesimistiska – vadošo Eiropas akciju cenu raksturojošo indeksu vērtība mēreni planē zemāk. Iespējams, negatīvā teritorijā varētu atvērties arī ASV šis tirgus.Līdz ar šādu Trampa jauno kondīciju var spekulēt, ka viņam atliks mazāk laika tam, lai viņš varētu pārliecināt tieši par sevi novembra sākumā nobalsot tos vēlētājus, kas īsti vēl nav izšķīrušies, kam atdot savu vērtējumu.

Rezultātā straujāk zemāk planē kalnrūpniecības, enerģijas nozares un banku akciju vērtības.

Kopumā jau kādu laiku pieņēmums ir, ka ASV Demokrātu partijas kandidāta Džo Baidena uzvara ASV prezidenta vēlēšanās nebūs diez ko pateicīga Volstrītai. Tas tādēļ, ka šāda notikumu attīstība, visticamāk, novedīs gan pie augstākiem nodokļiem ASV, gan stingrākiem regulējumiem, piemēram, tām pašām finanšu iestādēm. Kopumā gan tas, ka šī Trampa saslimšana novedīs pie mazākām viņa pārvēlēšanas izredzēm var arī nebūt tik viennozīmīgi. Daļa ASV sabiedrības var izjust līdzjūtību. Piemēram, britu premjera Borisa Džonsona popularitāte pēc viņa “Covidgadījuma” palielinājās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien pauda kritiku gubernatoram republikānim, kas gadās ļoti reti, norādot, ka nepiekrīt Džordžijas lēmumam no jauna atvērt Covid-19 uzliesmojuma dēļ slēgtos mazos uzņēmumus.

Trampa administrācija aizvadītajā nedēļā izklāstīja plānus tam, kā ASV pakāpeniski var atgriezties pie darba, vienlaikus maksimāli ievērojot vadlīnijas, lai ierobežotu koronavīrusa izplatību.

Tomēr Džordžijas un Floridas gubernatori Braiens Kemps un Rons DeSantis, kas abi ir republikāņi, pauduši radikālākus soļus ierobežojumu mazināšanas virzienā.

Kemps paziņojis, ka, sākot ar piektdienu, ļaus atsākt darbu trenažieru zālēm, boulinga zālēm, tetovēšanas saloniem, frizētavām, manikīra saloniem un citiem maziem uzņēmumiem.

Preses brīfingā trešdien Tramps žurnālistiem sacīja, ka šo uzņēmumu darbības atsākšana ir pāragra.

"Es Džordžijas gubernatoram Braienam Kempam sacīju, ka es stingri nepiekrītu viņa lēmumam atvērt atsevišķus uzņēmumus, kas ir pretrunā ar [aizvadītajā nedēļā izziņotajām] pirmās fāzes vadlīnijām," sacīja Tramps.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Divos sprādzienos Beirūtā vairāk nekā 100 bojāgājušie

LETA--AFP/BBC/DPA, 05.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Libānas galvaspilsētā Beirūtā otrdien notika divi spēcīgi sprādzieni, kuros dzīvību zaudējuši vairāk nekā 100 cilvēki un aptuveni 4000 ievainoti, bet vēl 100 pazuduši bez vēsts, trešdien paziņojis Libānas Sarkanais Krusts.

"Līdz šim vairāk nekā 4000 cilvēku ir ievainoti un vairāk nekā 100 zaudējuši dzīvību. Mūsu komandas turpina meklēšanas un glābšanas operācijas," paziņoja Libānas Sarkanais Krusts.

Beirūtā bez pajumtes palikuši līdz 300 000 cilvēku 

Beirūtā pēc spēcīgā sprādziena ostā bez pajumtes palikuši līdz 300 000 cilvēku,...

Vairums cietušo guvuši vidēji smagus vai smagus ievainojumus. Daudz cilvēku joprojām ir iesprostoti zem gruvešiem.

Sprādzieni notika ostas rajonā. Otrais sprādziens raidīja debesīs milzīgu oranžu ugunsbumbu, kurai sekoja triecienvilnis, kas izpostīja ostu un ēkas tās apkārtnē, izsitot ēku logus vairāku kilometru attālumā.

Sprādzieni bija ļoti spēcīgi pat pilsētai, kas pieredzējusi pilsoņkaru, pašnāvnieku sprādzienus un Izraēlas bruņoto spēku triecienus. To troksnis bija dzirdams pat Kiprā, kas atrodas Vidusjūrā vairāk nekā 200 kilometru attālumā.

Seismologi sprādzienu radīto satricinājumu pielīdzināja 3,3 magnitūdu stiprai zemestrīcei.

Šorīt no ostas turpina pacelties gaisā dūmi un pilsētas centra ielas ir pilnas drupām, bojātām automašīnām un stikliem.

Libānas premjerministrs Hasans Diabs paziņoja, ka ir eksplodējušas 2750 tonnas lauksaimniecības mēslojuma amonija nitrāta, kas sešus gadus glabājās kādā ostas noliktavā, izraisot "katastrofu jebkurā šī vārda nozīmē".

"Šodien notikušais nepaliks bez atbildības. Tie, kas ir atbildīgi par šo katastrofu, samaksās," televīzijā izsakoties par sprādzieniem, otrdien sacīja Diabs.

Arī Libānas prezidents Mišels Auns pavēstījis, ka sprāgušas 2750 tonnas amonija nitrāta, kas nedroši glabātas noliktavā.

Auns sasaucis trešdien valdības ārkārtas sēdi un paziņojis, ka jāizsludina divu nedēļu ārkārtas stāvoklis.

Libānas Vispārējās drošības dienesta vadītājs Abass Ibrahims iepriekš norādīja, ka sprādzienus varēja izraisīt "ārkārtīgi eksplozīvie materiāli", kas pirms kāda laika konfiscēti uz kāda kuģa un glabāti noliktavā ostā dažu minūšu gājiena attālumā no Beirūtas iepirkšanās un naktsdzīves rajoniem.

Kāds karavīrs no ostas ziņu aģentūrai AFP situāciju tur raksturoja kā katastrofu.

"Uz zemes guļ līķi. Ātrās palīdzības mašīnas turpina savākt mirušos," sacīja karavīrs.

Pie ostas sapulcējušies cilvēki, kuri izmisīgi vēlas iegūt ziņas par saviem tuviniekiem, kas sprādzienu brīdī atradās ostā un tās tuvumā. Arī slimnīcās sapulcējušies cilvēki, cerībā iegūt ziņas par pazudušajiem tuviniekiem.

Valsts Nacionālā ziņu aģentūra sākotnēji vēstīja, ka sprādzienus izraisījis ugunsgrēks pirotehnikas noliktavā pie Beirūtas ostas.

Izraēlas valdības amatpersona apliecināja, ka Izraēlai "nav nekāda sakara" ar šiem sprādzieniem, vēsta AP.

Internetā ievietotās fotogrāfijās bija redzams, ka postījumi nodarīti pat Beirūtas lidostas terminālī deviņus kilometrus no sprādzienu vietas.

Sprādzieni nodarīja postījumus arī ANO miera spēku UNIFIL kuģim, un vairāki to darbinieki tika ievainoti.

Slimnīcas, kas jau bija noslogotas Covid-19 pandēmijas dēļ, tagad tika pārpildītas ar ievainotajiem un Libānas Sarkanais Krusts aicināja nekavējoties ziedot asinis.

Nacionālās aizsardzības padome pasludināja Beirūtu par katastrofas zonu, un premjers Diabs aicināja Libānas sabiedrotos "atbalstīt" valsti un "palīdzēt mums izārstēt šīs dziļās brūces".

Libāna saņēma līdzjūtības apliecinājumus no visas pasaules. Palīdzību piedāvājušas ASV, Francija, Beļģija, Irāna, Persijas līča valstis un pat Libānas galvenā ienaidniece Izraēla.

Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņojis, ka valsts uz Libānu nosūta glābēju komandu un tonnām medicīniskās palīdzības. Makrona birojs pavēstīja, ka 55 glābēji un mobilā medicīniskā vienība, kas spēj sniegt palīdzību 500 cietušajiem, Beirūtā ielidos trešdienas pēcpusdienā. Glābšanas darbos jau iesaistījušies franču karavīri, kas dien ANO spēkos Libānas dienvidos.

Čehija paziņoja, ka nosūta uz Libānu glābēju vienību ar suņiem, kas specializējusies cilvēku meklēšanā zem gruvešiem.

Libānas prezidents ir izsludinājis valstī trīs dienu sēras.

Ziņojot par sprādzieniem, Libānas laikrakstus šodien rotā tādi virsraksti kā "Apokalipse" un "Lielais sabrukums".

Libānā jau tā valda smaga ekonomiskā krīze, kas pēdējos mēnešos izraisījusi masu protestus. Tikmēr slimnīcās pieaudzis Covid-19 pacientu skaits, un pastāv bažas, ka pēc šīs katastrofas tiks piedzīvots vīrusa uzliesmojums.

Sprādzienos sagruvušas daudzas dzīvojamās mājas, potenciāli atstājot bez pajumtes lielu skaitu cilvēku laikā, kad daudzi libānieši zaudējuši darbu un savus ietaupījumus valūtas krīzes dēļ.

