Traucē lidostu kapacitātes trūkums

2018. gada 09. maijs plkst. 16:06
Dalies ar šo rakstu

Pieaugošo pieprasījumu lidsabiedrībām apmierināt traucē lidostu kapacitātes trūkums - to dienu pirms 10.maijā gaidāmā Rīgas Aviācijas foruma norādīja Starptautiskās gaisa transporta asociācijas (IATA) Eiropas reģionālo lietu un komunikāciju vadītājs Džeisons Sinklers.

Kāda ir situācija gaisa pārvadājumu biznesā salīdzinājumā ar citām nozarēm?

Tajā valda liela konkurece. Pasaulē darbojas vairāk nekā 600 lielu aviosabiedrību. Peļņas procents nav tik liels kā citās jomās. Aviācijai gan tagad klājas labāk nekā iepriekš. Puse no nozares peļņas veidojas Ziemeļamerikā. Eiropa, Āzija un Vidējie austrumi ir spēcīgi tirgi, bet Latīņamerika un Āfrika ir mazāki tirgi.

Naftas cenas turpina kāpt. Kas nozari gaida nākotnē?

Šis ir viens no avikompāniju biznesa galvenajiem aspektiem. Degviela un personāls ir galvenās izdevumu pozīcijas. Pēdējā pusotra gada laikā degvielas cenas ir kāpušas, taču ir grūti paredzēt, kāds būs to līmenis nākotnē.

Vai kompāniju piedāvājums tiek līdzi pieaugošajam pieprasījumam lidot?

Pieaugošā pieprasījuma pamatā ir tas, ka ir arvien vairāk ceļot gribētāju un biļešu cenas ir samazinājušās par 64% kopš 1995. g. Lidošana ir pieejamāka kā agrāk, ir vairāk maršrutu. Tiek sagaidīts, ka līdz 2035. g. ceļotāju skaits pasaulē dubultosies. Domājam, ka aviokompānijas spēs apmierināt šo pieprasījumu. Izaicinājums gan ir infrastruktūras jomā – gan uz zemes, gan debesīs. Lielākās pasaules lidostas, daudzas no kurām ir Eiropā, ir visai noslogotas, un avikompānijas vairs nevar augt, piemēram, Hītrovā vai Shipholā tās nevar apkalpot vairāk pasažieru. Savukārt gaisa telpa, īpaši Eiropā nav tik efektīva kā varētu būt, proti, maršruti nav taisni, ir daudzi atsevišķu valstu aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, nevis viens visai Eiropai.

Vai valstis nākotnē varētu daļēji atteikties no suverenitātes šajā jomā, atverot šo tirgu?

Mēs tā ceram, un patlaban IATA un citas ieinteresētās puses sadarbojas ar valstīm, lai panāktu pēc iespējas efektīvāku gaisa telpas izmantošanu. Tas gan ietaupa pasažieru laiku, gan samazina emisijas.

Kā efektivizēt gaisa pārvadājumus, ja ņem vērā, ka problēmas ir ne tikai lidostu kapacitātē, bet arī darba organizācijā, piemēram, dispečeru streiku laikā?

Ir vairākas lietas, un dažas jau minēju. Jebkurā gadījumā vēlamies sabalansēt divas lietas – pasažieru vēlmi nonākt galapunktā laikā un tam nepieciešamās izmaksas lidostās. Daudzas lidsotas ir dārgas, tās faktiski ir monopoli, vairumā pilsētu nav citas vietas, uz kurieni aviokompānija varētu aizlidot. Risinājumam nepieciešama politiskā griba. Pirmkārt, jāpanāk, ka lidostas ir efektīvas pakalpojumu sniedzējas saviem klientiem – lidsabiedrībām. Otrkārt, ka tās ir komfortabla un efektīva pakalpojumu sniegšanas vieta pasažieriem. Tā kā pasažieru skaits līdz 2035. g. dubultosies, mēs ļoti gribam redzēt atbildīgo institūciju lēmumus jau tagad, jo lidostu būvniecība prasa vairākus gadus.

Vai konsolidācijas procesi nozarē turpināsies un Eiropā piedzīvosim to pašu, ko ASV?

Tā kā ir vairāk nekā 600 lielu aviokompāniju pasaulē, tad konsolidācija ir loģiska lieta. ASV ir bijusi konsolidācija, taču aizvien ir vairākas kompānijas un arī jaunpienācēji. Arī Eiropā bijusi konsolidācija – Air France un KLM, British Airways un Iberia, bet, manuprāt, ir tikai loģiski, ja konsolidācija turpinātos. Tai pašā laikā redzam arī jaunpienācējus. Šobrīd ir vairāk dažāda veida aviokompāniju kā agrāk – zemo cenu lidsabiedrības, specifikas nišas lidsabiedrības un arī lielās kompānijas, kas cenšas veidot savienojumus teju visos pasaules kontinentos.

Cik bažīgus jūs dara mazāko brāļu – dronu – ienākšana lidmašīnu gaisa telpā?

Mēs aicinām atbildīgās institūcijas nodrošināt, lai droni neapdraud esošo gaisa satiksmi. Ir gan skaidrs, ka šajā jomā gaidāma izaugsme, un nākotnē to redzam kā aviāciju papildinošu.

Par ko runāsiet savā prezentācijā?

Par nākotni. Droniem jau pieskārāmies. Aviokompānijas ir situācijā, kad pasaule mainās straujāk nekā jebkad tehnoloģiju ziņā. Runāšu par infrastruktūru, par to, kādas varētu būt lidostas pēc 10‒20 gadiem, kā arī par to, ka informācijas apjoms, kas lidsabiedrībām ir par pasažieriem, pieaugs, kas pavērs iespējas, bet arī radīs izaicinājumus.

Vai nākotnē gaisa satiksmes pakalpojumu kvalitāte uzlabosies?

Esam pārliecināti, ka tā ir uzlabojusies. Katru gadu IATA veic pasažieru aptauju, vaicājot, ar ko viņi ir apmierināti un kas nav tik labi, kā varētu būt. Lai uzlabotu ceļojuma pieredzi, pirms vairākiem gadiem radījām elektroniskās biļetes kā industrijas standartu papīra biļešu vietā. Tagad strādājām pie tā, lai cilvēki paši varētu veikt iekāpšanu ar karti it kā viņi būtu metro, gādājot, lai pasu un drošības kontrole noritētu pēc iespējas ātrāk. Tāpat darām citas lietas, piemēram, ļaujam pasažierus – ja viņi to vēlas – identificēt tikai biometriski, tā ka viņiem nemaz nevajag iekāpšanas karti telefonā.

Dalies ar šo rakstu