Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija trešajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no saliekamo koka ēku eksporta.

Vēsturiski pirmie cilvēku veidotie mājokļi bija būves, kuras bija viegli izjaucamas un transportējamas. Nodarbojoties ar agrīno lopkopību vai līdumu zemkopību, mītnes vieta bija regulāri jāmana. Kā savulaik norādīja pazīstamais Latvijas vēsturnieks un etnogrāfs Oskars Ringolds Ksavers Andermanis (1897–1974), tad viena no pirmajām mītnēm latviešiem, līdzīgi kā igauņiem un somiem, bija slietņu namiņš. (K. Andermanis. Senā latvju sēta.

Grāmatā Latviju tautas daiņas II, Rīga: Literatūra, 1928., 18. lpp.)Tā bija konusa formas vigvamam līdzīga būve, kuru veidoja no vairākus metrus garām kārtīm. Kāršu resnākie gali tika novietoti uz zemes, bet tievākie gali augšpusē sasieti kopā. Kārtis varēja pārklāt ar koku mizām, lapu koku zariem. Vēlākos laikos šādas mītnes dēvēja par mednieku vai zvejnieku zaru būdām. 20. gadsimtā slietņu namiņus atkal izmantoja kara laika bēgļi un jaunsaimnieki, lai ātri tukšā vietā, tikai ar dabas dotiem materiāliem uzbūvētu pajumti, kas aizsargātu no nokrišņiem un noturētu siltumu. Slietņu namiņa iekšienē uguni nekūra, bet pavarda vieta bija pie ieejas slietņu namiņā. Slietņu namiņš bija viegli izjaucams un, ja nepieciešams, pārvietojams.

Investējot ražotnes paplašināšanā, jaunu CNC iekārtu iegādē un izstrādājot mazizmēra koka privātmājas projektu, kuru plānots ražot sērijveidā, SIA Zemgales Tehnoloģiskais centrs cer piesaistīt jaunus klientus.

oka paneļu mājas ir ne tikai gatavs produkts ar ļoti augstu pievienoto vērtību, bet arī sava veida modes izstrādājums, kurā būtiskas ir ļoti daudzas nianses – gan projektēšanā, gan ražošanā, gan arī izmantojamajos materiālos un ekspluatācijā. Vēl jo vairāk – šajā tirgus nišā šobrīd, tāpat kā deviņdesmito gadu sākumā un vidū, galvenais noieta tirgus ir ārzemes, bet tajā pēdējo gadu laikā nākas saskarties ar sīvāku konkurenci. “Esam vieni no tiem koka paneļu māju projektētājiem, ražotājiem un uzstādītājiem, kuri nepārtaukti strādā kopš 1991. gada ar to pašu uzņēmuma nosaukumu, un esam pārvarējuši dažādas krīzes gan Latvijā, gan arī ārvalstu tirgos, tāpēc pārmaiņas nebiedē, bet gan prasa piemēroties,” tā situāciju tirgū raksturo SIA Zemgales Tehnoloģiskais centrs (ZTC) īpašnieks Māris Avotiņš. Viņš norāda, ka uzņēmums pašlaik pēc pasūtījuma ražo dažādas koka paneļu mājas, kā arī koka paneļus, ko izmanto ēkas fasādes renovācijai.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra “International Trade Center” dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvija daļa pasaules ēku būvniecībai domāto krusteniski līmētu kokmateriālu eksportā bija 1,55%, bet pēc ienākumiem no eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija 2. vietā pasaulē.

Krusteniski līmēti kokmateriāli, kas tiek lietoti ēku būvniecībā, kas pazīstams arī kā CLT vai X-Lam, ir inženiertehniski veidots koksnes izstrādājumi, kuri tiek izgatavoti, līmējot vairākus masīvkoka slāņus (parasti trīs, piecus vai septiņus slāņus) šķērsvirzienā vienu uz otra. Katra slāņa kokšķiedras tekstūras virziens ir perpendikulārs pret nākamo slāni, tāpēc arī to nosaukums ir “krusteniski līmēti”. Šādi var iegūt ļoti izturīgus un stabilus koka paneļus, kurus īpaši labi var izmantot ēku konstrukciju nesošajām sienām gan apdzīvojamās, gan komerciāla un rūpnieciska rakstura ēkās. Krusteniski līmētus koka paneļus, var izmantot arī ēku nenesošajām sienām un arī grīdu segumiem.

SIA “SILTIE NAMI” uzņēmumu grupas ražotnē SIA “GPC” Rīgā, Krustpils ielā, prezentēta Latvijā pirmā rūpnieciski ražoto koka karkasa paneļu ražošanas līnija daudzdzīvokļu ēku fasāžu atjaunošanai.

SIA “GPC” ražotnē jau ir uzsākta paneļu izgatavošana pilotprojektiem, un pirmā ēka, kurai tie tiks uzstādīti, ir daudzdzīvokļu māja Valkā, Tirgus ielā 12.

Šobrīd Latvijā ir uzsākti vairāki pilotprojekti daudzdzīvokļu māju siltināšanai ar rūpnieciski ražotiem koka paneļiem.

“Daudzdzīvokļu ēku atjaunošana Latvijā kļūst arvien aktuālāka, un līdzās ierastajiem fasāžu siltināšanas risinājumiem arvien lielāku uzmanību piesaista rūpnieciski ražoti koka karkasa paneļi. Tā ir moderna pieeja ēku renovācijai, kas apvieno energoefektivitāti, ilgmūžību un mūsdienīgu arhitektūru,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Ieva Vērzemniece, ALTUM Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja: “Energoefektivitātes uzlabošanas programma ir ļoti pieprasīta un māju aktivitāte ir liela – jau šogad tiks pabeigta būvniecība pirmajās mājās šīs atbalsta programmas ietvaros, tostarp arī namos, kuri atjaunošanā izmanto rūpnieciski ražotus koka karkasa paneļus. Redzam, ka šīs mājas būs labs piemērs citām mājām nākotnē izvēlēties šādu ēkas atjaunošanas veidu.”

Baltijā lielākais masīvkoka (CLT) plātņu ražotājs veicis priekšdarbus, lai tuvāko divu gadu laikā īstenotu daudzu miljonu eiro vērtu projektu būtiskai ražošanas paplašināšanai.

„Pašlaik konkrētu potenciālo investīciju apmēru vēl neatklāsim, taču tas būs astoņu ciparu lielumā,” skaidro SIA Cross Timber Systems līdzīpašnieks un SIA CLT Profi īpašnieks Andris Dlohi. Viņš norāda, ka jauna ražotne tiks veidota, izmantojot jau desmit gadus uzkrāto pieredzi ražošanā. „Ražosim gudrāk, patērēsim mazāk koksnes izejmateriālu, bet saražosim daudz vairāk produkcijas pēc apjoma un ar augstāku pievienoto vērtību, tādējādi iegūsim lielākus ienākumus,” jaunas ražotnes virsmērķi rāda A. Dlohi. Viņš atzīst, ka jaunās ražotnes izveides starta brīdis ir paredzēts 2026. gada otrajā pusē, bet ražošanas uzsākšana - 2027. gada nogalē. „Tas nozīmē, ka līdz 2028. gadam uzņēmums pieredzēs ļoti būtisku transformāciju,” uzsver A. Dlohi. Viņš atzīst, ka jaunai rūpnīcai būs nepieciešami kvalificēti inženiertehniskie speciālisti, nevis vienkārši iekārtu vadības pogu spiedēji.

Latvijas Arhitektūras gada balva 2025 (LAGB) šogad izgaismo jaunu tendenci. Konkursam pieteikto darbu vidū arvien spēcīgāk pārstāvētas komercēkas un industriālās ēkas, un trīs no šiem projektiem nonākuši finālā.

Tas rāda, ka agrāk tikai kā “funkcionāli” vērtētie objekti kļūst par pilnvērtīgiem arhitektūras inovācijas piemēriem, kas ietekmē pilsētvides kvalitāti, uzņēmējdarbības vidi un sabiedrības ikdienu. Kā balvas ģenerālsponsors SEP īpaši vēlas akcentēt šo tendenci – tā atspoguļo, kā Latvijas arhitektūra iezīmē jaunas tendences.

Komercēku un ražošanas ēku arhitektūra tradicionāli bieži tiek skatīta kā pragmatiska un utilitāra, kas, galvenokārt, koncentrējas uz funkcionalitāti. Taču šī gada LAGB finālistu projekti pārliecinoši apliecina pretējo – tie demonstrē augstas raudzes ilgtspējas risinājumus, fasāžu estētiku, cilvēkcentrisku plānojumu un energoefektīvu infrastruktūru. Tie ir piemēri, kā arhitektūra, kas kalpo uzņēmējdarbībai, vienlaikus rada pievienoto vērtību sabiedrībai un videi. Tāpēc SEP kā civilās un industriālās arhitektūras birojs vēlas akcentēt šo projektu nozīmi. “Šogad komercēku un ražošanas ēku finālisti apliecina, ka mēs vairs nerunājam tikai par ‘funkcionālām ēkām’. Tie ir projekti, kas drosmīgi apvieno tehnoloģijas, materiālus un vides kontekstu, radot telpas, kas kalpo gan uzņēmējdarbībai, gan cilvēkiem,” norāda SEP komercdirektors Oļegs Umanskis.

Foto: Owood.lv / O’wood

Mājas fasādes izskats ir būtisks gan no dizaina viedokļa, gan funkcionāli, pasargājot ēku no ārējo apstākļu ietekmes. Izvēle starp dažādiem fasādes materiāliem var šķist sarežģīta – uzticēties pārbaudītām vērtībām vai dot priekšroku inovatīviem risinājumiem? Šajā rakstā ielūkosimies populārākajos fasādes apdares materiālos, īpašu uzmanību pievēršot tam, kādas priekšrocības piedāvā termo koksnes apdares dēļi!

Apdares materiāli ārsienām: kādi varianti ir pieejami?

Ilgu laiku māju apdarē dominēja dabīgā koka apdares dēļi, apmetums, ķieģeļi un senākās ēkās – arī akmens. Katram no tiem ir savas unikālās īpašības, kas gadsimtiem ilgi apliecinājušas sevi būvniecībā.

Jēkaba kazarmu vēsturiskajā ēkā tiek realizēts vērienīgs projekts, kura laikā paredzēts nomainīt 386 dažāda izmēra logus visos ēkas stāvos un korpusos, par kopējo līguma summu – 1 066 524, 65 eiro.

Šādā veidā tiek plānots uzlabot ne vien bijušo kazarmu veidolu, padarot to līdzīgu oriģinālajai baroka arhitektūrai, bet arī ievērojami palielināt ēkas energoefektivitātes parametrus.

Pēc SIA “Rīgas nami” pasūtījuma logu nomaiņas darbu vēsturiskajā ēkā veic AS “Būvuzņēmums Restaurators” – uzstādot divu veidu koka logus un piesaistot to izgatavošanai divus sadarbības partnerus, pašmāju ražotājus – SIA “Mežmaļi+” un SIA “Staļi”.

Projektā iesaistītie uzņēmumi izveidojuši foto galeriju, kurā redzams gandrīz viss sarežģītais darba process – sākot no logu izgatavošanas un beidzot ar to uzstādīšanu objektā. Jēkaba kazarmas ir viens no nozīmīgākajiem militārās arhitektūras objektiem Vecrīgā. Kazarmas celtas 18. gadsimtā kā daļa no Rīgas nocietinājumu sistēmas un laika gaitā vairākkārt pārbūvētas, pielāgojot ēku mainīgajām funkcionālajām vajadzībām. Ēkas mūra korpusi celti laikā no 1772. līdz 1784. gadam, aizstājot agrākās 1740. gadā būvētās koka kazarmas. 19. gadsimtā, īpaši pēc Rīgas vaļņu nojaukšanas 1857.–1858. gadā, ēka piedzīvoja nozīmīgas pārbūves un funkcionālas transformācijas. 20. gadsimtā tā vairākkārt bijusi apdraudēta nojaukšanai, taču saglabājusies līdz mūsdienām un tāpēc ir unikāls pilsētas arhitektūras piemineklis.

Top Latvijā pirmie koka paneļi daudzdzīvokļu ēku fasāžu siltināšanai. Šobrīd Latvijā ir uzsākti vairāki pilotprojekti daudzdzīvokļu māju siltināšanai ar rūpnieciski ražotiem koka paneļiem.

Koka paneļu ražošanas process notiek SIA "Siltie nami'' uzņēmumu grupas SIA “GPC” ražotnes telpās Rīgā, Krustpils ielā 24.

Koka paneļu izmantošana ļauj ēkas atjaunot līdz pat divām reizēm ātrāk, jo aptuveni 90% darba tiek veikti ražotnē, samazinot laikapstākļu ietekmi uz būvniecības procesu un remonta dēļ iedzīvotājiem radīto diskomfortu.

Latvija tiecas sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam, un nozīmīgu lomu šajā procesā spēlē ēku sektora energoefektivitātes uzlabošana – dzīvojamais fonds ir viens no lielākajiem enerģijas patērētājiem valstī, tādēļ mērķtiecīga ēku atjaunošana kļūst par būtisku instrumentu emisiju samazināšanā un enerģētiskās neatkarības stiprināšanā.

Rīgas vēsturiskās koka ēkas monitorēs no kosmosa, informēja SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" pārstāve Inita Kabanova.

Izmantojot Eiropas Kosmosa aģentūras datus par 200 vēsturiskajiem koka namiem Rīgā, Latvijas kosmosa tehnoloģiju jaunuzņēmums "NRG Solutions" sadarbībā ar "Rīgas namu pārvaldnieku" apņēmies radīt risinājumu ēku strukturālā stāvokļa uzraudzībai no kosmosa.

Projekta mērķis ir radīt risinājumu, ko nākotnē ēku īpašnieki un pārvaldnieki varēs izmantot, lai uzraudzītu ēku stāvokli un laikus reaģētu, ja sākas nevēlamas izmaiņas.

Rīgas vēsturiskajām koka ēkām šis ir īpaši aktuāls jautājums - vēsturisku pazemes bedru un citu grunts nepilnību dēļ ēkas grimst un deformējas, tāpēc tieši šīs ēkas izvēlētas izpētei. Projektā paredzēts arī izveidot ēku grimšanas riska karti, kas būs integrēta Latvijas uzņēmuma "Baltijas satelītu serviss" izstrādātajā platformā "GeoHub", kur katrai ēkai varēs noteikt zemu, vidēju vai augstu riska līmeni.

Jaunu privātmāju būvniecībā, pēdējos trīs gados dominē koka karkasa mājas, aiz sevis atstājot mūra ēkas, vidējam aizdevuma apmēram māju būvniecībā sasniedzot 230 000 eiro.

Vienlaikus pieaug interese par mazākām ēkām un samazinājusies arī ārtelpu platība, liecina Luminor bankas novērojumi.

Komentējot tendences māju būvniecībā, Luminor mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais norāda, ka privātmāju būvniecība kopumā ir aktīva. Pēdējos gados Latvijā būtiski pieaugusi interese par koka karkasa privātmājām. Tās kļūst par populāru alternatīvu mūra ēkām, un bankas tām parasti piemēro līdzīgus aizdevuma nosacījumus abiem būvniecības veidiem. Vidējais aizdevuma apmērs šādu māju būvniecībai ir ap 230 000 eiro.Koka karkasa māju būvniecībā bieži tiek izmantotas rūpnīcā iepriekš izgatavotas konstrukcijas, kas ļauj būtiski saīsināt būvniecības procesu salīdzinājumā ar mūra ēkām. Tas ir nozīmīgs ieguvums klientiem, kuri vēlas ātrāk uzsākt dzīvi jaunajā mājoklī.

Sestdien, 18. aprīlī, plkst. 11:00–13:30, visi interesenti aicināti apmeklēt Pasīvo ēku atvērto durvju dienu. Šogad pasākums notiks Salaspilī – godalgotajā bērnudārza ēkā, kas ir pirmā sertificētā pasīvā publiskā ēka Baltijā.

Pasīvo ēku atvērto durvju dienas ietvaros vienkopus varēs sastapt pasīvo ēku arhitektus, to komponenšu ražotājus, kā arī trīs A+ energoklases privātmāju īpašniekus ar šo ēku ekspluatācijas pieredzi. Reģistrācija bezmaksas apmeklējumam: https://pasivoekudienas.lv.

Pasākums notiks Salaspils 7. bērnudārzā (Rubeņu iela 2A) - ēkā, kas 2025. gadā ieguva Latvijas Arhitektūras gada balvas Grand Prix un ir pirmā sertificētā pasīvā publiskā ēka visā Baltijā. To projektējis arhitektu birojs MADE arhitekti.

Ēka ir pilnībā uzbūvēta no koka, tostarp nesošās konstrukcijas un apdare. Tās siltumenerģijas patēriņš ir 12 kWh/m² gadā - aptuveni četras reizes mazāk nekā Latvijā spēkā esošās A energoklases prasības. Turklāt koksne, kas izmantota ēkas celtniecībā, uzkrāj vairāk CO₂, nekā radīts tās būvniecības laikā - ēka ir klimatpozitīva.Šī ziema daudzām Latvijas mājsaimniecībām sagādāja nepatīkamus pārsteigumus - apkures rēķini janvārī un februārī pieauga par desmitiem procentu. Bet Latvijā ir arī ēkas, kam barga ziema neko nespēj nodarīt to īpašnieku maciņiem.

Jaunās paaudzes materiāli, digitālie rīki un ilgtspējīgi risinājumi maina gan projektēšanas kultūru, gan ēku kvalitāti. Latvijā šī pārmaiņu dinamika kļūst arvien redzamāka — arvien biežāk sabiedriskās, industriālās un dzīvojamās ēkas tiek projektētas ar domu par ilgtermiņu, energoefektivitāti un atbildību pret vidi.

Lai gan arhitektūra tradicionāli tiek uztverta kā mākslas un funkcionalitātes mijiedarbība, mūsdienu kvalitāti aizvien vairāk nosaka tehnoloģiskie faktori — projektēšanas kvalitāte, būvniecības process, izmantoto materiālu izcelsme un ēkas ilgtspējas rādītāji“Latvijā šajā jomā notiek pozitīvas pārmaiņas — no projektēšanas pieejas līdz pat būvniecības metodēm. Arvien biežāk ēkas top digitāli jau pirms fiziskas būvniecības, tiek modelēta enerģijas plūsma, ventilācija, materiālu ilgmūžība un izmaksu efektivitāte,” norāda arhitektūras biroja projektu direktors Pāvels Rešetņikovs.“Ainava veidojas ilgā laika posmā atspoguļojot iepriekšējās desmitgadēs dominējošās idejas, būvniecības praksi un kopumā sabiedrības dzīvesveidu un kultūru. Pēdējā desmitgadē Latvijas arhitektūras domu visspēcīgāk ietekmējusi ideja par cilvēku, kā galveno vērtību pilsētā un būvētajā vidē. Tā ir ne tikai humāna, bet arī racionāla ideja, jo gandrīz viss (ja ne viss) tiek būvēts priekš cilvēku vajadzībām. Un tieši šis skats uz cilvēka dzīvi kā vērtību kopumā, ne tikai atsevišķu praktisku vajadzību apmierināšanu, ļoti plašā mērogā liek pārvērtēt, kā mēs veidojam būvēto vidi un attiecības ar dabu. Tas tālāk arī ietekmē gan būvniecības tehnoloģijas, gan materiālus,” norāda RTU Arhitektūras un dizaina institūta vecākais jomas eksperts Rūdis Rubenis.

A klases biroju komplekss “Satekles biznesa centrs” noslēdzis ilgtermiņa nomas līgumu ar Latvijas kosmētikas ražotāju “GMT Beauty”, kas izvēlējies šo biroju kompleksu kā stratēģisku vietu sava biroja un zīmola pārstāvniecības attīstībai Rīgas centrā.

Uzņēmuma jaunās telpas atradīsies vēsturiskajā koka ēkā Ernesta Birznieka-Upīša ielā, un to atklāšana plānota 2026. gada pavasarī.

“GMT Beauty” ir Latvijā radīts kosmētikas zīmols un uzņēmums Satekles biznesa centrā īrēs visu divarpus stāvu namu ar kopējo nomas platību 380 m².

12 000 m2 plašais “Satekles biznesa centrs” ir A klases biroju komplekss, kas atklāts 2025. gadā. To veido trīs savstarpēji saistītas ēkas, tostarp viena vēsturiska 19.gadsimta koka ēka, kas pārbūvēta, saglabājot tās vēsturisko arhitektonisko veidolu. Pārbūvētā 2,5 stāvu koka ēka – viena no daudzajām koka arhitektūras pērlēm, kas palīdzējušas Rīgas vēsturiskajam centram iegūt UNESCO Pasaules mantojuma statusu. Ēka, kas sākotnēji celta aptuveni 1870. gadā kā dzīvojamā māja un vēlāk kalpojusi gan kā bērnu nams, gan lūgšanu nams vietējai ebreju kopienai, šobrīd piedzīvojusi pilnīgu rekonstrukciju. Tās eksterjers ir atjaunots savā sākotnējā vizuālajā godībā, izmantojot mūsdienīgākos tehniskos risinājumus, lai atbilstu šodienas uzņēmējdarbības vajadzībām, vienlaikus saglabājot vēsturisko koka fasādi un eklektisko šarmu.

Publiskajā telpā periodiski tiek aktualizēts jautājums par klimata pārmaiņām un zemes izmantošanu Latvijā. Pēdējā laikā šīs tēmas vizionēšanā padziļināti iesaistījušies Latvijas Bankas eksperti. Noliekot malā metodoloģiskās nianses un zinātnieku sāncensību, nereti uztrauc raksta autoru neiedziļināšanās jautājuma būtībā – zemes ilgtspējīga izmantošana ir daļa no risinājuma, nevis problēmas.

Turklāt ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē, ja vien vēlamies paskatīties patiesībai acīs.

Ja balstām klimata mērķu sasniegšanu uz atteikšanos saimniekot arvien vairāk platībās, mēs būtībā izvēlamies “strausa politiku” – īstermiņā SEG emisijas samazinās, bet vidējā un ilgākā termiņā mēs zaudējam potenciālu piesaistīt vairāk un dzīvot apritīgāk. Tādējādi mēs pagarinām fosilo resursu izmantošanu, kas pašā saknē nav ilgtspējīgi. Izvēloties šādu ceļu, mēs neizmantojam iespējas, ko piedāvā moderna bioekonomika, kas ir patiesais risinājums cilvēcei, “lai neapēstu zemeslodi”.

Rakstu sērijas autori norāda, ka pārāk intensīva mežizstrāde ir galvenais iemesls, kāpēc zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektors Latvijā pēdējos gados pārvērties no neto piesaistītāja par neto emitentu. Un tāpēc mežizstrādi vajag pēc iespējas vairāk samazināt – neskarti meži vislabāk spēs piesaistīt oglekli. Vai tiešām?

2026. gada janvārī spēkā stāsies vairākas nozīmīgas tiesību normu izmaiņas, kas skars gan privātmāju, gan dzīvokļu īpašniekus un citu sabiedrības grupu pārstāvjus.

Viens no būtiskākajiem jaunumiem, kas tiks ieviests ar 2026. gada 6.janvāri, ir vienotais process būvniecības jomā. Tas paredz, ka Būvniecības informācijas sistēmā reģistrēts iesniegums par būvniecību būs arī iesniegums par būves tālāku reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un pēc tam - arī par ierakstu zemesgrāmatā. Vienotais process nozīmē plašu informācijas sistēmu savietojamību un datu apmaiņu starp iestādēm. Līdz ar vienotā procesa ieviešanu Valsts zemes dienesta veikta kadastrālā uzmērīšana (būvniecības kadastrālās uzmērīšanas lieta, agrāk saukta par inventarizācijas lietu) vairs nebūs nepieciešama, tādējādi ievērojami samazinot līdzšinējo administratīvo un finanšu slogu, kā arī ietaupot laiku. Procesa darbība būs pilnībā digitalizēta un dati starp sistēmām tiks nodoti automātiski un secīgi.

Latvijas Arhitektūras gada balva (LAGB) ir nozīmīgākais notikums arhitektūras nozarē — tas ne tikai godina izcilākos darbus, bet arī izgaismo, kā mainās un attīstās mūsu būvētā vide. Arhitektūras birojs SEP, šī gada LAGB balvas Lieldraugs, vēlas īpaši izcelt tieši industriālās arhitektūras nozīmi, tāpēc ir iedibināta un pasniegta pirmās Industriālās arhitektūras balva.

SEP šogad pirmo reizi pasniedza savu īpašo balvu — SEP Industriālās arhitektūras gada balvu. Mērķis ir iedibināt jaunu tradīciju, kas ļautu katru gadu īpaši izcelt industriālās arhitektūras sasniegumus Latvijā. Šī balva netiek pasniegta “par apjomu” vai “par tehnoloģiju” vien — tā ir cieņas apliecinājums spējai radīt industriālu arhitektūru, kas ir kvalitatīva, pārdomāta un organiski iederīga savā vidē.

Industriālā arhitektūra bieži paliek ēnā — tā nav pilsētu reprezentācijas seja, bet tieši šajās ēkās veidojas valsts ekonomikas mugurkauls. Šīs ēkas veido vietas, kur strādā cilvēki, tiek radītas tehnoloģijas un produkti, kas ceļo uz visām pasaules malām. Šogad ir īpašs prieks, ka LAGB 2025 finālā bija pārstāvēti trīs industriālās arhitektūras projekti, kas apliecina šīs jomas pieaugošo kvalitāti un nozīmi.

Rīdzinieki Agija un Mārtiņš Tiknusi Cēsīs radījuši jaunu kultūrvietu – Gaujas ielas kvartālu – un teju pašu spēkiem to soli pa solītim iedzīvina.

Pāris meklējis kādu investīciju objektu, arī Rīgā, kur bijis ļoti mazs piedāvājums, taču daudzus nevarēja finansiāli atļauties. Arī abu lauku māja atrodas Cēsu pusē, tāpēc pirms muižas iegādes apsvēra šo atrašanās vietu. Meklējot sludinājumus, iekrita acīs šis īpašums, gana simpātisks, gana liels un izaicinošs – Zeklera muiža Cēsīs. “Skatījāmies viesmīlības virzienā, komercvirzienā, jo sākumā arī domājām attīstīt lauku tūrismu. Vasarās un brīvdienās dzīvojam pie Bērzkroga, sanāca šeit iet garām, un Agija teica: jocīgi, ka šādai ēkai ir tāds tornītis. Tad mēs ieraudzījām šo ēku sludinājumā,” atceras M.Tiknuss. Ēkas izpētē pēc tam noskaidrots, ka tornītis ir ļoti tipisks Latvijas muižām un tam, kā izrādās, ir arī praktiska nozīme – tajā ir kāpņutelpa.

Latvijas Arhitektu savienības 2025. gada balvu ieguvušais daudzdzīvokļu namu projekts Augustīnes dārzs Alauksta ielā 7, Grīziņkalnā, gluži kā magnēts vilina pircējus. No 32 dzīvokļiem pārdošanā vairs tikai 8, atklāja attīstītāja SIA Hanzas nami valdes priekšsēdētājs Miks Duburs.

“Augustīnes dārzs kā projekts ietver visas šā brīža modernās būvniecības tendences, kas cilvēkiem ir svarīgi un aktuāli. Turklāt projekts pēc būtības attīsta Grīziņkalna kopainu un veicina tā uzplaukumu,” par namu kompleksa pārbūvi un rekonstrukciju atklāj M. Duburs.

Atzīta pārbūve

Mikrorajonā mijas dažāda tipa arhitektūra - gan mūra daudzdzīvokļu nami, gan koka ēkas, gan arī industriālais mantojums. Pārbūves notiek visā mikrorajonā, un Augustīnes dārzs ir viena no Grīziņkalna uzplaukuma liecībām, kā arī pienesums Rīgas arhitektūrai kopumā. “Augustīnes dārzs ir saņēmis balvas gan Latvijas mērogā, gan arī šobrīd ir divas starptautiskas nominācijas, kas tieši attiecas uz projektiem par atkārtotu atjaunošanu,” norādīja M. Duburs. Latvijas arhitektu savienības (LAS) balva 2025 pienākas arhitektu birojam Sampling no Beļģijas. “Kvartāla iekšpagalms ir pārtapis par mūsdienīgu pilsētas dārzu, kura postindustriālā estētika atspoguļo adaptīvās atjaunošanas koncepciju — saglabāt un pielāgot jaunai lietošanai ikvienu būvi neatkarīgi no tās sākotnējās arhitektoniskās vērtības,” teikts LAS interneta vietnē, komentējot nominanta veikumu.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) īstenos energoefektivitātes paaugstināšanas darbus Bonaventuras muižā, kurā strādā Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzeja administrācija, informēja VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Būvdarbus veiks SIA "Delta Construction", to izmaksas būs 1,57 miljoni eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). No Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma projektam nodrošināti 700 000 eiro ar PVN, bet VNĪ sedz izmaksas 708 712 eiro apmērā.

Projektā būvuzraudzību nodrošinās SIA "Marčuks", savukārt autoruzraudzību īstenos SIA "3D AD".

Darbus plānots īstenot līdz 2026.gada rudenim.

Projektā plānota apkures sistēmu rekonstrukcija, nesošajā konstrukcijā esošo caurumu aizdare, ārdurvju un logu atjaunošana, cokola siltināšana un atjaunošana, kā arī bēniņu pārseguma papildus siltināšana, jumta seguma nomaiņa, vēsturiskās fasādes koka dēļu un apmetuma apdares atjaunošana, bruģētas lietusūdens novadapmales izbūve un lietusūdens novadīšanas sistēmas pārbūve, ēkas aprīkošana ar zibensaizsardzības sistēmu un ēkas inženiersistēmu atjaunošana.

Noslēgusies VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) īstenotā 2,39 miljonus eiro vērtā Patentu valdes ēkas Citadeles ielā, Rīgā, pārbūve un jaunās telpas nodotas atpakaļ lietotājam, informēja VNĪ.

18. decembrī notika svinīgā telpu atklāšana. Pārbūves un atjaunošanas darbi nodrošinās iespēju visiem Patentu valdes darbiniekiem strādāt vienuviet.

Telpu pielāgošanas laikā vienlaikus tika īstenotas vairākas būvniecības ieceres. Projekta būvniecības ieceres īstenoja SIA "Eltex", būvuzraudzību nodrošināja SIA "Steelandglass", savukārt autoruzraudzību nodrošināja SIA "Baltex Group" un SIA "Jaunrīga". Kopējās projekta izmaksas veido 2,39 miljonus eiro. Projektā pārbūvēta ēka 847 kvadrātmetru apjomā un labiekārtota teritorija 2157 kvadrātmetru platībā.

Ēkas atjaunošana bija nepieciešama, ņemot vērā ēkas nolietojumu, kā arī nepieciešamību nodrošināt telpu atbilstību klientu ikdienas vajadzībām un vides pieejamības prasībām, ņemot vērā arī ilgtspējību, skaidro VNĪ. Tāpat līdzšinējais telpu risinājums nebija piemērots, lai nodrošinātu iespēju visiem Patentu valdes darbiniekiem strādāt vienā ēkā - atsevišķas struktūrvienības bija izvietotas citā ēkā. Renovācija ļauj darbiniekiem turpmāk strādāt atvērta tipa modernās un ergonomiskās telpās, kā arī kvalitatīvi apkalpot klientus klātienē.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” sadarbībā ar Latvijas Nacionālo Simfonisko orķestri (LNSO) un Kultūras ministriju, Lielās ģildes pārbūves un atjaunošanas projektam piesaistījusi pieredzējušo akustikas ekspertu Janu Ingi Gustafsonu (Jan–Inge Gustafson). Sadarbības ietvaros radīti jauni akustiskie risinājumi Lielajai zālei, paverot iepriekš nebijušas plašākas iespējas koncertu apmeklētājiem.

“Lielās ģildes pārbūves un atjaunošanas projekts sniegs ieguldījumu ne tikai kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanā, bet arī nodrošinās kvalitatīvas kultūrtelpas pieejamību Latvijas un citu valstu mūziķiem. Ņemot vērā Lielās ģildes nozīmi, akustiskie risinājumi ir tikpat svarīgi kā energoefektivitāte un vides pieejamība, tādēļ šiem risinājumiem tiek pievērsta īpaša vērība,” norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Izvēlētie risinājumi izstrādāti ciešā sadarbībā ar akustikas ekspertu Janu Ingi Gustafsonu, kurš deva vadlīnijas par nepieciešamo paneļu formu. Pēc jauno risinājumu īstenošanas Lielā zāle kļūs par daudzfunkcionālu koncerttelpu, kurā būs iespējams baudīt gan simfoniskās mūzikas koncertus, gan kamerorķestra un kamermūzikas priekšnesumus. Zālē paredzēti mobili skatuves sānu paneļi, kā arī kustināmi griestu akustiskie paneļi ar regulējamu augstumu un slīpumu – šie tehniskie risinājumi ļaus pielāgot akustiku atbilstoši dažādu žanru un sastāvu vajadzībām.

Ķīšezera krastā, vienā no gleznainākajām Rīgas apkaimēm, norit premium klases dzīvojamā projekta Lakeside būvniecība, un nupat nosvinētie spāru svētki iezīmē nozīmīgu posmu šī projekta attīstībā – konstrukciju pabeigšanu un pāreju uz nākamo būvdarbu fāzi: fasāžu, inženiertīklu, publisko telpu un dzīvokļu apdares darbiem. Pirmā ēka Allium tiks nodota ekspluatācijā līdz šā gada vasarai, bet viss projekts – līdz 2026. gada beigām.

Lakeside attīstība ir būtiska arī Mežaparka kontekstā – tas ir pēdējais projekts Mežaparka vēsturiskajā apbūves zonā, kuram piešķirta atļauja būvniecībai virs diviem stāviem. Četru stāvu apbūves augstums paver 360 grādu panorāmiskus skatus uz Ķīšezeru, Saules dārzu, apkārtējo priežu meža masīvu un vēsturisko Mežaparku. Tas nozīmē arī to, ka līdzīga mēroga un augstuma jaunbūves šajā apbūves zonā nākotnē vairs iegādei nebūs pieejamas – šāds piedāvājums Mežaparkā ir faktiski neatkārtojams.

Lakeside projektu veido deviņas dzīvojamās ēkas ar 67 dzīvokļiem platībās no 49 līdz 358 kv.m. Pieejami 2 līdz 5 istabu dzīvokļi ar griestu augstumu līdz 3,80 metriem. Visiem dzīvokļiem ieplānotas plašas terases, tāpat projektā paredzētas 50 mantu noliktavas, velonovietnes un 120 autostāvvietas ar elektromašīnu uzlādes stacijām. Projekta kopējā dzīvokļu platība pārsniedz 11 000 kvadrātmetrus, savukārt labiekārtotā teritorija – 10 000 kvadrātmetrus, no kuriem gandrīz puse (4800 kvadrātmetri) atvēlēta ainaviski veidotām dārzu teritorijām. Tāpat iedzīvotāju ikdienas komfortu papildinās konsjerža serviss un iedzīvotājiem paredzēta lounge zona, kā arī kafejnīca ar āra terasi, kas būs pieejama arī plašākai publikai. No projekta spilgtākajām priekšrocībām izceļami četri penthouse dzīvokļi ar īpaši plašām terasēm un privātiem jumta dārziem, kā arī 360 grādu panorāmas skatiem.

Turpinot attīstīt modernu un ilgtspējīgu pilsētvidi Rīgā, uzņēmums New Hanza Development oktobrī uzsācis New Hanza apartamentu būvniecību Gustava Kluča ielā 10.

Četrās ēkās, kas tiks būvētas vienlaicīgi, būs pieejami 258 dzīvokļi, 6 tirdzniecības komerctelpas un 185 stāvvietas. Papildu tam tiks izveidots apartamentiem pieguļošs Hanzas parks, kā arī pabeigta kvartāla ielu un komunikāciju izbūve.

New Hanza apartamentus veidos četras energoefektīvas A klases ēkas ar moderniem dzīvokļiem ar pilnu iekšējo apdari. Piedāvājumā būs divu līdz piecu istabu dzīvokļi, kas piemēroti gan jaunām ģimenēm, gan aktīviem pilsētniekiem, kuri novērtē komfortu un augstu dzīves kvalitāti.

Dzīvokļi tiks aprīkoti ar gudrās mājas sistēmu, kas dos iespēju īpašniekam attālināti vadīt dzīvokļa apkuri, ventilāciju, siltās grīdas, elektrību, drošības signalizāciju, domofonu, ugunsgrēka signalizāciju. Dzīvokļi būs aprīkoti ar augstākās kvalitātes gaisa rekuperācijas sistēmu. Dzīvokļu viesistabās un guļamistabās būs iespēja uzstādīt kondicionierus. Tiek paredzēta augstvērtīga apdare ar koka/alumīnija logiem, parketa grīdas segumu, finierētām koka grīdām ar panelējumu līdz griestiem.

Rēzeknes novada Vērēmu pagastā atklāts viens no lielākajiem investīciju projektiem Latvijā – AS “Latvijas Finieris” uzņēmuma “VEREMS” RSEZ SIA esošās rūpnīcas paplašinājums. Investējot 100 miljonus eiro, izbūvētas papildu telpas, kurās izvietotas jaunas ražošanas iekārtas, tādējādi nodrošinot efektīvāku koksnes resursu izmantošanu, augstāku produktivitāti un plašākas iespējas inovatīvu saplākšņa izstrādājumu attīstībai.

Tā ir lielākā investīcija vienas ražotnes izveidē Latgalē, kā arī būtisks attīstības projekts AS “Latvijas Finieris” vēsturē. “VEREMS” paplašināšana ir nozīmīga visai valsts ekonomikai, jo ik gadu nodrošinās papildu eksportu vairāk nekā 30 miljonu eiro apmērā, radot inovatīvus bioekonomikas produktus. Rūpnīca ir piemērs ilgtspējīgai būvniecībai, izmantojot dabīgo koku ‒ tā ir Baltijā lielākā industriālā celtne, kur tik plašā apjomā pielietojumu radušas koka konstrukcijas.

AS “Latvijas Finieris” valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems: ““Latvijas Finiera” attīstība vienmēr balstījusies ilgtermiņa investīcijās ražošanā, tehnoloģijās un infrastruktūrā. Pēdējos gados īstenota viena no vērienīgākajām investīciju programmām koncerna vēsturē – 400 miljonu eiro, kas aptver gan lielus rūpnieciskus projektus, gan daudzus mazākus uzlabojumus ražošanas procesos. Šāda pieeja ļauj uzņēmumam saglabāt stabilu izaugsmi un vienlaikus elastīgi pielāgoties starptautisko tirgu prasībām. Rūpnīcas “VEREMS” paplašināšana līdztekus ražošanas apjomu pakāpeniskai palielināšanai būtiski ietekmēs arī tirgus dinamiku – specializējoties lielformāta saplākšņa ražošanā, “VEREMS” radīs papildu pieprasījumu un jaunas iespējas augstākas pievienotās vērtības produktu segmentos.”