Radušās arī bažas par to, kā Libāna turpinās importu, ja sagrauta tās galvenā osta, un pārtikas nodrošinājumu valstī, kura uzņēmusi vairāk nekā miljonu sīriešu bēgļu.

ASV Lauksaimniecības departamenta rīcībā esošā informācija liecina, ka Libāna importē 80% no tai nepieciešamajiem kviešiem.

Ostas lielāko graudu noliktavu pārvalda Libānas Ekonomikas un tirdzniecības ministrija. Ziņu aģentūras AP video, kas uzņemts ar bezpilota lidaparātu, redzams, ka graudu noliktavas sprādzienos ir bojātas un to saturs sajaucies ar drupām un zemi.

Aplēsts, ka sagrautajās ostas noliktavās glabājās aptuveni 85% no Libānas graudu krājumiem.

ASV prezidents Donalds Tramps, atsaucoties uz ASV ģenerāļu teikto, paziņoja, ka otrdien Beirūtā notikušos sprādzienus izraisījusi "sava veida bumba".

"Tas izskatās pēc šausmīga uzbrukuma," Tramps sacīja reportieriem Baltajā namā. "Es tikos ar dažiem no mūsu dižajiem ģenerāļiem, un viņiem tā šķita."

"Tas nebija rūpnieciskas eksplozijas tipa notikums. Saskaņā ar viņu teikto - un viņiem vajadzētu zināt labāk nekā man - viņi, šķiet, domā, ka tas bija uzbrukums. Jā, tā bija sava veida bumba."'

Tramps arī piedāvāja ASV palīdzību Libānai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Investori sāk šaubīties par ekonomikas atveseļošanos burta "V" formā

LETA--AFP, 02.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās trešdien atkal kritās, kamēr turpina pieaugt koronavīrusa upuru skaits un pandēmijas ietekme uz ekonomiku, arvien lielākam skaitam pasaules valstu ieviešot ierobežojumus koronavīrusa izplatības apturēšanai.

Pagājušonedēļ pieredzētie kāpumi akciju biržās bija pamudinājuši dažus investorus izteikties, ka tirgus varbūt pielāgojas ekonomiskās aktivitātes pēkšņajai apturēšanai.

Tomēr ASV prezidents Donalds Tramps otrdienas vakarā brīdināja, ka ASV ir gaidāmas "ļoti sāpīgas divas nedēļas", un veselības eksperti prognozēja, ka Covid-19 upuru skaits ASV var sasniegt pat 240 000.

Tramps pirms tam ilgi bija mēģinājis mazināt Covid-19 riska nozīmīgumu un vēl pirms nedēļas bija izteicies par ASV ekonomikas darbības atjaunošanu līdz Lieldienām 12.aprīlī.

"Amerika turpina vispārēju karu, lai sakautu vīrusu - šo šausmīgo vīrusu," Tramps trešdien sacīja Baltā nama preses konferencē pēc biržu tirdzniecības sesijas beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.

1. Pakaros vēl tirdzniecības frontē

ASV un Ķīnas attiecības, kuras jau pirms pandēmijas nevarēja saukt par tām labākajām, kļūst arvien saspīlētākas. ASV amatpersonas Ķīnu vaino pie tā, ka tā pārējo pasauli maldinājusi par COVID-19 apmēriem un risku. Augstākajā līmenī runāts par to, ka šis vīruss patiesībā varētu būt "izbēdzis" no Ķīnas laboratorijām. Rezultātā ASV prezidents Donalds Tramps, lai gūtu kāda veida kompensāciju, piedraudējis ar jauniem tarifiem pret šo valsti. Daži tik karstasinīgu ASV vēršanos pret Ķīnu saista ar arvien tuvākajām ASV prezidenta vēlēšanām. Savukārt Ķīna norādījusi, ka ASV vadītāji cenšas uz citiem novelt atbildību par to, ka tie paši slikti tiek galā ar pandēmijas krīzi. No Ķīnas pat pretī likta informācija, ka vīrusu šajā valstī gaisā palaiduši savukārt jau ASV militāristi. Valdot šādam fonam, piesaukta nesen panāktā šo valstu tirdzniecības vienošanās laušana. Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.Vēl šā gada sākumā - neilgi pirms COVID-19 sāgas eskalēšanās - ASV un Ķīna parakstīja kaut ko līdzīgu tirdzniecības pamieram. Ķīna bija tā, kas, apmaiņā pret pakāpenisku daļēju tarifu atcelšanu, piekrita pirkt ASV preces papildu 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. "Bloomberg" ziņo, ka pagaidām Ķīnas pirkumi atpaliek no grafika, ko aizkavējusi arī pandēmija. Pastāv uzskats, ka, patērētāju tēriņiem brūkot un biznesiem aizveroties, tas pat īsti vairs nav iespējams. Tramps gan norādījis, ja tas netiks pildīts, agrākā vienošanās tiks lauzta. Jauna tirdzniecības karu eskalēšanās šādā brīdī radītu papildu slogu jau tā faktiski nokdaunā esošajai globālajai ekonomikai.Katrā ziņā abu šo lielvaru sastapējā vārdu apmaiņa kļuvusi visai asa un dažkārt ļoti haotiska. Piemēram, šīs nedēļas beigās abu minēto valstu amatpersonas jau bija neaudz nomierinājušās un ziņoja par to, ka tirdzniecības ziņā tomēr virzīsies uz kompromisu.Kopumā nepatika par Ķīna rīcību saistībā ar pandēmiju aug ne tikai ASV. "Šajos trīs mēnešos Ķīna ir zaudējusi Eiropu," "Bloomberg" pirms kāda laika norādījis Vācijas Zaļās partijas pārstāvis Reinards Butikofers, kas vada Eiropas Parlamenta delegāciju attiecībām ar Ķīnu. Viņš izcēla Ķīnas "patiesības menedžmentu" vīrusa agrīnajā fāzē, ārkārtīgi agresīvo šīs valsts Ārlietu ministrijas nostāju un "stingrās līnijas propagandu", kas atbalsta Komunistiskās partijas pārākumu pār demokrātiju. Kopumā šāda attieksme liek domāt, ka daudzu valstu stratēģija varētu būt vērsta, lai mazinātu savu dažāda veida atkarību no Ķīnas. Tāpat šīs valsts un tās kompāniju ieguldījumi citur arvien lielākā mērā var tikt uzskatīti par stratēģiski mazāk vēlamiem vai pat vienkārši nepieņemamiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien aicināja boikotēt kompānijas "Goodyear" ražotās riepas, apsūdzot uzņēmumu, ka tas aizliedzis darbiniekiem valkāt cepurītes ar viņa iepriekšējās prezidenta vēlēšanu kampaņas saukli "Padarīsim Ameriku atkal diženu!" ("Make America Great Again!").

"Nepērciet "Goodyear" riepas. Viņi ir paziņojuši par MAGA cepurīšu aizliegumu. Pērciet labākas riepas daudz lētāk!" tviterī ierakstīja Tramps. MAGA ir saīsinājums no "Make America Great Again!"

Kanzasas telekanāls WIBW, atsaucoties uz kādu anonīmu "Goodyear" darbinieku, ziņoja, ka "Goodyear" darbiniekiem norādījusi, ka nav pieņemami ierasties darbā, valkājot politisko simboliku, kā piemēru minot arī MAGA. Kompānijai gan neesot iebildumu pret saukli "Black Lives Matter" ("Melnādaino dzīvības ir nozīmīgas") un pret seksuālo minoritāšu simboliku.

"Goodyear" savukārt skaidroja, ka neko neesot aizliegusi, bet lūgusi darbiniekiem neierasties uzņēmuma teritorijā ar simboliku, kas pārkāpj vienlīdzības principus, kā arī ar politisko simboliku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vašingtonas un Pekinas attiecībās saglabājoties spriedzei, amatu pametīs ASV vēstnieks Ķīnā Terijs Branstads, pirmdien pavēstīja ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo.

Izsakot pateicību Branstadam, Pompeo tviterī norādīja, ka vēstnieks "devis ieguldījumu ASV un Ķīnas attiecību līdzsvarošanā, lai tās būtu orientētas uz rezultātiem, vienlīdzīgas un godīgas".

Iemesls, kāpēc vēstnieks pamet amatu, nav skaidrs, bet Ķīnas Ārlietu ministrija norādīja, ka nav saņēmusi apliecinājumu par viņa aiziešanu no amata.

73 gadus vecais Branstads savulaik 20 gadus ieņēma Aiovas gubernatora amatu, bet vēstnieka pienākumus Ķīnā pilda no 2017.gada maija.

Vēstnieka amatu viņš ieņēmis laikā, kad Vašingtonas un Pekinas attiecības saasinājušās saistībā ar tirdzniecību, reģionālajām teritoriālajām pretenzijām, koronavīrusa pandēmiju un nemieriem Honkongā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas.

1. Uzmanība atkal uz riskiem

Maijā pasaules finanšu tirgos tomēr sākusi iezagties zināma nepārliecība. Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas. Viens no tiem ir ASV un Ķīnas attiecības, kuras kļūst arvien saspīlētākas.

ASV politiķu vidū izskanējusi eksperimentālā ideja par ASV parāda "atcelšanu", ko tur Ķīna (tā savas rezerves nobāzē galvenokārt ASV obligācijās). Daži politikas komentētāji to pat salīdzinājuši ar kaut ko līdzīgu kara pieteikšanai. ASV vadība paudusi milzīgu neapmierinātību, ka Ķīnas apsolītā ASV preču pirkšana nenotiek tik strauji. Piemēram, "Bloomberg" ziņo, ka ASV un Ķīnas attiecības izskatās sliktākās kopš 1979. gada. Tāpat ASV prezidents Donalds Tramps solījis cieši "skatīties" uz Ņujorkas biržā kotētajām Ķīnas kompānijām. Tiek arī runāts par to, ka ASV valdība grib panākt Ķīnas uzņēmumu izņemšanu no ASV piegāžu ķēdēm. Piemēram, piektdien ASV jau lēma, ka Ķīnas Huawei rada draudus ASV drošībai, un tā vairs nepiegādās tai vajadzīgos mikročipus. Augusi ASV un Ķīnas konfrontācija arī gandrīz visos citos iespējamos jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijā iecerēts izveidot video lietotnes "TikTok" Eiropas datu centru, ceturtdien paziņoja "TikTok" globālās informācijas drošības vadītājs Rolands Kloutjers.

Savā blogā viņš raksta, ka 420 miljonu eiro vērtais datu centrs sāks darboties 2022.gada sākumā.

Šim centram būs "svarīga loma, lai turpmāk nostiprinātu "TikTok" lietotāju datu aizsardzību", uzsvēris Kluotjers.

Viņš piebildis, ka datu centrs nodrošinās lietotājiem ātrāku augšupielādi un lejupielādi, nekā līdz šim.

Pašlaik "TikTok" lietotāju dati tiek glabāti ASV un Singapūrā. "TikTok" ir apmēram miljards lietotāju.

Jau ziņots, ka ASV prezidents Donalds Tramps pieprasījis, lai "TikTok" īpašniece Ķīnas kompānija "ByteDance" līdz 15.septembrim pārdotu "TikTok" ASV segmentu kādai amerikāņu kompānijai, pretējā gadījumā draudot "TikTok" darbību ASV aizliegt. ASV amatpersonas paziņojušas, ka "TikTok" apdraud Savienoto Valstu nacionālo drošību, jo pastāvot risks, ka Ķīna ar šīs lietotnes palīdzību varētu izspiegot amerikāņus. "ByteDance" noliedz, ka kompāniju varētu ietekmēt Ķīnas valdība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju tirgos Eiropā un ASV otrdien cenas kāpa, atjaunojoties optimismam par ekonomikas atveseļošanos pēc koronavīrusa pandēmijas izraisītās krizes.

Analītiķi norāda, ka optimismu vairoja labie ASV mazumtirdzniecības dati un ziņas, ka Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps apsver investīcijas infrastruktūrā triljona dolāru vērtībā.

Mazumtirdzniecības apjoms ASV šogad maijā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, palielinājies par 17,7%, tādējādi reģistrēts krietni straujāks kāpums par prognozēto, liecina ASV Tirdzniecības ministrijas apkopotie dati. Analītiķi bija prognozējuši, ka mazumtirdzniecības apgrozījums kāps par 8%.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 2% līdz 26 289,98 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" palielinājās par 1,9% līdz 3124,74 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" kāpa par 1,8% līdz 9895,87 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Akciju cenas pieaug cerībā uz Covid-19 ierobežojumu tālāku mīkstināšanu

LETA--AFP, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules akciju tirgos pirmdien bija kāpums cerībā uz Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu tālāku mīkstināšanu, lai gan dažās valstīs, tostarp Brazīlijā, krasi pieauga jaunu Covid-19 gadījumu skaits.

Investorus arī mudināja būt piesardzīgiem saspīlējuma pastiprināšanās ASV-Ķīnas attiecībās, sevišķi saistībā ar Ķīnas plāniem ieviest nacionālās drošības likumu Honkongā.

ASV prezidents Donalds Tramps svētdien apturēja ieceļošanu no Brazīlijas, kas kļuvusi par vienu no jaunā koronavīrusa vissmagāk skartajām valstīm.

Japāna atcēla ārkārtējo situāciju Tokijā, savukārt Spānija un Itālija gatavojas atkal atvērt savas robežas tūrismam. Grieķija, Vācija un Čehija plāno atļaut bāriem un restorāniem atsākt darbību, savukārt daļā Anglijas no jūnija atkal tiks atvērtas pamatskolas.

"Globālie investori turpina kartēt globālās ekonomikas atkalatvēršanu atbilstoši vispārējam riska naratīvam," sacīja "AxiCorp." analītiķis Stīvens Iness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Vācija līdz ar ASV karavīru aiziešanu zaudēšot simtus miljonus

Jānis Šķupelis, 17.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV pirms laiciņa nāca klajā ar plāniem no Vācijas izvest aptuveni 12 tūkstošus savu kareivju. ASV šajā ziņā nobriedusi arī darbiem, kas nozīmē, ka Vācijas ASV militāristu pilsētiņas kādā brīdī var palikt tukšas. Tas nozīmē, ka attiecīgs ekonomisks trieciens var būt atsevišķiem Vācijas reģioniem, kas līdz šim bija pieraduši pie ASV militāristu naudas.

Pieejamā informācija liecina, ka Vācijas pilsētā Štutgartē tiks aizvērti divi komandcentri – viens ASV operācijām Eiropā un otrs ASV operācijām Āfrikā. "Financial Times" ziņo, ka no ASV militārās klātbūtnes ļoti atkarīgas tādas Vācijas pilsētas kā Vilseka un Grāfenvēre. Grāfenvēres pašvaldības pārstāvji lēš, ka gadā tai ASV armijas klātbūtnes “vērtība” bijusi 660 miljonu eiro apmērā!

"FT" arī ziņo, ka daudzi minēto pilsētu iedzīvotāji kaut vai šī iemesla iespaidā cer, ka rudenī gaidāmajās ASV vēlēšanās laurus plūks ASV Demokrātu partijas prezidenta kandidāts Džo Baidens. Proti, ir cerība, ka viņa nostāja pret Vāciju būs maigāka.

Šobrīd pieejamā informācija liecina, ka aptuveni 5400 no minētajiem 12 tūkstošiem ASV kareivju tikšot izvietoti citās Eiropas valstīs (bet pārējie – atgriezīšoties atpakaļ ASV). Pamatā karavīri varētu tikt pārvietoti uz Beļģiju un Itāliju, lai gan potenciālo valstu vidū minēta Polija un arī Baltijas valstis. Var paspekulēt, ka, ņemot vērā minētos daudzos miljonus, iespējams, arī Latvijai būtu jāpacenšas par šādas militārās naudas piesaisti, kas infrastruktūras izbūvi un varbūt pat uzplaukumu var nozīmēt veselām pilsētām. Tā pati Polija, atšķirībā no daudzām citām NATO valstīm, izpilda doto solījumu par 2% no IKP atvēlēšanu aizsardzībai. Jāteic, ka šajā pulciņā atrodas arī Latvija, Lietuva, Rumānija, Igaunija, Grieķija un Bulgārija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Noraida Microsoft piedāvājumu iegādāties TikTok ASV segmentu

LETA--AFP, 14.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV tehnoloģiju kompānija "Microsoft" svētdien paziņoja, ka tās izteiktais piedāvājums iegādāties populārās video lietotnes "TikTok" ASV segmentu ticis noraidīts, tādējādi kā vienīgais atlikušais pretendents uz šo iegādes darījumu palicis Savienoto Valstu datoru programmatūras gigants "Oracle".

Vienlaikus laikraksti "Wall Street Journal" un "New York Times" vēsta, ka "Oracle" uzvarējis šajā solīšanas karā un kļūs par "TikTok" tehnoloģiju partneri ASV.

"Oracle" šo informāciju gan pagaidām nekomentē.

ASV prezidents Donalds Tramps devis laiku līdz 15.septembrim, lai panāktu vienošanos par "TikTok" ASV segmenta pārdošanu vietējam uzņēmumam, pretējā gadījumā draudot aizliegt lietotnes darbību ASV.

"Microsoft" jau augusta sākumā norādīja, ka ir ieinteresēts iegādāties "TikTok" ASV segmentu, taču svētdien paziņoja, ka izteikto piedāvājumu "TikTok" īpašnieks - Ķīnas interneta gigants "ByteDance" - noraidījis.

"TikTok" popularitāte pasaulē pēdējā laikā strauji pieaugusi, īpaši gados jaunu cilvēku vidū. Lietotne piedāvā veidot īsus videoklipus un ar tiem dalīties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savienotās Valstis pastiprinājušas sankcijas pret Kubu, ierobežojumus attiecinot arī uz uzņēmumu, kas nodrošina naudas pārskaitījumus uz komunistu pārvaldīto salu, pirmdien paziņojis ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo.

Kubas armijas kontrolētais uzņēmums Amerikas Starptautiskie pakalpojumi (AIS) nodarbojas ar naudas pārskaitījumiem no ārvalstīm uz Kubu, un saskaņā ar jaunajiem noteikumiem neviens, kas atrodas ASV jurisdikcijā, no otrdienas nedrīkst ar to sadarboties.

2017.gadā ASV Valsts departaments publicēja sarakstu ar 180 uzņēmumiem, kas saskaņā ar Vašingtonas ieskatiem apkalpo Kubas armiju, slepenos dienestus un citas drošības iestādes un ar kuriem aizliegta sadarbība.

"Ļaudīm jābūt iespējai saņemt naudu no viņu ģimenes locekļiem ārvalstīs, nepiepildot savu apspiedēju kabatas," norādīja Pompeo, skaidrojot AIS iekļaušanu "melnajā sarakstā".

"Kubas tauta pelnījusi dzīvot brīvībā un ar pašcieņu, izvēlēties savus vadītājus un uzturēt sevi un savus tuviniekus," uzsvēra valsts sekretārs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Modinātāja zvans Eiropai pašai domāt par drošību

Jānis Šķupelis, 16.06.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: pixabay.com

Jūnija pirmajā pusē Rietumu pasaulei gluži kā auksta duša bija negaidīts ASV paziņojums, ka tā savu Vācijā bāzēto karavīru skaitu

jau līdz šā gada septembrim samazinās vismaz par ceturto daļu jeb gandrīz 10 tūkstošiem, atstājot Vācijā līdz 25 tūkstošiem karavīru.

Jau neilgi pēc savas ievēlēšanas ASV prezidents Donalds Tramps ar vairākiem ļoti kolorītiem izteikumiem, kas lika apšaubīt Rietumvalstu militārās alianses NATO (Ziemeļatlantijas līguma organizācijas) vienotību, pamatīgi sapurināja šo organizāciju. Jaunā ASV vadība ļoti aktīvi pauda milzīgu nepatiku par to, ka citas valstis uz tās rēķina NATO vilcienā brauc par zaķi, jo nepilda pašu uzņemtās saistības pret

šo organizāciju - savai aizsardzībai atvēlēt 2% no to IKP.

Jau tad bija uzvirmojušas spekulācijas, ka Trampa vadībā ASV Eiropai vairs nav tik uzticams partneris. Lai gan par Trampa administrācijas

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021.gada Pasaules Ekonomikas foruma sanāksme, kam būtu jānotiek janvārī Šveices kalnu kūrortā Davosā, bet kas Covid-19 pandēmijas dēļ tika atlikta, tiks rīkota no 18. līdz 21.maijam citā Šveices pilsētā Lucernā, paziņojis Pasaules Ekonomikas forums.

Pasaules Ekonomikas foruma ikgadējā sanāksme tradicionāli ir notikusi janvārī Davosā un tajā ierasti pulcējas teju 3000 dalībnieku, kuru vidū ir gan politiskie līderi, gan lieluzņēmumu vadītāji.

Augustā šo sanāksmi tika nolemts atlikt, kā arī precīzu tās laiku paziņot, tiklīdz organizētāji būs pārliecināti, ka ir visi nepieciešamie apstākļi, lai dalībnieku veselība nebūtu apdraudēta. Toreiz tika pausta cerība, ka sanāksmi izdosies sarīkot vasaras sākumā.

Sanāksmes norises vieta būs luksusa viesnīca "Bürgenstock", kas atrodas netālu no Lucernas pilsētas Nidvaldenes puskantona Obbirgenes ciemā un no kuras paveras skats uz Lucernas ezeru.

"Sanāksme notiks, ja vien būs visi apstākļi, lai garantētu dalībnieku un vietējās kopienas veselību un drošību," paziņoja Pasaules Ekonomikas foruma preses sekretārs Adrians Monks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pietuvojoties kādiem politisko vēlēšanu datumiem, sabiedrība tiek ierauta debašu maratonos, kuros tad attiecīgie personāži mēģina demonstrēt visas savas retoriskās spējas, lai palielinātu iespējamību nonākšanai pie varas vai tās grožu nosargāšanai.

Oktobris atnesis šādas debates ASV, kuru likme ir visai augsta. Par nākamo šīs valsts prezidenta amatu sacenšas pašreizējais ASV stūrmanis Donalds Tramps ar šī krēsla kārotāju no ASV Demokrātu partijas Džo Baidenu.

Atcerēties par auditoriju

Lai nu kā - līdz ar milzīgu uzmanību piesaistošajām ASV debatēm parādās daudz spriedumu un ieteikumu, kas saistīti ar panākumu gūšanu šādās viedokļu un pat ideoloģiju cīņās publiskajā telpā. Galu galā debates dod iespēju uzlabot savas pozīcijas kāda mērķa sasniegšanā vai patraucēt to darīt pretiniekiem.

Kā viens no pirmajiem ieteikumiem pie kādām debatēm parasti tiek minēta savas auditorijas definēšana. Piemēram, ziņu portāls Wired.com izceļ, ka politiķi brīžos, kad uz skatuves debatē par visdažādākajiem jautājumiem, necenšanās pārliecināt viens otru par savu argumentu pareizību. Viņu mērķis ir pārliecināt “notiekošā šova” skatītājus un klausītājus. Rezultātā arī argumenti un debašu stratēģijas tiekot strukturētas ap šo mērķi. Tādējādi arī visiem citiem, kuri piedalās publiskajās debatēs, parasti tiek ieteikts izvirzīt līdzīgu mērķi – pārliecināts skatītājus un kaustītājus nevis iesaistīties, piemēram, lieki emocionālā cīņā par sava oponenta balss iegūšanu, kas tāpat nekad, visticamāk, nenotiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kādreizējais fotopreču ražotājs Kodak veidos farmācijas uzņēmumu

LETA--AFP, 29.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādreizējais ASV fotopreču ražotājs "Eastman Kodak Co." izveidos jaunu farmācijas komponenšu ražošanas biznesu, izmantojot valdības aizdevumu 765 miljonu dolāru (652,9 miljonu eiro) apmērā, otrdien paziņoja uzņēmums.

ASV Starptautiskās attīstības finanšu korporācijas (DCF) aizdevums finansēs "Kodak Pharmaceuticals" izveidi, uzņēmumam ražojot farmācijas komponentes, kas noteiktas kā svarīgas, taču saskārušās ar valsts mēroga hronisku deficītu, norāda DCF.

Jaunais uzņēmums ražos līdz pat 25% aktīvo farmaceitisko vielu, kas tiek izmantotas dažādu medikamentu ražošanā.

"Kodak" vēsta, ka jaunais farmācijas bizness tieši atbalstīs 360 darbavietas un vēl 1200 darbavietas tiks atbalstītas netieši.

DFC aizdevums ir pirmais, kas izsniegts pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps maijā parakstīja izpildrīkojumu, lai veicinātu koronavīrusa pandēmijas apkarošanai nepieciešamo materiālu ražošanu iekšzemē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kongresam nespējot vienoties par atbalstu Covid-19 seku pārvarēšanai, Tramps paraksta rīkojumus par pagaidu pasākumiem

LETA, 10.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā ASV demokrātu un republikāņu sarunas Kongresā par jaunu atbalsta paketi, kas palīdzētu Savienoto Valstu ekonomikai atkopties no Covid-19 pandēmijas sekām, nonākušas strupceļā, prezidents Donalds Tramps sestdien parakstīja četrus rīkojumus par pagaidu pasākumiem.

Pirmais rīkojums paredz turpināt maksāt piemaksas bezdarbnieka pabalstam, to apmēru gan samazinot no 600 līdz 400 dolāriem nedēļā , otrs rīkojums dos iespēju atlikt studējošo kredītu maksājumus, trešais noteikums aizliedz izlikt no mājokļa, savukārt ceturtais rīkojums atceļ daļu nodokļu, kas tiek piemēroti darba samaksai.

Demokrāti pauduši vilšanos par šiem Trampa rīkojumiem, nodēvējot tajos paredzētos pasākumus par nepietiekamiem.

Kongress jau pieņēmis tautsaimniecības stimulēšanas pasākumus turpat trīs triljonu dolāru apmērā. Taču ir nepieciešami papildu līdzekļi un demokrāti un republikāņi nespēj vienoties par jauno atbalsta paketi. Republikāņi ir ierosinājuši pasākumus viena triljona dolāru apmērā, savukārt demokrāti vēlas šo summu palielināt līdz trīs triljoniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas pieaug pēc plāniem mīkstināt Covid-19 ierobežojumus

LETA--AFP, 17.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Eiropā un ASV ceturtdien pārsvarā pieauga, investoriem ignorējot vājos ekonomikas datus un fokusējoties uz plāniem mīkstināt daļu no ierobežojumiem, kas noteikti saistībā ar Covid-19.

Bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits ASV pagājušajā nedēļā saruka par 1,37 miljoniem, taču šis kritums bija mazāks par prognozēto. Lielbritānijā saruka mazumtirdzniecības apjoms.

Šīs negatīvās ziņas tomēr nebija negaidītas, atzina analītiķi.

"Tirgus skatās uz priekšu un saprot, ka mums ar to jātiek galā, un gaida vismaz mēģinājumu atvērt ekonomiku," sacīja "Prudential Financial" galvenā tirgus stratēģe Kvinsija Krosbija.

Tam piekrita "AvaTrade" analītiķis Naīms Aslams, sakot, ka "investori atmet pesimismu un ir gatavi fokusēties uz pozitīvākām lietām".

Bija gaidāms, ka ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdienas vakarā paziņos par soļiem ekonomikas atkalatvēršanai. Biznesa līderi gan atzīst, ka ir svarīga plaša Covid-19 testu veikšana, pirms ekonomika varētu būtiski virzīties uz normalizēšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru