Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Lubeco no mājražotāja izaug par mazo uzņēmumu

Dažos gados SIA Lubeco, kas darbojas Talsu novadā, no neliela mājražotāja izaugusi par mazo pārtikas uzņēmumu. Tā strādā divos virzienos un arī tirgū virza divus zīmolus – Latvijas zemenes un Pikolo. Tādējādi izdevies nodrošināt darba nepārtrauktību visu gadu.

Zanes un Dzintara Silgalu ceļš uzņēmējdarbībā sākās pirms aptuveni sešiem gadiem ar hektāru liela cidoniju lauka iestādīšanu Puriņu saimniecībā Ārlavas pagastā. Tolaik viņi plānoja izaudzēt augļus un tos pārdot, varbūt izspiest sulu. Tā kā pirmā nopietnā raža bija gaidāma vien pēc pieciem sešiem gadiem, bet zeme bija labi sagatavota, nolēma starp cidoniju rindām iestādīt zemenes. Un saprata – tur ir nauda. «Bija pārsteigums – kā tā var būt, ka jau pirmajā gadā izaug ogas, ko var pārdot?» pasmaida Dz. Silgals. Tā zemeņu audzēšana kļuva par otru virzienu, kurā darboties un attīstīties.

Šogad saimniecībā ogu lauki pletīsies jau desmit hektāru platībā. Pamatā audzē trīs šķirnes – Rumba, Sonata un Malvīne. Viena ir agrāka, otra – vidēja, trešā – vēlāka, tādējādi izdodas nodrošināt ilgstošāku ražas laiku. Pavisam agro zemeņu audzēšanā siltumnīcās Lubeco nespecializējas, taču ražu pasteidzina, uz lauka klājot agroplēvi. «Šogad ziema bija laba, sala postījumi nav novērojami,» piebilst saimnieks. Pirmās ogas tirdzniecībā nonāks maija beigās, jūnija sākumā.

Ražošanas automatizācija zemeņu laukā iespējama nelielā apjomā, pamatā tas ir roku darbs. Lai vagas nebūtu jāravē, zemenes stāda uz melnās plēves, bet rindstarpas izpļauj. Nezāles nepieciešams izraut tikai tur, kur iestādīts pats cers. Modernizēta arī ogu lasīšana – traktors pāri laukam virza platformu, uz kuras guļ 14 cilvēku, ogas novācot no septiņām dobēm vienlaikus. Tas ļāvis darba efektivitāti palielināt trīskārtīgi. Kad visi lauki no ogām sarkani, darbs notiek divās maiņās, sezonas sākumā un beigās – vienā.

«Neko neturam noliktavās,» uzsver Dz. Silgals. Kolīdz ogas nolasītas no lauka, nonāk pie vairumtirdzniecības partneriem un lielveikalu plauktos. Jau pasūtījuma pieņemšanas brīdī ir zināms, cik lieli iepakojumi būs nepieciešami, un tajos uzreiz ogas arī lasa. Uz vietas uzlīmē etiķetes ar zīmolu Latvijas zemenes, liek uz paletēm un nogādā pircējam. «Tas ir palešu bizness. Strādājam uz apjomu,» piebilst uzņēmējs. Tomēr ogas audzē pēc integrētās metodes – iespējami pietuvināti dabai.

Pie uzņēmuma darbības virzieniem minēta arī saldētu ogu ražošana. Dz. Silgals skaidro, ka tas attiecas tikai uz zemenēm. Tās pieprasa restorāni, ar kuriem izveidojusies sadarbība. Vasarā ēdināšanas uzņēmumi iegādājas svaigas ogas, bet ziemā – saldētu produkciju. Tādai noiets atrasts arī vietējos bērnudārzos. «Ja ir izsludināts iepirkumu konkurss un izdevies uzvarēt, piegādājam,» piebilst Dz. Silgals. Tomēr kopumā Latvijā saldēto ogu ražošana ir brīva niša. Un ne bez iemesla. «Mēs nevaram konkurēt ar importa cenu. Zemenes, avenes, kas sasaldētas ienāk Latvijā, ir pat vairāk nekā uz pusi lētākas nekā mums,» norāda uzņēmējs.

Visu rakstu lasiet 8. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru