Tiem lauku uzņēmējiem, kuri vēl nav modernizējuši mēslu krātuves atbilstoši ES prasībām, tas jāpaveic šogad.

Latvijas Statūtsabiedrību asociācija (LSA) veikusi aptauju savu biedru vidū un tās rezultāti liecina – nākamajam plānošanas periodam mēslu krātuvju modernizēšanai vienai saimniecībai nepieciešami 180 tūkstoši Ls. Tiesa, investīciju apjoms atkarīgs no lopu skaita un citiem faktoriem. LSA valdes priekšsēdētāja Aija Balode uzsver, ka svarīgas ir ne tikai mēslu krātuves, bet arī tehnikas iegāde, kur vienai saimniecībai nepieciešamas ap 340 tūkstošu Ls investīcijas, graudu kaltei – ap 180 tūkstoši Ls investīcijas, bet piena fermu būvniecībai vidēji ap vienu miljonu Ls. Tāpēc arī LSA dalīborganizācijas nevarot piekrist uzstādījumam par 500 tūkstošiem latus lielu attiecināmo izmaksu atbalstu visam nākamajam plānošanas periodam.

Mazumtirgotājs «Rimi Latvia» līdz gada beigām tirdzniecības parkā «Alfa» ieviesīs otro pašapkalpošanās skeneru sistēmu, pastāstīja «Rimi Latvia» valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Viņš norādīja, ka pašapkalpošanās skeneriem, kas patlaban atrodas tikai «Rimi» veikalā Krišjāņa Valdemāra ielā, ir «adekvāts pieprasījums». Valdemāra ielas veikalā ap 10% pirkumu tiek veikti ar pašapkalpošanās skeneriem, kas liecinot, ka cilvēki šīm pārmaiņām ir gatavi.

«Redzama vispārēja tendence, ka pieaug tā pircēju daļa, kas izvēlas norēķināties, izmantojot pašapkalpošanās risinājumus. Šobrīd vidēji 34% pircēju izvēlas pirkumus apmaksāt pašapkalpošanās kasēs, kas, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir pieaugums par 5%,» skaidroja Turlais.

Jautāts, kāda ir vēlamā proporcija, cik pirkumu varētu tikt veikts caur šiem skeneriem, Turlais atbildēja, ka šādi mērķi nav izvirzīti. Viņš skaidroja, ka ir veikali, kuros pieprasījums pēc pašapkalpošanās risinājumiem ir tik liels, ka mazumtirgotājam nākas palielināt pašapkalpošanās kasu skaitu.

Rīgas domes deputāti šodien ārkārtas sēdē par domes jauno priekšsēdētāju ievēlēja «Gods kalpot Rīgai» deputātu Daini Turlo.

Neviens cits kandidāts mēra krēslam virzīts netika. «Par» Turlā kandidatūru balsoja 32 valdošās koalīcijas deputāti, bet 23 klātesošie opozīcijas deputāti izvēlējās balsojumā nepiedalīties.

Līdz šim Turlais pašvaldībā ieņēma Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas vadītāja amatu.

Kopumā Turlā iztaujāšana ilga sešas stundas, bet kopā ar pārtraukumiem un debašu sadaļu par mēra ievēlēšanu tika diskutēts vairāk nekā deviņas stundas. Debašu sadaļā opozicionāri pauda viedokli, ka mēra nomaiņa situāciju pašvaldībā neuzlabos. Viņi ir pārliecināti, ka esot sācies koalīcijas noriets.

Opozīcijas deputāts Ģirts Lapiņš (VL-TB/LNNK) pauda viedokli, ka līdz ar mēra maiņu «domei tiek pārkrāsots žogs». «Vecā korupcijas seja iet prom un mainās jauna fasāde, bet nekas jau nemainīsies,» teica Lapiņš, paužot viedokli, ka Turlais nespēs apturēt korupcijas sērgu pašvaldībā.

Aptuveni 500 metru attālumā no daudzu Latvijas cilvēku iecienītās Pokaiņu atpūtas vietas – Pokaiņu meža un pusotra kilometra attālumā no Pokaiņu dabas takas – klajā meliorētā laukā klusi un nemanāmi Dānijas cūku audzēšanas uzņēmums SIA Baltic breeders uzbūvējis mēslu krātuvi ar 5000 kubikmetru lielu ietilpību, šodien vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Krātuves būvniecībā neesot ievērotas vides prasības, tāpēc to vēl nevarot nodot ekspluatācijā.

Mēslu krātuve paredzēta cūku mēslu uzkrāšanai ziemas periodā, mēslus vedīs no aptuveni septiņus kilometrus tālā Baltic breeders cūku kompleksa Īlē, kur nobaro aptuveni 15 000 cūku. Tomēr jau tagad – pirms mēslu krātuves nodošanas ekspluatācijā –, kad iegriežas vējš no Īles puses, Pokaiņos smird, uzsver laikraksts. Meža takas sezonas laikā apmeklē ap deviņiem tūkstošiem cilvēku, tāpēc mācot bažas par apmeklētāju intereses saglabāšanos.

«Mēs saimniekosim gudri. Esam iecerējuši mēslus uz krātuvi vest ziemā, bet uz mūsu laukiem 250 hektāru platībā kliedēt pavasarī. Tad tūrisma sezonā cilvēki krātuves esamību nejutīs,» solījis SIA Baltic breeders valdes priekšsēdētājs Ilvars Strazdiņš.

Mazumtirdzniecības uzņēmums SIA Rimi Latvia pavasarī plāno pabeigt pērn sākto Rimi hipermārketa projekta realizāciju Ķekavas novada tirdzniecības centrā A7, norāda Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Viņš norādīja, ka Rimi būs tirdzniecības centra A7 enkurnomnieks. Hipermārketa platība būšot aptuveni 2500 kvadrātmetri. Jaunā Rimi hipermārketa izveide nodrošinās teju 100 jaunas darba vietas vietējās apkaimes iedzīvotājiem.

Informāciju par plānotajām projekta izmaksām Turlais nevarēja izpaust, jo to liedz māteskompānijas - Zviedrijas mazumtirgotāja ICA AB - biznesa stratēģijas politika.

Taču viņš atklāja, ka šogad plānots turpināt attīstīt Rimi veikalu tīklu, investēt esošo veikalu pārveidošanā un labiekārtošanā. Patlaban notiek aktīvs darbs pie divu nozīmīgu projektu realizācijas Ogrē - Rīgas ielā un Upes prospektā. Abi šie projekti vēl ir saskaņošanas procesā ar atbildīgajām institūcijām, taču Turlais pauda cerību, ka jau tuvākajā nākotnē izdosies atvērt šos veikalus.

Ražotāji uztraucas, ka līdz ar Konkurences likuma grozījumu stāšanos spēkā, veikalos varētu samazināties vietējās produkcijas klāsts, tirgotāji norāda, ka neaizvietojamu preču nav, raksta laikraksts Dienas bizness.

Pēc N. Skauģa paustā, ir jāskatās, vai turpmāk tirgotāji necentīsies sašaurināt sortimentu, tirgojot preces numur viens, ko visvieglāk pārdot, bet pārējās atstājot aiz borta. Ja preču apjoms tiek sašaurināts, plaukti var palikt tukšāki, taču par tiem jebkurā gadījumā jāmaksā un tad jāskatās, kas notiek īres tirgū, teica maizniekmeistars. Viņaprāt arī jāvērtē, kuri tirgotāji strādā visefektīvāk. «Šobrīd neviens ražotājs nav ieinteresēts pacelt cenu savam produktam, bet cīnās par to, lai izdzīvotu,» tā N. Skauģis. Bažas par to, ka ar laiku varētu sašaurināties sortiments un tādējādi mazākos ražotājus no veikalu plauktiem izspiestu lielrūpnieki, kas var tērēt ievērojami lielākus līdzekļus reklāmai, pauda Mālpils piensaimnieks valdes priekšsēdētājs Rolands Jomerts. «Tas ir tikai laika jautājums, kad mazajiem tas vadzis lūzīs. Paredzu, ka sortiments saruks, jo to uzspiedīs lielveikali,» tā R. Jomerts. Viņa vadītais uzņēmums vēl nav pārslēdzis visus līgumus ar tirgotājiem, jo viss vēl ir procesā un turpinās strīdīgo jautājumu saskaņošana.

Lai gan Aizputes novada iedzīvotāji fotogrāfijās fiksējuši, kā cūkkopības kompleksa Nygaard International darbinieki izved mēslus uz lauka lielā koncentrācijā un tuvu upei, piesārņojot arī vietējās nozīmes ceļus, kontrolējošie dienesti pārkāpumus nesaskata.

Aizvadītajā nedēļā pēc iedzīvotāju lūguma Liepājas Reģionālās vides pārvaldes (LRVP) inspektori apmeklējuši Nygaard International, lai pārbaudītu, vai netiek pārkāpti mēslu izvešanas normatīvi. «Iedzīvotāji satraucās, ka tiek piesārņota upe, taču upē piesārņojumu nekonstatējām,» db.lv informēja LRVP direktore Ingrīda Sotņikova.

Savukārt kontrolēt mēslu koncentrāciju izkliedes vietā neesot LRVP kompetencē, to kontrolē Augu aizsardzības dienests. Bet mēslu izvešanas grafiks, tehnoloģija un mēslu uzglabāšanas kontrole esot Lauku atbalsta dienesta kompetencē. LRVP inspektori pēc vizītes raksta apsekošanas aktu, kuru tālāk nosūtīs Augu aizsardzības dienestam, jo mitrums uz lauka tiešām vizuāli bijis, atzina I. Stoņikova. Savukārt Lauku atbalsta dienesta Dienvidkurzemes pārvaldes inspektori Db.lv apgalvoja, ka viņiem jākontrolē tikai īpaši jūtīgās teritorijas, un tādas ir tikai Zemgalē nevis Kurzemē.

Mazumtirdzniecības tīkla Iki apvienošana ar veikalu tīklu Mego pastiprinās konkurenci mazumtirdzniecības tirgū Latvijā, atzīst SIA Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Iepriekš jau vēstīts, ka SIA Mego ir parakstījusi līgumu ar veikalu tīkla Iki operatoru SIA Palink par 100% Palink kapitāla daļu pirkšanu, kā rezultātā par Palink īpašnieku kļūst Mego.

«Konkurentiem kļūstot spēcīgākiem, ietekmi izjutīs arī Rimi, taču jau šobrīd, darbojoties aktīvas konkurences apstākļos, katru dienu domājam, kā ar savu piedāvājumu būt par pirmo izvēli Latvijas iedzīvotājiem,» norāda Turlais.

Viņš atzīmē, ka šis darījums apliecina Latvijas mazumtirdzniecības tirgū jau kādu laiku jūtamās konsolidācijas tendences. «Jāpiebilst, ka konsolidācijas tendences mazumtirdzniecības jomā Latvijā jūtamas jau kādu laiku, par to liecina, piemēram, mazo tirgotāju aktīva dalība kooperatīvos.»

Mazumtirgotāja "Lidl Latvija" ienākšana Latvijā ir uzlabojusi konkurences situāciju mazumtirdzniecībā, pauda "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Taujāts par pašreizējo konkurences raksturojumu mazumtirdzniecības tirgū Latvijā, Strautiņš minēja, ka atbildēt uz šādu jautājumu var palīdzēt pārtikas cenu salīdzinājums ar Lietuvu, jo pārtikas cenas Latvijā ilgstoši ir bijušas apmēram par desmito daļu augstākas nekā attiecīgajā kaimiņvalstī. Piemēram, 2021.gadā pārtikas cenu līmenis Latvijā bija 97,6% no ES vidējā, bet Lietuvā 88,7% no ES vidējā līmeņa.

Viņš uzsvēra, ka to nevar izskaidrot algu izmaksu līmenis - tas ir ļoti līdzīgs, arī ne nodokļi, to dēļ pārtika Latvijā varētu būt pat nedaudz lētāka, jo Latvijā ir pievienotā vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme augļiem un dārzeņiem, kamēr Lietuvā tādas nav.

Rīgas domes priekšsēdētājs Dainis Turlais (GKR) nav izturējis uzticības balsojumu, līdz ar to zaudēja galvaspilsētas mēra amatu.

Turlais pēc domes sēdes žurnālistiem norādīja, ka katra jauna situācija liek pieņemt jaunus lēmumus un vienmēr ir nepieciešams saglabāt veselo saprātu.

Viņš arī pauda, ka ārkārtas vēlēšanas ir politiska bezatbildība. Viņš atzina, ka dome, kas nevar pieņemt lēmumus nevar strādāt. Taču viņš uzsvēra, ka, ja apzināti tiek veidota situācija, lai ārkārtas vēlēšanas notiktu, tad tā, viņaprāt, ir politiskā bezatbildība.

Neuzticību Turlajam izteica 31 deputāts - visa opozīcija, pie frakcijām nepiederošais deputāts Oskars Putniņš un «Neatkarīgo deputātu frakcija", ko veido četri no «Saskaņas» izslēgtie politiķi Valērijs Petrovs, Aleksejs Rosļikovs, Vitālijs Dubovs un Vadims Baraņņiks.

Latvijas iedzīvotāji jau pavasara beigās sāka iepirkties taupīgāk, sacīja mazumtirgotāja SIA "Rimi Latvia" valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

"Latvijas pircēji ļoti ātri pielāgojas tam, kas notiek tirgū. Vidējais pirkums ir ar negatīvām tendencēm - var redzēt, ka cilvēki pērk mazāk, var nopirkt lētāk, vairāk pērk akcijas preces, iepērkas vairākos veikalos, meklējot izdevīgākos piedāvājumus. Šīs tendences diezgan izteikti var redzēt jau no pavasara beigām un vasaras," teica Turlais.

Viņš arī norādīja, ka atbilstoši "Rimi Latvia" veiktās aptaujas datiem 88% Latvijas iedzīvotāju jau jūlijā bija nobažījušies par mājsaimniecību izdevumiem rudenī un ziemā, kas atspoguļojās arī pircēju paradumos.

Turlais atzīmēja, ka cenu izmaiņas ir atšķirīgas dažādām preču kategorijām, piemēram, bērnu apģērbam cenas saglabājušas iepriekšējās sezonas līmenī, bet sezonas dārzeņiem cenas nav būtiski mainījušās, kamēr kartupeļu un sīpolu cenas ir pat samazinājušās.

Mazumtirgotājam SIA "Rimi Latvia" paziņojums par tirdzniecības centra "Alfa" īpašnieku maiņu nāca kā jaunums, intervijā atzina "Rimi Latvia" valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Jau ziņots, ka tirdzniecības centru "Alfa" iegādājās Lietuvas holdinga "Vilniaus prekyba" kompānija "Akropolis Group". "Vilniaus prekyba" grupā ietilpst arī mazumtirdzniecības kompāniju tīkls "Maxima grupe".

Pārdots tirdzniecības centrs Alfa  

Nekustamo īpašumu kompānija "Akropolis Group", kam pieder iepirkšanās un izklaides centri "Akropolis"...

"Mēs laikam nebijām vienīgie, kuriem šī īpašnieku maiņa bija liels jaunums. Taču mums ir spēkā esoši līgumi, kuri nodrošina attiecības ar ēkas īpašniekiem vairāku gadu garumā," sacīja Turlais.

Pēc viņa teiktā, spēkā esošais līgums nosaka "Rimi" tiesības uz nomu līdz pat 2034.gadam.

Turlais atzina, ka "Rimi Latvia" pārrunas ar jaunajiem "Alfas" īpašniekiem, nav bijušas. "Pašlaik darījuma izvērtējumu veic Konkurences padome, un tikmēr pārrunas neesam ieplānojuši," sacīja Turlais.

Jau vēstīts, ka "Akropolis Group" augusta sākumā ziņoja, ka parakstījusi līgumu ar Norvēģijas uzņēmumu "AMD Holding" par 100% kapitāldaļu iegādi tā Latvijas meitasuzņēmumā "Delta Property". Uzņēmumam "Delta Property" pieder 9,7 hektāru zemes gabals un ēka Brīvības ielā 372, kurā atrodas tirdzniecības centrs "Alfa".

Puses ir vienojušās neatklāt iecerētā darījuma vērtību, kas tiks pabeigts pēc tam, kad būs saņemta KP atļauja.

Tirdzniecības centra "Alfa" kopējā platība ir aptuveni 154 000 kvadrātmetru, tostarp iznomājamā iepirkšanās telpu platība ir 71 000 kvadrātmetru, bet autostāvvietās vienlaikus var novietot 1750 automašīnu. Tirdzniecības centrā darbojas 210 veikalu. "Alfā" atrodas tādu zīmolu veikali kā "Zara", "Reserved", "H&M", "Euronics", "Sportland", "Kidzone", "Cenuklubs.lv", "Cinamon", "Lido", "McDonalds", kā arī citi veikali un pakalpojumu sniegšanas vietas. Tirdzniecības centrā atrodas arī "Rimi" lielveikals.

"Akropolis Group" Latvijā pieder arī tirdzniecības centrs "Akropole". Grupai piederošajos tirdzniecības centros ierasti atrodas "Maxima" lielveikali.

"Rimi Latvia" veikala rekonstrukcijā tirdzniecības centrā "Alfa" ieguldīja 1,9 miljonus eiro.

"Rimi Latvia" pagājušajā gadā strādāja ar 946,508 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa samazinājās par 8,3% un bija 30,409 miljoni eiro.

Kompānija "Rimi Latvia" reģistrēta 1992.gada janvārī, un tās pamatkapitāls ir pieci miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Zviedrijā reģistrētais uzņēmums "Rimi Baltic".

Vācijas zemo cenu veikalu tīkla Lidl piedāvājumam Latvijas tirgū atradīsies pietiekami daudz pircēju, intervijā aģentūrai LETA atzina mazumtirdzniecības veikalu tīkla SIA Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Komentējot to, kā Lidl ienākšana Latvijas tirgū ietekmēs konkurenci mazumtirdzniecībā gan Latvijā, gan Baltijā, Turlais sacīja, ka, runājot par konkurenci Baltijas valstīs, katrai no tām ir sava specifika un atšķirība. «Jā, mēs zinām, ka Lidl ir ienācis Lietuvā un ir mainījis tendences tirgū. Esam redzējuši rindas pie šiem veikaliem, un pieļauju, ka arī Latvijā būs pietiekami daudz cilvēku, kas gribēs iepirkties Lidl. Tur būs savs piedāvājums. Neesmu drošs, vai tās ir labas ziņas vietējiem ražotājiem,» sacīja Turlais.

Viņš skaidroja, ka, vērtējot citu valstu pieredzi, viņu māc šaubas, ka lielākā daļa produktu būs Latvijā ražoti. «Tas ir koks ar diviem galiem. Protams, ka ir ļoti labi, ja mūsu pircējiem ir pieejamas zemākas cenas preces un cita koncepta veikali. Konkurence - tas jau ir tikai labāk patērētājiem. Tomēr Latvijas ražotāju produkcijas īpatsvars Lidl veikalos šajā gadījumā ir tāds aktuāls jautājums,» uzsvēra Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs.

Mazumtirgotājs «Rimi Latvia» pamazām atteiksies no «Supernetto» zīmola veikaliem, aizstājot tos ar «Rimi Mini», sacīja «Rimi Latvia» valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

«Jau jūlijā intensīvi sāksim īstenot programmu, kuras rezultātā nākamā gada laikā veikali ar «Supernetto» zīmolu Latvijā vairs nebūs un notiks pakāpeniska šo veikalu pāreja uz «Rimi Mini» zīmolu,» teica Turlais.

Viņš norādīja, ka līdz šim jau vairāki «Supernetto» veikali ir pārveidoti par «Rimi Mini» veikaliem. «Pēdējo trīs vai četru gadu laikā mēs ļoti lēnā tempā esam pārveidojuši kādus desmit [«Supernetto» veikalus], tostarp Ventspilī, Siguldā, Daugavpilī, Rīgā. Daudzi vienkārši to nav pamanījuši, jo dažādas pārveides no viena formāta uz citu savā veikalu tīklā veicam regulāri. Tā, piemēram, kāds supermārkets var pārtapt par hipermārketu, ja redzam pircēju pieprasījumu konkrētajā pilsētā,» stāstīja «Rimi Latvia» vadītājs.

Mazumtirdzniecībā konkurence Latvijā vienmēr ir bijusi diezgan asa un skarba, pie kā mazumtirgotājs SIA "Rimi Latvia" ir pieradusi, tomēr, no otras puses, arī "Lidl", protams, ir spēcīgs konkurents, intervijā atzina "Rimi Latvia" valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

"Vienlaikus jāsaka, ka ir pircēji, kuru izvēli nosaka tikai cena, un ir pircēji, kuriem, izvēloties, kurā veikalā iepirkties, svarīgas būs daudzas citas lietas. Visdrīzāk labākajā pozīcijā būs tie, kuri visprecīzāk spēs atbildēt uz šīm pircēju vajadzībām - vai tās ir e-komercijas iespējas, vietējo ražotāju produkti, interesantas akcijas," sacīja Turlais.

Viņš pauda, ka ikviens tirgus dalībnieks rūpīgi strādās pie sava piedāvājuma pircējiem, un tiem, kas to izdarīs labāk, arī klāsies labi. "Tādēļ mēs ne tik daudz domājam par to, ko darīs "Lidl", cik par to, lai mūsu pircēji ir apmierināti," sacīja Turlais.

Tāpat viņš uzsvēra, ka ar darbiniekiem esot līdzīgi kā ar pircējiem. "Mums vienmēr ir dažādas darbinieku labsajūtas un motivēšanas programmas, un tas nav saistīts ar "Lidl". Par to liecina tas, ka no mūsu vairāk nekā 6500 darbinieku lielā kolektīvā uz "Lidl" ir aizgājuši vien daži, jo alga jau nav vienīgais, kas interesē cilvēkus. Tas ir arī darba saturs, elastīgs darba grafiks, kolektīvs, izaugsmes iespējas, bonusi," teica "Rimi Latvia" vadītājs.

Mazumtirgotājs Rimi piesaka sevi arī e-komercijas tirgū – oktobrī internetveikals tiks atklāts Latvijā, nākamā gada pirmajā ceturksnī Lietuvā, bet otrajā ceturksnī arī Igaunijā.

To Rimi jaunās izaugsmes stratēģijas prezentācijā otrdien pastāstīja Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais. Viņš uzsvēra, ka kompānijas ieskatā tieši tagad ir īstais brīdis uzņēmuma digitalizācijai, jo tam ir gatavi visi – gan tehnoloģijas, gan pircēji. Cilvēkiem kļūstot aizvien aizņemtākiem, nepieciešamība ērti iepirkties jebkurā laikā un vietā pašlaik sasniegusi teju vai maksimumu, tāpat kā tehnoloģiju attīstība un pieejamība.

Uzņēmuma digitalizācijā ieguldīti 7,7 miljoni eiro (2016.gadā 1,8 miljoni, 2017.gadā 2,6 miljoni, bet pērn 3,3 miljoni eiro) – gan tirgus un patērētāju, viņu paradumu izpētē, gan mobilās aplikācijas izstrādē, kas darbojas jau kopš 2018.gada decembra, elektronisko cenu zīmju ieviešanā, mobilo pakalpojumu un pašapkalpošanās skeneru ieviešanā, informēja «Rimi Baltic» grupas mārketinga un biznesa attīstības direktors Gustavs Fernstroms.

Mazumtirgotāja "Rimi" apgrozījuma samazinājumu Latvijā ietekmējuši vairāki faktori, sacīja SIA "Rimi Latvia" valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais, komentējot "Rimi Baltic" īpašnieka Zviedrijas koncerna "ICA Gruppen" biržā iesniegtos pērnā gada finanšu datus.

"Līdz ar ģeopolitisko situāciju pasaulē, loģistikas pārrāvumiem, pieaugošām energocenām un citiem faktoriem, 2022.gads bija izaicinošs daudzām nozarēm, īpaši mazumtirdzniecībai, kas atspoguļojas arī "Rimi Latvia" apgrozījumā," norādīja Turlais, piebilstot, ka apgrozījuma kritums ir nenozīmīgs - vien par 0,6%.

Turlais skaidroja, ka pērn arī konkurence Latvijas tirgū ir kļuvusi sīvāka, kas, viņaprāt, ir laba ziņa pircējiem, jo tas uzņēmumiem liek atrast jaunus veidus, kā uzrunāt klientus ar saistošu piedāvājumu.

Taujāts par konkrētu konkurentu ietekmi uz "Rimi" finanšu rezultātiem Latvijā, Turlais plašāku komentāru nesniedza.

Jau ziņots, ka kopš 2021.gada nogales Latvijā darbu sākusi mazumtirdzniecības ķēde "Lidl", bet pērn vasarā atvēra pirmos "SPAR" veikalus. Abi šie zīmoli aktīvi paplašina tirdzniecības tīklu visā Latvijā.

Rimi piesaka jaunu lielveikala konceptu un šodien atver pārveidoto veikalu t/c Minska Rīgā.

Jaunais formāts ietver pircēju iepirkšanās paradumiem atbilstošu veikala iekārtojumu - nodaļu izvietojumu, pamanāmu norāžu sistēmu, videi draudzīgāku tehnoloģiju lietošanu un jaunu grafisko identitāti.

Rimi jaunais koncepts ir pilotprojekts ne tikai Latvijā, bet arī Baltijas valstīs, šodien Db atzina Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais. Paredzēts, ka tas tiks ieviests ne tikai 29 Latvijas supermārketos, bet arī Lietuvas un Igaunijas supermārketos.

V. Turlais uzsvēra, ka izmaiņas un jauna koncepta ieviešana iecerēta jau sen, bet pircēju paradumu pētījums bijis papildu stimuls šo izmaiņu ieviešanai. Turlais uzsver, ka lielākās izmaiņas skārušas svaigo pārtiku, kas «nolikta veikalam vispakārt», respektīvi, virzoties pa veikalu, labajā pusē atrodas svaigā pārtika, bet veikala vidusdaļā – preces, ko pircēji izvēlas retāk.

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» pagaidu valdē iecelts nu jau bijušais Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins, liecina aģentūra LETA rīcība esošā informācija.

Oficiāli Jakrina pilnvaras varētu stāties spēkā 7.jūnijā, taču tikmēr arī tiek izraudzīti «Rīgas satiksmes» padomes locekļi, kuru viens no pirmajiem uzdevumiem būs izvēlēties jauno uzņēmuma valdi. Padomes locekļi varētu tikt izvēlēti tuvāko divu nedēļu laikā.

Kopā ar Jakrinu pagaidu valdē strādā Ernests Saulītis, Jānis Meirāns, Armands Krūze un Juris Švanders.

Rīgas domes jaunievēlētais priekšsēdētājs Dainis Turlais (GKR) sola tuvākajā laikā atsaukt pašvaldības SIA Rīgas satiksme nupat pagaidu valdē iecelto Emīlu Jakrinu, liecina viņa ieraksts Twitter.

D. Turlais (GKR) norādīja, ka ir pārsteigts par šādu soli, īpaši tāpēc, ka tas ar viņu nav ticis saskaņots. «Domāju, ka bez domes priekšsēdētāja piekrišanas šāds solis nav īsti pareizs, tāpēc izvērtēšu šo administratīvo aktu,» sacīja Turlais.

Satversmes tiesa līdz 17. jūlijam plāno sagatavot izskatīšanai lietu, kurā Dānijas kapitāla uzņēmums apstrīd Lažas pagasta padomes lēmumu liegt lopkopības fermu paplašināšanu.

Šī gada 17. aprīlī Satversmes tiesa ierosinājusi lietu pēc SIA Nygaard International prasības. Iesniedzējs norāda, ka Lažas pagastā veic ar cūku audzēšanu saistītu komercdarbību. Darbību bija iecerēts paplašināt un šim nolūkam nepieciešamais zemes gabals jau bija transformēts par būvniecībā izmantojamo zemi. Taču jaunpieņemtā Lažas pagasta teritorijas plānojuma normas liedz esošo lopkopības fermu paplašināšanu un jaunu fermu būvniecību. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka šīs normas pārkāpj Satversmes 105. pantā garantētās tiesības uz īpašumu, turklāt normām neesot leģitīma mērķa un tās neatbilstot samērīguma principam. Savukārt pagasta padome atsaucas uz Satversmes 115. pantu, kurā teikts: Valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu, un uzskata, ka kompleksa paplašināšana var būtiski ietekmēt apkārtējo vidi, negatīvi atsaucoties gan uz tūrismu, gan nekustamo īpašumu tirgu, gan citu lauksaimnieku darbību. Vairāki pagastā dzīvojošie lauksaimnieki Db apgalvoja, ka Nygaard International līdzšinējā darbība nav bijusi korekta un kaitējusi arī viņu uzņēmējdarbībai. Pagasta iedzīvotāji un zemju īpašnieki jau pērn uzrakstījuši vēstuli ar 248 parakstiem, kurā prasa nepieļaut jauna kompleksa būvniecību. Kopš sākta tiesvedība, situācija esot jūtami uzlabojusies, smakas samazinājušās, bet saimniekošana kļuvusi korektāka, atzina vietējie iedzīvotāji. Tomēr viņi kategoriski nevēlas jaunas kūtis novadā.

Traģēdija Jaunbērzē notika iesērējuša mēslu vada dēļ, Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma teica Valsts darba inspekcijas (VDI) Zemgales struktūrvienības vadītājs Valdis Dūms.

Viņš pastāstīja, ka bija izsērējis spiedvads no mēslu starpkrātuves uz mēslu glabātuvi. Cilvēki mēģinājuši šo korķi izkustināt, palaižot mēslus pretējā virzienā. Tad noticis tas pats, kas notiek atverot silta šampanieša pudeli.

Mēslos sakrājušos gāzu maisījums ar lielu spiedienu milzīgā daudzumā izplūda slēgtajā telpā. Cilvēkiem, kuri tur atradās vairs nebija skābekļa ko elpot, pieļāva Dūms.

Viņš norādīja, ka gāzes pašas par sevi nav indīgas, cilvēki nosmaka skābekļa trūkuma dēļ. Tas noticis ļoti strauji. Pietiekot divu trīs elpas vilcienu un cilvēkam šajā bezskābekļa vidē atslēdzas visas funkcijas.

Problēmas ar mājas mīluļa pieskatīšanu ceļojuma laikā pamudināja Lauru Auderi izveidot mājdzīvnieku pieskatīšanas platformu Whisker.lv.

Ideja par šāda pakalpojuma nepieciešamību radās personiskās pieredzes rezultātā. Proti, Laurai ir nu jau 11 gadu vecs suns vārdā Viskijs, bet bieži ceļojot, viņa saskārusies ar problēmu, ka nav, kas dzīvnieku tikmēr pieskata. Reizēm apgrūtinoši bijuši arī vēlie darbdienu vakari, kad pārgurušai atnākot mājās, prātā iešāvusies doma, ka labprāt kādam samaksātu, lai tikai izved suni pastaigā.

