Tirdzniecība un pakalpojumi

Trešajā ceturksnī strauji pieaugušas ārvalstu tiešās investīcijas

Latvijas Bankas ekonomists Kristofers Pone, 05.12.2019

Jaunākais izdevums

2019. gada 3. ceturksnī Latvijas tekošajā kontā veidojās deficīts 296 milj. eiro vērtībā jeb -3.7% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Sarūkot preču importa vērtībai, salīdzinoši zemāks bijis arī tirdzniecības bilances deficīts, taču tas šoreiz nebija noteicošais faktors tekošā konta bilancē. To ietekmēja sākotnējo ienākumu radītais deficīts, īpaši – jau iepriekš novērotā ārējo investoru tiešo ieguldījumu peļņa.

Neskatoties uz 3. ceturksnī sarūkošo preču importa vērtību (-1.1% gada laikā) un preču eksporta vērtības pieaugumu (4.4%), preču tirdzniecības bilances deficīts saglabājies augstāks nekā gadā vidēji un veidoja -9.1% no IKP. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, importa vērtības sarukumu galvenokārt noteica mehānismu, satiksmes līdzekļu un minerālproduktu preču grupas, ko ietekmēja reeksporta plūsmu sarukums, cenu izmaiņas. Savukārt preču eksporta izaugsme balstījās uz pieaugumu lauksaimniecības, ķīmiskās rūpniecības un pārtikas produktu grupās. Atsevišķas grupas, piemēram, minerālprodukti, koksne un mehānismi piedzīvoja vērtības kritumu.

Līdzīgi kā pēdējā gada laikā, arī trešajā ceturksnī ārvalstu investoru ieguldījumu izmaksāto dividenžu un reinvestētās peļņas apmēri turējušies augstā līmenī un sākotnēju ienākumu kontā bijušas starp lielākajām plūsmām, kas uztur bilances deficītu. Tas liecina par ārvalstu kapitāla uzņēmumu labu pelnītspēju, neskatoties uz straujo darbaspēku izmaksu kāpumu tautsaimniecībā.

Finanšu kontā 2019. gada 3. ceturksnī sarucis aktīvu apmērs (-18 milj. eiro), savukārt pieaudzis saistību apmērs (355 milj. eiro), kas neto izteiksmē nozīmējis finansējuma pieplūdumu. Aktīvi sarukuši galvenokārt īstermiņa noguldījumu un portfeļieguldījumu veidā, bet saistības pieaugušas galvenokārt pret ārējiem tiešajiem investoriem.

Ārējās tiešās investīcijas Latvijā 2019. gada 3. ceturksnī bijušas 397 milj. eiro jeb 4.9% no IKP. Tas ir ievērojami vairāk nekā vidēji pēdējos gados un īpaši neraksturīgi saistībā ar pastāvošo ārējas vides nenoteiktību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tekošā konta deficīts saglabājas visos trīs 2021. gada ceturkšņos, to galvenokārt ietekmē vājais Latvijas pakalpojumu sektors, sākot no aviopārvadājumiem un beidzot ar tūrisma un izmitināšanas nozaru darbību.

To norāda Latvijas Bankas ekonomists Guntis Kalniņš un Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis.

G.Kalniņš jaunākajā pētījumā Iekšzemes pieprasījums turpina audzēt importu norāda, ka tieši ekonomikas atkopšanās pēc Covid-19 ierobežojumu smagākā posma palielina iekšējo pieprasījumu un tādējādi audzē importu 2021. gada 3. ceturksnī. Tekošais konts ir makroekonomisks rādītājs, kas atspoguļo gan preču, gan pakalpojumu, gan sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp Latvijas rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Rupji runājot, tas pasaka attiecību starp mūsu kopējiem tēriņiem un izdevumiem.

Tekošā konta bilance principā ir plašāka ārējās tirdzniecības bilance. Tā ietver preču un pakalpojumu tirdzniecību un finanšu plūsmas, ko iegūstam no aktīviem ārzemēs un ko ārzemnieki nopelna no aktīviem Latvijā. Te tiek ietverti arī mūsu strādājošo darba samaksas ieņēmumi ārpus Latvijas un ārzemnieku nopelnītais Latvijā. Saprotams, ka, ja tēriņu ir vairāk ilgstošā periodā nekā mūsu eksportētāju nespēju sekot izejvielu cenu lēcienam, ko iespaido piegādes līgumi. 3. ceturksnī eksporta apjomu pieaugums liecināja par situācijas izlīdzināšanos, lai gan stabilitāti šajā jomā ietekmē pieaugoša inflācija, kas oktobrī sasniedza 6% līmeni, rēķinot pret pērnā gada oktobri, kad bija deflācijas stāvoklis. Lauksaimniecības eksports, neraugoties uz nedaudz mazāka apjoma ražām, sākoties aktīvajai sezonai, pārsniedzis pērnā gada 3. ceturkšņa rezultātus, un sava loma šeit ir augošajām cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai ārējās tirdzniecības zemākais punkts jau aiz muguras?

