Turpmākai Rīgas cirka darbības nodrošināšanai esot daudz ideju, bet tās pašlaik neizpauž

2016. gada 15. februāris plkst. 17:09
Autors: LETA
Dalies ar šo rakstu

Valsts SIA Rīgas cirks turpmākai pastāvēšanai gan Kultūras ministrijas (KM) pārstāvjiem, gan cirka vadībai padomā ir vairāki varianti, kurus pašlaik publiski izpaust iestādes nevēlas, taču uzņēmumu slēgt pašlaik nav plānots, šodien spriests Rīgas cirka izveidotās krīzes pārvarēšanas komisijas sēdē.

KM Investīciju projektu nodaļas vadītāja vietnieks Edvīns Pārups žurnālistiem sacīja, ka komisija šodien vienojusies, ka pirmkārt jāaplēš visi zaudējumi, kas būs radušies pēc lēmuma slēgt Rīgas cirka ēku.

Rīgas cirka un KM izveidotā krīzes pārvarēšanas komisija šodien vienojās, ka primārais uzdevums, kas pašlaik veicams, - jāaplēš visas izmaksas, ko radīs cirka slēgšana, - gan biļešu pārdošana, gan ar viesmāksliniekiem noslēgtie līgumi, atalgojuma jautājumi un citi. Pēc zaudējumu noskaidrošanas varēšot spriest par cirka mākslas pieejamības atjaunošanu.
Par iespējamiem cirka pastāvēšanas variantiem KM pašlaik vēl nevarot runāt, bet atzīst, ka idejas ir dažādas. To apstiprina arī cirka direktore Lolita Lipinska, skaidrojot, ka varianti ir, taču tie pašlaik netiks publiskoti. Lipinska neizslēdza arī apsildāmās telts variantu izrādēm, kā tas notiek daudzviet pasaulē. Negribas pašlaik skaļi teikt, jo bieži izpaustais nepiepildās, komentēja cirka direktore.

Pārups, taujāts, vai KM izskata variantu tomēr turpināt izrādes Rīgas cirka ēkā, piemēram, pēc bīstamības novēršanas, sacīja, ka šo variantu KM nevar komentēt, jo joprojām nav saņēmusi atzinumu no Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB), pēc kura pēdējās apsekošanas ēku kā cilvēku drošību apdraudošu lemts slēgt.

KM sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Bērziņa-Bebriša aģentūru LETA informēja, ka ministrijas pozīcija ir darīt visu iespējamo, lai saglabātu cirka mākslu Latvijā. Lai atjaunotu cirku, jāīsteno vairāki būvniecības procesa posmi - jāveic padziļināta cirka ēkas izpēte, pamatojoties uz izpētes rezultātiem, jāveic projektēšanas un pēc tam, ja būs nepieciešams, arī atjaunošanas un pārbūves darbi, skaidro KM pārstāve. Pašlaik Rīgas cirka ēkā nepieciešams veikt steidzamākos darbus, kas skar fasādes sienas nostiprināšanu. Ēkas pilnu izpēti būtu iespējams veikt, cerams, gada laikā, norāda KM. Līdz ar to par turpmāko Rīgas cirka mākslinieciskās darbības stratēģiju varēšot spriest tikai pēc gada.

Lipinska žurnālistiem skaidroja, ka pašreiz Rīgas cirks pilda KM uzdoto - izstrādā redzējumu cirka mākslas nodrošināšanai turpmāk. Vaicāta par šā uzdevuma izpildes termiņiem, Lipinska norādīja, ka ar atsevišķiem jautājumiem jātiek skaidrībā jau līdz nedēļas beigām, citiem atvēlēts vairāk laika.

Lipinska apliecināja, ka pašreiz jau aplēsta aptuvenā zaudējumu summa, taču sacīja, ka tā tiks precizēta līdz nedēļas beigām. KM un Rīgas cirka sarunas viņa vērtēja kā efektīvas.

Komisija uz nākamo sēdi plāno sanākt nākamnedēļ, kurā dienā - vēl tiks precizēts, žurnālistiem sacīja Pārups. Komisijā strādā KM kultūrpolitikas, personāla, būvniecības un juridiskās jomas speciālisti, kā arī VSIA Rīgas cirks deleģētie pārstāvji.

Kā ziņots, Rīgas cirka ēka nav droša ekspluatācijā un tās ekspluatācija jāpārtrauc nekavējoties, pagājušajā ceturtdienā žurnālistiem paziņoja kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad BVKB iepazīstināja KM ar pēdējā ēkas apsekojuma rezultātiem.

Melbārde norādīja, ka ēkas uzlabošana notiek nepārtraukti, taču valstij veikt kapitālieguldījumus traucēja 20 gadus ilgušās tiesvedības par ēkas īpašumtiesībām.

BVKB direktors Pēteris Druķis uzskata, ka Rīgas cirks var sabrukt un tas būtu jāslēdz ciet. Viņš uzskata, ka ēka nav piedzīvojusi nekādus uzlabojumus un īpašnieki neko neesot darījuši situācijas uzlabošanai. 

Dalies ar šo rakstu
Atslēgvārds