Tā pamazām radusies nojausma, ka, visticamāk, līdzīgas problēmas ir arī citiem četrkājaino mīluļu saimniekiem, līdz ar to vajadzētu piedāvāt risinājumu. «Pasaulē šādi servisi ir ļoti populāri un cilvēki tur strādā pastāvīgu darbu. Pie mums gan līdz šādam līmenim jāaug, tomēr ir, kur tiekties,» teic Laura.

Latvijā līdz 2021. gadam notiks vērienīga administratīvi teritoriālā reforma - divu gadu laikā krasi tiks samazināts pašvaldību skaits.

Jau šodien Ministru kabinets plāno izskatīt likumprojektu Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi likumprojekta sākotnējo anotāciju. Tajā secināts, ka no 119 Latvijas pašvaldībām jau 2018. gadā pēc iedzīvotāju skaita 41 pašvaldība neatbilda novadu kritērijiem, bet 52 novados nebija kritērijiem atbilstoša attīstības centra.

2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem

Sarunā ar Dienas Biznesu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par) konkrētu «īsināmo» pašvaldību skaitu nemin, taču uzsver, ka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem. Šobrīd Latvijā ir nedaudz vairāk par desmit pašvaldībām, kuras nesaņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Iespējams, ka Latvijā nākotnes pašvaldību skaits aprobežosies ar šādu skaitu. Administratīvi teritoriālā reforma būs viena no galvenajām tēmām VARAM dienas kārtībā tuvākā gada laikā, tāpat kā klimata pārmaiņu politikas jautājumi un Rīgas pašvaldībā notiekošais.

Nevar izslēgt ārkārtas vēlēšanas, intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» sacīja Rīgas mērs Dainis Turlais (GKR).

Viņš uzsvēra, ka visu pirmdienu veltīs sarunām gan ar «Saskaņas» frakciju, gan opozīcijas frakcijām. Viņš vēlētos iezīmēt savus priekšlikumus turpmākajam darbam un arī saprast, ko vēlas kolēģi.

Turlais atzina, ka ir ticies ar četriem no partijas «Saskaņa» izslēgtajiem deputātiem. Viņš esot secinājis, ka zināma sadarbība ar viņiem ir iespējama.

Vienlaikus esošo situāciju Rīgas domē viņš vērtēja kā politiskās krīzes situāciju. «Ja politiķi nespēj vienoties par darbu savu vēlētāju interesēs, tad [šī situācija] ir jāizšķir vēlētājiem,» norādīja Turlais.

Kā vēstīts, pēc jauna Rīgas mēra Turlā ievēlēšanas ir sašķēlusies partijas «Saskaņa» Rīgas domes frakcija. No frakcijas «par rupjiem pārkāpumiem» izslēgti četri biedri - Rīgas vicemērs Vadims Baraņņiks un deputāti Valērijs Petrovs, Aleksejs Rosļikovs un Vitālijs Dubovs, kuri piektdien izslēgti arī no partijas kopumā.

Šogad esošie tirgus dalībnieki turpināja sīvu konkurences cīņu par pircēju, kuru maciņos nauda bija aptuveni tikpat, cik pērn.

Tā 2011. gadu vērtē Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais, sakot, ka tas bijis stabils mērenas izaugsmes gads. Tirgus pieaugums lielā mērā noticis ne tik daudz uz pārdoto preču apjoma, bet gan uz inflācijas rēķina. Aktīvāk kā iepriekšējos gados notika nekustamo īpašumu projektu realizācija, kas iepriekšējos gados bija pieklususi. Šogad gan Rimi Latvia uzņēmums, gan arī konkurenti aktīvi strādāja, paplašinot savu veikalu tīklu.

Ēnu ekonomika ir viens no faktoriem, ko V. Turlais min kā būtisku uzņēmējdarbības traucēkli 2011. gadā. Lai pret to cīnītos, Rimi Latvia gada garumā ir iesaistījusies vairākās aktivitātēs. Neraugoties uz augstajiem bezdarba rādītājiem, viena no būtiskākajām problēmām 2011. gadā bija arī kvalificēta darbaspēka trūkums. Visgrūtāk bijis atrast zinošus nozares profesionāļus – pavārus, konditorus, maizniekus. Tomēr arī kasiera-pārdevēja amatam bija pastāvīgas vakances. No uzņēmuma puses ieguldīts daudz laika un resursu darbinieku apmācībā, kopumā gada laikā apmācot vairāk nekā 3000 darbinieku.