Matīss Mirošņikovs, Latvijas Bankas ekonomists, 05.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tekošā konta deficīts 2023. gada 4. ceturksnī bija 1.6 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), Latvijas ekonomikā no citu valstu rezidentiem ieplūstot par 176 miljoniem eiro mazāk, nekā tika samaksāts par darījumiem uz citām valstīm. 2023. gadā kopumā Latvijas tekošā konta deficīts bija 1.6 miljardu eiro apmērā jeb 4 % no IKP.

Tādējādi tekošajā kontā pēc lielāka deficīta 2022. gadā notikusi atgriešanās pie 2021. gadam līdzīga līmeņa.

Eiropā 2023. gads pavadīts stagnācijas zīmē – virkne Latvijai svarīgu tirdzniecības partneru piedzīvoja recesiju, īpaši nozīmīga ir Vācijas tautsaimniecības bremzēšanās. Ieilgušas ir arī Igaunijas ekonomikas nedienas, vājš sniegums bijis arī Zviedrijas un Lietuvas tautsaimniecībām. Tomēr pozitīvāku skatu uz 2024. gadu sniedz pagājušā gada nogale – Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums pērn 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 3. ceturksni pat nedaudz pieauga. Šī gada laikā Eiropa varētu sagaidīt straujāku ekonomikas atgūšanos – inflācijas savaldīšana veicinās patērētāju pirktspējas atgūšanos, savukārt gaidāmā procentu likmju samazināšana ļaus augt investīcijām, kopumā veicinot ārējā pieprasījuma atgūšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Preču eksportam grūti laiki, tekošajā kontā saglabājas deficīts

Matīss Mirošņikovs, Latvijas Bankas ekonomists, 04.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 3. ceturksnī Latvijas maksājumu bilancē tekošajā kontā reģistrēts deficīts 558 miljonu eiro apmērā, tas ir, 5.3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Lai arī deficīts ir nedaudz lielāks par šī gada pirmo pusgadu, tas tomēr ir mazāks nekā 2021. un 2022. gadā (gan miljonos eiro, gan pret IKP). Šogad deviņos mēnešos tekošā konta deficīts bija 1.4 miljardi eiro, kas ir 4.8 % no IKP.

Eiropas tautsaimniecības bremzējas – augsto procentu likmju iespaidā apstājušies nekustamo īpašumu un būvniecības sektori un mazinājies patēriņš. Tas nozīmē Latvijas eksportētājiem vājāku ārējo pieprasījumu un virknei Latvijas eksportam nozīmīgu preču arī zemākas cenas. Lai arī cenas pēc ilgstošāka krituma ir stabilizējušās, nozīmīgāko tirdzniecības partneru attīstība šobrīd optimismu nevieš.

Eiropas ekonomikas nedienas turpina atsaukties uz preču eksportu

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #49

DB, 07.12.2021

Dalies ar šo rakstu

Kopš deviņdesmitajiem gadiem Latvija ir piedzīvojusi milzīgu progresu, kā rezultātā mūsu biznesa vide ir kļuvusi pārskatāmāka, paredzamāka un investoriem pievilcīgāka.

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (AmCham) prezidents un SIA Mikrotīkls valdes priekšsēdētājs Džons Martins Tallijs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 7. decembra numurā:

  • Statistika - saistība starp energoresursu cenu un nodokļu ieņēmumiem.
  • Tēma - OIK mazināšana glābs no elektroenerģijas cenu pieauguma?
  • Finanses - Saglabājas tekošā konta deficīts. Vai satraukties?
  • Krīzes vadība - Turcijai draud hiperinflācija.
  • Tendences - Inflācija atpakaļ neskatās; federālās rezerves atmet tās pārejamību.
  • Aktuāli - Vai tiesai būtu jānošķir šaubīga un tīra nauda konfiskācijas lietās?
  • Darbaspēks - Pēdējā laikā līdz ar pandēmiju Rietumvalstīs arvien izteiktāka kļuvusi tendence, ka darbinieki bariem pamet savas iepriekšējās darbavietas.
  • Portrets - SIA Intrum ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.
  • DB konferences - Valdībai savā pārziņā jāpatur meža politika Latvijā.
  • Brīvdienu ceļvedis - Asnate Avotniece, uzņēmēja, Abgunstes muižas saimniece.

Abonēt ir ērtāk: https://www.dbhub.lv/abone

Meklē arī preses tirdzniecības vietās vai lasi elektroniski: https://www.dbhub.lv/eavize

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu esošajā "A-" līmenī, saglabājot pozitīvu kredītreitinga nākotnes novērtējumu, liecina Valsts kases informācija.

Kā būtiskākos faktorus, kas uztur Latvijas kredītreitingu pašreizējā līmenī, aģentūra min zemu valsts parāda un parāda apkalpošanas izmaksu līmeni salīdzinājumā ar līdzīga kredītreitinga valstu rādītājiem, uzticamu politikas veidošanu, ko atbalsta dalība Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, un mērenu privātā sektora parāda līmeni.

Tomēr Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas ir zemāks nekā līdzīga kredītreitinga valstīm, tekošā konta deficīta un neto ārējā parāda rādītāji, kas ir augstāki nekā līdzīga kredītreitinga valstīm, kā arī nelabvēlīga demogrāfiskās situācijas attīstība joprojām ierobežo kredītreitinga turpmāko izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru